Grāmatas autors akadēmiķis Jānis Stradiņš ar savu darbu, kura tapšanā piedalījusies arī
(no kreisās) redaktore Ieva Jansone un vēsturniece Dzintra Cēbere Foto: Arnis Blumbergs, "LV"LZA viceprezidents Juris Ekmanis teica, ka viņš ievada vienu no lielākajiem notikumiem Latvijas Zinātņu akadēmijas dzīvē, jo, ja par kādu iestādījumu uzraksta grāmatu, tad tas liecina, ka tam jau ir vēsture. Turklāt šo izdevumu nevar uzskatīt par vienkāršu monogrāfiju, bet gan par Latvijas Zinātņu akadēmijas enciklopēdiju. Jauniznākušās grāmatas tapšanas sarežģītajā ceļā nedaudz ielūkojās tās redaktore un vienlaikus arī apgāda "Zinātne" direktore Ieva Jansone. Pēc tam pavadvārdus, laižot savu darbu tautā, teica grāmatas autors LZA prezidents Jānis Stradiņš:
— Cienījamie šā brīža dalībnieki! Šī ir apjoma ziņā pati lielākā grāmata, ko es savā mūžā esmu uzrakstījis. Un Dievs ir mans liecinieks, ka es šo grāmatu negribēju rakstīt. Gribēju rakstīt tikai 100–120 lappušu garu ievadu. Bet arhīvu materiāli, tas viss, kas nāca augšā, sākot pētīt, — tas likās tik vērtīgs, ka grāmata izvērtās tik plaša. Tas pa daļai ir tādēļ, ka es neprotu runāt īsi. Par to, ko varētu pateikt vienā teikumā, man kādreiz iznāk mudžināties desmit teikumos kā priedēs. Bet es gribu pateikt arī pamatojumu.
Zinātņu akadēmija, kāda arī tā būtu bijusi, ir liela vērtība Latvijai. Ja nu ne gluži Spīdola — šodien mums ir Spīdolas diena — tad kaut kas līdzīgs. Miervaldis Birze reiz teica, ka ikvienas nācijas garīgo briedumu parādot trīs lietas — sava enciklopēdija, sava opera un sava zinātņu akadēmija.