Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Kaspars Gailītis. Tiesību tālākveidošanas metodes contra legem izmantošana

Tiesību piemērošanas metode contra legem ir tiesību tālākveidošana, kas pārsniedz likuma ietvarus un kā tāda tiek lietota gadījumos, kad tiesas nolēmums pamatā ir balstīts uz ārpuslikumiskiem kritērijiem, kas parastā situācijā, protams, ir aizliegts. Metode contra legem tiesību piemērošanas metožu hierarhijā ir pēdējā aiz metodes extra legem, kas ir likumimanenta tiesību tālākveidošana un tiek lietota gadījumos, kad tiesību tālākveidošana norisinās atbilstoši likuma plānam. Līdz ar to svarīgi ir noskaidrot, pirmkārt, vai ir, un, ja ir, tad kāds ir tiesību piemērošanas metodes contra legem lietošanas likumiskais pamatojums, otrkārt, kāda ir šīs metodes lietošanas doktrīna un metodoloģija un, treškārt, vai un kā šī metode tiek lietota Latvijas tiesu praksē. Rakstā ir aplūkotas tiesību piemērošanas metodes contra legem piemērošanas iespējas. Raksta pirmajā nodaļā analizēts Latvijas un citu atsevišķu kontinentālās Eiropas tiesību loka valstu normatīvais regulējums, lai noskaidrotu, vai tajā ir atrodamas norādes uz metodes contra legem leģitimitāti. Otrajā nodaļā izpētīts šīs tiesību piemērošanas metodes zinātniski metodoloģiskais pamatojums. Savukārt trešajā nodaļā ir aplūkoti četri metodes contra legem izmantošanas gadījumi Latvijas tiesu praksē.

• Magda Papēde. Mākslas brīvība nav absolūta

Intervijā “Jurista Vārdam” zvērināts advokāts Andris Grūtups attaisno savu pretrunīgi vērtēto grāmatu “Maniaks”. Vēl jo vairāk, viņš ir pārliecināts, ka mākslas vārdā smagu dzimumnoziegumu izdarīšana ir jāapraksta detalizēti un precīzi, lai literārajā darbā panāktu nepieciešamo klātbūtnes efektu. Raksts ir replika A.Grūtupa argumentam. Mākslinieciskās izteiksmes brīvība nav absolūta. Mākslinieciskās izteiksmes brīvība ir viena no personas pamattiesībām. Tās aizsardzība ir noteikta Satversmes 113.pantā un vispārīgi – Satversmes 100.pantā, kas, kā norāda Satversmes tiesa, aptver ne tikai pausto uzskatu saturu, bet arī izteiksmes formu. Demokrātiskā sabiedrībā mākslas brīvībai ir svarīga loma. Tā garantē radošu vidi un aizsargā personas tiesības brīvi paust savus uzskatus, pārdzīvojumus un pieredzi, izvēloties tam pēc paša ieskatiem atbilstošākos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Tomēr mākslinieciskās izteiksmes brīvība nepastāv atrauti no tās vērtību sistēmas, ko aizsargā Satversme. Mākslinieciskās izteiksmes brīvība ir samērojama ar citām valsts garantētām pamattiesībām. Gadījumā, ja saduras divas pamattiesības, tad ir jāizšķiras, kurai no tām nodrošināt lielāku aizsardzību.

• Jānis Pleps, Gatis Litvins. Latvijas tauta, nacionāla valsts un dubultpilsonība

Tradicionāli jūlija nogalē Publisko tiesību institūts organizē konstitucionālās politikas semināru Bīriņos. Šajā seminārā jau septiņus gadus pulcējas valststiesību teorētiķi un praktiķi, lai kopā ar citu sociālo zinātņu nozaru pārstāvjiem apspriestu Latvijas valstiskumam būtiskus jautājumus un iespējas uzlabot demokrātiskas tiesiskas valsts funkcionēšanu. Šogad lielākoties diskusijas notika par latviešu nāciju un Latvijas tautu. Papildus tam tika diskutēts par nacionālas valsts jēdziena saturu un iespējām to savietot ar demokrātiskas valsts prasībām. Tāpat uzmanība tika veltīta dažādiem Latvijas iedzīvotāju juridiskajiem statusiem, īpaši debatējot par dubultpilsonības ieviešanas iespējām un nepilsoņa statusa problēmām. Tradicionāli netrūka arī ekspertu diskusijas par iespējamiem grozījumiem Satversmē, kā arī tika apspriests starptautisko līgumu regulējums un tā iespējamie uzlabojumi.

“Jurista Vārda” redakcija