EIROPAS KONVENCIJA PAR KAUJAMO DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBU

Strasbūra, 1979.g. 10.maijs

Konvenciju parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,

uzskatot, ka būtu vēlams aizsargāt kaujamos dzīvniekus,

uzskatot, ka visās dalībvalstīs, kaujot dzīvniekus, būtu vienādi jāpiemēro tādas metodes, kuras, ciktāl iespējams, nerada dzīvniekiem sāpes un ciešanas,

uzskatot, ka kaušanas laikā dzīvniekam izraisītās bailes, distress, ciešanas un sāpes var ietekmēt gaļas kvalitāti,

ir vienojušās par turpmāko:

I nodaļa
Vispārējie noteikumi

1.pants

1. Šī konvencija attiecas uz mājas nepārnadžu, atgremotāju, cūku, trušu un mājputnu pārvietošanu, pirmskaušanas turēšanu, ierobežošanu, apdullināšanu un kaušanu.

2. Šīs konvencijas izpratnē:

kautuve nozīmē jebkādas veterinārai kontrolei pakļautas telpas, kas paredzētas profesionālai dzīvnieku kaušanai patēriņam vai kādam citam nolūkam paredzētas gaļas ražošanai;

dzīvnieku pārvietošana nozīmē dzīvnieku izkraušanu vai to dzīšanu no kautuves izkraušanas platformām, novietnēm vai aizgaldiem uz telpām vai vietu, kur tie tiek nokauti;

pirmskaušanas turēšana nozīmē dzīvnieku turēšanu novietnēs, aizgaldos vai citās segtās vietās kautuvēs, lai tiem pirms kaušanas veltītu nepieciešamo uzmanību (ūdens, barība, atpūta);

ierobežošana nozīmē dzīvnieka kustības ierobežojošu procedūru piemērošanu saskaņā ar šo konvenciju, lai atvieglotu apdullināšanu vai kaušanu;

apdullināšana nozīmē jebkuru šīs konvencijas noteikumiem atbilstošu procesu, kura piemērošana dzīvniekam izraisa nejutību, kas ilgst līdz tā nāvei, tādējādi aiztaupot dzīvniekam nevajadzīgas ciešanas;

kaušana nozīmē dzīvnieka nāves izraisīšanu pēc ierobežošanas, apdullināšanas un asiņošanas, izņemot šīs konvencijas III nodaļā paredzētos izņēmumus.

2.pants

1. Katra konvencijas puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs konvencijas īstenošanu.

2. Tomēr neviens šīs konvencijas noteikums neliedz konvencijas pusēm pieņemt stingrākus dzīvnieku aizsardzības noteikumus.

3. Katra konvencijas puse nodrošina tādu kautuvju plānojumu, konstrukciju, iekārtas un to darbību, kas atbilst šajā konvencijā paredzētajiem nosacījumiem, ar nolūku neizraisīt dzīvniekiem uztraukumu, sāpes vai ciešanas, no kurām var izvairīties.

4. Kaujot dzīvniekus kautuvē vai ārpus kautuves, katra konvencijai pievienojusies puse nodrošina dzīvniekus pret nevajadzīgām sāpēm vai ciešanām.

II nodaļa
Dzīvnieku nogādāšana kautuvēs un pirmskaušanas turēšana

3.pants

1. Dzīvnieki tiek izkrauti pēc iespējas ātrāk. Gaidot transportlīdzekli, tie tiek aizsargāti pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un tiem tiek nodrošināta atbilstoša ventilācija.

2. Par šādu dzīvnieku pārvietošanu un pirmskaušanas turēšanu atbildīgajam personālam ir nepieciešamās zināšanas un iemaņas, un tas pilda šīs konvencijas prasības.

I sadaļa
Dzīvnieku pārvietošana kautuves teritorijas robežās

4.pants

1. Dzīvnieki tiek rūpīgi izkrauti un pārvietoti.

2. Dzīvnieku izkraušanā tiek izmantotas tādas piemērotas iekārtas kā tilti, rampas vai celiņi. Iekārtas ir aprīkotas ar tādu grīdu, kas nodrošina vajadzīgo atbalsta punktu kājām un nepieciešamības gadījumā - ar sānu malām. Tiltiem, rampām un celiņiem ir minimālais iespējamais slīpums.

3. Dzīvnieki netiek baidīti vai uztraukti. Nodrošina to, lai uz tiltiem, rampām vai celiņiem dzīvnieki netiek apgāzti un nenokrīt no tiem.Jo īpaši nav pieļaujama dzīvnieku celšana aiz galvas, kājām vai astes tādā veidā, kas tiem var radīt sāpes vai ciešanas.

4. Ja nepieciešams, dzīvnieki tiek vesti pa vienam. Gaiteņi, pa kuriem dzīvnieki tiek pārvietoti, ir iekārtoti tā, lai dzīvnieki nevarētu savainot sevi.

5.pants

1. Pārvietojot dzīvniekus, izmanto to bara instinktus. Instrumentus izmanto tikai dzīvnieku vadīšanai un īsā laika periodā. Jo īpaši dzīvnieki netiek sisti, kā arī netiek izdarīts spiediens uz kādu īpaši jutīgu ķermeņa daļu. Elektrošoku var pielietot tikai govs sugas dzīvniekiem un cūkām ar noteikumu, ka šoks nav ilgāks par divām sekundēm, ka elektrošoka ierīces ir atbilstoši novietotas un dzīvniekiem ir pietiekami daudz vietas kustībām; šāds šoks tiek piemērots tikai attiecīgiem muskuļiem.

2. Dzīvnieku astes nesaspiež, nesagriež vai nesalauž un nesaspiež to acis. Dzīvniekus nesit un tiem nesper.

3. Ar būriem, groziem vai redeļu kastēm, kurās dzīvnieki tiek pārvadāti, rīkojas uzmanīgi. Tās netiek mestas zemē vai apgāztas.

4. Dzīvnieki, kuri tiek piegādāti būros, grozos vai redeļu kastēs ar elastīgām vai perforētām grīdām, tiek izkrauti īpaši uzmanīgi, lai izvairītos no dzīvnieku ekstremitāšu savainošanas. Ja nepieciešams, tos izkrauj individuāli.

6.pants

1. Dzīvniekus neved uz kaušanas vietu, ja vien tos nav paredzēts nokaut nekavējoties.

2. Dzīvniekiem, kurus pēc ierašanās nenokauj nekavējoties, nodrošina pirmskaušanas turēšanu.

II sadaļa
Pirmskaušanas turēšana

7.pants

1. Dzīvnieki tiek pasargāti no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Kautuvēs tiek ierīkots pietiekams novietņu un aizgaldu skaits, kur dzīvniekus var turēt pirms kaušanas, lai pasargātu no sliktiem laika apstākļiem.

2. Grīdas nav slidenas tajās vietās, kur dzīvnieki tiek izkrauti, pārvietoti, turēti gaidīšanas laikā vai īslaicīgi izvietoti. Tās ir viegli tīrāmas, dezinficējamas un rūpīgi nosusināmas.

3. Kautuvēs ir segtas platības, kuras apgādātas ar dzirdināšanas un barošanas silēm un aprīkojumu dzīvnieku piesiešanai.

4. Dzīvnieki, kuriem kautuvē ir jāpavada nakts, tiek izmitināti un, ja nepieciešams, piesieti tā, lai tiem būtu iespējams apgulties.

5. Dzīvnieki, kuri parasti ir naidīgi viens pret otru sugas, dzimuma, vecuma vai izcelsmes dēļ, tiek atdalīti viens no otra.

6. Dzīvnieki, kuri ir pārvadāti būros, grozos vai redeļu kastēs, tiek nokauti pēc iespējas ātrāk; pretējā gadījumā tie tiek dzirdīti un baroti saskaņā ar 8.panta noteikumiem.

7. Ja dzīvnieki mitrā laikā ir tikuši pakļauti augstām temperatūrām, tie ir jāatvēsina.

8. Ja tas ir nepieciešams klimatisko apstākļu dēļ (piemēram, augsts mitruma līmenis, zema temperatūra), tad dzīvnieki tiek novietoti labi ventilējamās mītnēs. Barošanas laikā novietnes tiek atbilstoši apgaismotas.

III sadaļa
Aprūpe

8.pants

1. Ja dzīvnieki pēc to ievešanas kautuvē netiek pēc iespējas ātrāk nogādāti uz kaušanu, tie tiek padzirdīti.

2. Pēc atbilstošiem intervāliem dzīvniekiem tiek dots mērens daudzums barības un ūdens, izņemot dzīvniekus, kuri ir jānokauj 12 stundu laikā pēc to ievešanas kautuvē.

3. Ja dzīvnieki netiek piesieti, barības trauki ir tādi, kuri ļauj dzīvniekiem baroties netraucēti.

9.pants

1. Dzīvnieku stāvoklis un veselība tiek pārbaudīta vismaz katru rītu un vakaru.

2. Slimi, vārgi vai ievainoti dzīvnieki tiek nokauti nekavējoties. Ja tas nav iespējams, tie tiek nodalīti no pārējiem, lai tos nokautu pēc iespējas ātrāk.

IV sadaļa
Pārējie noteikumi

10.pants

Attiecībā uz ziemeļbriežiem katra konvencijas puse var noteikt izņēmumus konvencijas II nodaļas izpildē.

11.pants

Katra konvencijas puse var noteikt, ka šīs konvencijas II nodaļas noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis dzīvnieku pirmskaušanas turēšanai un pārvietošanai ārpus kautuves.

III nodaļa
Kaušana

12.pants

Ja nepieciešams, dzīvnieki tieši pirms kaušanas tiek ierobežoti un tiek apdullināti ar atbilstošas metodes palīdzību, ņemot vērā un 17.pantā noteiktos izņēmumus.

13.pants

Govs sugas dzīvnieku rituālās kaušanas gadījumā tie pirms kaušanas tiek ierobežoti ar tādu mehānisku ierīču palīdzību, kuru konstrukcija neļauj izraisīt dzīvniekiem nevajadzīgas sāpes, ciešanas, uzbudinājumu, ievainojumu vai kontūziju.

14.pants

Netiek izmantoti nevajadzīgas ciešanas izraisoši ierobežošanas līdzekļi; dzīvnieka pakaļkājas netiek sasietas un tas netiek aiz pakaļkājām uzkārts pirms apdullināšanas, bet rituālās kaušanas gadījumā - pirms noasiņošanas beigām. Mājputnus un trušus tomēr var uzkārt ar noteikumu, ka apdullināšana tiek veikta tūlīt pēc uzkāršanas.

15.pants

Pārējās kaušanas operācijas, izņemot 1.panta 2.punktā minētās, var sākties tikai pēc dzīvnieka nāves.

16.pants

1. Katras konvencijas puses atļautās apdullināšanas metodes dzīvniekam izraisa bezsamaņas stāvokli, kas ilgst līdz tā nokaušanai, tādējādi aiztaupot tiem visas nevajadzīgās ciešanas.

2. Ir aizliegts izmantot dunci, āmuru vai lopu kaujamo cirvi.

3. Attiecībā uz nepārnadžiem, atgremotājiem un cūkām ir pieļaujama tikai šādu apdullināšanas metožu izmantošana:

- mehāniski līdzekļi - instrumenti, kuri izraisa triecienu vai iespiežas dzīvniekā smadzeņu līmenī;

- elektronarkoze;

- gāzes anestēzija.

4. Katra konvencijas puse var noteikt šī panta 2. un 3.punkta izņēmumus par dzīvnieka kaušanu vietā, kur īpašnieks to ir izaudzējis savam patēriņam.

