Labklājības ministrija: Par priekšlikumiem ģimenes politikas veidošanai

Šonedēļ noslēgusies Labklājības ministrijas (LM) rīkotā sabiedriskā apspriešana par izstrādātajām Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011.–2017.gadam. Kopumā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas pamatnostādnes novērtējušas kā nozīmīgu un kvalitatīvu dokumentu ģimenes politikas veidošanā, vienlaikus sniedzot priekšlikumu tā pilnveidošanai atbilstoši šābrīža situācijai valstī.

Lai sekmētu atbalstu ģimenēm un veicinātu ģimeni atbalstošas vides attīstību, Labklājības ministrija izstrādāja Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam un no 28.jūnija līdz 28.jūlijam aicināja arī sabiedrību un nevalstiskās organizācijas līdzdarboties šā dokumenta sagatavošanas procesā.

Kopumā viedokli un priekšlikumus izteikuši 43 iedzīvotāji, galvenokārt vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Tāpat viedokli sniegušas arī nevalstiskās organizācijas – Latvijas Daudzbērnu ģimeņu asociācija, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija, bet Asociācija Ģimenei iesniedza rezolūciju par dabīgas ģimenes nozīmi valsts ilgtermiņa pastāvēšanā un attīstībā.

Iedzīvotāji, vērtējot situāciju, norāda, ka ir nepietiekams atbalsts ģimenēm ar trim un vairāk bērniem un jaunajām ģimenēm. Līdz ar to būtu jāsniedz lielāks atbalsts tieši šīm ģimenēm dzīvokļa jautājuma risināšanā, piemēram, nosakot kredīta atvieglojumus pirmā mājokļa iegādei, valsts galvojumu u.tml.

Kā vienu no nozīmīgākajiem atbalsta sniegšanas veidiem ģimenēm iedzīvotāji norāda nepieciešamību palielināt neapliekamo minimumu par apgādājamo. Tāpat sniegts priekšlikums, ka ģimenēm ar diviem nepilngadīgiem bērniem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi varētu noteikt 10% apmērā, ar trīs un vairāk – 0% apmērā, kā arī noteikt neapliekamo minimumu abiem bērna vecākiem, nevis vienam kā līdz šim. Turklāt iedzīvotāji iesaka atteikties no ģimenes valsts pabalsta par labu lielākiem nodokļu atvieglojumiem par apgādībā esošu bērnu abiem vecākiem un pakalpojumu, kas mērķēti tieši ģimenēm, attīstībai.

Lielākā daļa aptaujāto kā nozīmīgu norādījuši nepieciešamību vairāk piedāvāt darba un ģimenes dzīves saskaņošanai piemērotus pakalpojumus. Iedzīvotāji norāda, ka būtu jāpagarina apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums, jānodrošina bērna pieskatīšanas pakalpojuma pieejamība gan bērnudārzos, gan aukļu pieejamība, kā arī jāpiedāvā bērniem brīvā laika pavadīšanas iespējas brīvlaikos. Kā priekšlikums izskan arī nepieciešamība pamatnostādnēs ietvert pasākumus ģimeņu masveida emigrēšanas uz ārvalstīm mazināšanai.

Tiek rosināts, ka vecāks līdz bērna noteikta vecuma sasniegšanai ir tiesīgs strādāt nepilnu darba dienu, piemēram, sešas stundas, savukārt valsts kompensē nenostrādātās divas stundas. Vienlaikus vajadzētu pagarināt ikgadējo atvaļinājumu vecākiem ar maziem bērniem.

Sabiedrība arī aicina vairāk godināt ģimenei draudzīgus uzņēmumus, piešķirot nodokļu atlaides, kā arī rosina veicināt darba devējiem rotaļu stūrīšu, pieskatīšanas centru izveidi darbavietās.

Savukārt, vērtējot ārpusģimenes aprūpi, tiek norādīts, ka krīzes centriem jābūt pieejamiem 24 stundas jeb nepārtraukti, kā arī jāizglīto vecāki par bērnu emocionālo audzināšanu.

Analizējot iedzīvotāju sniegto viedokli, LM secinājusi, ka vairākiem aptaujas dalībniekiem nav izpratnes par patlaban esošo atbalstu saistībā ar bērna piedzimšanu, piemēram, par darba vietas saglabāšanu bērna kopšanas laikā, par vienreizējā bērna piedzimšanas pabalsta esamību, nodokļu atvieglojumiem u.tml. Tāpat trūkst izpratnes par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes jautājumiem, līdz ar to vairāk jāinformē un jāizglīto sabiedrība par minētajiem jautājumiem.

Lai gan sabiedriskā apspriešana ir beigusies, dokuments šobrīd ir pieejams LM mājaslapā sadaļā “Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments”, “Diskusijas” un iedzīvotāji aizvien ir aicināti izteikt viedokli.

Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir veicināt valsts atbalstu ģimenēm, sekmējot to rašanos, noturīgumu un labklājību, kā arī sniegt palīdzību esošajām un topošajām ģimenēm krīzes situācijās.

Dokumenta saturs veidots, balstoties uz tā saukto ģimenes dzīves cikla pieeju jeb atsevišķiem ģimenes dzīves posmiem, proti, laulību un ģimenes nodibināšanu, ģimenes plānošanu, bērna piedzimšanu, bērna audzināšanu, aprūpi un, visbeidzot, brieduma sasniegšanu – patstāvīgas dzīves sākumu. Lai nodrošinātu pamatnostādņu ieviešanu un sekmētu tajās noteikto problēmu risināšanu, tuvāko gadu laikā paredzēts īstenot vairākus pasākumus un uzdevumus.

Pamatnostādnes ir izstrādātas sadarbībā ar nozaru ministrijām, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments