Par Pensionāru federācijas vēstuli

Piektdien, 18.septembrī, tiekoties ar Ministru prezidentu Guntaru Krastu un labklājības ministru Vladimiru Makarovu, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji iesniedza Ministru prezidentam vēstuli:

Nr.P-1 1998.g. 18.septembrī

Ministru prezidentam

Guntaram Krasta kungam

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valde lūdz Jūs prasīt Valsts prezidentu apturēt Saeimas šī gada 17.septembrī pieņemto grozījumu likumā "Par valsts pensijām" izsludināšanu. Tas nepieciešams tāpēc, ka šis likums tomēr nenovērš to pensiju galējo apjomu lielo diferenciāciju, kura pie pašreizējā pensionāru lielākās daļas zemā sociālā līmeņa LPF nav pieņemama.

Vienlaikus LPF uzskata, ka labklājības ministra V.Makarova atkāpšanās nebūtu vēlama.

LPF priekšsēdētājs profesors J.Porietis

LPF priekšsēdētāja vietnieki A.Skuba, A.Kušķe

LPF sekretāre V.Rancāne

LPF komisiju vadītāji H.Valters, L.Škutāne, Z.Kravalis

Par grozījumiem Pensiju likumā

kā pretrunu sociālās apdrošināšanas reformai

Ceturtdien, 17. septembrī, trešajā balsojumā Saeima akceptēja grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Saskaņā ar tiem, personai, kurai valsts pensija piešķirta līdz 1997. gada 1. janvārim, turpinot strādāt un pēc 1996. gada 1. janvāra nostrādājot vismaz trīs gadus, pamatojoties uz apdrošinātās personas iesniegumu, pensija tiek piešķirta no jauna un šai personai sociālās apdrošināšanas budžetam nav jāatmaksā strādājot saņemtā pensija.

Tūlīt pēc deputātu balsojuma labklājības ministrs Vladimirs Makarovs paziņoja par savu nolūku demisionēt, pamatodams to ar šo Saeimas akceptēto likuma grozījumu un līdzšinējās sociālās apdrošināšanas reformas ideju pretrunīgumu.

Piektdien, 18. septembrī, Ministru prezidents Guntars Krasts un labklājības ministrs Vladimirs Makarovs Ministru kabinetā tikās ar Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju Jāni Porieti un sešiem valdes locekļiem. Viens no centrālajiem šo sarunu tematiem bija Saeimas 17. septembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Tikšanās laikā Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji parakstīja Ministru prezidentam adresētu lūgumu prasīt Valsts prezidentam neizsludināt šos likuma grozījumus un pauda atbalstu Vladimira Makarova palikšanai savā amatā.

Šo lūgumu J.Porietis pamatoja ar apsvērumu, ka Saeimas izdarītie likuma grozījumi neatbilst Latvijas pensionāru lielākās daļas interesēm, bet, tieši otrādi, apdraud tās. Jo, izdarot strādājošo pensionāru pensiju pārrēķinu un neprasot atmaksāt saņemto valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, mazinātos gan pensiju indeksācijas iespējas, gan, iespējams, pensiju izmaksa vispār. Tādēļ, kā uzsvēra J.Porietis, būtu jāpanāk šodienas sociālo vajadzību sabalansētība ar reālām ekonomikas iespējām nākotnē.

Arī V.Makarovs pauda līdzīgu viedokli � bažas par pensionāru lielākās daļas labklājības celšanas iespējām.

Ministrs vēlreiz uzsvēra, ka likuma grozījumu pieņemšana, viņaprāt, reāli apdraud uzsākto pensiju apmēra sistemātisko palielināšanu ar nolūku sasniegt vismaz statistisko iztikas minimuma līmeni. Jo šī likumprojekta realizācijai no nākamā gada sociālā budžeta vien būtu nepieciešami papildus aptuveni 34 miljoni latu.

Kā uzsvēra ministrs, nākamā gada sociālā budžeta līdzsvars nebūtu ticis apdraudēts, ja Saeima būtu izšķīrusies par labu Labklājības ministrijas izstrādātajam likuma grozījumu variantam, kas paredzēja noteikt, ka sociālās apdrošināšanas budžetā, izdarot strādājoša pensionāra pensijas pārrēķinu, ir atmaksājama tikai tā pensijas daļa, kas ik mēnesi pārsniegusi divu valstī noteikto minimālo darba algu summu, tātad simt latus, jo, saskaņā ar valdības lēmumu, sākot ar 1999. gada 1. janvāri, minimālā alga valstī tiks palielināta līdz piecdesmit latiem.

Turpretī, stājoties spēkā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", kā uzsvēra V. Makarovs, nebūtu iespējama tuvākajā laikā iecerētā sociālā nodokļa tarifa pazemināšana un sociālā budžeta ienākumu un izdevumu sabalansētības nolūkā, iespējams, tas būtu pat jāpaaugstina, kā arī jāpieņem lēmums par likumā noteiktā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

V. Makarovs izteica gandarījumu par Latvijas Pensionāru federācijas un Ministru prezidenta viņam pausto atbalstu un uzsvēra, ka turpinās pildīt labklājības ministra pienākumus tikai gadījumā, ja Valsts prezidents apturēs Saeimas pieņemtos grozījumus likumā "Par valsts pensijām" un tā, likumprojektu otrreiz caurlūkojot, mainīs savu viedokli.

Arī Ministru prezidents Guntars Krasts Saeimas pieņemto likumprojektu vērtēja kā nepārdomātu un tuvo parlamenta vēlēšanu izraisītā populisma inspirētu. Viņš izteica savu atbalstu V. Makarova reakcijai uz Saeimas balsojuma rezultātu, vienlaikus lūdzot viņu turpināt pildīt ministra pienākumus.

Jau piektdien Ministru prezidents Guntars Krasts nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim ar lūgumu neizsludināt Saeimas pieņemto likumprojektu un atdot to parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Pretējā gadījumā, kā uzsvērts vēstulē, var tikt apdraudēta 1999. gada sociālās apdrošināšanas budžeta stabilitāte, tuvākā pensiju indeksācija vēl 1998. gada novembrī, strādājošo pensionāru pensiju izmaksa un likumā "Par valsts pensijām" paredzētais sociālā nodokļa likmes samazinājums 2002. gadā no 37 līdz 33 procentiem.

Sestdien, 19. septembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis vēstulē Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim paziņoja par savu lēmumu nosūtīt Saeimas 17. septembrī pieņemtos grozījumus likumā "Par valsts pensijām" otrreizējai caurlūkošanai parlamentā.

Vakar, 21. septembrī, vēlreiz tiekoties ar žurnālistiem, Vladimirs Makarovs informēja par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un Labklājības ministrijā veiktajiem aprēķiniem par Saeimas akceptēto likuma grozījumu iespējamo ietekmi uz 1999. gada sociālās apdrošināšanas budžetu.

Tā, stājoties spēkā Saeimas akceptētajiem likuma "Par valsts pensijām" grozījumiem, sociālās apdrošināšanas budžeta prognozējamais deficīts būtu aptuveni 31,5 miljoni latu � gadījumā, ja sociālā nodokļa iemaksu apjoms pilnībā atbilst Valsts ieņēmumu dienesta prognozētajiem 479 miljoniem latu. Tādējādi tiktu iztērēta šajā speciālajā budžetā šogad izveidotā nelielā rezerve un pārtērēti līdzekļi. Turklāt šajos aprēķinos nav ņemts vērā Krievijas ekonomiskās krīzes faktors, kura ietekmē ciešot Latvijas ekonomikai strādājošo iemaksas valsts sociālajā budžetā, iespējams, var samazināties.

Kā uzsvēra V. Makarovs, šādā veidā pilnībā iztērējot un pat pārtērējot valsts sociālā budžeta rezerves, riskam tiek pakļauti ne tikai jau esošie pensionāri, bet arī pašlaik sociāli apdrošinātās personas, kuras pensijas vecumu sasniegs nākotnē un kuru labākam nodrošinājumam atbilstoši sociālās apdrošināšanas reformas koncepcijai bija plānots iedibināt obligāto fondēto pensiju sistēmu.

Dina Gailīte, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktore