Par gaļas ražošanu un pārstrādāšanu

Zemkopības ministrijai ir iespējams palīdzēt nopirkt vienu vai divus šādus modernus gaļas kvalitātes noteikšanas aparātus. Protams, arī uzņēmumiem šajā pasākumā jāiegulda savi līdzekļi, jo tāda visai dārga aparatūra ir jāizmanto ilglaicīgi, lai nauda netiktu izšķiesta bezjēdzīgi. Rodas tikai jautājums, kuriem uzņēmumiem tos piešķirt. Tādēļ gribam dzirdēt jūsu priekšlikumus.

Velta Feodorova , ZM Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta direktore:

— Esam saņēmuši dažus konkrētus rakstveida priekšlikumus. 1998. gada decembrī pieteikumu atsūtīja Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācija, kurā minēts, ka nepieciešamas subsīdijas 350 000 latu apjomā gaļas pārstrādes uzņēmumu sakārtošanai atbilstoši ES direktīvām.

Arī akciju sabiedrība "Talsu gaļa" pieprasa subsīdijas, taču ievērojami lielākas nekā minētā asociācija. Ja valsts atbalsta nebūšot, uzņēmuma kautuvei darbība būšot jāpārtrauc.

ZM Produkcijas kvalitātes vadības departamentā uzskata, ka iekārtām jābūt augstvērtīgām un tās jākalibrē. Esam nopietni izvērtējuši iespējas, kā situāciju uzlabot arī gaļas ražotājiem par labu. Pēc mūsu aprēķiniem iekārtu iegādei būtu vajadzīgi 30 000 latu. Tātad šodien ir jāspriež par ieguldījuma mērķtiecību, par to, vai aparatūra nepieciešama vienā, divos vai vairākos uzņēmumos. Svarīga ir arī uzņēmumu vadības attieksme pret gaļas piegādātājiem un jautājums, kā tādā gadījumā mainītos gaļas iepirkuma cenas.

Jānis Lapše: — Latvijā ir 162 gaļas pārstrādes uzņēmumi. Nopirkt modernas iekārtas visiem uzņēmumiem mēs nevaram. Tātad jāizlemj, cik pērkam — vienu, desmit vai divdesmit. Ja iegādājamies trīs, godīgi jāizlemj, kam tās dosim. Pagaidām ir sajūta, ka visi tikai prasa naudu. Taču mūs interesē, kurš sola arī ko nopietnu izdarīt savā uzņēmumā un lopkautuvē.

Jānis Zutis , Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas pārstāvis:

— Būtībā Latvijā ir 162 gaļas pārstrādes cehi. Taču iekārta liesās un treknās gaļas daudzuma noteikšanai ir nepieciešama ne jau ražotnē, bet gan kautuvē, jo cūkgaļas kvalitāti nosaka tūdaļ pēc dzīvnieka nokaušanas. Dārgas iekārtas nevaram pirkt. Latvijā diemžēl nav arī speciālistu, kuri varētu izstrādāt vajadzīgo metodiku aparatūras pielietojumam. Izmantojot tādu aparātu, vienā maiņā jānokauj 1000 cūku. Instrumentam jābūt precīzam un atbilstošam speciāli izstrādātai formulai. Savulaik Dānijas speciālisti mums solīja palīdzību, taču dāņu speciālistam būtu jāmaksā 100 latu par darba stundu. Starp citu, dāņi piedāvā izstrādāt aparātu lietošanas metodiku uz sava rēķina. Esam izpētījuši vairākus gaļas pārstrādes uzņēmumus Latvijā, tādēļ uzskatām, ka uz šādu aparatūru varētu pretendēt pieci kombināti — Tukumā, Cēsīs, Jelgavā, Talsos un Jēkabpilī.

Jelgavas gaļas kombināta pārstāvis norādīja, ka iepirkuma cena atkarīga no gaļas kvalitātes. Bāzes cena, par kuru interesējas cūku audzētāji, esot 69—89 santīmi par kilogramu, ja liesā gaļa kautķermenī ir 62 procenti, bet speķa biezums nepārsniedz 15 milimetrus. Jelgavas kombinātā iepirktajai cūku gaļai speķis ir par biezu, tādēļ to ar speciālām metodēm un nažiem padara plānāku. Taču uzņēmumā uzkrājušās piecas tonnas iesālīta un jau sadzeltējuša speķa, bet tagad jādomā, kā to izlietot. Uzņēmumam visvairāk vajadzīga karbonāde un plecu daļas gabali. Lai to iegūtu, kombinātam nepieciešamas 100–120 cūkas. Pārējo cūkas kautķermeni sadalot gaļā un izlietojot kotletēm, no kā rodoties zaudējumi. Viena iekārta Dānijā maksājot 25 000 ASV dolāru, un dāņiem esot 21 kautuve, kas apgādāta ar iekārtām speķa biezuma mērīšanai. Formula metodikas izstrādei jāievada aparātā, bet, lai to izdarītu, eksperimentāli nepieciešamas 100 — 120 cūkas.

Savukārt cūkaudzētāji no SIA "Druvas Unguri" uzskata, ka katrā cūku audzētavā būs savi rezultāti par gaļas kvalitāti un speķa biezumu. Tas nozīmē, ka straujāk jāpilnveido selekcijas darbs un gaļas kvalitātes noteikšanai nepieciešama ļoti precīza, datorizēta sistēma. Ar vienu modernu kautuvi būšot par maz, vajadzīgas vismaz piecas. J.Zuša minēto kautuvju izvietojums esot Latvijai ļoti izdevīgs.

Cūku selekcijas speciāliste Elena Zivtiņa izteicās, ka gaļas pārstrādātāji selekcijas darbu neatbalsta un tas ir slikti. ES esot īpaša metodika gaļas kvalitātes noteikšanai, proti, ar ultraskaņu dzīvām cūkām. Arī Latvijā šķirnes cūku audzētavās ar šādu metodi tiekot noteikts speķa biezums, bet liesās gaļas daudzumu novērtē pēc speciālas formulas dzīvām cūkām. E. Zivtiņa atgādināja, ka pārstrādes uzņēmumi Latvijā nav ieinteresēti mērīt lieso gaļu un speķi, kā arī izvērtēt kvalitāti iepirkuma cenas dēļ, kaut gan cūkgaļas ražotājiem samaksa būtu jāsaņem atbilstoši gaļas kvalitatīvajām īpašībām.

Cūku fermas "Dālderi" menedžere Anita Laima Lancmane no Ādažiem informēja, ka Dānija ir gatava sniegt atbalstu Latvijai, apmācot arī speciālistus aparatūras izmantošanā, ja vien sadarbosies abu valstu lauksaimniecības nozares ministrijas starpvalstu līmenī. Ja aparatūras izmantošanai un metodikas izstrādāšanai audzētājiem uzņēmumiem jānodod eksperimenta veidā cūkas, ZM par to vajadzētu piešķirt subsīdijas. Arī SIA "Ulbroka" direktors Aivars Kokts atgādināja, ka cūkaudzētāji Latvijā, īpaši šķirnes cūku audzētavās, ir spējīgi izpildīt pārstrādātāju vēlmes attiecībā uz gaļas kvalitāti 80 un pat 90 procentu līmenī. Ja iepirkuma cenas nemainās, selekcijas darbam nav mērķtiecības. Situācija diemžēl esot tāda, ka audzētāji meklē uzņēmumus, kur iepirkuma cena ir augstāka, toties pārstrādes uzņēmumi cenšas iepirkt izejvielu pēc iespējas lētāk. Tādēļ arī cūku skaits Latvijā samazinās. Arī ZM valsts sekretārs Jānis Lapše piebilda, ka pārstrādātāji bez mitas brēc, ka Latvijā neražo labu cūkgaļu, kaut gan tas nav tiesa.

Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks Jānis Kinna sacīja, ka Latvijā sertificētās 386 kautuves neatbilst ES prasībām. Tādēļ būtu jāizveido vismaz viena liela un moderna kautuve. Un valsts varētu pilnībā vai vismaz daļēji finansēt šo pasākumu. Šī problēma, pēc J.Kinnas domām, būtu jānokārto atbilstoši ES līmenim vismaz līdz 2005. gadam.

Arī Stefans Rāzna no Daugavpils gaļas kombināta aicināja ciešāk apvienot spēkus cūkgaļas ražotājiem un tās pārstrādātājiem, jo gan vienai, gan otrai pusei tirgus rada kopīgas problēmas. Tas nozīmē, ka nepieciešamas tiešām nedaudzas, lielas sertificētas kautuves, kas atbilstu ES prasībām. Lai viss notiktu korekti, jāiesniedz priekšlikumi un jārīko konkurss, un tad visi kopā ar ZM vadību varētu izlemt, kuras kautuves kādos pārstrādes uzņēmumos un valsts reģionos būtu jāmodernizē un jāapgādā ar nepieciešamo aparatūru gaļas kvalitātes izvērtēšanai. S.Rāzna atgādināja, ka kompakta kautuve ar divām līnijām liellopiem un cūkām ir Jēkabpilī un tā labprāt piedalītos ZM rīkotā konkursā. Lai tajā panāktu augstu modernizācijas pakāpi, būtu nepieciešami 650 000 latu.

Kaut arī gaļas ražotāju, pārstrādātāju un ZM vadības diskusijas dažbrīd kļuva asas, īpaši par to, kālab pārstrādes uzņēmumi iepērk treknu cūkgaļu, nevis kvalitatīvu un kālab pārstrādes uzņēmumus, kuros nav noteikumos izstrādātā kārtība, neslēdz ciet, tomēr tika panākta vienošanās, ka līdz 10. februārim ZM Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamentā jāiesniedz rakstiski priekšlikumi konkursa noteikumu projektam. Tos pēc tam varēs kopīgi izvērtēt un noskaidrot, kādi finansu apjomi nepieciešami, lai izveidotu vienu vai pat vairākas kautuves uz konkrētu uzņēmumu bāzes saskaņā ar ES direktīvām.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore