Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 28. janvāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Leja (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija):

Šodien tika runāts par valsts budžeta likumu, un tas tika apstiprināts. Kā jau varēja gaidīt, par šo tēmu daudzi gribēja runāt, un arī runas bija garākas, īsākas, emocionālākas un mazāk emocionālas. Budžets pirmā lasījumā tika apstiprināts. Protams, budžets — tā ir bieza grāmata ar simtiem ciparu un skaitļu, un aiz katra no tiem ir vai nu veselas nozares, vai veselas cilvēku grupas liktenis.

Kā atsevišķs likuma labojums bija iesniegti grozījumi Izglītības likumā, kurā mēs balsojām "pret" tāpēc, ka tas paredzēja, ka skolotājiem finansējums no valsts budžeta būs, sākot ar nākamo gadu. Protams, tika skaidrots, kā tāds priekšlikums radies, tomēr mums sirdsapziņa neatļāva piekrist tādam variantam, un mēs balsojām "pret", jo mums ir bailes, ka skolotājus atstās ne tikai pašvaldību, bet arī likteņa ziņā.

Vēl diezgan asas un dinamiskas debates bija jautājumā par bruņoto spēku komandieri. Šajā jautājumā mūsu frakcijass kolēģi bija gan "par", gan "pret". Varu pateikt, man nav bailes darīt zināmu, ka es biju "pret". Tāpēc ka uzskatu, ka tieši morāles un audzināšanas jautājumam jāieņem pirmā vieta. Domāju, ka profesionāli šis cilvēks ir piemērots, un par to runāja daudzi deputāti. Tomēr mūsu valstī morāles jautājums vai morāles tēma gan parlamentā, gan sabiedrībā, gan bruņotajos spēkos — jūs jau paši zināt, kādas nelaimes bijušas gan attiecībā uz civiliedzīvotājiem, gan valsts līdzekļiem — cik brīvi ar tiem izrīkojušies tie vadītāji, kas bijuši saistīti ar šiem jautājumiem. Viņi tomēr ir morāli atbildīgi.

Interesants bija arī jautājums par muitas atcelšanu apaļkokiem liela diametra vai resnajiem baļķiem, kā arī citas svarīgas problēmas, par kurām varētu runāt ļoti, bet mūsu reglaments šajā radiopārraidē paredz zināmus ierobežojumus, tāpēc es labprāt gribētu dot vārdu mūsu kolēģiem no citām frakcijām, kas pastāstīs par citiem jautājumiem varbūt vēl labāk, nekā tas izdevās man.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija):

Man ir prieks jūs visus sveicināt no Tautas partijas frakcijas deputātiem! Šodien darba diena Saeimā jau beigusies, un galvenais jautājums, ko mēs izskatījām, ir valsts budžets. Tas ir jautājums, kas skar visus iedzīvotājus, visus nodokļu maksātājus. Tautas partija balsoja "pret" šī budžeta pieņemšanu, uzskatot, ka budžets, kāds tas iesniegts Saeimā, apliecina valdības mazspēju. Uz uzdotajiem jautājumiem Ministru prezidents faktiski neatbildēja, un mūs pārsteidza V.Krištopana kunga nenopietnā attieksme pret valsts budžetu — viņa lētie gājieni un Ministru prezidenta necienīga izrunāšanās. Tas tikai apliecina mūsu bažas, ka V.Krištopana kungu šodien mazāk interesē budžets un valsts attīstība, bet vairāk — palikšana savā amatā, jo šajā balsojumā izšķīrās viņa vadītās valdības liktenis. Mums, opozīcijā strādājošai Tautas partijai, šajā ziņā ir vieglāk, jo mums nav izmisīgi jāturas pie varas kā V.Krištopanam un par balsojumiem nav jātirgo politiskajām partijām ministru amati, kā tas notiek šobrīd, sociāldemokrātiem piedāvājot zemkopības ministra amatu gadījumā, ja viņi paklausīgi nobalsos par šo pretvalstisko budžetu.

