Ministru kabineta noteikumi Nr.683

Rīgā 2010.gada 27.jūlijā (prot. Nr.38 35.§)

Kartupeļu vēža izplatības ierobežošanas un apkarošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 13.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka augu karantīnas organisma – kartupeļu vēža – apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtību.

2. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests):

2.1. uzrauga un kontrolē kartupeļu vēža izplatību un nosaka kartupeļu vēža izplatības ierobežošanas un apkarošanas pasākumus (turpmāk – fitosanitārie pasākumi);

2.2. laboratoriski diagnosticē kartupeļu vēzi;

2.3. katru gadu līdz 1.janvārim nosūta Eiropas Komisijai to kartupeļu šķirņu sarakstu, kuras oficiālos pētījumos ir atzītas par izturīgām pret kartupeļu vēža ierosinātāju (Synchytrium endobioticum) un ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā, norādot konkrētos kartupeļu vēža ierosinātāja (Synchytrium endobioticum) patotipus, pret kuriem kartupeļu šķirne ir izturīga.

3. Personām nav atļauts uzglabāt vai pavairot kartupeļu vēža ierosinātāja (Synchytrium endobioticum) tīrkultūru, izņemot gadījumus, kas noteikti normatīvajos aktos par izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijai paredzēto kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanas un pārvietošanas kārtību.

II. Fitosanitāro pasākumu noteikšana

4. Kartupeļu lauks vai kartupeļu partija ir inficēta ar kartupeļu vēzi, ja tā simptomi konstatēti vismaz vienam augam vai bumbulim.

5. Ja konstatēts kartupeļu vēža ierosinātājs (Synchytrium endobioticum), dienests pieņem lēmumu par šādu fitosanitāro pasākumu veikšanu:

5.1. noteikt par inficētu:

5.1.1. lauku, kurā auguši kartupeļi, un inficētā lauka robežas iezīmēt plānā;

5.1.2. kartupeļu partiju, kurā konstatēts inficētais bumbulis;

5.2. noteikt buferzonu apkārt inficētajam laukam un iezīmēt tā robežas plānā. Buferzonas lielumu nosaka, ņemot vērā augu karantīnas organisma bioloģiskās īpatnības, lai pasargātu apkārtējās teritorijas no inficēšanās riska;

5.3. uzdot inficētā lauka īpašniekam vai turētājam:

5.3.1. apstrādāt kartupeļu bumbuļus un lakstus, lai iznīcinātu kartupeļu vēža ierosinātāju;

5.3.2. dezinficēt lauksaimniecības tehniku un aprīkojumu katru reizi pēc to izmantošanas inficētajā laukā;

5.4. aizliegt inficētā lauka īpašniekam vai turētājam inficētajā laukā 20 gadus audzēt vai uzglabāt:

5.4.1. kartupeļus un citus Solonaceae dzimtas augus;

5.4.2. pārstādīšanai paredzētos augus.

6. Buferzona ir teritorija, kurā augu karantīnas organisms nav sastopams vai tiek apkarots un kura ietver inficēto teritoriju vai piekļaujas tai.

7. Buferzonā atļauts audzēt kartupeļu šķirnes, kuras saskaņā ar Latvijas augu šķirņu katalogu vai Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējo katalogu uzskatāmas par izturīgām pret kartupeļu vēža rasi, kas konstatēta inficētajā laukā.

8. Kartupeļu šķirni uzskata par izturīgu pret konkrēto kartupeļu vēža ierosinātāja (Synchytrium endobioticum) patotipu, ja tā uz inficēšanos ar minēto patotipu reaģē tādā veidā, ka nepastāv sekundārās inficēšanās iespējas.

9. Dienests:

9.1. lēmumā norāda fitosanitāro pasākumu izpildes termiņu;

9.2. veic noteikto fitosanitāro pasākumu izpildes uzraudzību un kontroli.

III. Fitosanitāro pasākumu atcelšana

10. Dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu daļēju atcelšanu, atļaujot inficētā lauka īpašniekam vai turētājam inficētajā laukā audzēt pret kartupeļu vēzi izturīgas kartupeļu šķirnes pārtikai, ja:

10.1. pagājuši vismaz 10 gadi pēc fitosanitāro pasākumu noteikšanas;

10.2. inficētais lauks 10 gadus ir kultivēts un tajā nav audzēti daudzgadīgie zālāji;

10.3. augsnes parauga bioloģiskās pārbaudes rezultāts ir negatīvs un tiešajā mikroskopēšanā vienā gramā augsnes konstatēti mazāk nekā pieci dzīvotspējīgi sporangiji.

11. Lai pārbaudītu augsnes atbilstību šo noteikumu 10.3.apakšpunktā minētajām prasībām, dienests ņem augsnes paraugus (no katriem 0,33 hektāriem inficētā lauka ņem vienu paraugu, kurā ir 60 noņēmumi) un veic to laboratoriskās analīzes saskaņā ar šo noteikumu pielikumā minētajām metodēm.

12. Ja augsnes parauga tiešajā mikroskopēšanā vienā gramā augsnes konstatēti vairāk nekā pieci dzīvotspējīgi sporangiji vai, izmantojot bioloģisko metodi, iegūts pozitīvs rezultāts, dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu turpināšanu un veic lauka pārbaudi pēc diviem–pieciem gadiem atkarībā no infekcijas pakāpes vai atrasto dzīvotspējīgo sporangiju daudzuma.

13. Dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu atcelšanu, ja:

13.1. pagājuši vismaz 20 gadi pēc fitosanitāro pasākumu noteikšanas;

13.2. lauks 20 gadus ir kultivēts un tajā nav audzēti daudzgadīgie zālāji;

13.3. augsnes parauga tiešajā mikroskopēšanā nav konstatēti dzīvotspējīgi sporangiji un bioloģiskajās pārbaudēs kartupeļiem nav konstatētas slimības pazīmes. Ja tiešajā mikroskopēšanā konstatē dzīvotspējīgus sporangijus, bioloģiskās pārbaudes var neveikt.

14. Lai pārbaudītu augsnes atbilstību šo noteikumu 13.3.apakšpunktā minētajām prasībām, dienests ņem augsnes paraugus (no katriem 0,33 hektāriem inficētā lauka ņem vienu paraugu, kurā ir 60 noņēmumi) un veic to laboratoriskās analīzes saskaņā ar šo noteikumu pielikumā minētajām metodēm.

15. Ja kādā no laboratoriskajām analīzēm tiek atklāts kartupeļu vēža ierosinātājs (Synchytrium endobioticum), dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu turpināšanu un šo noteikumu 5.punktā minēto fitosanitāro pasākumu noteikšanu vēl uz trim gadiem.

16. Pēc fitosanitāro pasākumu atcelšanas dienests ražas novākšanas laikā pārbauda to šķirņu kartupeļu pirmo ražu, kuras ir ieņēmīgas pret kartupeļu vēzi. Persona, kas audzē pret kartupeļu vēzi ieņēmīgas kartupeļu šķirnes, vismaz 10 darbdienas pirms paredzētās ražas novākšanas par to informē dienestu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1969.gada 8.decembra Direktīvas 69/464/EEK par kartupeļu vēža kontroli.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 27.jūlija
noteikumiem Nr.683

Augsnes paraugu testēšanas metodes kartupeļu vēža ierosinātāja Synchytrium endobioticum noteikšanai

1. Tiešā mikroskopēšana:

1.1. izžāvētus (gaissausus) 100 g augsnes paraugus 24 stundas suspendē 900 ml tekoša ūdens. Visas augsnes daļas pilnīgi sajauc;

1.2. suspensiju izsijā caur elektromagnētisko sietu kratītāju ar 500, 250, 125, 71, 40 un 25 µm sietiem;

1.3. frakcijas no 40 līdz 25 µm sietiem noskalo uz filtrpapīra, izžāvē un pārvieto 50 ml centrifūgas mēģenēs;

1.4. katrā mēģenē ielej hloroformu (15 ml) vai koncentrētu CaCl₂ šķīdumu, sajauc un mēģenes centrifugē ar ātrumu 800 g 15 minūtes;

1.5. šķīdumu virs nogulsnēm filtrē caur filtrpapīru. Skalošanu ar hloroformu vai CaCl₂ atkārto vēl divas reizes vai līdz brīdim, kad daļiņas vairs neuzpeld;

1.6. uz filtrpapīra savākto daudzumu atšķaida ar 1 ml laktoglicerola (vai vairāk, ja nepieciešams) un Synchytrium endobioticum snaudsporangijus apskata mikroskopā;

1.7. sporangijus saskaita un aprēķina to skaitu vienā gramā augsnes;

1.8. sporangiji, kas pildīti ar pelēcīgu granulāru masu vai viegli noapaļotu citoplazmu (ja novērojama dīgšana), uzskatāmi par dzīvotspējīgiem, bet plazmolizētie vai ar neskaidru saturu uzskatāmi par nedzīviem. Daži dzīvotspējīgie sporangiji fluorescē zilā apgaismojumā.

2. Bioloģiskā pārbaude:

2.1. bioloģiskajai pārbaudei izmanto pret Synchytrium endobioticum rasēm ieņēmīgas kartupeļu šķirnes. Tāpēc ir svarīgi zināt dabīgās inficēšanās rasi, lai varētu izvēlēties piemērotas šķirnes. Ja dabīgās inficēšanās rase nav zināma, bioloģisko pārbaudi veic visām rasēm;

2.2. bioloģiskā pārbaude sastāv no pārbaudes podos un Potoceka tūbiņu testa;

2.3. pārbaude podos:

2.3.1. augsnes paraugus ievieto podos (divi–pieci litri) un katrā podā iestāda ieņēmīgas šķirnes bumbuli;

2.3.2. jābūt vismaz 10 podiem uz vienu hektāru pārbaudāmās platības;

2.3.3. podus var novietot ārā (pavasarī) vai siltumnīcā (ziemā) ar papildu apgaismojumu (16 stundas dienā), uzturot piemērotu augsnes mitrumu;

2.3.4. apmēram pēc 100 dienām, kad izveidojušies jaunie bumbuļi, augus izņem no augsnes un pārbauda kartupeļu vēža simptomus;

2.4. Potoceka tūbiņu tests:

2.4.1. katra augsnes parauga testēšanai izmanto 30 ieņēmīgas šķirnes bumbuļus ar dīgt sākušām acīm;

2.4.2. augsnes paraugus ievieto koniskās plastmasas tūbās (garums – 8 cm, diametrs augšējā galā – 3–4 cm, apakšējā galā – 3,5–4,5 cm). Tūbas piestiprina pie testējamo bumbuļu virsotnes ar vienkāršiem klipšiem vai elastīgām saitēm;

2.4.3. dzinumiem ļauj augt cauri augsnei piecas līdz septiņas nedēļas, atbilstoši laistot;

2.4.4. visus dzinumus, kas izauguši cauri augsnei, nogriež, lai stimulētu jaunu dzinumu veidošanos;

2.4.5. augsni nokrata un bumbuļus ar dzinumiem trīs–četras nedēļas tur slēgtās plastmasas kastēs;

2.4.6. bumbuļiem pārbauda kartupeļu vēža izaugumus;

2.5. visās bioloģiskajās pārbaudēs iekļauj arī negatīvās kontroles ar neinficētu augsni un pozitīvās kontroles ar inficētu augsni.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe