Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par tīšu slepkavību vai nonāvēšanu aiz neuzmanības. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.09.1998., Nr. 249/250 (1310/1311) https://vestnesis.lv/ta/id/214298

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 266

Par Dz.Rasnača komandējumiem

Vēl šajā numurā

01.09.1998., Nr. 249/250 (1310/1311)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā tiesa

Veids: lēmums

Pieņemts: 25.06.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Augstākās tiesas Senāta lēmums

Lieta Nr. SKK–225

Rīgā 1998. gada 25. jūnijā

Par tīšu slepkavību vai nonāvēšanu aiz neuzmanības

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore A.Kazārova, senatori F.Jaunbelzējs, V.Vietnieks, piedaloties prokurorei V.Graudiņai, izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā apsūdzēti Oļegs Krivenko un Igors Stupinskis sakarā ar cietušās Svetlanas Miloradovas kasācijas sūdzību un

konstatēja:

Ar Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 1997. gada 1. decembra spriedumu — Oļegs Nikolaja d. Krivenko, dzimis 1976. gada 6. jūnijā Rēzeknes rajona Viļānos, nesodīts, notiesāts pēc Latvijas KK 98. panta (redakcijā līdz 1995. gada 1. novembrim) ar brīvības atņemšanu uz 9 gadiem, pēc Latvijas KK 141. panta 2. daļas (redakcijā līdz 1995. gada 1. novembrim) ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem, pēc Latvijas KK 139. panta 4. daļas — ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem.

Saskaņā ar Latvijas KK 38. panta 1. daļas nosacījumiem galīgais sods pēc noziegumu kopības, ietverot vieglākos sodus smagākajā sodā, Oļegam Krivenko noteikta brīvības atņemšana uz 9 gadiem, nosakot, ka soda izciešana uzsākama slēgtā cietuma režīma pakāpē;

Igors Pētera d. Stupinskis, dzimis 1976. gada 11. oktobrī Balvos, ar vidējo izglītību, agrāk sodīts — 1996. gada 8. februārī pēc Latvijas KK 139. panta 4. daļas, piemērojot Latvijas KK 41. pantu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, atliekot sprieduma izpildi saskaņā ar Latvijas KK 43.1 panta nosacījumiem uz 2 gadiem, notiesāts pēc Latvijas KK 98. panta (redakcijā līdz 1995. gada 1. novembrim) ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem, pēc Latvijas KK 141. panta 2. daļas (redakcijā līdz 1995. gada 1. novembrim) — ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem; pēc Latvijas KK 197. panta 2. daļas (redakcijā līdz 1995. gada 1. novembrim) — ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem; pēc Latvijas KK 146. panta 1. daļas — ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu.

Saskaņā ar Latvijas KK 38. panta 1. daļas noteikumiem galīgais sods pēc noziegumu kopības, ietverot vieglākos sodus smagākajā sodā, Igoram Stupinskim noteikta brīvības atņemšana uz 10 gadiem, nosakot, ka soda izciešana uzsākama slēgtā cietuma zemākā režīma pakāpē un Olga Dmitrija m. Smolkina, dzimusi 1977. gada 16. decembrī Rēzeknē, ar vidējo izglītību, nesodīta, notiesāta pēc Latvijas KK 183. panta 1. daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu. Piemērojot Latvijas KK 43.1 panta nosacījumus, sprieduma izpilde atlikta uz 1 gadu.

Lietā notiesāti arī Andris Šteimaks, Oskars Grabovskis, Andris Rutks un Vadims Bahs, par kuriem spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzēts.

Oļegs Krivenko, I.Stupinskis un O.Smolkina atzīti par vainīgiem un notiesāti par šādu noziegumu izdarīšanu.