Kas ir šajā budžetā? Galvenā problēma ir tā, ka valsts šogad būtiski palielina kopējo valsts parādu. Šis parāds, kuru uzņemas V.Krištopana valdība, šogad ir lielākais parāda pieaugums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pat prettautiskā Māra Gaiļa valdība aiz sevis atstāja labāku budžeta fiskālo bilanci, nekā paredzēts šajā gadā, jo parāda pieaugums tiek plānots par trešdaļu. Tas nozīmē, ka uz katru strādājošo valsts parāds šogad pieaugs par 112 latiem — katrs no nodokļu maksātājiem uzņemas saistības nākotnē ar paaugstinātiem nodokļiem par šo gadu samaksāt 112 latus, tas nozīmē, ka pensijas, bezdarba un sociālie pabalsti, kurus izmaksās šogad, netiks segti no tekošajiem ieņēmumiem un mums būs jāaizņemas nauda, lai varētu izmaksāt pensijas un pabalstus. Tāpat īpatnēja ir valdības pieeja investīciju jautājumam. V.Krištopana kungs jau izteicies par to, ka budžets ir kā izspiests citrons, bet tad jāredz, kur aizgājusi sula. Investīciju programmā tas redzams — visa sula aizgājusi divām vietām — Rīgai un Ventspilij. Viena pati nabadzīgā Ventspils trijos gados no investīciju budžeta saņems vairāk nekā 150 miljonu latu! Kas paliks citām pašvaldībām, kas paliks citiem Latvijas reģioniem? Krištopanaprāt, tikai izspiestā citrona mizas. Mēs nevarējām un neatbalstījām šādu projektu, jo faktiski tas ir kaitniecisks gan tautsaimniecībai, gan arī bremzējošs valsts attīstībai.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Atšķirībā no mūsu opozīcijas — Tautas partijas pārstāvja Māra Vītola, es tomēr domāju, ka budžets ir konservatīvs un izveidots vislabākais projekts, kādu to varēja pašreizējā situācijā izveidot. Runājot par fiskālo deficītu, ko jau pieminēja M.Vītola kungs, gribu teikt, ka šis deficīts atbilst Eiropas Savienības valstu prasībām un Māstrihtas līguma nosacījumiem. Ja runājam par aizdevuma daļu, tad lielākā daļa šo līdzekļu ir nepieciešama, lai izpildītu programmu par pensiju indeksāciju, ko apstiprinājusi iepriekšējā Saeima. Arī veselai virknei Tautas partijas biedru bija iespēja piedalīties šī likuma apstiprināšanā, kad mēs runājām par to, ka skolotājiem algas tomēr palielināsies, un arī par studiju kreditēšanas sistēmu, kas tiks ieviesta, sākot ar šo gadu.

Atklāti sakot, mūsu partiju uztrauc ienākumu daļas plānošana, jo lielākā daļa privatizācijas līdzekļu tiek izlietota esošo valsts izdevumu segšanai, kaut gan tie būtu jāizlieto valsts parāda segšanai, pensiju reformas veikšanai vai vienreizējai izdevumu segšanai, kā tas notiek pašlaik. Tas nozīmē, ka pēc viena, diviem vai trīs gadiem, kad būs palielinājušies valsts izdevumi, diez vai mēs atradīsim līdzekļus, kā tos segt. Tādēļ ļoti būtiski jau šajā laikā domāt par to, kā atrisināt nodokļu administrēšanas problēmu, kā atrisināt jautājumus, kas saistās ar kontrabandu un korupciju. Tad, pieaugot valsts ienākumiem, mēs varēsim segt arī mūsu valsts izdevumus.

Mēs domājam, ka budžeta struktūra nav pietiekami veiksmīga, jo neatbilst normālām un saprotamām atskaišu veidošanas normām. Mēs aktīvi piedalīsimies nākamā budžeta veidošanā, kas sāksies jau martā un par ko jau ir domājis arī Ministru prezidents un finansu ministrs.

Vēl nedaudz gribētu oponēt M.Vītola kungam par to, ka netika runāts par budžetu un netika dotas atbildes uz daudziem gan pozīcijas, gan opozīcijas partiju jautājumiem. Finansu ministra izsmeļošā runa stundas garumā deva daudz atbilžu. Jautājums ir — vai deputāti uzmanīgi klausījās? Pie tam, gribētu teikt, ka asākās diskusijas noteikti sāksies otrajā lasījumā, kad izskatīs visu partiju priekšlikumus šī budžeta veidošanā.

Par Izglītības likumu. Jā, likumprojekts varbūt nebija veiksmīgi uzrakstīts, un, parakstot šo likumprojektu, jo arī es to parakstīju, tika pieļauta kļūda attiecībā uz bērnudārzu audzinātāju un skolotāju algām. Taču šis likumprojekts ir atvērts, ir tikai pirmais lasījums, un to vēl skatīs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un Budžeta un finansu komisija. Deputāte K.Lībane no "Latvijas ceļa" frakcijas paskaidroja šīs kļūdas esamību, tāpēc esiet droši — skolotāji un bērnudārzu audzinātāji bez algām nepaliks, un par viņiem domā gan deputāti, gan valdība!

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

No malas var izskatīties, ka galvenais šodienas jautājums ir budžets, bet tieši budžeta pieņemšana pirmajā lasījumā nebija nekāds pārsteigums, pat neskatoties uz daudzām neskaidrībām par budžeta fiskālo deficītu. Pateicību par to var izteikt sociāldemokrātiem, jo viņu vēlētāju intereses, izrādās, ir vērtējamas zemāk nekā partijas intereses. Bet šodien, manuprāt, svarīgākais panākums ir tas, ka Saeima virza uz komisijām trīs likumprojektu paketi — grozījumus likumā "Par dzīvojamo telpu īri", grozījumus likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju" un grozījumus likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem". Mūsu priekšlikums ir pagarināt uz nenoteiktu laiku aizliegumu atgūto namu īpašniekiem izlikt no dzīvokļiem īrniekus kapitālremonta gadījumā vai gadījumā, ja dzīvoklis vajadzīgs namīpašnieka vajadzībām, neierādot līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Tas ir bēdīgais septiņu gadu termiņš, kas beigsies aprīlī. Gribu cerēt, ka valdošā koalīcija atbalstīja mūsu iniciatīvu nevis neuzmanības dēļ, bet labi apzinoties, kādas sekas var rasties, šo likumprojektu nepieņemot, jo tas draud ar bezpajumtnieku armijas palielināšanos par desmitiem tūkstošiem, kas pašreiz dzīvo nacionalizētajās mājās. Skaidrs, ka šie cilvēki nav no bagātajiem, un, ja viņi nevarēja nopirkt sev dzīvokli līdz šim, viņi to nevarēs izdarīt arī nākotnē. Ja mēs nepieņemsim tādus labojumus, namu īpašnieki vienkārši izsludinās, ka viņiem vajag taisīt kapitālo remontu, un tas nozīmē, ka viņi nesodīti varēs izlikt no dzīvokļiem visus, kas pašreiz dzīvo viņu atgūtajos namos. Mūsu frakcija uzskata, ka tas nav pareizi, un, ja budžetā nav paredzēti līdzekļi, lai tiem cilvēkiem ierādītu dzīvokļus, mums nav morālu tiesību nepieņemt šādus likumu grozījumus.

P.Apinis (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

"Latvijas ceļš" ar dalītām jūtām skatās uz šodienas sēdi. Mēs esam pieņēmuši pirmajā lasījumā valsts budžetu. Mūsu frakcijai, manuprāt, joprojām priekšā ir liels, smags un nopietns darbs. Lai gan tāds jau ir arī padarīts, lai šo likumprojektu sagatavotu līdz tādai pakāpei, kāds tas ir šodien. Liels, smags un nopietns darbs būs jāpadara, lai to pieņemtu otrajā lasījumā optimālā versijā un lai precīzi sabalansētu ieņēmumu un izdevumu daļu.

Vēl par budžetu. Nevienam nav ko piebilst pie runas, ko šodien teica finansu ministrs Ivars Godmanis. Viņš stundas laikā precīzi un kodolīgi izskaidroja visas tās lietas, kas ir budžetā, pie tam to visu viņš pateica ļoti kritiski, izskaidroja, kāpēc mums pašlaik nav tik liela un lepna augšupeja, kā mēs to vēlētos, kāpēc pēc Krievijas krīzes Latvijas ekonomiskā augšupeja ir nedaudz piebremzēta un kāpēc mēs nevaram atļauties eiforiski skatīties uz šā gada ieņēmumiem un zīmēt budžetu lielu, skaistu un vērienīgu. Jā, šis ir konservatīvs budžets.

Jā, mēs bijām spiesti samazināt prognozi par ieņēmumu daļu, jo daudz nepareizāk būtu, ja mēs uzzīmētu šīs rožainās cerības un pēc tam nespētu izpildīt.

"Latvijas ceļš" šoreiz sastādījis ļoti konkrētu bezdeficīta budžetu. Es atkārtoju: valsts budžetā nav deficīta. Tas, par ko runāja mums draudzīgā opozīcija un konstruktīvi norādīja uz fiskālo deficītu, kas ir speciālajos budžetos, ir pilnīgi normāli. Šī fiskālā budžeta deficīts pilnībā atbilst tām normām, kādas mums ieteicis Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules banka un Māstrihtas līgums. Katrā ziņā šā gada budžets prognozē diezgan lielu ieņēmumu palielināšanos, īpaši uz iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa un sociālā nodokļa rēķina. Šā gada budžetā paredzēta jauna pensiju indeksācija un jau pagājušajā gadā pieņemtie algu palielinājumi gan izglītības darbiniekiem, gan tiesnešiem.

Budžets ticis tiktāl, lai tagad deputāti iesniegtu savus labojumus, un mēs tiešām bijām priecīgi, kad redzējām uzstājamies draugu M.Vītola kungu, kurš teica, ka opozīcija uz to skatās konstruktīvi un iesniegšot daudzus vērtīgus priekšlikumus. Mēs esam gatavi strādāt.

Es jums vēlu skaistu šo nedēļu, kas ir sasnigusi balta, un varbūt tieši sestdien un svētdien beidzot mēs varēsim Latvijā slēpot.

Saeimas preses dienests