• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Paskaidrojumi par Valsts budžetu 1999. gadam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.02.1999., Nr. 30/31 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21440

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

03.02.1999., Nr. 30/31

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Valsts budžetu 1999.gadam

Paskaidrojumi

Sagatavoti Finansu ministrijā.

Akceptēti Ministru kabineta 1999.gada 18.janvāra sēdē.

Nosūtīti 7. Saeimai izskatīšanai 1999.gada 18.janvārī.

Saturā

1.

Makroekonomiskā attīstība

1.1. Pašreizējā ekonomiskā situācija

1.2. Ekonomiskās politikas mērķi

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs

1.3.1. IKP no izdevumu viedokļa

1.3.2. Ražošanas struktūra

1.3.3. Demogrāfiskās tendences, nodarbinātība, bezdarbs, ienākumu politika

1.3.4. Maksājumu bilance un ārējā tirdzniecība

1.3.5. Inflācija

1.3.6. Monetārais sektors

1.3.7. Valsts parāds

1.3.8. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski

Galvenie makroekonomiskie rādītāji

IKP nozaru griezumā

IKP izlietojums

IKP ienākumu griezumā

Maksājumu bilance, miljonos latu

Maksājumu bilance, % no IKP tekošajās cenās

Valsts parāds 1996. - 2003. g.

Valsts ārējā parāda prognoze 1999 - 2003

Kredītu izmaksājamās summas un ārējā parāda apkalpošanas maksājumi, 1999 - 2003

2.

Valsts fiskālā politika

2.1. Pašreizējās fiskālās situācijas apskats

2.2. Krievijas krīzes iespaids uz budžeta ieņēmumiem

2.3. Likumdošanas un strukturālo reformu izmaiņu ietekme uz budžetu

3.

Fiskālais apskats sadalījumā pa budžetiem

3.1. Konsolidētais kopbudžets

3.2. Valsts konsolidētais budžets

3.2.1. Valsts pamatbudžets

3.2.2. Valsts speciālie budžeti

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

(bez tīrajiem aizdevumiem)

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

(bez tīrajiem aizdevumiem)

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

(bez tīrajiem aizdevumiem)

Valsts pamatbudžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

Valsts speciālā budžetaizdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

4.

Nodokļu ieņēmumu analīze

4.1. Netiešie nodokļi

4.2. Tiešie nodokļi

5.

Valsts speciālo budžetu ieņēmumi

5.1. Labklājības ministrijas valsts speciālie budžeti

5.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālie budžeti

5.3. Satiksmes ministrijas valsts speciālie budžeti

5.4. Zemkopības ministrijas valsts speciālie budžeti

5.5. Finansu ministrijas valsts speciālie budžeti

5.6. Ekonomikas ministrijas valsts speciālie budžeti

5.7. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts speciālie budžeti un

Kultūras ministrijas Kultūrkapitāla fonds

5.8. Nacionālā radio un televīzijas padome

6.

Pārējo ieņēmumu analīze

6.1. Nenodokļu ieņēmumi

6.2. Pašu ieņēmumi

7.

Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

7.1. Valsts budžeta likuma struktūra

7.2. Valsts bud eta izdevumu 1999. gadam veidoöanas pamatprincipi

7.3. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi

7.3.1. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā

7.4. Valsts investīciju programmas (VIP) finansēšana 1999. gadā

8.

Pašvaldību budžeti

8.1. Pašvaldību pamatbudžeti

8.2. Pašvaldību finansu izlīdzināšana

8.3. Pašvaldību speciālie budžeti

9.

Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti valsts budžeta likumprojekta paketē

1. pielikums.

Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu analīze

2. pielikums.

Pašu ieņēmumi

3. pielikums.

Pašvaldību finansu izlīdzināšana aprēķins 1999. gadam

Nobeigums. Sākums - "LV" 21.01.99., nr.17/18;

"LV" 22.01.99., nr.19/20; "LV" 26.01.99., nr.21/22;

"LV" 27.01.99., nr.23/24; "LV" 28.01.99., nr.25;

"LV" 29.01.99., nr.26/27; "LV" 02.02.99., nr.28/29.

7. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

7.3. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi

03.00.00 Televīzija

tūkst. Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 3 915,8 82,0 202,4 4 036,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 3 915,8 82,0 202,4 4 036,2
Izdevumi - kopā 3 915,8 82,0 202,4 4 036,2

* Programmai "Televīzija" 1998 gadā valsts budžetā izdevumi vienreizējiem pasākumiem bija 82 tūkst. latu :

finansējums Nagano olimpiskajām spēlēm.

1999. gada valsts budžeta projektā

papildus paredzēti līdzekļi tikai apakšprogrammā "Programmu sagatavošana un realizācija" 202,4 tūkst. latu :

* 85 tūkst. latu - autortiesību un blakus tiesību maksājumiem, lai nodrošinātu 1993. gada 15.maija likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām" un 1998. gada 12. marta likumu "Par Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu, producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību".

* 28,4 tūkst.latu - 2000. gada Sidnejas olimpisko spēļu translācijas iemaksām.

* 89 tūkst.latu - "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" raidīšanas tarifu sadārdzinājuma apmaksai.

Apakšprogrammai "Surdotulkojumu realizācija" - 40 tūkst.latu un apakšprogrammai "Reģionālās televīzijas" - 60 tūkst. latu, līdzekļi ir 1998. gada līmenī.

Speciālais budžets

tūkst. Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 60,0 5,0 65,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi 60,0 5,0 65,0
Izdevumi - kopā 133,9 73,9 5,0 65,0
Fiskālā bilance -73,9
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
vai samazinājums (+) 73,9

"Radio un televīzijas" speciālajā budžetā ir tikai viena programma - "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sistēmas izveide", kurā ir plānots 1999. gadā ieņēmumus palielināt par 5 tūkst.latu.

 

48 Valsts cilvēktiesību birojs

Pamatbudžets

tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 77,9 20 97,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 77,9 20 97,9
Izdevumi - kopā 77,9 20 97,9

Dotācijas palielinājums - 20 tūkst.latu:

1. 11,1 tūkst.latu darba samaksas sistēmas sakārtošanai (darba algas un sociālās apdrošināšanas iemaksas).

2. 8,9 tūkst.latu īres maksas starpības kompensācijai. Saskaņā ar noslēgto īres līgumu VCB 1998.gadā bija atviegloti īres noteikumi, sakarā ar ko 1998.gada valsts budžeta līdzekļi telpu īrei tika paredzēti 6 mēnešiem. 1999.gadā jāpilda līgumsaistības par telpu īres pilnīgu nomaksu.

 

62 Mērķdotācijas pašvaldībām

Pamatbudžets

tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 88363,3 643,6 5893,6 93613,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 88363,3 643,6 5893,6 93613,3
Izdevumi - kopā 88363,3 643,6 5893,6 93613,3

1999.gadā mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldībām ir plānotas 93 613,3 tūkst. latu apjomā, kas salīdzinājumā ar 1998. gadu kopumā pieaug par 5 893,6 tūkst. latu vai par 5,9 %.

Lielākais pieaugums absolūtās summās 3 598,9 tūkst. latu apjomā tiek plānots mērķdotācijām rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī mērķdotācijām investīcijām, kas salīdzinājumā ar 1998.gadu pieaug par 1 813,7 tūkst. latu .

Samazināts finansējums

par vienreizējo maksājumu, kas tika veikts 1998.gadā 605,0 tūkst. latu apjomā ir programmai mērķdotācijas izglītības pasākumiem jeb speciālajām izglītības iestādēm, tomēr plānojot šīs programmas izdevumus 1999.gadam tika palielināti regulārie izdevumi par 441,0 tūkst. latu, kas saistās ar minimālās algas pieaugumu no 42 līdz 50 latiem, kā arī nodrošinot 1998.gadā veikto darba algu izmaiņu pieaugumu 1999.gadā. Samazināts finansējums ir 30 tūkst. latu apmērā, kas kā vienreizējs maksājums 1998.gadā tika piešķirts mērķdotācijas veidā Liepājas teātrim un 8,6 tūkst. latu ir izmaiņas starp programmām.

01.00.00 Mērķdotācijas izglītības pasākumiem

tūkst. Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 16444,2 613,6 441,0 16271,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 16444,2 613,6 441,0 16271,6
Izdevumi - kopā 16444,2 613,6 441,0 16271,6

Mērķdotācijas apjoms 1999.gadam samazināts par:

- vienreizējo maksājumu, kas tika veikts 1998.gada nogalē 605 tūkst. latu apmērā;

- 8,6 tūkst. latu , kas tika papildu piešķirts 1998.gadā veicot izmaiņas starp programmām, tādejādi 1999.gadam par attiecīgo summu ir palielināta mērķdotācija pašvaldībām pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Tomēr plānojot šīs programmas izdevumus 1999.gadam tika palielināti regulārie izdevumi par 441,0 tūkst. latu.

Mērķdotācijas apjoms 1999.gadam palielināts par:

- 190,0 tūkst. latu , kas saistās ar minimālās algas pieaugumu no 42 līdz 50 latiem;

- 251,0 tūkst. latu , nodrošinot 1998.gadā veikto darba algu izmaiņu pieaugumu 1999.gadā;

02.00.00 Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas

un pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai

un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

tūkst. Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 189,7 0 0 189,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 189,7 0 0 189,7
Izdevumi - kopā 189,7 0 0 189,7

1999.gadam mērķdotācijas saglabātas 1998.gada regulāro izdevumu līmenī.

03.00.00 Mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām,

pagastiem un rajoniem un rajonu pilsētām tūkst. Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 7046,3 0 1813,7 8860,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 7046,3 0 1813,7 8860,0
Izdevumi - kopā 7046,3 0 1813,7 8860,0

1999.gada valsts budžetā mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām, rajoniem un pagastiem tiek plānotas 8860,0 tūkst. latu apmērā. 1999.gadā valsts investīciju programmas ietvaros ir paredzēts finansēt 53 pašvaldību investīciju projektus, 23 projekti ir pārejoši no 1998.gada valsts investīciju programmas (4835,0 tūkst. latu apmērā) kā arī ir atbalstīti 30 jauni pašvaldību investīciju projekti (4025,0 tūkst. latu apmērā).

1999.gada valsts budžetā mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām tiek plānotas: enerģētikai - 1302,0 tūkst. lati (18.projekti); labklājībai - 251,0 tūkst. lati (2.projekti); izglītībai un zinātnei - 883,0 tūkst. lati (5.projekti); satiksmei - 1520,0 tūkst. lati (2.projekti); vides aizsardzībai un reģionālai attīstībai - 4904,0 tūkst. lati (26.projekti).

04.00.00 Mērķdotācijas pilsētu, pagastu un rajonu teritoriālplānošanai,

attīstības projektu izstrādāšanai un realizēšanai tūkst. Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 1000,0 0 0 1000,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 1000,0 0 0 1000,0
Izdevumi - kopā 1000,0 0 0 1000,0

1999.gadam mērķdotācijas saglabātas 1998.gada regulāro izdevumu līmenī.

05.00.00 Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām

pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba

samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

tūkst. Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 63593,1 0 3598,9 67192,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 63593,1 0 3598,9 67192,0
Izdevumi - kopā 63593,1 0 3598,9 67192,0

Mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojumam 1999.gadam tiek plānotas ar 5,7% pieaugumu salīdzinot ar 1998.gadu.

Mērķdotācijas apjoms 1999.gadam palielināts par:

- 600,0 tūkst. latu , veicot strukturālas izmaiņas un samazinot Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu par šo summu. Mērķdotācija pašvaldībām paredzēta, kā piemaksa pedagogiem latviešu valodas un mācību priekšmetu latviešu valodā apmācībai mazākuma tautības skolās un klasēs;

- 253,5 tūkst. latu , kas saistās ar minimālās algas pieaugumu no 42 līdz 50 latiem;

- 2 736,8 tūkst. latu , nodrošinot 1998.gadā veikto darba algu izmaiņu pieaugumu 1999.gadā ;

- 8,6 tūkst latu , veicot strukturālas izmaiņas starp programmām.

16.00.00 Mērķdotācijas pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko

darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām kristīgās mācības un ētikas programmai

tūkst. Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 60,0 0 40,0 100,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 60,0 0 40,0 100,0
Izdevumi - kopā 60,0 0 40,0 100,0

1998.gada otrajā pusgadā tika veikti strukturāli pārkārtojumi, paredzot, sākot ar septembra mēnesi mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām kristīgās mācības un ētikas programmai, samazinot par attiecīgo summu (60,0 tūkst. latu) IZM budžetu. 1999.gadam pašvaldībām tiek saglabāts 1998.gadā sākotnēji IZM budžetā programmai paredzētais izdevumu apjoms 100,0 tūkst. latu.

 

64 Dotācijas pašvaldībām

Pamatbudžets

tūkst. Ls
Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 10 623,1 7920,1 4200,0 6 903,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 10 623,1 7920,1 4200,0 6 903,0
Izdevumi - kopā 10 623,1 7920,1 4200,0 6 903,0

1999.gadā 2% no kopējiem pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumiem veido dotācija pašvaldībām no valsts budžeta, kas kopumā ir plānota 6903,0 tūkst. latu apjomā. Salīdzinot ar 1998.gadu budžeta projektā nav iekļauta dotācija no valsts budžeta pašvaldībām (4500,0 tūkst. latu) nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijai, jo šobrīd nav zināms nepieciešamās kompensācijas apjoms. Ministru kabineta un Latvijas pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokolā ir panākta vienošanās, ka nekustamā īpašuma nodokļa neizpildes gadījumā tiks iesniegti grozījumi likumā, paredzot nepieciešamo kompensācijas apjomu no valsts budžeta. 1999.gadam ir paredzēti papildu 800,0 tūkst. latu kā dotācija pašvaldībām ieņēmumu bāzes palielināšanai.

01.00.00 Dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam tūkst. Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 2700,0 0 3400,0 6100,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 2700,0 0 3400,0 6100,0
Izdevumi - kopā 2700,0 0 3400,0 6100,0

Dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 1999.gadam ir saglabāta 1998.gada apjomā, apvienojot 1998.gada programmas: - dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam un dotācija pašvaldībām ieņēmumu bāzes palielināšanai. 1998.gadā 3420,1 tūkst. latu kā dotācija pašvaldībām ieņēmumu bāzes palielināšanai tika sadalīta, izmantojot likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" noteikto algoritmu un palielinot pagastu un pilsētu pašvaldībām piešķirtās dotācijas apjomu no izlīdzināšanas fonda, kopā ar aprēķinātiem nodokļu ieņēmumiem 90% apmērā no noteiktās izdevumu nepieciešamības, kas 1999.gadā ir noteikta kā likuma pamata norma.

02.00.00 Dotācija pašvaldībām ieņēmumu bāzes palielināšanai

tūkst. Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada Izmaiņas 1999.gada
plāns - + projekts
Ieņēmumi - kopā 3420,1 3420,1 800,0 800,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 3420,1 3420,1 800,0 800,0
Izdevumi - kopā 3420,1 3420,1 800,0 800,0

1999.gadā dotācija ieņēmumu bāzes palielināšanai 3400,0 tūkst. latu ir iekļauta programmā dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un papildu ir paredzēti 800,0 tūkst. tām pašvaldībām, kurām ieņēmumu bāze 1999.gadā no pašvaldības darbības neatkarīgu apstākļu dēļ (izmaiņas nodokļu likumos utt.) tiek prognozēta mazāka nekā 1998.gadā.

Pašvaldību aizņēmumi un sniegtās garantijas

1999.gadam tiek paredzēts pašvaldību aizņēmumu un garantiju saistību kopējais pieļaujamais palielinājums 30000,0 tūkst. latu apmērā, tai skaitā 4000,0 tūkst. latu paredzot pašvaldību finansu stabilizācijas pasākumiem, saskaņā ar likumu " Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību". 1998.gadā viena trešā daļa no pašvaldības (pašvaldības uzņēmumu) pieprasītiem aizņēmumiem tika paredzēti apkures sistēmas sakārtošanai (izbūvei, rekonstrukcijai), kā arī ievērojamu daļu aptuveni 26% no saņemtiem kredītiem 1998.gadā veido tiešās investīcijas, kas tika paredzētas ēku celtniecībai, rekonstrukcijai. Budžeta un finansu vadības nolūkiem aizdevumi tika piešķirti aptuveni 3% apjomā no kopējo kredītu apjoma. Tiek prognozēts, ka līdzīga aizdevumu struktūra varētu veidoties arī 1999.gadā.

 

7. 4. Valsts investīciju programmas (VIP)

finansēšana 1999.gadā

tūkst.Ls

Finansiālie rādītāji 1998.gada 1999.gada Izmaiņas 1999.g./
plāns projekts + , - 1998.g. %
Pamatbudžets 44551,0 52149,3 7598,3 117,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 44488,0 51968,3 7480,3 116,8
Maksas pakalpojumi un citi
pašu ieņēmumi 63,0 181,0 118,0 287,3
Speciālie budžeti 22411,1 36005,5 13594,4 160.7
Īpašiem mērķiem iezīmēti ienākumi 11253,6 12289,7 1036,1 109,2
Valsts budžeta aizdevumi 11157,5 23715,8 12558,3 212,6
Valsts budžeta aizdevumi pašvaldībām
un valsts/pašvaldību uzņēmumiem 16505,1 21868,4 5363,3 132,5
Valsts galvojumi 57030,0 32200,0 -24830,0 56,5

Valsts pamatbudžeta un valsts speciālo budžetu ieguldījums Valsts investīciju programmas finansēšanā 1999.gadā paredzēts 88,155 milj.Ls, kas atbilst 2,3 % no IKP. (1998. gadā apstiprināts attiecīgi valsts pamatbudžeta un valsts speciālo budžetu ieguldījums VIP 66,962 milj.latu jeb 1,9 % no IKP.)

1999.gadā prioritāte Valsts investīciju programmas finansēšanā paredzēta aizsardzības un valsts drošības projektiem, kā arī informātikas projektu realizācijai.

Valsts pamatbudžeta līdzekļi paredzēti vairāku nozīmīgu projektu īstenošanai Aizsardzības ministrijā 4237,0 tūkst. latu apjomā, tanī skaitā 1528,0 tūkst.latu NBS informātikas un sakaru sistēmas attīstībai, 1258,0 tūkst.latu Valsts aviācijas meklēšanas un glābšanas sistēmas izveidošanai u.c.

Muitas posteņos uz robežām

1999.gadā paredzēts ieguldīt investīcijas 3618,0 tūkst.latu apjomā, galvenokārt muitas posteņu izveidošanā uz valsts austrumu robežas - ar Krieviju (Terehovā, Grebņevā, Vientuļos) un Baltkrieviju (Pāterniekos, Silenē), kā arī Meitenes robežkontroles punkta attīstībā.

Nozīmīgi valsts pamatbudžeta līdzekļi tiks investēti valsts robežas atjaunošanā - 8246,3 tūkst.Ls, no tiem 4500,0 tūkst. latu robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveidē, 3500,0 tūkst.latu Valsts Austrumu robežas infrastruktūras attīstībā un 246,3 tūkst.latu LR valsts robežas atjaunošanā.

Valsts cietumu rekonstrukcijai

paredzēts 1890,0 tūkst.latu, lai turpinātu rekonstrukciju Rīgas Centrālcietumā (700,0 tūkst.latu), Liepājas (200 tūkst.latu),Jelgavas (340 tūkst.latu) un Matīsa cietumā (350 tūkst.latu), kā arī lai uzsāktu Olaines cietuma pārveidošanu cietuma tuberkulozes slimnīcā 300 tūkst.latu apjomā.

Bez Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas informātikas projektiem paredzēts turpināt arī pārējo valsts institūciju informātikas sistēmu attīstību 9865,5 tūkst.latu apjomā, no tiem visnozīmīgākais projekts ir Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēma 4500,0 tūkst.latu apjomā.

No infrastruktūras projektiem lielākais finansējums paredzēts dzelzceļa tilta rekonstrukcijai pāri Mīlgrāvja kanālam Rīgā -2000,0 tūkst.Ls.

1999.gada budžeta projektā no valsts pamatbudžeta dotācijām 8860,0 tūkst.latu jeb 17 % paredzēti mērķdotācijām investīcijām pašvaldībām , no kuriem savukārt ap 53[B1]% plānots ieguldīt ūdensapgādes projektu realizācijā.

Satiksmes ministrijai informātikas projektu realizācijai

1999. gada valsts budžetā paredzēts aizdevums 7500 tūkst. latu apjomā BO VAS "VITA" Valsts nozīmes datu pārraides tīkla (VNDPT) un Vienotas speciālo mobilo radiosakaru sistēmas izveidei. Šie projekti jau no 1996. gada ir VIP un līdz 1999.gadam finansēti no valsts pamatbudžeta 8010 tūkst.latu apjomā, lai uzlabotu BO VAS "VITA" konkurētspēju informācijas pakalpojumu tirgū, turpmāk tiešas valsts subsīdijas nebūtu vēlamas.

Atrastas iespējas investīcijām paredzēt vairāk valsts speciālo budžetu līdzekļus - Lidostu nodevu lidostas "Rīga" pasažieru termināla paplašināšanai un Meža fondu- Meža resursu reģistra izveidei. Nozīmīgi valsts speciālā budžeta -Autoceļu fonda līdzekļi tiks ieguldīti autoceļu projektos 17702,0 tūkst.latu apjomā, Vides aizsardzības fonda līdzekļi - bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas projektos - 1234,0 tūkst.Ls, u.c.

Valsts investīciju programma (VIP) 1999. gadam

(milj.Ls)
BUDŽETA IESTĀDĒM UZŅĒMUMIEM PAŠVALDĪBĀM
Pamatbudžets Speciālais budžets
Ministrija, projekta nosaukums Summa Dotāc. Pašu Īp.mērķiem iezīmēti Dāvinā- Pašu Aizde- Dāvinā- Galvo- Pašu Dāvinā- Aizde-
no ieņēm. ienākumi jumi līdzekļi vumi jumi jumi līdzekļi jumi vumi
visp.ieņ. VIP papildus VIP
Aizsardzības ministrija 4,237 4,237
Ekonomikas ministrija 2,684 0,062 2,352 0,270
Finansu ministrija 13,381 10,847 2,534
Iekšlietu ministrija 12,088 12,088
Izglītības un zinātnes ministrija 3,995 3,440 0,025 0,530
Kultūras ministrija 1,678 1,678
Labklājības ministrija 19,334 3,383 15,100 0,851
Satiksmes ministrija 87,907 3,350 19,584 2,210 16,850 8,066 5,647 32,200
Tieslietu ministrija 0,776 0,576 0,200
Valsts zemes dienests 0,470 0,470
Vides aizs, un reģ,attīst, ministrija 5,419 1,030 1,234 1,005 2,150
Zemkopības ministrija 2,642 1,947 0,156 0,088 0,391 0,060
Investīcijas pašvaldībām 44,662 8,860 10,527 12,123 13,152
KOPĀ 199,273 51,968 0,181 36,006 1,396 8,535 19,202 8,336 5,647 32,200 10,527 12,123 13,152
tai skaitā
Valsts investīciju programma 197,877 51,968 0,181 36,006 8,535 19,202 8,336 5,647 32,200 10,527 12,123 13,152
Paskaidrojums:

Spec. budžeta ailē "Papildus VIP" - VARA ministrijai - Skrundas RLS zemes nomas maksas, Zemkopības ministrijai - Mežsaimniecības attīstības fonds

8. Pašvaldību budžeti

Pašvaldību ienākumi veidojas no nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, valsts dotācijām un mērķdotācijām un pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumiem.

8.1. Pašvaldību pamatbudžeti

Tā kā no 1997.gada veselības aizsardzības nodrošināšanas funkcijas no pašvaldībām tika nodotas Valsts speciālajam veselības apdrošināšanas budžetam, daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (28,4%) attiecīgi tiek ieskaitīta valsts speciālajā budžetā.

Sagaidāms, ka 1998.gadā pašvaldību pamatbudžeta izdevumi pārsniegs ieņēmumus par 4,4 milj. latu. Pašvaldību budžetu galvenais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma, nekustamā īpašuma (līdz 01.01.98 zemes) un īpašuma nodoklis. Sīkāk atsevišķie nodokļu veidi tika aplūkoti 4.nodaļā. Sagaidāms, ka 1998.gadā pašvaldību budžetos vislabāk tiks izpildīts īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļu plāns, bet netiks izpildīts nekustamā īpašuma nodokļa plāns.

Paredzams, ka pašvaldību ieņēmumu struktūra 1999.gadā būtiski nemainīsies un ka pašvaldības arī turpmāk saņems dotācijas un mērķdotācijas no valsts pamatbudžeta un arī no speciālā budžeta.

Prognozēts, ka pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumi 1999.gadā būs 362,8 milj. latu, kas ir par 5,6% vairāk kā 1998.gadā.

Valsts budžeta projektā 1999.gadam tiek paredzēts maksimālais pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību kopējais pieļaujamais palielinājums 30,0 milj. latu, t.sk. 4,0 milj. latu paredzot pašvaldību finansu stabilizācijas pasākumiem.

 

8.1. tabula

Pašvaldību budžeta struktūra

(milj. latu)

1996 1997 1998 1999
fakts novēr- prog-
tējums noze
Pašvaldību budžetu ieņēmumi 299,0 332,8 382,6 397,8
Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi 229,2 302,5 343,6 362,8
1. Nodokļu ieņēmumi 193,1 178,0 202,7 217,6
1.1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 157,8 132,3 156,6 174,3
1.2. Nodokļi no īpašuma 31,1 41,2 45,4 42,7
1.3. Iekšējie nodokļi par precēm un pakalpojumiem 4,2 4,5 0,8 0,7
2. Nenodokļu ieņēmumi 6,9 14,4 18,9 18,6
3. Pašu ieņēmumi 24,9 23,0 26,0
Pārskaitījumi no citiem budžetiem 29,2 85,1 99,0 100,5
Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi 69,8 30,4 39,0 35,0
Pašvaldību budžetu izdevumi 300,7 333,1 384,5 397,8
Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi 232,4 305,3 348,5 362,8
Pašvaldību speciālo budžetu izdevumi 68,3 27,8 36,0 35,0
Finansiālā bilance -1,7 -0,3 -1,9 0,0

Pašvaldību budžeta struktūra

(% no iekšzemes kopprodukta)

1996 1997 1998 1999
fakts novēr- prog-
tējums noze
Pašvaldību budžetu ieņēmumi 10,6 9,5 10,0 9,4
Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi 8,1 8,6 9,0 8,6
1. Nodokļu ieņēmumi 6,8 5,1 5,3 5,2
1.1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 5,6 3,8 4,1 4,1
1.2. Nodokļi no īpašuma 1,1 1,2 1,2 1,0
1.3. Iekšējie nodokļi par precēm un pakalpojumiem 0,1 0,1 0,0 0,0
2. Nenodokļu ieņēmumi 0,2 0,4 0,5 0,4
3. Pašu ieņēmumi 0,0 0,7 0,6 0,6
Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi 2,5 0,9 1,0 0,8
Pašvaldību budžetu izdevumi 10,6 9,5 10,1 9,4
Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi 8,2 8,7 9,1 8,6
Pašvaldību speciālo budžetu izdevumi 2,4 0,8 0,9 0,8
Finansiālā bilance -0,1 0,0 0,0 0,0

1999.gadā 26% no pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumiem jeb 93,6 milj. latu veidos valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām. Salīdzinot ar 1998.gadu, mērķdotāciju kopējais apjoms 1999.gadā pieaugs par 5,9%. Lielākais pieaugums ir plānots valsts budžeta mērķdotācijām investīcijām - 25,7%, salīdzinot ar 1998.gadu. Valsts budžeta mērķdotācijas investīcijām 1999.gadā plānotas 8,9 milj. latu apmērā jeb par 1,9 milj. latu vairāk nekā 1998.gadā.

1999.gadā mērķdotācijām no valsts budžeta pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojumam plānots 5,7% pieaugums, salīdzinot ar 1998.gadu, savukārt mērķdotācijas pārējiem uzturēšanas izdevumiem plānotas 1998.gada līmenī.

Mērķdotācijas specializētajām izglītības iestādēm 1999.gadā ir plānots 16,3 milj. latu apmērā, savukārt mērķdotācijas pamata, vispārējās izglītības, arodizglītības, daļējai ārpusskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojumam un sociālo apdrošināšanas iemaksu nomaksai - 67,2 milj. latu apjomā.

Valsts budžeta dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam ir noteikta 6,1 milj. latu apjomā, kas ļauj nodrošināt kopējo pašvaldību finansu nepieciešamības pieaugumu 1999.gadam par 5% lielāku nekā 1998.gadā.

Dotācija pašvaldībām ieņēmumu bāzes palielināšanai ir plānota 0,8 milj. latu apjomā.

 

8.2. Pašvaldību finansu izlīdzināšana

Lai nodrošinātu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, 1998.gadā stājās spēkā likums "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu", kas nosaka vispārējus principus, kādā tiek veikta pašvaldību finansu izlīdzināšana.

1998.gadā izlīdzināšanas aprēķinus veica saskaņā ar likuma pārejas noteikumu normām. Sākot ar 1999.gadu stājās spēkā likumā noteiktās pamata normas pašvaldību finansu izlīdzināšanai. Likums "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" nosaka, ka 2 nedēļas pēc gadskārtējā likuma "Par valsts budžetu" stāšanās spēkā tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par izlīdzināšanas fonda sadali saimnieciskajam gadam. Tādējādi patreiz ir veikti projekta aprēķini pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 1999.gadam, ņemot vērā plānoto valsts budžeta dotāciju 6,1 milj. latu apjomā. Papildus vēl tiek precizēta nekustamā īpašuma nodokļa prognoze pašvaldībām, kura tiks ņemta vērā veicot galīgos fonda aprēķinus 1999.gadam.

Pēc veiktajiem projekta aprēķiniem

saskaņā ar likumu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" pašvaldību iemaksas fondā plānotas 24,2 milj. latu , tādējādi kopējie fonda ieņēmumi ( valsts budžeta dotācija fondā - 6,1 milj. latu ) ir 30,3 milj. latu apjomā . Rēķinot procentuāli no trīs nodokļu ieņēmumiem (iedzīvotāju ienākuma nodokļa, īpašuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa), lielākie maksātāji fondā ir Ventspils pilsētas pašvaldība - 28%; Ķeguma pilsētas pašvaldība - 25%; Šederes pagasta pašvaldība - 22%. Rīgas pilsētas pašvaldības iemaksas fondā ir lielākās, rēķinot kopējo iemaksu apjomu, kas ir aptuveni 17,5 milj. latu, bet ne procentuāli no kopējiem nodokļu ieņēmumiem - 19%. Pēc projekta aprēķiniem iemaksas fondā veiks 50 pašvaldības un 43 pašvaldības atradīsies "neizlīdzināmajā zonā" vai neveiks iemaksas fondā un nesaņems dotāciju no tā. Pārejās pašvaldības saņems dotāciju no fonda. Kopējā pašvaldību finansu nepieciešamība 1999.gadā plānota ne mazāka kā 189 milj. latu, kas ir par 5% lielāka nekā 1998.gadā (179,8 milj. latu).

Minimālie izdevumi uz vienu iedzīvotāju 1999.gadā republikas pilsētu pašvaldību grupā ir plānoti vidēji 69 lati, pagastu un rajona pilsētu grupā - 73 lati un rajona pašvaldību grupā - 12 lati. Minimālie izdevumi to funkciju izpildei, kuras tiek plānotas uz vienu iedzīvotāju gan republikas pilsētu pašvaldību, gan pagastu un rajona pilsētu pašvaldību grupā ir plānoti 27 latu apmērā, rajona pašvaldībām - 5 latu apmērā. Bērniem līdz 6 gadu vecumam jeb izdevumiem, kas saistīti ar pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanu un pedagogu atalgojumu, republikas pilsētās tiek plānoti 186 latu apmērā uz vienu bērnu vecuma grupā, pagastos un rajona pilsētās - 121 lata apmērā. Vispārizglītojošo iestāžu uzturēšanai jeb jauniešiem vecumā no 7 - 18 gadiem izdevumi republikas pilsētās uz vienu audzēkni tiek plānoti 117 latu apmērā, pagastos, pilsētās - 116 latu apmērā, papildu rajona pašvaldībām ārpusskolas izglītības iestāžu uzturēšanai 15 lati uz vienu audzēkni.

 

8.3. Pašvaldību speciālie budžeti

Pašvaldību speciālie budžeti tika izveidoti 1996.gadā. Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi 1997.gadā, salīdzinot ar 1996.gadu, samazinājās, jo pašu ienākumi, kas 1996.gadā tika ieskaitīti pašvaldību speciālajā budžetā, no 1997.gada tiek ieskaitīti pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumos. Tādējādi ienākumu pārdales rezultātā palielinājās pamatbudžeta ieņēmumu īpatsvars pašvaldību budžetā un samazinājās pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumu īpatsvars.

Prognozēts, ka 1999.gadā pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi un izdevumi būs 35,0 milj. latu.

Pašvaldību galvenie speciālie budžeti ir pašvaldību autoceļu (ielu) fonds, pašvaldību vides aizsardzības speciālie budžeti un pašvaldību īpašuma privatizācijas fonds.

Pašvaldību autoceļu (ielu) fondā,

tāpat kā Valsts autoceļu fondā, tiek ieskaitīti ieņēmumi no akcīzes nodokļa par degvielu un transportlīdzekļu ikgadējās nodevas. Likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" noteikts, ka 1999.gadā Valsts autoceļu fondā ieskaitīs 60% akcīzes nodokļa ieņēmumus no naftas produktiem (līdz šim 50%). Valsts a/s ´Latvijas dzelzceļšŖ ieskaita 50% no akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu, kas izlietota veicot dzelzceļa pārvadājumus. Pēc atskaitījumu izdarīšanas valsts a/s ´Latvijas dzelzceļšŖ 73% paredzēts izlietot valsts autoceļu uzturēšanai un remontam, bet atlikušie 27% jāieskaita pašvaldību autoceļu (ielu) fondos pašvaldību ceļu uzturēšanai un remontam. Savukārt 1995.gada 13. jūnija noteikumos Nr. 149 noteikts, ka pašvaldību autoceļu (ielu) fondos jāieskaita 30% no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ieņēmumiem.

Pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos

ieskaita 60% no dabas resursu nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos.

Pašvaldību īpašuma privatizācijas fonda

ieņēmumus, saskaņā ar 1992.gada 9.decembra likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem", veido līdzekļi, kas iegūti no valsts un pašvaldību dzīvojamo māju pārdošanas (60% no ieņemamām summām); no pašvaldību īpašuma objektu (izņemot dzīvojamās mājas) privatizācijas, izņemot 10%, kas ieskaitāmi Valsts īpašuma privatizācijas fondā, un 10% no līdzekļiem par attiecīgās pilsētas vai pagasta teritorijā esošu valsts īpašuma privatizāciju.

 

9. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti valsts budžeta likumprojekta paketē

Saskaņā ar likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteikto valsts budžeta likumu projektu pakete sastāv no likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza ieņēmumus un izdevumus valsts budžetā.

Lai spēkā esošās tiesību normas atbilstu valsts budžeta projektā 1999.gadam plānotajam sagatavoti un iesniegti šādi likumu grozījumi, kurus paredzēts pieņemt vienlaicīgi ar likumprojektu "Par valsts budžetu 1999.gadam":

 

Likumprojekts

"Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli""

1998.gada beigās nepamatoti tika samazināta akcīzes nodokļa likme dārgakmeņiem, dārgmetāliem un to izstrādājumiem no 30% uz 5 procentiem. Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" paredzētas šādas izmaiņas:

- mainīta akcīzes nodokļa likme dārgakmeņiem, dārgmetāliem un to izstrādājumiem, nosakot to 30% apmērā;

- mainīta akcīzes nodokļa likme automobiļiem.

Akcīzes nodokli automobiļiem paredzēts mainīt un nodokļu likmi 10% apmērā no automobiļa vērtības aizstāt ar kombinēto akcīzes nodokļa likmi, ņemot vērā motora cilindru darba tilpuma kubikcentimetru skaitu un automobiļu izlaides (izgatavošanas) gadu. Pašlaik ar akcīzes nodokli apliek vieglos automobiļus, kuri jaunāki par 7 gadiem, un kuru benzīna motoru dzinēju darba tilpums ir lielāks par 1600 cm3 vai dīzeļmotoru dzinēju darba tilpums ir lielāks par 1900cm3.

Likumprojekts

"Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem""

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" izstrādāts, lai papildinātu likumu "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" un sakārtotu jautājumu par degvieleļļas (mazuta) aplikšanu ar akcīzes nodokli. Tas nepieciešams, lai saskaņotu likumu "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" ar Eiropas Savienības prasībām.

Ar mazuta aplikšanu ar akcīzes nodokli tiek risināts arī ekoloģiskais jautājums, tādā veidā akcīzes nodoklis pilda dabas resursu nodokļa uzdevumus. Ierobežojot mazuta patēriņu, siltuma ražotāji tiek stimulēti pāriet uz videi draudzīgiem alternatīviem kurināmā veidiem.

Eiropas Savienības direktīva 92/81/EEC nosaka naftas produktu struktūru, kurus apliek ar akcīzes nodokli (arī mazutu). Savukārt Eiropas Savienības direktīva 92/82/EEC paredz minimālās akcīzes nodokļa likmes, kuras konkrētā valstī nedrīkst būt mazākas. Tādējādi Latvijai nepieciešama noteikt akcīzes nodokli mazutam un noteikt tādu likmi, kas nav mazāka par ES attiecīgajā direktīvā minēto.

 

Likumprojekts

"Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli""

Saskaņā ar likumprojektā "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" iestrādātajām normām autotransporta uzņēmumiem, kuri veic pasažieru pārvadājumus un saņem valsts budžeta dotācijas, tiktu dotas tiesības uzņēmuma grāmatvedībā izveidotās rezerves autotransporta (autobusu) parka atjaunošanai izslēgt no uzņēmuma apliekamā ienākuma. Šādai normai būtu pagaidu raksturs, tādēļ šo nosacījumu varētu piemērot tikai zināmu laiku, kas atbilst pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu kalpošanas laikam.

Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" iestrādātās normas radīs priekšnoteikumus investīciju apjoma palielinājumam pasažieru autotransporta uzņēmumos un nodrošinās šis nozares pastāvēšanu, vienlaikus saglabājot nodarbināto skaitu šajā nozarē vismaz pašreizējā līmenī.

 

Likumprojekts

"Grozījums Radio un televīzijas likumā"

Likumprojekts "Grozījums Radio un televīzijas likumā" paredz izslēgt normu ievērojot inflāciju, lai atbilstoši likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteiktajam, valsts budžeta izdevumi būtu sabalansēti ar valsts budžeta ieņēmumiem. Pašreiz Radio un televīzijas likumā ir paredzēta norma, kas nosaka, ka sabiedrisko raidorganizāciju finansiālā nodrošinājuma avots ir valsts budžets - turklāt finansējums no tā nevar būt mazāks kā iepriekšējā gadā, ievērojot inflāciju.

 

Likumprojekts

"Grozījumi Īrestiesu likumā"

Īrestiesu likuma Pārejas noteikumos paredzēts ka īrestiesas, sākot ar 1999.gadu, finansēs no valsts budžeta. Ievērojot to, ka valsts budžeta izdevumiem ir jābūt sabalansētiem ar valsts budžeta ieņēmumiem, Īrestiesu likuma darbības nodrošināšanai nav iespējams paredzēts finansējumu 1999.gada valsts budžeta projektā. Tādēļ izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Īrestiesu likumā", nosakot īrestiesu izveidošanu līdz 1999.gada 31.decembrim un valsts budžeta finansējumu paredzēt, sākot ar 2000.gadu.

Pieņemot likumprojektu "Grozījumi Īrestiesu likumā", nepieciešams izdarīt arī grozījumus likumā "Par tiesu varu" un likumā "Par dzīvojamo telpu īri" u.c. tiesību aktos.

Likumprojekts

"Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā"

Pašreizējā Kultūrkapitāla fonda likumā noteikts Fonda reģistrētais pamatkapitāls 1 milj.latu un dibināšanas pamatkapitāla lielums - 0,5 milj. latu. Reģistrētā pamatkapitāla apjoms sasniedzams piecu gadu laikā no fonda reģistrācijas dienas. Fonda līdzekļu apjomu, kuru paredzēts veidot no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem jāsaista ar 1999.gada valsts budžeta iespējām, atbilstoši prognozējamiem ieņēmumiem. Tādēļ likumprojektā "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" paredzēta izmaiņa, ka tikai no 2000.gada stājas spēkā norma, ka Fonda līdzekļus veido arī valsts budžeta līdzekļi no vispārējiem ieņēmumiem gadskārtējā valsts budžetā noteiktajā apmērā, bet ne mazāk kā 2 milj.latu. Jāatzīmē, ka atbilstoši valsts budžeta iespējām 1999.gada valsts budžeta projektā paredzēts, ka valsts budžets novirzīs Kultūrkapitāla fondā 1 milj.latu.

Pašreizējā Kultūrkapitāla fonda likumā arī noteikts, ka Fonds var veikt šādas funkcijas: pirkt un pārdot publiskās apgrozības vērtspapīrus ne vairāk kā 15% apmērā no sava pamatkapitāla; iegādāties nekustamo īpašumu ne vairāk kā 20% apmērā no sava pamatkapitāla; kreditēt kultūras un mākslas projektus. Tomēr jāņem vērā tas, ka Fonda rīcībā ir valsts budžeta līdzekļi - nodokļu maksātāju nauda un nav attaisnojams risks šo naudu zaudēt, ieguldot to publiskās apgrozības vērtspapīros un kredītos, kā arī darījumos ar nekustamajiem īpašumiem. Likumprojekts "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" paredz izslēgt šīs normas, nosakot, ka fonds var iegādāties tikai Latvijas valsts vērtspapīrus. Tādejādi Fondam nav paredzēti riska darījumi.

Lai piecu gadu laikā nodrošinātu reģistrētā pamatkapitāla vienmērīgu ikgadējo pieaugumu, ierosināts 10% no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa katru gadu ieguldīt pamatkapitālā

Pieņemot likumprojektu "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā", nepieciešams arī izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Valsts bezpeļņas akciju sabiedrības "Kultūrkapitāla fonds" statūti.

Likumprojekts

"Grozījumi Izglītības likumā"

1998.gada 29.oktobrī Saeima pieņēma jaunu Izglītības likumu. Lai gan tas stāsies spēkā ar 1999.gada 1.jūniju, tajā ir iestrādātas normas, kuru īstenošanai 1999. gada valsts budžeta projektā nav finansiāla seguma. Bez tam pieņemtas atsevišķas normas, kuras neatbilst speciālajiem likumiem.

Atbilstoši likumam "Par budžetu un finansu vadību", sastādot 1999.gada valsts budžeta projektu, Ministru kabinets, ņemot vērā tautsaimniecības makroekonomiskās attīstības tendences un budžeta ieņēmumu prognozes, noteicis katrai ministrijai un centrālajai valsts iestādei maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu.

Pašlaik pašvaldību pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek nodrošināti no pašvaldību budžetiem. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas 1999.gadā, ierosināts iekļaut likumprojektā normu, kas nosaka, ka pašvaldību pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek nodrošināti no pašvaldību budžetiem.

Lai ievērotu vienotu budžeta sastādīšanas kārtību, ir jāizslēdz norma, ka, nosakot valsts budžeta finansējuma apjomu izglītībai, ir jāievēro iepriekšējā gada inflācijas koeficients.

Atbilstoši likumam "Par budžetu un finansu vadību" ieņēmumi no maksas pakalpojumiem ir pamatbudžeta ieņēmumu daļa. Neatbalstāma ir jauna speciālā budžeta veidošana, tādējādi paredzot nodalīt vienas programmas līdzekļus atšķirīgos budžetos un līdz ar to atšķirīgos bankas kontos. Bez tam pašreiz spēkā esošā Izglītības likuma norma nosaka, ka ieņēmumi no maksas pakalpojumiem tiek izmantoti tikai izglītības iestādes attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālajai stimulēšanai. Ja no likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" šī norma tiek izslēgta, tad ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem var novirzīt arī studentu (audzēkņu) maksas grupu pedagogu darba samaksai, attiecīgajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā arī norēķiniem par maksas grupām sniegtajiem komunālajiem maksājumiem un kapitālajam remontam.

Pieņemot šo likumprojektu, tiks novērsts krass budžeta izdevumu palielinājums, kuram nav finansu seguma.

 

1.pielikums

Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu analīze

Nenodokļu ieņēmumu izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar privatizācijas procesu, kas ietekmē tādus ieņēmumu posteņus kā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, ieņēmumi no valsts īpašuma iznomāšanas, ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas u.c. 1998. gadā nenodokļu ieņēmumi bija 65,0 milj. latu. 1999. gadā nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā plānoti 79,7 milj. latu.

Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu

Valsts uzņēmumu maksājumi par valsts īpašuma izmantošanu samazinās galvenokārt saistībā ar valsts uzņēmumu un valsts akciju sabiedrību privatizāciju. 1998. gadā ieņēmumi no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu valsts pamatbudžetā bija 3,5 milj. latu.

Prognozēts, ka turpmākos gados maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu valsts pamatbudžetā vēl vairāk samazināsies un 1999. gadā būs 0,5 milj. latu.

Jāatzīmē, ka Ministru kabineta 1998. gada 31. marta noteikumi Nr. 116 nosaka kārtību tikai 1998. gadā veicamajiem maksājumiem par uzņēmumu valsts kapitāla izmantošanu. Tāpēc, lai nodrošinātu likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam" plānotos ieņēmumus no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu, jāsagatavo Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredzētu minēto maksājumu veikšanas kārtību.

Ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas

Ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas nav nozīmīgs ieņēmumu avots valsts pamatbudžetā. Tas, galvenokārt, ir atkarīgs no konjunktūras valsts īpašumu tirgū. 1998. gadā ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas valsts pamatbudžetā nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 1997.gadu un bija 0,5 milj. latu.

Prognozēts, ka 1999. gadā ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas valsts pamatbudžetā būs 0,25 milj. latu.

Valsts uzņēmuma nekustamās mantas iznomāšana notiek saskaņā ar 1996. gada 12. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 56, kas paredz, ka 50% no nomas maksas par nekustamās mantas iznomāšanu ir ieskaitāmi valsts budžetā, bet 50% paliek valsts uzņēmuma - iznomātāja rīcībā.

Valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem

Ienākumi no valsts nodevām par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem valsts pamatbudžetā ir samērā stabils ienākumu avots. 1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, ieņēmumi no valsts nodevām par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem nedaudz palielinājās un bija 11,6 milj. latu.

Prognozēts, ka 1999. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu, ieņēmumi no valsts nodevām par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem valsts pamatbudžetā samazināsies un būs 10,9 milj. latu.

Valsts nodeva par licenču izsniegšanu

atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai

Paredzams, ka nākotnē, turpinot tautsaimniecības liberalizāciju un atceļot dažādus ierobežojumus uzņēmējdarbībai, ienākumi no valsts nodevām par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai samazināsies.

1997. gadā 80% no valsts nodevu ieņēmumiem par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai bija ieņēmumi no valsts nodevām par uzņēmējdarbības veikšanu ar akcīzes precēm.

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz, ka valsts nodevas par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar to izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.

Tāpēc ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 31. marta noteikumos Nr. 77 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem", kā arī noteikumi par tabakas, degvielas un dārgmetālu un dārgakmeņu apriti, kuros paredzēta nodevu samazināšana un mainīti licences derīguma termiņi.

1998. gada 1. augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 1996. gada 20. jūnija noteikumi "Noteikumi par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu", kuros ir mainīta licenču izsniegšanas kārtība uzņēmējdarbībai ar alkoholu (beztermiņa licence, veicot ikgadēju pārreģistrāciju, licencēšanas atcelšana eksportam u.c.). Tādējādi 1999. gadā licences iegādāsies tikai tie uzņēmumi, kas licences uzņēmējdarbības veikšanai ar alkoholu iegādājās līdz 1998. gada 1. augustam, pārējie veiks tikai pārreģistrāciju.

Ministru kabineta 1997. gada 7. oktobra noteikumi "Tabakas un tabakas izstrādājumu aprites noteikumi" ieviesa izmaiņas licencēšanas sistēmā un valsts nodevu likmēs par licencēm. Būtiskākie grozījumi saistāmi ar mazumtirdzniecības licencēšanas atcelšanu, licences derīguma termiņa pagarināšanu līdz 3 gadiem bez ikgadējas pārreģistrācijas.

Ministru kabineta 1997. gada 23. decembra noteikumi "Degvielas aprites noteikumi" nosaka, ka licence tiek izsniegta uz 3 gadiem bez ikgadējās pārreģistrācijas un arī samazinātas valsts nodevu likmes. Tādējādi 1999. gadā ieņēmumi būs tikai no jaunajiem uzņēmumiem.

Ministru kabineta 1998. gada 19. maija noteikumi "Dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu aprites noteikumi" paredz ikgadēju licences izsniegšanu, bet vienlaicīgi būtiski samazināta valsts nodevas likme.

Par licences pārreģistrāciju maksājama valsts nodeva tikai 10% apmērā no likmes, kāda noteikta par attiecīgās licences izsniegšanu.

Minēto tiesību aktu grozījumu rezultātā būtiski samazināsies ieņēmumi no valsts nodevas par licenču izsniegšanu uzņēmējdarbības veikšanai ar akcīzes precēm. Tādējādi 1999. gadā ieņēmumi no valsts nodevām par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai prognozēti 0,4 milj. latu (1998. gadā - 1,3 milj. latu).

Sodi un sankcijas

Naudas sodi ir noteikti Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet pārējie sodi un sankcijas ir atkarīgas no Valsts ieņēmumu dienesta darbības.

Pēdējo gadu laikā ieņēmumi no sodiem un sankcijām samazinās. Pieņemot, ka tendence nemainīsies, 1999. gadā tiek plānots pamatbudžeta ieņēmumu no sodiem un sankcijām samazinājums līdz 4,25 milj. latu (1998. gadā - 4,8 milj. latu).

Ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas

Līdz pilnīgai hipotekārās kredītsistēmas ieviešanai, kuru plānots ieviest līdz 2000. gadam, nav sagaidāma īpaša rosība nekustamā īpašumu tirgū. Tāpēc līdz minētās sistēmas ieviešanai valsts nekustamo īpašumu pārdošana neienes valstij ievērojamus ienākumus. Izņēmuma gadījumi varētu būt, kad valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošana nav iespējama, piemēram, nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, nav sakārtojamas īpašuma attiecības.

Prognozēts, ka 1999. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu (0,3 milj. latu), ienākumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas valsts pamatbudžetā palielināsies un būs 3,0 milj. latu.

Ieņēmumi no Skrundas lokatora nomas maksas

Saskaņā ar līgumu "LR un KF Vienošanās par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā" Krievijas puse par pagaidu lietošanā nodoto zemi maksā nomas maksu 5 milj. ASV dolāru gadā. Minētā summa tiek pārskaitīta divos maksājumos katru pusgadu.

Prognozēts, ka 1999. gadā ienākumi no Skrundas lokatora nomas maksas valsts pamatbudžetā būs 1,45 milj. latu.

Ieņēmumi no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta

Kaut gan bija paredzēts, ka līdz 1998. gada vidum valsts un pašvaldību īpašumu privatizācija būs pabeigta, tomēr, sakarā ar to, ka šis process nenoris plānotajos termiņos, arī 1999. gadā tiek plānoti Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi 44,8 milj. latu, no kuriem 36,2 milj. latu būs iemaksas valsts pamatbudžetā.

Pārējie nenodokļu ieņēmumi

Sagaidāms, ka 1998.gadā pārējo nenodokļu ieņēmumi būs 8,7 milj. latu.

1999.gadā prognozēts, ka pārējie nenodokļu ieņēmumi palielināsies un būs 15,8 milj latu, paredzot iemaksas no Valsts autoceļu fonda 11,8 milj. latu apjomā sakarā ar akcīzes nodokļa par naftas produktiem pārdali.

2. pielikums

Pašu ieņēmumi

1999.gada valsts budžeta projektā ministriju un centrālo valsts iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem prognozēti 63,227 milj.latu apmērā, kas ir par 5,971 milj.latu mazāk kā 1998.gadā. Plānotais samazinājums galvenokārt saistīts ar strukturālām izmaiņām Labklājības ministrijas budžetā, kur daļa līdzekļu no valsts pamatbudžeta tiks novirzīta speciālajā budžetā, kā arī nav plānoti maksas pakalpojumi Satiksmes ministrijas Valsts nozīmes datu pārraides tīkla pakalpojumu apmaksai.

Saeima

Prognozētie pašu ieņēmumi - 0,220 milj.latu.

Pašu ieņēmumu avoti:

* Ieņēmumi no Saeimas autobāzes sniegtajiem pakalpojumiem;

* Ieņēmumi no laikraksta "Ziņotājs" izdošanas.

Ministru kabinets

Pašu ieņēmumi plānoti Tulkošanas un terminoloģijas centram 0,010 milj.latu apmērā.

Pašu ieņēmumu veidi:

* Iztulkoto dokumentu publikāciju realizācija;

* Steidzami tulkojumi un tulkojumu rediģēšana.

Aizsardzības ministrija

Prognozētie pašu ieņēmumi -1,885 milj.latu.

Pašu ieņēmumi pārsvarā sastāv no:

* Ieņēmumiem no sniegtajiem apsardzes pakalpojumiem;

* Telpu noma, baseina un viesnīcas pakalpojumi;

* Telpu noma;

* Telpu noma un ieejas biļetes kara muzejā.

Ārlietu ministrija

Prognozētie pašu ieņēmumi -1,276 milj.latu.

Pašu ieņēmumu avoti:

* Ieņēmumi no konsulārajiem pakalpojumiem;

* Ieņēmumi no viesu nama "Tālava".

Ekonomikas ministrija

1999.gada budžeta projektā ieņēmumi no Ekonomikas ministrijas struktūrvienību un institūciju sniegtiem maksas pakalpojumiem paredzēti 0,336 milj.latu apmērā, kas ir par 1,251 milj.latu vai par 78,9% mazāk kā šī gada budžetā apstiprināts. Šis samazinājums saistīts ar to, ka 1999.gadā valsts budžeta projektā nav paredzēta Latvijas attīstības aģentūras darbības finansēšana, un tādēļ no Ekonomikas ministrijas ieņēmumiem tiks izslēgti arī šīs organizācijas pašu ieņēmumi.

Ekonomikas ministrijas pašu ieņēmumu galvenie avoti:

* maksa par verificēto un kalibrēto mērīšanas līdzekļu pārbaudi;

* maksa par laboratoriju, sertificēšanas institūciju un inspekciju akreditāciju;

* maksa par telpu īri.

Finansu ministrija

Plānotie pašu ieņēmumi 1999.gadā - 6,991 milj.latu.

Galvenie pašu ieņēmumu veidi:

* Marķēšanas uzlīmju izgatavošana spēļu automātiem;

* Ieņēmumi no dārgmetālu provju realizācijas;

* Ieņēmumi no preču pavadzīmju realizācijas;

* 20% no VID veikto pārbaužu, revīziju, kontroles un piedziņas darba rezultātā papildus budžetā aprēķinātajiem un iekasētajiem VID administrētajiem valsts nodokļiem, nodevām un citiem valsts noteiktajiem obligātajiem maksājumiem;

* Tranzītkravu pavadīšana;

* Valsts kase:

- Ārvalstu aizdevumu apkalpošana;

- Aizdevumu pašvaldībām apkalpošana.

* Atskaitījumi no apdrošināšanas sabiedrību iekasētajām obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijām;

* Naudas atskaitījumi no apdrošināšanas sabiedrību iekasētajām apdrošināšanas prēmijām.

Iekšlietu ministrija

Plānotie pašu ieņēmumi 1999.gadā - 13,170 milj.latu.

Galvenie pašu ieņēmumu veidi:

* Apvienības "Apsardze" ieņēmumi par sniegtajiem apsardzes pakalpojumiem uzņēmumiem un iestādēm;

* Valsts policijas pašu ieņēmumi (konfiscētā manta, soda nauda, ieroču reģistri) un apsardzes pakalpojumi;

* Cietumu ra otnes, telpu noma;

* Ieņēmumi no vīzu noformēšanas un pasu izsniegšanas;

* Sakaru līdzekļu remontdarbnīcas, kas tiek uzturēta tikai no pašu ieņēmumiem, sniegtie maksas pakalpojumi ;

* Valsts apsardzes dienesta sniegtie maksas pakalpojumi;

* Ieņēmumi no studentiem par mācībām;

* Ieņēmumi no konfiscētās mantas un telpu nomas;

* Ugunsdzēsēju tehniskās skolas sniegtie apmācības pakalpojumi fiziskām un juridiskām personām ugunsdrošības jautājumos;

* Ieņēmumi no apsardzes ar pultīm, konfiscētās mantas;

* Dzīvojamo māju īrnieku īres un komunālo pakalpojumu apmaksa, maksa par telpu nomu -IeM telpās esošie uzņēmumi, uzņ.sabiedrības;

* Autoremontu darbnīcas sniegtie maksas pakalpojumi;

* Maksas ekspertīzes juridiskām un fiziskām personām;

* Vecāku maksa par bērnudārza apmeklēšanu;

* Informācijas sniegšanas pakalpojumi no informācijas centra datu bāzēm.

Izglītības un zinātnes ministrija

1999.gada budžeta projektā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 14,140 milj.latu galvenokārt ir augstākajā un speciālajā izglītībā, kā arī zinātnē. Nozīmīgākie ieņēmumi no maksas pakalpojumiem ir:

* Profesionālajā un augstākajā izglītībā - no maksas par mācībām, kā arī no ieņēmumiem dienesta viesnīcām un telpu nomas. Bez tam no 1999.gada valsts budžetā tiek iekļautas Ventspils augstskola un Banku augstskola, kur studijas notiek par maksu;

* Zinātnē - no zinātnisko pētījumu pakalpojumu veikšanas.

Zemkopības ministrija

Prognozētie ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 1999.gadā - 6,804 milj.latu.

Galvenie pašu ieņēmumu veidi:

* Ieņēmumi no mācību maksas;

* Ieņēmumi no dokumentu izsniegšanas - licences, sertifikāti;

* Ieņēmumi no telpu nomas un dienesta viesnīcu izmantošanas, kustamo īpašumu nomas;

* Ieņēmumi no palīgražošanas;

* Ieņēmumi no likumos paredzēto pakalpojumu sniegšanas maksas un iepriekš nekvalificētie ieņēmumi.

Satiksmes ministrija

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi, salīdzinot ar Ministru kabinetā akceptēto "mērķa griestu" variantu, ir izslēgti 2,354 milj.latu apmērā, kas bija paredzēti 02.03.00 apakšprogrammā "Valsts informācijas tīkla aģentūra". Lai novērstu pretrunas ar likumu "Par uzņēmējdarbību", pēc Finansu ministrijas un Satiksmes ministrijas savstarpējās vienošanās, tiks izmainīts šīs apakšprogrammas finansēšanas modelis. Iepriekš minētais līdzekļu apjoms, kas paredzēts Valsts nozīmes datu pārraides tīkla pakalpojumu apmaksai, tiks iekļauts ministriju un citu centrālo iestāžu budžetu projektos kā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem. Šis maksas par pakalpojumiem valsts budžeta projektā neveidos budžeta programmas ieņēmumus.

Līdz ar to 1999.gada Satiksmes ministrijas valsts pamatbudžeta projekta kopējos ieņēmumos tiks iekļauti līdzekļi tikai 02.02.00 apakšprogrammā "Konfidenciālās diplomātiskās oficiālās korespondences saņemšana un nogāde" 0,004 milj.latu apmērā. Šos pakalpojumus iepriekš minētajā apjomā sniedz LR Valsts valdības un diplomātisko sakaru pārvalde, savlaicīgi nogādājot konfidenciālo korespondenci ieinteresētām institūcijām.

Labklājības ministrija

Pamatbudžeta maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu apjoms projektā plānots 4,3 milj.latu.

Lielākais maksas pakalpojumu apjoms tiks veikts programmas "Sabiedrības veselības veicināšana" ietvaros. Ieņēmumi plānoti no vakcinācijas, analīžu un pārbaužu veikšanas.

Programmā "Sociālā palīdzība" pašu ieņēmumi veidojas no palīgsaimniecību ieņēmumiem, ieņēmumiem no sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem iemītnieku - pensionāru pensijām 85% apmērā.

Programmai "Izglītība" maksas pakalpojumus veido maksa par mācībām maksas grupās.

Labklājības ministrijas sniegto maksas pakalpojumu un pašu ieņēmumu samazināšanās par 2,7 milj.latu, salīdzinot ar 1998.gadu, saistīta ar institūciju juridisko statusu maiņu, reorganizējot valsts budžeta iestādes slimnīcas un citas ārstniecības iestādes par bezpeļņas organizācijām valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.

Tieslietu ministrija

Pašu ieņēmumu prognoze 1999.gadam - 3,490 milj.latu.

Pašu ieņēmumu veidi:

* Valsts nodeva par lietu izskatīšanu tiesās;

* Valsts nodeva par informācijas saņemšanu;

* Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības valsts nodeva;

* Naudas sodi;

* Kancelejas nodeva;

* Ieņēmumi, kas paredzēti ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 53.panta izpildi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Plānoti ieņēmumi 0,865 milj.latu apmērā no šādiem maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu veidiem:

* Laboratoriju veiktas vides analīzes un ekoloģisko situāciju novērtēšana;

* Vides aizsardzības projektu realizācijas nodrošinājums ar vides novērošanas datiem, kadastru pakalpojumi;

* Meteoroloģiskās, hidrometeoroloģiskās, klimatoloģiskās, sinoptiskās, agrometeoroloģiskās un citas līdzīgas informācijas izziņu sagatavošana;

* Ģeololoģiska rakstura līgumdarbu veikšana, informācijas sniegšana un dokumentu noformēšana;

* Būvekspertīzes veikšana un būvniecības firmu, organizāciju darba analīze un izvērtēšana.

Ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1999.gadā plānoti par 0,401 milj.latu mazāki nekā paredzēts 1998.gadā, jo:

* Nav plānoti par ministrijas pašu ieņēmumiem pašvaldību līdzekļi, kā līdzdalība vides aizsardzības atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācijā;

* No Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes pakalpojumiem atsakās Latvijas Gaisa Satiksme, nopērkot aviācijas apkalpošanas sistēmu "SADIS";

* Sakarā ar projekta "Baltijas jūras piekrastes apsaimniekošanas sistēmas izveide" plānoto realizācijas apjomu nākamajā gadā prognozēts mazāks maksas pakalpojumu apjoms projekta nodrošinājumam ar vides novērošanas datiem;

* Prognozēts ieņēmumu samazinājums sakarā ar izmaiņām zvejas licenču realizācijā utt.

Kultūras ministrija

1999.gadā valsts budžetā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi paredzēti 1,484 milj.latu.

Lielākie pašu ieņēmumi ir plānoti programmā "Kultūra", kur nozīmīgākie ieņēmumi no maksas pakalpojumiem ir:

Muzejos:

* Ieņēmumi no biļešu realizācijas;

* Ieņēmumi no telpu nomas;

* Ieņēmumi no gleznu un pārējo muzeju eksponātu ekspertīzes.

Pārējās kultūras iestādēs:

* Ieņēmumi no mākslas priekšmetu ekspertīzes.

Izglītībā:

* Profesionālajā un augstākajā izglītībā - no maksas par mācībām, kā arī no ieņēmumiem par telpu nomu.

Kino:

* Ieņēmumi no licenču izsniegšanas;

* Ieņēmumi no filmu realizācijas.

Valsts zemes dienests

Pašu ieņēmumu prognoze 1999.gadam - 8,190 milj.latu.

Pašu ieņēmumu veids:

* maksa no fiziskajām un juridiskajām personām par zemes ierādīšanas, uzmērīšanas un nekustamā īpašuma formēšanas darbiem.

Valsts kontrole

Prognozētie pašu ieņēmumi - 0,100 milj.latu.

Pašu ieņēmumu avots:

* 20% no Valsts kontroles noteiktajiem uzrēķiniem (saskaņā ar likumu "Par Valsts kontroli").

Prokuratūra

Prognozētie pašu ieņēmumi - 0,011 milj.latu.

Pašu ieņēmumu avots:

* maksa par telpu nomu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!