I.Stupinskis notiesāts pēc Latvijas KK 197. panta 3. daļas par to, ka grupā pēc iepriekšējas norunas ar tiesājamiem A.Šteimaku, O.Grabovski un A.Rutku 1995. gada 14. februārī piedalījies A.Račickim piederošās automašīnas nelikumīgā aizbraukšanā bez piesavināšanās nolūka. Ar aizbraukto automašīnu, kas pirms tam atradās Rēzeknē, pie mājas Nr. 4 N.Rancāna ielā, visi braukāja pa Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes rajonu, bet vēlāk to pameta Rēzeknē uz Ķiršu ielas.

O.Krivenko un I.Stupinskis notiesāti pēc Latvijas KK 141. panta 2. daļas (redakcijā līdz 1995. gada 1. novembrim) par uzbrukumu nolūkā iegūt mantu, saistītu ar vardarbību, kas bīstama cietušā dzīvībai vai veselībai un izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas norunas.

1995. gada 7. oktobrī ap pulksten 2 naktī Rēzeknē, Viļānu ielā, iepretim mājai Nr. 15, O.Krivenko, I.Stupinskis un tiesājamais T.Šteimaks, būdami iereibuši, uzbrukuši G.Sorokinam un vairākas reizes iesituši cietušajam pa dažādām ķermeņa daļām, arī pa galvu. Kad G.Sorokins nokrita un mēģināja piecelties, tiesājamie viņam nolaupīja mantu 209 latu vērtībā un dokumentus. Vainīgo darbību rezultātā cietušajam tika nodarīti viegli miesas bojājumi ar īslaicīgu veselības satricinājumu.

Bez tam Oļegs Krivenko un I.Stupinskis atzīti par vainīgiem un notiesāti par tīšu slepkavību pēc Latvijas KK 98. panta (redakcijā līdz 1995. gada 1. novembrim), kas izdarīta šādos apstākļos:

1995. gada 31. oktobrī no pulksten 20 līdz 23.30 Rēzeknē, Alūksnes ielā 7, O.Krivenko, I.Stupinskis, O.Smolkina un Aleksandrs Kuzmins lietoja alkoholiskos dzērienus. Kopīgas alkoholisko dzērienu lietošanas laikā O.Krivenko un I.Stupinskis aizskāra A.Kuzminu par to, ka esot atnesis viņiem nestipru kandžu, un sākumā atsevišķi, bet pēc tam abi kopā, tiesājamie sāka A.Kuzminam sist ar rokām un spert ar kājām pa dažādām ķermeņa daļām. Sišana turpinājās ilgāk par 10 minūtēm. Pēc tam I.Stupinskis, paņemot no galda tukšu pudeli, iesita A.Kuzminam pa galvu. Sitienu rezultātā A.Kuzmins zaudēja samaņu un nokrita uz grīdas. Ar šādām darbībām A.Kuzminam tika nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi kreisās puses 3., 5.–9. ribas lūzumu veidā.

Izmantojot A.Kuzmina bezpalīdzības stāvokli, I.Stupinskis un O.Krivenko piesavināšanās nolūkā novilka A.Kuzminam vējjaku, bikses, kreklu, puszābakus. Pēc tam slepkavības nolūkā I.Stupinskis un O.Krivenko cietušo A.Kuzminu, kurš vēl atradās bezsamaņas stāvoklī, aiznesa uz Rēzeknes upi un iemeta ūdenī, kur mehāniskas asfiksijas rezultātā viņš noslīka — iestājās Aleksandra Kuzmina, dzimuša 1944. gadā, nāve.

Bez tam O.Krivenko un I.Stupinskis notiesāti pēc Latvijas KK 139. panta 4. daļas par zādzību, kas saistīta ar iekļūšanu telpā un izdarīta atkārtoti personu grupā pēc iepriekšējas norunas, lietojot vardarbību, kas nav bīstama cietušā dzīvībai vai veselībai: tā, naktī uz 1995. gada 14. februāri I.Stupinskis grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar tiesājamo A.Šteinu, O.Grabovski un A.Rutku slepeni nolaupīja no nelikumīgi aizbrauktās automašīnas, kas piederēja cietušajam A.Račickim, mantas 28 latu vērtībā.

1995. gada 31. oktobrī, laikā no pulksten 21 līdz 23 I.Stupinskis un O.Krivenko Rēzeknē, Alūksnes ielā 7, pēc A.Kuzmina piekaušanas, izmantojot cietušā bezsamaņas stāvokli, tiesājamās O.Smolkinas klātbūtnē, grupā pēc iepriekšējas vienošanās atklāti nolaupīja A.Kuzminam piederošās mantas 57,5 latu vērtībā.

1995. gada 30. decembrī, apmēram pulksten 21.40 O.Krivenko un I.Stupinskis pēc iepriekšējas vienošanās grupā ar tiesājamiem O.Grabovski, A.Rutku un V.Bahu nolūkā izdarīt laupīšanu ieradās firmas "Bruno" veikalā — Rēzeknē, Atmodas ielā 4, kur pēc lomu sadales A.Rutka un V.Bahs palika stāvēt sardzē pie veikala, bet I.Stupinskis, O.Krivenko un O.Grabovskis iegāja tajā un ar līdzpaņemto asaru gāzes baloniņu iepūta acīs gāzi pārdevējai O.Kovaļevai. Pēc tam I.Stupinskis saķēra viņu aiz galvas un, aizspiežot ar rokām acis, nosēdināja pārdevēju stūrī aiz letes, bet O.Krivenko un O.Grabovskis šai brīdī nolaupīja naudu un mantas 77,9 latu kopvērtībā.

1996. gada 9. janvārī, ap pulksten 12 O.Krivenko, I.Stupinskis un tiesājamie O.Grabovskis un V.Bahs, būdami iereibuši, pēc iepriekšējas vienošanās grupā iekļuva A.Zīmelei piederošajā mājā Rēzeknē, Ķiršu ielā Nr. 32, un nozaga viņai piederošās mantas 122 latu vērtībā.

O.Smolkina notiesāta par to, ka, zinot par O.Krivenko un I.Stupinska iepriekš norādītajos apstākļos izdarīto A.Kuzmina slepkavību un būdama šī nozieguma aculieciniece, nav ziņojusi kompetentām tiesībsargājošām iestādēm.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta, izskatot lietu apelācijas kārtībā pēc tiesājamo O.Krivenko un O.Grabovska apelācijas sūdzībām, 1998. gada 9. martā atcēlusi pirmās instances spriedumu daļā par O.Krivenko un I.Stupinska notiesāšanu pēc Latvijas KK 98. panta (redakcijā līdz 1995. gada 1. novembrim), kā arī par Olgas Smolkinas notiesāšanu pēc Latvijas KK 183. panta 1. daļas, konstatējot šādus apstākļus.

Saskaņā ar inkriminēto apsūdzību O.Krivenko un I.Stupinskis noslepkavojuši Kuzminu, sitot ar rokām un kājām, kā arī iesitot viņam pa galvu ar pudeli. Apsūdzībā norādīts: "Konstatējuši, ka Kuzmins ir miris, Krivenko un Stupinskis Kuzmina līķi aiznesa un no tilta iemeta Rēzekens pilsētas upē."

Taču šāds apgalvojums ir pretrunā ar tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu, no kura redzams, ka A.Kuzmina nāve iestājusies no mehāniskās asfiksijas — noslīkšanas ūdenī.

A.Kuzminam konstatēti daudzi ribu lūzumi kreisajā pusē, kas atbilst vidēja smaguma miesas bojājumiem.

Notiesājot O.Krivenko un I.Stupinski pēc Latvijas KK 98. panta, apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzinusi, ka viņi A.Kuzminu slepkavības nolūkā dzīvu iemeta upē, kur, mehāniskās asfiksijas rezultātā, t.i., no noslīkšanas, iestājās A.Kuzmina nāve.

Ar to, kā norādīts apelācijas instances tiesas spriedumā, pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Latvijas KPK 255. panta prasības, kas nosaka apsūdzības robežas.

Apsūdzības grozīšana pieļaujama tikai tajā gadījumā, ja ar to nepasliktinās tiesājamā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

Prokurors apelācijas tiesas sēdē atteicies apsūdzēt O.Krivenko un I.Stupinski pēc Latvijas KK 98. panta un lūdzis O.Krivenko un I.Stupinska nodarījumu pārkvalificēt uz Latvijas KK 106. panta 1. daļas (redakcijā līdz 1995. gada 1. novembrim) un Latvijas KK 103. panta.

Taisot jaunu spriedumu, apelācijas instances tiesa atzinusi par pierādītu, ka 1995. gada 31. oktobrī no pulksten 20 līdz 23.30 Rēzeknē, Alūksnes ielā 7, O.Krivenko, I.Stupinskis, Olga Smolkina un Aleksandrs Kuzmins, dzimis 1944. gadā, kopā lietoja alkoholiskos dzērienus. To lietošanas laikā O.Krivenko un I.Stupinskis sāka aizskart A.Kuzminu, kā iemeslu minot, ka A.Kuzmins atnesis viņiem nestipru kandžu, un tad abi — O.Krivenko un I.Stupinskis — sāka A.Kuzminu sist ar dūrēm un spārdīt ar kājām pa dažādām ķermeņa daļām. I.Stupinskis arī iesita vienu reizi ar tukšu pudeli A.Kuzminam pa galvu. No saņemtā sitiena pa galvu A.Kuzmins nokritis, un viņam tika nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi daudzu ribu lūzumu veidā.

Šādas O.Krivenko un I.Stupinska darbības Krimināllietu tiesu palāta kvalificējusi pēc Latvijas KK 106. panta 1. daļas (redakcijā līdz 1995. gada 1. novembrim).

Būdami pārliecināti, ka cietušais A.Kuzmins viņu sitienu rezultātā ir miris, un, lai atbrīvotos no līķa, O.Krivenko un I.Stupinskis Olgas Smolkinas klātbūtnē aiznesa Kuzmina "līķi" un iemeta viņu no tilta Rēzeknes pilsētas upē.

Šādas viņa darbības Krimināllietu tiesu palāta kvalificējusi pēc Latvijas KK 103. panta (nonāvēšana aiz neuzmanības).

Atzīstot O.Krivenko un I.Stupinski par vainīgiem noziegumos, kas paredzēti Latvijas KK 106. panta 1. daļā (redakcijā līdz 1995. gada 1. novembrim) un 103. panta, Oļegam Krivenko pēc Latvijas KK 106.panta 1.daļas noteikts sods — brīvības atņemšana uz 4 gadiem, pēc Latvijas KK 103.panta — brīvības atņemšana uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Latvijas KK 38.panta 1.daļas nosacījumiem galīgais sods pēc noziegumu kopības Oļegam Krivenko noteikts, ietverot vieglāko sodu smagākajā, brīvības atņemšana uz 6 gadiem.

I.Stupinskim pēc Latvijas KK 106.panta 1.daļas noteikts sods — brīvības atņemšana uz 4 gadiem, pēc Latvijas KK 103.panta — brīvības atņemšana uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Latvijas KK 38.panta 1.daļas nosacījumiem, galīgais sods pēc noziegumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā, I.Stupinskim noteikta brīvības atņemšana uz 6 gadiem.

Vadoties pēc Latvijas KK 38.panta 3.daļas nosacījumiem, šajā sodā ietverts sods, kas I.Stupinskim noteikts ar 1996.gada 8.februāra spriedumu.

Olga Smolkina apsūdzībā pēc Latvijas KK 183.panta 1.daļas attaisnota sakarā ar to, ka nav konstatēts nozieguma notikums.

Cietusī Svetlana Miloradova kasācijas sūdzībā norāda, ka apelācijas instances tiesa bez pietiekama pamata pārkvalificējusi Oļega Krivenko un Igora Stupinska nodarījumu no Latvijas KK 98.panta uz tādu kriminālkodeksa pantu, kurā paredzēta atbildība par mazāk smagu noziegumu, neņemot vērā, ka pirmās instances tiesā O.Krivenko un I.Stupinskis esot atzinušies, ka A.Kuzminu iesvieduši upē, nepārliecinoties, vai viņš miris, kas izrietot arī no tiesu medicīnas eksperta atzinuma, ka pēc piekaušanas A.Kuzmins varējis pārvietoties. Uzskata, ka viņas tēva nāvē vainīgajiem apelācijas tiesa piespriedusi netaisnīgi mīkstu sodu. Lūdz pārskatīt spriedumu.

Izskatījis lietu, apsvēris kasācijas sūdzības motīvus un noklausījies prokurores V.Graudiņas atzinumu, ka spriedums ir likumīgi pamatots un atstājams bez grozījuma, Senāta Krimināllietu departaments atzina, ka sprieduma atcelšanai nav pamata.

Apelācijas instances tiesa, kā redzams no tiesas sēdes protokola (4.sēj., 238.–246.1.lpp.), izskatot lietu saskaņā ar Latvijas KPK 19.panta nosacījumiem, ir pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izmeklējusi lietas apstākļus.

Tiesas sēdē saskaņā ar kriminālprocesuālo normu prasībām ir nopratināti tiesājamie O.Krivenko, I.Stupinskis un O.Smolkina, cietusī Svetlana Miloradova, pārbaudīts tiesu medicīnas eksperta atzinums, ka A.Kuzminam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi daudzu ribu lūzumu veidā, bet nāve iestājusies no noslīkšanas (1.sēj.,28.–29.1.lpp.), un izmeklēti citi lietas izmeklēšanas materiāli.

Iegūtie pierādījumi no jauna taisītajā spriedumā ir novērtēti saskaņā ar Latvijas KPK 299.panta prasībām, ievērojot, ka tiesa pamato savus secinājumus vienīgi uz tiem pierādījumiem, kas izskatīti tiesas sēdē.

Pierādījumu vērtējumā konstatēts, ka arī pirmās instances tiesā O.Krivenko un I.Stupinskis liecinājuši, ka cietušais pēc sitieniem neizrādīja dzīvības pazīmes, nebijis arī pulsa, tādēļ bijuši pārliecināti, ka viņš miris, un bailēs par notikušo aiznesuši un iesvieduši cietušā līķi upē.

Saskaņā ar šo vērtējumu (4.sēj., 257.1.lpp.) O.Krivenko un I.Stupinskis ir piekāvuši cietušo A.Kuzminu un nodarījuši viņam vidēja smaguma miesas bojājumus, bet pēc tam, būdami pārliecināti, ka cietušais A.Kuzmins viņu sitienu rezultātā miris, lai atbrīvotos no līķa, aiznesuši "līķi" un iesviedušu Rēzeknes upē.

Šādām darbībām apelācijas instances tiesa ir piemērojusi tādu Latvijas Kriminālkodeksa pantu daļu un pantu, kādu vajadzēja piemērot, kvalificējot O.Krivenko un I.Stupinska noziegumu, proti, kvalificējusi O.Krivenko un I.Stupinska darbības pēc Latvijas KK 106.panta 1.daļas (redakcijā līdz 1995.gada 1.novembrim) un pēc Latvijas KK 103.panta (nonāvēšana aiz neuzmanības noziedzīgas nevērības veidā).

Izraugoties sodu tiesājamiem O.Krivenko un I.Stupinskim, tiesa ņēmusi vērā izdarīto noziegumu raksturu un to sabiedriskās bīstamības pakāpi, viņu personības un tiesas izmeklēšanā konstatētos vainīgo atbildību mīkstinošos un pastiprinošos lietas apstākļus.

Tādējādi sods noteikts, pareizi piemērojot Latvijas Kriminālkodeksa Vispārīgās daļas 35.panta nosacījumus.

Ņemot vērā teikto, vadoties no Latvijas KPK 461.panta, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments

nolēma:

Spriedumu atstāt bez grozījuma, bet kasācijas sūdzību — bez apmierinājuma.

Priekšsēdētāja senatore A.Kazārova

Senatori: V.Vietnieks, F.Jaunbelzējs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!