17.pants

1. Katra konvencijas puse var noteikt izņēmumus noteikumos attiecībā uz iepriekšēju apdullināšanu šādos gadījumos:

- kaušana saskaņā ar reliģiskiem rituāliem;

- kaušana ārkārtas gadījumā, kad apdullināšana nav iespējama;

- mājputnu un trušu kaušana ar atļautām metodēm, kas izraisa tūlītēju nāvi;

- dzīvnieku nogalināšana veselības kontroles nolūkā, ja tas nepieciešams konkrētu iemeslu dēļ.

2. Katra konvencijas puse, izmantojot šī panta 1.punktu, tomēr nodrošina, ka šādas kaušanas vai nogalināšanas laikā dzīvniekiem netiek radītas nevajadzīgas sāpes vai ciešanas.

18.pants

1. Katra konvencijas puse pārliecinās par to personu prasmi, kuras ir profesionāli iesaistītas dzīvnieku ierobežošanā, apdullināšanā un kaušanā.

2. Katra konvencijas puse nodrošina, ka dzīvnieku ierobežošanai un apdullināšanai nepieciešamie instrumenti, aparāti vai aprīkojums atbilst šīs konvencijas prasībām.

19.pants

Ja katra konvencijas puse, atļaujot kaušanu saskaņā ar reliģiskiem rituāliem, pati neizsniedz nepieciešamo atļauju, tad dzīvnieku upurētājus pienācīgi pilnvaro atbilstošas reliģiskas iestādes.

IV nodaļa
Noslēguma noteikumi

20.pants

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas Kopienai. Tā ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti tiek iesniegti glabāšanai Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

2. Šī konvencija stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kurā ceturtā Eiropas Padomes dalībvalsts iesniedz ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

3. Attiecībā uz konvencijas parakstītāju valsti, kura ratificē, pieņem vai apstiprina konvenciju pēc šī panta 2.punktā minētā datuma, konvencija stājas spēkā sešus mēnešus pēc ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas dokumenta iesniegšanas datuma.

21.pants

1. Pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru komiteja var uzaicināt jebkuru ārpus Padomes esošu valsti pievienoties konvencijai uz tādiem noteikumiem, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

2. Šāda pievienošanās var notikt, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc tā iesniegšanas datuma.

22.pants

1. Katra valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, precizē teritoriju vai teritorijas, uz kurām konvencija attiecas.

2. Katra valsts, iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu vai vēlāk nosūtot paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, paplašina konvencijas piemērošanu uz jebkuru citu paziņojumā precizētu teritoriju, par kuras starptautiskajām attiecībām konvencijas puse ir atbildīga vai pilnvarota uzņemties saistības tās vārdā.

3. Jebkuru atbilstoši iepriekšējam punktam sniegto paziņojumu attiecībā uz jebkuru šādā paziņojumā precizētu teritoriju var atsaukt ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc datuma, kad ģenerālsekretārs saņem šādu paziņojumu.

23.pants

1. Jebkura konvencijas puse var, ciktāl tas attiecas uz to, denonsēt šo konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc datuma, kad ģenerālsekretārs saņem šādu paziņojumu.

24.pants

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes un Eiropas Kopienas dalībvalstīm un visām konvencijas pusēm, kuras nav Padomes locekles, par:

a) katru parakstu;

b) katra ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta iesniegšanu;

c) jebkuru konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar tās 20. un 21.pantu;

d) jebkuru paziņojumu, kurš saņemts atbilstoši 22.panta 2.punkta noteikumiem;

e) jebkuru paziņojumu, kurš ir saņemts atbilstoši 22.panta 3.punkta noteikumiem;

f) jebkuru paziņojumu, kurš ir saņemts atbilstoši 23.panta noteikumiem, un datumu, kurā denonsēšana stājas spēkā.

Būdami attiecīgu valdību pilnvaroti, mēs, apakšā parakstījušies, apliecinām šīs konvencijas pareizību.

Strasbūrā, 1979.gada 10.maijā, angļu un franču valodā, abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek noguldīts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apliecinātas konvencijas kopijas visām Eiropas Padomes un Eiropas Kopienas dalībvalstīm un visām šai konvencijai pievienoties uzaicinātām valstīm.