Akreditējas Lietuvas, Baltkrievijas, Moldovas vēstnieki

Vakar, 2.februārī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Lietuvas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Petrs Vaitiekūns (Petras Vaitiekūnas)

Turpinājums no 1.lpp.

Kā nozīmīgu šodienas uzdevumu redzu pēc iespējas straujāku triju Baltijas valstu kopīgas ekonomiskās telpas veidošanu, īstenojot brīvu preču, kapitāla, pakalpojumu un cilvēku kustību caur mūsu valstu robežām. Tāpat vēlos atzīmēt Lietuvas ieinteresētību savlaicīgā "Via Baltica" un "Rail Baltica" infrastruktūrprojektu īstenošanā.

Savu runu vēlos beigt ar citātu, kurā teikts par lietuviešu, latviešu un citu tautu nākotnes vīziju: "Mēs neesam nošķirti svešie, mēs vienoti stipra gara saitēm, mēs esam viena liela ģimene — mēs to saprotam kā jauno Eiropu." Šie ir pravietiski latviešu dzejnieka Jāņa Raiņa vārdi, kas izteikti pirms 70 gadiem. Uzsākot darbu šajā atbildīgajā postenī, vēlos jums garantēt, ka pielikšu visas pūles, lai šīs cēlās idejas ātrāk kļūtu reālas.

Godātais prezidenta kungs, atļaujiet pasniegt jums akreditācijas vēstuli.

 

Savukārt Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā sacīja:

— Jūsu ekselence! Sveicu jūs kā Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Latviešu un lietuviešu tautas gatavojas pārkāpt nākamā gadu tūkstoša slieksni. Slieksni, kurš neatkarīgajām Latvijas un Lietuvas valstīm nozīmē pilntiesīgu un cienījamu atgriešanos jaunā un vienotā Eiropā. Eiropā, kurā esam gaidīti un kurā starp daudzām citām tiks sadzirdētas arī mūsu balsis.

Mūsu valstīm ir sena un bagāta vēsture. Tajā ielūkojoties, latviešu un lietuviešu tautas var iegūt daudzas gadsimtu griežos pārbaudītas atziņas, kuras arī šodien ir patiesas. Svarīgākā no tām ir mūsu vienotības atziņa. Vienoti mēs esam spēks, kurš spēj pārliecināt par saviem principiem, kurš spēj īstenot mūsu tautu izvirzītos mērķus. Par to runā senā Saules kauja, Grīnvalde, cīņa pret Bermontu un brīvību nesusī Baltijas valstu dziesmotā revolūcija.

Baltijas valstu vienotībā ir mūsu spēks jaunajā Eiropā. Latvija un Lietuva sekmīgi turpina iesākto ceļu uz dalību Eiropas Savienībā. Mēs esam daudz sasnieguši, kas ļauj būt pārliecinātiem, ka abas valstis tiks pienācīgi atalgotas un jau tuvākajā laikā varēs sākt pievienošanās sarunas.

Vienoti vislabāk spējam atbildēt uz jaunā gadsimta sākuma izaicinājumiem drošībai Eiropā un mūsu reģionā. Baltijas valstu neatlaidība un pašaizliedzīgais darbs jaunās Eiropas kolektīvās drošības sistēmas nostiprināšanai ir devis konkrētus rezultātus. Baltijas valstu kopīgais mērķis — dalība NATO — ir savlaicīga un pareiza atbilde uz šiem izaicinājumiem.

Baltijas jūras reģions un vienotā Eiropa ir nedalāmi jēdzieni. Latvija un Lietuva ir aktīvas un cienījamas partneres Baltijas valstu un reģionālās sadarbības forumu ietvaros. Mūsu valstu starpā ir izveidojusies aktīva saimnieciskā sadarbība un brīvā tirdzniecība, kas Baltijas valstis tuvina vienotas ekonomiskās telpas izveidošanai nākotnē.

Jūsu ekselence! Vēlos izteikt pārliecību, ka jūsu stāšanās augstajā Lietuvas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā amatā ir apliecinājums tam, ka ciešās mūsu valstu kaimiņattiecības turpinās padziļināties un pieņemties spēkā.

Novēlu sekmes un panākumus jūsu darbā!

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kādi bija galvenie aspekti jūsu sarunā ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Mēs apspriedām svarīgākos mūsu valstu divpusējās sadarbības jautājumus, kā arī mūsu kopīgo integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Mēs arī apspriedām dažus mūsu kopīgās drošības jautājumus, kā arī sadarbību kultūrā.

— Kāds ir jūsu viedoklis par mūsu kopīgā stratēģiskā mērķa īstenošanos — mūsu valstu virzību uz ES un NATO?

— Es gribu uzsvērt: mēs neesam konkurenti. Mēs esam partneri. Mēs esam vienas komandas locekļi, un mēs spēlējam uz vieniem vārtiem.

— Vēstnieka kungs, kāda ir jūsu lielākā vēlēšanās vai varbūt sapnis, stājoties šajā amatā?

— Ja atklāti, tad mans sapnis ir — lai pienāktu diena, kad mūsu abu valstu pilsoņi varēs šķērsot automašīnās mūsu kopējo robežu, braucot ar 100 kilometru ātrumu stundā.

— Pēdējā laikā parādījušās problēmas mūsu valstu ekonomiskajos kontaktos, kaut arī starp abām valstīm pastāv brīvās tirdzniecības līgums.

— Jā, mums ir brīvās tirdzniecības līgums. Tas ir patiešām labs līgums, un mēs esam kopīgi ieinteresēti ekonomiskā sadarbībā. Es domāju, ka brīvās tirdzniecības līgums ir patiešām noderīgs. Mēs arī esam organizējuši īpašas komisijas specifisku tirdzniecības jautājumu atrisināšanai. Šajās komisijās mēs arī risinām visus jautājumus un visas problēmas, kas rodas tirdzniecībā starp mūsu valstīm. Un šīs komisijas ir atvērtas ikvienam mūsu partneru jautājumam vai priekšlikumam no Latvijas puses. Pēc divām nedēļām notiks nākamā šīs komisijas sēde, un es ceru, ka tajā tiks rastas atbildes uz visiem problemātiskajiem jautājumiem un pozitīvs risinājums visām problēmām.

Vārdu sakot, visu konkrēto problēmu atrisināšanai mums ir konkrētas ekspertu komisijas.

Kā es redzu šo situāciju? Mūsu valstīm ir līdzīga ekonomika, kas viena otru nepapildina.

Taču ekonomika — tas vēl nav viss. Mūsu valstīm ir līdzīga vēsture. Kopēja kultūra. Un tas, ka daži uzņēmumi ir konkurenti ekonomikas jomā, vēl nav iemesls, lai mēs visi justos šādi konkurenti. Mums visiem jājūtas kā partneriem, kas kopīgi sit bumbu vienos vārtos. Un neliks sist to otra vārtos.

Ekonomiskie jautājumi, kas starp mums rodas, nav problēma, tie visi ir darba jautājumi, kas darba kārtībā arī risināmi. Un tie ir risināti, tie tiek un tiks atrisināti.

— Vēstnieka kungs, jūs savu akreditācijas runu teicāt latviešu valodā. Vai tas nozīmē, ka jūs mācāties mūsu valsts valodu?

— Jā, es mācos latviešu valodu un ceru, ka drīz varēšu arī intervijas sniegt latviešu valodā.

— Tad jūs, vēstnieka kungs, būsit otrais ārvalstu vēstnieks Rīgā pēc bijušā ASV vēstnieka Lerija Nepera, kurš sniedz intervijas latviski. Turēsim jūs pie vārda! Lai jums veiksme atbildīgajā vēstnieka misijā!

 

Petrs Vaitiekūns dzimis 1953. gada 26. martā Marijampolē. 1976. gadā beidzis Viļņas Universitātes Teorētiskās fizikas nodaļu un 1983. gadā ieguvis fizikas doktora grādu Lietuvas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā.1994. gadā papildinājies Džordža Maršala Eiropas Drošības studiju Eiropas centrā, kā arī Stratēģisko studiju un aizsardzības ekonomikas koledžā Vācijā. No 1976. līdz 1990. gadam strādājis zinātniskās pētniecības darbu Lietuvas Republikas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā. No 1990. līdz 1992. gadam bijis Lietuvas Augstākās padomes un atjaunotā Seima deputāts. No 1993.līdz 1998. gadam — Lietuvas Republikas prezidenta vecākais ārlietu palīgs. Precējies, ir trīs dēli. Pārvalda lietuviešu, angļu un krievu valodu.

Vakar, 2.februārī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Baltkrievijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Mihails Mariničs (Vb[fbk Vfhbybx@

Turpinājums no 1.lpp.

Savukārt Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā sacīja:

— Sveicu jūs kā Baltkrievijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Baltkrievija ir Latvijas kaimiņvalsts. Gadsimtu garumā mūsu tautas ir tuvinājusi vēlme iepazīt savstarpējo garīgo mantojumu. Mūsu valstu ģeogrāfiskais tuvums izceļ nepieciešamību pēc abpusēji izdevīgām un bagātinošām saitēm.

Latvija respektē ikvienas valsts tiesības pašai izvēlēties tās augšupejai vispiemērotāko ceļu. Šo principu Latvija attiecina arī uz sevi. Mēs esam liecinieki jaunas, brīvas un vienotas Eiropas tapšanai, kurā ikvienam ir iespēja tikt uzklausītam, kurā ikvienam ir iespēja līdzdarboties un pārveidot.

Latvija ir izvēlējusies savu ceļu. Tas ved uz eiropeisku, modernu, iedzīvotājiem drošu un atvērtu sabiedrību. Uz dziļu integrāciju eiroatlantiskās sadarbības struktūrās.

Jaunā Eiropa sevī ietver nepieciešamību pēc katras valsts enerģiskas līdzdalības Eiropas daudzpusējās sadarbības struktūrās un aktīvas Eiropas valstu divpusējās sadarbības. Tā no ikviena prasa atbildību par reģionu identitāti.

Latvijas ārpolitikas prioritāte ir labas kaimiņattiecības ar visām tās tuvumā esošām valstīm, kuras balstītas uz abpusēju izdevīgumu un starptautiski atzītu normu ievērošanu. Aktīva divpusējā tirdzniecība, ģeogrāfiskā izvietojuma prioritāšu izmantošana tranzīta jomā un abpusēji izdevīga ekonomiskā sadarbība ir Latvijas un Baltkrievijas attiecības raksturojošas kategorijas.

Cīņa ar organizēto noziedzību un robežkontroles nostiprināšana ir mūsu valstu sadarbības prioritārās jomas. Dažādojas Latvijas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbība un mūsus valstu iedzīvotāju tiešā saskarsme.

Jūsu ekselence! Latvija vienmēr ir bijusi un būs atvērta viesiem, kas respektē savstarpēji bagātinošas sadarbības, dekmokrātijas un labu kaimiņattiecību principus.

Novēlu sekmes, pildot Baltkrievijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus!

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kam jūsu sarunā ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu bija pievērsta galvenā vērība?

— Mūsu uzmanības centrā bija abu valstu savstarpējās attiecības, pirmām kārtām — mūsu ekonomisko attiecību attīstība, kā arī robežas demarkācija. Runājām arī par sadarbību ar trešajām valstīm — Krieviju, Ukrainu, par tranzītkoridora radīšanu. Vārdu sakot, sarunas vadmotīvs bija mūsu valstu ekonomiskā sadarbība. Es domāju, tas bija simboliski, jo tagad, analizējot 1998. gada rezultātus, ir izveidojusies laba šo attiecību perspektīva. Kopējais preču apgrozījums starp mūsu valstīm pērn pārsniedzis 200 miljonus ASV dolāru. Baltkrievijas tirdzniecībā ar ārvalstīm Latvija ieņem sesto vietu. Bet pavisam mēs tirgojamies ar 140 valstīm. Tā ka mūsu ekonomiskās attiecības ir attīstījušās ļoti labi. Taču mēs to vērtējam tikai kā sākumu, jo visas mūsu ekonomiskās sadarbības iespējas nebūt nav izsmeltas.

— Kuras valstis ieņem pirmās vietas Baltkrievijas ārējā tirdzniecībā?

— Krievija, Vācija, Polija. Arī Lietuva pagaidām nedaudz apsteigusi Latviju tirdzniecībā ar Baltkrieviju. Kaut gan pilnībā visi pērnā gada rezultāti vēl nav apkopoti, tie būs zināmi februāra vidū. Taču mēs Baltkrievijā uzskatām, ka mums bijuši ļoti labi ekonomiskās sadarbības rādītāji. Un mēs, visi vēstniecības darbinieki darīsim visu, kas no mums atkarīgs, lai paplašinātu un padziļinātu mūsu valstu ekonomisko sadarbību.

— Kāpēc tik liels laika sprīdis— apmēram divi gadi — pagāja no iepriekšējā Baltkrievijas vēstnieka pilnvaru laika beigām līdz jūsu norīkošanai par Baltkrievijas vēstnieku Latvijā?

— Acīmredzot tas bija saistīts ar kadru problēmu Baltkrievijā. Mums ir jauna valsts, tās neatkarībai ir tikai astoņi gadi. Līdz ar to diplomātisko kadru sagatavošanai un visai diplomātu rotācijas nodrošināšanai tiek piešķirta liela nozīme. Ar to arī izskaidrojama jauna vēstnieka norīkošanas aizkavēšanās. Taču tagad šis jautājums ir atrisināts, un Baltkrievijas vēstniecība pilnā sastāvā veiks savus pienākumus.

— Kādi būs jūsu pirmie darbi vēstnieka amatā Latvijā?

— Vispirms es centīšos īstenot ekonomiskās sadarbības paplašināšanas pasākumus, par ko jau runāju. Martā mēs sarīkosim Baltkrievijas ražojumu izstādi Latvijā. Organizēsim darījuma aprindu, kā arī valdības locekļu oficiālas vizītes ministru līmenī. Tie arī būs mani tuvākie uzdevumi, pildot Baltkrievijas Republikas vēstnieka pienākumus Latvijas Republikā.

 

Mihails Mariničs dzimis 1940. gada 13. janvārī. 1965. gadā beidzis Baltkrievijas Politehnisko institūtu kā celtniecības inženieris. Pēc augstskolas beigšanas vadījis dažādu civilo būvprojektu īstenošanu, strādājis Baltkrievijas transporta infrastruktūrā. No 1979.līdz 1984. gadam pildījis dažādus amatus Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas municipalitātes institūcijās. No 1984.līdz 1990. gadam bijis pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētaāa vietnieks, bet 1990. un 1991. gadā — Minskas izpildkomitejas priekšsēdētājs. No 1991. līdz 1994. gadam bijis Baltkrievijas Republikas Valsts ekonomisko sakaru komitejas priekšsēdētāja vietnieks un priekšsēdētājs. 1994. gadā pārgājis diplomātiskā darbā — norīkots par Baltkrievijas vēstnieku Čehijā, Ungārijā un Slovākijā, bet jau 1994. gada septembrī tika iecelts par Baltkrievijas Republikas ārējo ekonomisko sakaru ministru. Saņēmis vairākus savas valsts apbalvojumus. Ir precējies, divi dēli. Pārvalda krievu un angļu valodu.

Vakar, 2.februārī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Moldovas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Nikolaje Dudau (Nikolae Dudau)

Turpinājums no 1.lpp.

Savukārt Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā sacīja:

— Jūsu ekselence! Sveicu jūs kā Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Mūsu valstīm ir atšķirīgs vēstures pieredzes mantojums. Tomēr šī gadsimta otrā puse mūsu tautām ir ierakstīta vienā vēstures nodaļā: pakļautība vienai un tai pašai ārējai varai, tautas cīņa par savas nacionālās kultūras vērtību un valodas saglabāšanu, nacionālās neatkarības atgūšana gadsimta pēdējā desmitgadē. Šodien Latvijas un Moldovas tautām ir dota vēsturiska iespēja iekļauties vienotas jaunās Eiropas dzīves ritmā un savu nākotni veidot saskaņā ar pašu pieredzē gūtajām atziņām.

Mūsu tautas ir izvēlējušās iespēju, dzīvot demokrātiskā, humānā un iedzīvotājiem drošā valstī. Latvijā ir izveidota demokrātiska sabiedrība un radīta funkcionējoša tirgus ekonomika. Pieaug indivīda vēlme un iespējas līdzdarboties valsts pārmaiņu procesos. Sociāli integrētas sabiedrības izveidsošana ir kļuvusi par vienu no augstākajām Latvijas iekšpolitiskās dzīves prioritātēm.

Valsts ārpolitikā prioritāra loma ir ierādīta Baltijas jūras reģina sadarbībai, kuras ietvaros sekmīgi attīstās trīs Baltijas valstu, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība. Politiskā brieduma pārbaudi ir izturējusi Baltijas jūras valstu padome.

Veiksmīgā reģionālās sadarbības dimensija vairo Latvijas iespējas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Ekonomiskās attīstības tempu ziņā Latvija šodien ir viena no visdinamiskākajām valstīm Eiropā. Un tas paver plašas iespējas pilnveidot un izvērst sadarbību ar ģeogrāfiski tālākām valstīm.

Esmu dziļi pārliecināts, ka starp Latviju un Moldovu pastāv plašas iespējas aktivizēt un nostiprināt mūsu valstu divpusējās attiecības. Par to liecina arī jūsu nozīmēšana par Moldovas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Nešaubos, ka jūsu darbs ienesīs jaunu dinamismu Latvijas un Moldovas sadarbībā.

Novēlu sekmes un panākumnus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm!

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kāda bija jūsu saruna ar Latvijas Valsts prezidentu?

— Man pēc nule notikušās sarunas ar prezidenta kungu ir ļoti labs noskaņojums. Manuprāt, prezidents ļoti precīzi pateica, kā viņš redz attiecības starp Latviju un Moldovu. Man ir īpaši patīkami atzīmēt, ka viņš dziļi pārzina Moldovā notiekošos procesus. Patīkami arī atzīmēt, ka mēs darbojamies sinhroni — ar to es vispirms domāju mūsu valstu integrāciju Eiropas starptautiskajās organizācijās — gan starptautiskajās tirdzniecības organizācijās, gan Eiropas Savienībā. Ļoti svarīgi man šķiet, ka prezidents izteica savu apņemšanos atbalstīt Moldovu mūsu vēlmē integrēties šajās organizācijās.

Runājot tieši par mūsu attiecībām un manu kā Moldovas Republikas vēstnieka amatu Latvijas Republikā, es gribētu uzsvērt, ka starp mūsu valstīm nav nekādu politisku pretrunu vai problēmu, kas varētu apgrūtināt Moldovas un Latvijas attiecības. Gluži otrādi — ir bijušas un ir tikai labas savstarpējas attiecības.

Es uzskatu, ka ir svarīgi attīstīt mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības. Domāju, ka tam ir liels potenciāls. Moldovā vēl nav aizmirsuši Latvijas produktu garšu — gan zivju produktus, gan citus jūsu ražojumus. Ceru, ka arī Latvijā nav aizmirsuši Moldovas vitamīniem bagātos produktus. Tagad mums kopējiem spēkiem šī sadarbība jāpaceļ kvalitatīvi jaunā pakāpē.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, plānojat īstenot savu atbildīgo misiju? Pagaidām Rīgā vēl nav jūsu valsts vēstniecības, jūsu rezidence ir Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.

— Jā, Moldovai pašlaik diemžēl nav iespējams atvērt jaunas vēstniecības. Tāpēc mana rezidence ir Minskā. Es esmu akreditēts arī abās pārējās Baltijas valstīs — Lietuvā un Igaunijā. Taču Rīgā ļoti aktīvi darbojas Moldovas Republikas goda konsuls Vladimirs Burujanu. Es pieņemu, ka ar laiku Rīgā varētu tikt atvērts arī Moldovas ģenerālkonsulāts. Taču pašlaik aktuālākais uzdevums tomēr ir atvērt tirdzniecības pārstāvniecību, lai koordinētu visu darbu. Aktuāla būtu arī tirdzniecības namu un firmas veikalu sērijas atvēršana. Zinu, ka Latvijai jau ir šādi veikali ārzemēs, piemēram, Krievijas Federācijā un arī citās valstīs. Mēs apsveram veselu pasākumu virkni. Arī izstādes, prezentācijas, vairumtirdzniecības gadatirgu sarīkošanu. Mēs jau šogad varētu īstenot dažus no šiem projektiem.

— Cik bieži esat paredzējis būt Rīgā?

— Rīga man ir mīļa pilsēta, un es izmantošu katru iespēju, lai biežāk būtu pie jums. Gan lai tiktos ar oficiālajām personām, gan ar jūsu lielisko tautu.

Nikolaje Dudau dzimis 1945. gada 19. decembrī Moldovā, Grinaucu ciemā. Beidzis Čisinau Tehnisko universitāti un augstāko partijas skolu Maskavā. No 1963. līdz 1975. gadam strādājis dažādos amatos Čisinau traktoru rūpnīcā. No 1975. līdz 1988.gadam ieņēmis dažādus amatus komunistiskās partijas organizācijās. No 1988. līdz 1990. gadam bijis Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieks, bet 1990.–1991. gadā ievēlēts par komunistiskās partijas Čisinau rajona komitejas pirmo sekretāru. No 1991. līdz 1993. gadam bijis Starptautiskās žēlsirdības asociācijas izpilddirektors, bet pēc tam, līdz 1994. gadam, strādājis Moldovas Republikas vēstniecībā Krievijas Federācijā par ministru padomnieku. No 1994.līdz 1997. gadam — Moldovas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Uzbekistānas Republikā. 1997. un 1998. gadā — ārlietu ministra vietnieks. Pērn tika norīkots par Moldovas Republikas vēstnieku Baltkrievijas Republikā. Precējies, ir meita. Pārvalda divas svešvalodas — krievu un angļu.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"