Latvijas Izglītības vadītāju foruma

rezolūcijas

Piektdien, 14.augustā, darbu beidza Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pedagoģijas augstskolu asociācijas rīkotais Latvijas Izglītības vadītāju forums.

Foruma darbam reģistrējās 967 dalībnieki. Darbs tiks organizēts 41 darba grupā.

Darba grupas saturiski secinājumus apvienoja četros galvenajos ar izglītības politiku saistītos jautājumos un ieteikumos to risināšanā.

1. Par izglītībai atvēlēto finansējumu

Šobrīd iztsrādātie projekti 1999.gada valsts budžeta "mērķa griestu" noteikšanai paredz ievērojamu situācijas pasliktināšanos izglītībā. Ja saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un Valsts statistikas komitejas datiem, 1996.gadā izglītībai tika atvēlēti 7,4% no iekšzemes kopprodukta, 1997.gadā tikai 6,5%, tad minētie projekti pieļauj iespēju, ka finansējums izglītībai varētu kļūt par 6% no iekšzemes kopprodukta. Tātad jebkurā variantā tiek plānota reālo izdevumu izglītībai ievērojama samazināšana.

Šāda projekta realizācija draud ar:

�

izglītības attīstības pārtraukumu;

�

izglītības budžeta zemāku pieaugumu nekā inflācija;

�

nepieciešamību samazināt mācību vietu skaitu arodizglītības iestādēs vai pat slēgt vairākas no tām, neskatoties uz pamatskolu absolventu skaitu pieaugumu � pieaugs bezdarba draudi jauniešu vidū;

�

nepieciešamību pāriet uz maksas augstāko izglītību ar 1999.gadu � liela daļa no tautas intelektuālā potenciāla paliks neizmantota;

�

klaiņojošo bērnu skaita pieaugumu pat tajos gadījumos, kad jau ir tiesneša lēmums par nosūtīšanu uz mācību un pāraudzināšanas iestādi;

�

neiespējamību nodrošināt valsts valodas savlaicīgu apguvi, kas savukārt ir jāaplūko saistībā ar grozījumiem Pilsonības likumā;

�

pilnīga izglītības sistēmas attīstības apturēšana, nepieciešamība segt komunālo maksājumu pieaugumu dārdzības dēļ novedīs pie aizvien pieaugošas atpalicības izglītības kvalitātē.

2. Par izglītības iestādes

darbības efektivitātes palielināšanu

Saeimai:

�

Izstrādāt un pieņemt izglītības attīstības programmu 5 gadiem.

�

Pieņemt likumus, kuri nodrošinātu Izglītības attīstības programmas īstenošanu, saskaņojot tos jau ar visiem spēkā esošajiem likumiem.

�

Noteikt Izglītības sistēmas finansēšanas avotus, paredzot 7,5% no iekšzemes kopprodukta (1995.g. līmenis).

�

Daļu līdzekļu, kas valsts budžetā iekasēti virs plānotā, novirzīt skolotāju algu paaugstināšanai, sasniedzot valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo algu (1997.g. � Ls 130).

�

Fiksētu procentu no akcīzes nodokļa novirzīt Izglītības attīstības (inovāciju) fonda izveidei.

�

Ar likumdošanu noteikt vienotu pārvaldes un finansēšanas sistēmu izglītībā.

�

Veikt izmaiņas Darba likumdošanas kodeksā, saskaņojot to ar pedagogu profesionālās ētikas kodeksu, ko varētu pieņemt skolotāju kongress.

�

Jaunajā izglītības likumā iestrādāt normu, ka

� izglītības iestāde ir kultūras institūcija,

� izglītības iestādēs pašu nopelnītie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes speciālajā budžetā, kurš netiek iekļauts iestādes pamatbudžetā.

1999.gada valsts budžetā plānot mērķdotāciju pedagoģisko darbinieku algai, vismaz trīs minimālo algu apmērā.

Izpildvarai:

�

Uzskatām, ka MK jāizstrādāt un jāapstiprina izglītības attīstības programmas izpildes gaita, nodrošinot līdzekļus un kontrolējot tās izpildi.

�

Jāizveido un jānodrošina studiju kreditēšanas sistēmas ieviešana visās augstākās izglītības programmās visiem studējošiem, paredzot pakāpenisku kredīta dzēšanu, ja speciālists noteiktu laiku nostrādājis valstij nepieciešamās specialitātēs.

�

Jāizskata jautājums par pedagogu atestācijas uzsākšanas lietderīgumu pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

Izglītības un zinātnes ministrijai:

�

Jānodrošina izglītības iestādes ar visa veida normatīvo dokumentāciju (ugunsdzēsēju, sanitārās inspekcijas u.c. inspekciju prasības), lai skolas vadītājs zinātu savas tiesības un pienākumus.

Kontrole izglītības sistēmā:

�

Izveidot izglītības attīstības veicinošu izglītības kontroles sistēmu dažādos līmeņos, kas balstās uz izglītojošu bāzi, pārejot no vērtēšanas principa uz izvērtēšanas principu, veicot to demokrātiskā saskarsmē.

3. Par mācību metodēm

un jaunās informācijas tehnoloģijām izglītības iestādēs

Priekšlikumi minēto problēmu risināšanai:

1. Jaunu metožu lietošanas prasību iestrāde:

� izglītības programmās,

� izglītības normatīvajos dokumentos,

� valdības, IZM un pašvaldību izglītības projektos.

2. IZM un tās pakļautības institūciju un izglītības inspektoru vienotas prasības jaunu metožu lietošanā un attīstībā.

3. Skolotāju izglītošana un nepārtraukta tālākizglītošana jaunu metožu lietošanai un attīstīšanai.

4. Jaunu metožu ieviešanas un nepārtrauktas lietošanas finansiālais nodrošinājums budžeta pieprasījumos visos līmeņos:

� valdības izglītības projektos,

� IZM un citu ar izglītību saistīto ministriju budžetā,

� ISEC budžetā,

� skolotāju tālākizglītības fondos,

� Pašvaldību budžetā.

5. Internet pakalpojumu un komunikāciju izmaksu, materiāli tehniskās bāzes attīstības centralizēts finansējums, investīciju mērķtiecīga piesaiste.

6. Valsts finansējums mācību metodiskās un materiālās bāzes nodrošināšanai un uzlabošanai.

7. Pedagogu radošās darbības morālās un materiālās sistēmas izstrāde.

4. Par bērnu tiesību aizsardzību

Saeimā pieņemts Bērnu tiesību aizsardzības likums.

Ministru kabinetā akceptēta valsts programma "Izglītības vecuma bērnu izglītības nodrošināšana".

Bērnu tiesību aizsardzības jautājums būtu atrisināts pilnīgi, ja likums un programma tiktu izpildīti.

Galvenās problēmas:

1. Nenodrošināts finansējums.

2. Sabiedrības neinformētība.

Lai šo jautājumu atrisinātu, šobrīd nepieciešams:

1. Skolu valdēm jāsniedz informācija visos līmeņos � bērns, skolotājs, vecāki, bērnu izglītošanas iestādes vadītāji.

2. Pašvaldībām jāuzņemas atbildība, lai katrā bērnu iestādē strādātu psihologs, sociālais pedagogs, medicīnas darbinieks.

Šo darbinieku algas jānodrošina pašvaldībām no valsts budžeta piešķīruma (nepieciešamā papildsumma ir 180 000 latu).

Augstskolām jāpalielina pedagoģisko darbinieku sagatavošanas apjoms.

Dažas problēmas, kuras vērojams šobrīd:

1. 1997.gada septembrī skolu neapmeklēja no 7 līdz 15 gadiem (apzinātie bērni, bet ir bērni, kuri vispār nekur nav reģistrēti). Līdz ar to tiek liegtas bērnu tiesībās uz izglītību, kuras noteiktas likumā.

2. Likumā noteikts, ka katram bērnam ir tiesības uz bezmaksas izglītību. Valsts izglītību garantē bez maksas, bet konkrētā situācija vispārizglītojošās skolās liek vecākiem piedalīties gan materiāli, gan ieguldot darbu skolas uzturēšanā. Ir neoficiālas ziņas, ka mācību maksa svārstās no 1 lata līdz 100 latiem mēnesī.