no 1.lpp.

Šajā sakarā LPS ir apsvērusi iespēju stiprināt centrālo informācijas struktūru, kā arī izveidot LPS reģionālos informācijas centrus Latvijas vēsturiskajos reģionos. Jaunās aprites būtība tomēr ir tāda, ka, rīkojot konkursu par to, kādi varētu būt šie centri, vēl jāapsver, vai, teiksim, tagadējais Aizkraukles rajons vairāk attiecas uz Vidzemi vai Zemgali, tamlīdz kādā ziņā pašreizējais Jēkabpils rajons piekļaujas Zemgalei (cita starpā — vairāku prominentu zinātnieku proponētajai Sēlijai). Daļa Latgales, kas savulaik administratīvi tika pievienota Vidzemei (Madonas rajons tika paplašināts ar Rēzeknes apriņķa teritorijām līdz pat Varakļāniem), tāpat kādreizējais Ilūkstes apriņķis patlaban gandrīz pilnībā ir kļuvis par Daugavpils rajona sastāvdaļu. Padomju Latvijas režīmā tapa veidots ne jau vien tikko minētais Aizkraukles (vēl nesen — Stučkas) rajons, bet arī tagad apritē it kā stabilie Dobeles, Saldus, Limbažu vai pat Ogres un Preiļu rajoni. LPS valdes sēdē šie jautājumi gan tika izvirzīti, tomēr šī nav tikai Latvijas Pašvaldību savienības problēma. Gan ne reizi vakar skaļi netika minēta Administratīvi teritoriālās reformas likuma pirmā posma īstenošana, tomēr visnotaļ jaudās tā būtība (zīmīgā kārtā par LPS valdes sēdes vadītāju šoreiz kļuva Bauskas pilsētas domes priekšsēdis Jānis Teikmanis).

LPS atbildīgā sekretāre Ligita Začesta, kas runāja ne tikai par LPS reģionālo attīstības centru koncepciju, bet atgādināja arī BSSSC reālo programmu Baltijas jūras valstu reģionu konferences lēmumam, lai veidotu racionālas sadarbības tīklus. Viņa rosināja visas Latvijas pašvaldības nestāvēt malā no Eiropas Savienības PHARE programmām. Jo nav jau runa tikai par naudu. Šajā gadījumā par 3,7 miljoniem ekiju, kas noderētu pilsētu un pagastu pašvaldību kapacitātes paaugstināšanai, šajā kontekstā — reģionālo centru veidošanai. Dažādas Eiropas Savienības institūcijas, ne tikai PHARE, ir gatavas atbalstīt Baltijas valstu apņēmību dažādu reālu projektu īstenošanai. Tomēr ikvienam projektam nepieciešams ekonomisks (lai neteiktu — zinātnisks) pamatojums, turklāt perfektā angļu valodā, jo pagaidām šajā laukā ir daudz nevajadzīgu pārpratumu. Citiem vārdiem: mīļās pašvaldības, mācīsimies, jo nevaram iedomāties, ka visu dabūsim par baltu velti.

Uz mācīšanos vedināja arī LPS priekšsēža vietnieks, Rīgas rajona Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. Viņš bilda, ka jau tuvākajā laikā paredzēti vairāki būtiski semināri pašvaldību darbiniekiem, kuru rūpju lokā ir finansu problēmas. Jēkabpilī tāda tikšanās reize paredzēta 18.februārī, dienu vēlāk — Daugavpilī, bet pāris nedēļas vēlāk, marta sākumā — Cēsīs, netiks aizmirsti arī kurzemnieki. Jo visur Latvijā ir būtiskas pašvaldību budžeta sakārtošanas iespējas. Arī tagad, kad Saeimā joprojām tikai pirmajā lasījumā ir pieņemts 1999.gada valsts budžets.

Sakarā ar līdzšinējā LPS izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja, Jelgavas rajona padomes izpilddirektora Pētera Salkazanova mandāta apstiprināšanu Latvijas 7.Saeimas deputāta statusā, par viņa pēcteci priekšsēdētājas amatā valde apstiprināja Tukuma rajona Jaunpils pagasta padomes priekšsēdētāju Ligitu Ginteri. Par LPS pārstāvi E.Melngaiļa tautas mākslas centra veidotajā Latvijas Kultūras aprites konsultatīvajā padomē tika izraudzīta Talsu rajona Ģibuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Gaida Krūze.

Joprojām — kārtējais domubiedru papildinājums. Saskaņā ar LSP statūtiem un pamatojoties uz iesniegtajiem priekšlikumiem, LPS valde nolēma uzņemt Latvijas Pašvaldību savienībā kārtējo papildinājumu — Alūksnes rajona Mālupes pagasta padomi, Madonas rajona Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domi un Talsu rajona padomi.

Bet jau šodien paredzama LPS izpilddirektoru konference. Kā allaž, tā būs tematiska. Šoreiz — par Latvijas mežiem, to apsaimniekošanu un izmantošanu, glabāšanu un saglabāšanu.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors