Ministru kabineta rīkojums Nr.443

Rīgā 2010.gada 29.jūlijā (prot. Nr.34 18.§)

Par Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepciju

1. Atbalstīt Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepcijas (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma 1.variantu.

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

3.1. līdz 2010.gada 1.oktobrim – likumprojektus, kas nepieciešami koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1.varianta īstenošanai;

3.2. līdz 2011.gada 1.decembrim – pārskatu par koncepcijas ieviešanu.

4. Koncepcijas īstenošanu 2010.gadā un turpmākajos gados nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards

Aizsardzības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs I.V.Lieģis

(Ministru kabineta
2010.gada 29.jūlija
rīkojums Nr.443)

Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepcija
(kopsavilkums)

1. Risināmā jautājuma būtība

Laikā, ko persona pavada brīvības atņemšanas iestādē, tā zaudē dzīves prasmes un profesionālās iemaņas. Soda izciešanas laikā darba tirgus pieprasījums mainās, un darbam ir nepieciešamas jaunas profesionālās iemaņas. Tāpēc notiesātā persona pirms atbrīvošanas ir jāsagatavo dzīvei brīvībā. Pirms ieslodzījuma iegūtās darba prasmes, iespējams, vairs nav pieprasītas darba tirgū, tāpēc nepieciešama pārkvalifikācija. Ja persona netiek sagatavota dzīvei brīvībā, tā parasti atgriežas ieslodzījumā par kārtējā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Koncepcijas informatīvajā daļā secināts, ka galvenā problēma notiesāto nodarbinātības organizācijā un veicināšanā ir tā, ka spēkā esošie normatīvie akti nenosaka pilnīgu, sistēmisku un mūsdienu prasībām atbilstošu notiesāto nodarbināšanas regulējumu.

Koncepcijas izstrādes mērķis ir risināt notiesāto nodarbinātības problēmas, radot modernu, kompleksu un sistēmisku normatīvo reglamentējumu, kura ietvaros ir iespējams organizēt tādu notiesāto nodarbināšanu, kas veicina personas veiksmīgu integrēšanos sabiedrībā pēc soda izciešanas.

Ja konstatētā problēma netiks risināta, notiesāto nodarbināšanas (resocializācijas) līmenis paliks neapmierinoši zems, notiesātie, atgriežoties brīvībā, nebūs konkurētspējīgi darba tirgū. Tas palielinās atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas risku un samazinās sabiedrības drošību, jo notiesātie atgriezīsies brīvībā bez jebkādiem naudas iekrājumiem, bez iespējas atrast dzīvesvietu, darbu, ar nenokārtotām parādu saistībām (izpildu dokumentiem).

Ja netiks novērstas normatīvajos aktos konstatētās problēmas, aizvien lielāki valsts pārvaldes resursi būs jātērē, lai atbildētu uz notiesāto sūdzībām un aizstāvētu valsts intereses dažādās tiesvedībās.

2. Risinājuma varianti

Ir iespējams veidot divas dažādas notiesāto nodarbinātības sistēmas.

1.variants – notiesāto nodarbināšanas piesaiste sabiedrībā pastāvošajai nodarbinātības sistēmai

Šis risinājuma variants paredz veidot notiesāto nodarbināšanas sistēmu pēc iespējas līdzīgāku sabiedrībā pastāvošajai, saglabājot galvenos nodarbināšanas nosacījumus, vienlaikus definējot notiesātos kā atšķirīgu nodarbināto kategoriju, kam to specifiskā stāvokļa dēļ nosakāmi atšķirīgi nodarbināšanas nosacījumi, t.sk. zemāka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros un zemāka minimālā stundas tarifa likme.

Risinājumā paredzēts noteikt notiesātā statusu nodarbināšanas laikā, notiesātā nodarbinātāju, nodarbināšanas īpatnības, darba samaksu un atbalsta sistēmas veidošanu komersantam, kas nodarbina notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs.

2.variants – notiesāto nodarbināšanas regulējums resocializācijas procesa ietvaros

Šis risinājuma variants paredz veidot jaunu, līdz šim valstī nebijušu notiesāto nodarbinātības sistēmu, kurā nav sasaistes ar sabiedrībā pastāvošo nodarbinātības modeli.

Risinājumā paredzēts resocializācijas procesa ietvaros noteikt notiesātā tiesisko statusu nodarbināšanas laikā, nodarbināšanas organizēšanu slēgtajos, daļēji slēgtajos un atklātajos cietumos, kā arī atbalsta sistēmu komersantiem, kas iesaistīti notiesāto resocializācijas procesā.

Tieslietu ministrijas atbalstītais risinājuma variants

Tieslietu ministrija atbalsta risinājuma 1.variantu un uzskata to paroptimālu modeli, lai novērstu problēmas notiesāto nodarbināšanā un skaidri definētu notiesātos kā atšķirīgu nodarbināto kategoriju resocializācijas procesa ietvaros. Šis risinājuma variants nodrošinās nepieciešamo sasaisti ar valstī jau agrāk noteiktām tiesiskajām attiecībām starp darba devēju un darbinieku, saglabājot iespējas brīvības atņemšanas iestādēm atbilstoši vadīt un ietekmēt soda izciešanas procesu. Bez tam tas noteiks skaidru un pārskatāmu komersantu piesaistes mehānismu, pušu kompetences sadalījumu un risinās citus jautājumus.

1.varianta īstenošana ir ekonomiski izdevīgāka par 2.varianta ieviešanu, jo paredz iespēju iegūt ienākumus no komersantiem izīrētajām telpām, lai arī tie ir mazāki, nekā būtu iespējami par līdzvērtīgu telpu iznomāšanu ārpus brīvības atņemšanas iestādes. 1.varianta īstenošana ir atbalstāma arī tādēļ, ka notiesātie netiek izslēgti no valstī pastāvošās sociālās apdrošināšanas sistēmas, kas ir sevišķi nozīmīgi notiesātajiem uzreiz pēc atbrīvošanas no soda izciešanas, lai viņi atkārtoti neizdarītu noziedzīgus nodarījumus.

3. Esošais un papildus nepieciešamais finansējums koncepcijas īstenošanai un paredzētais finansēšanas avots

Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2010.gada bāzes izdevumi 577,2 tūkst. latu (atlīdzība notiesātajiem, kas nodarbināti brīvības atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpē – 415,3 tūkst. latu, preces un pakalpojumi 161,9 tūkst. latu).

Īstenojot Tieslietu ministrijas atbalstīto risinājuma 1.variantu, veidosies līdzekļu ekonomija 195 122 latu apmērā, no kuriem precēm un pakalpojumiem būs jānovirza 40 461 lats. Līdzekļu ekonomija gadā būs 154 675 lati. Ņemot vērā, ka koncepcija ieviešama 2010.gada otrajā pusē, līdzekļu ekonomija būs puse no gada ekonomijas – 77 338 lati. Savukārt 2011.gadā un turpmāk ekonomija būs 154 661 lats.

Īstenojot risinājuma 2.variantu, veidosies līdzekļu ekonomija 222 245 latu apmērā, no kuriem precēm un pakalpojumiem būs jānovirza 161 846 lati. Līdzekļu ekonomija gadā būs 60 339 lati. Ņemot vērā, ka koncepcija ieviešama 2010.gada otrajā pusē, līdzekļu ekonomija būs puse no gada ekonomijas – 30 170 lati. Savukārt 2011.gadā un turpmāk ekonomija būs 60 399 lati.

Aizsardzības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs I.V.Lieģis