Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 3.augustā

ĀM: Par Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību teritoriālo kompetenci vīzu pieprasīšanai

3.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprināti “Noteikumi par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību teritoriālo kompetenci vīzu pieprasīšanai”, kas nosaka Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs teritoriālo kompetenci, kurās trešo valstu pilsoņiem ir jāvēršas, lai iesniegtu dokumentus vīzas pieprasīšanai.

Teritoriālā kompetence vīzu pieprasīšanai ir noteikta atbilstoši Kopienas Vīzu kodeksam attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kas vēlas ieceļot Šengenas teritorijā. Līdz ar to teritoriālā kompetence ir paredzēta tikai tām Latvijas Republikas pārstāvniecībām, kas atrodas ārpus Šengenas zonas.

Pārstāvniecību teritoriālās kompetences sadalījums noteikts pēc izsniedzamās vīzas veida: vienotās vīzas, vīzas ar ierobežotu teritoriālu derīgumu, lidostas tranzītvīzas; ilgtermiņa vīzas.

Noteikumi, salīdzinot ar iepriekšējo kārtību, nosaka, ka vīzu pieprasītājiem jāvēršas tajā pārstāvniecībā, kuras kompetencē ir teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo vai likumīgi uzturas persona, neatkarīgi no pilsonības vai izcelsmes valsts. Ņemot vērā nelielo Latvijas pārstāvniecību skaitu, atsevišķos gadījumos, vīzas pieteicējam iesniedzot argumentētu pamatojumu, pieteikumi var tikt pieņemti izskatīšanai arī tajā Latvijas pārstāvniecībā, kuras teritoriālajā kompetencē nav personas pastāvīgās dzīvesvietas, bet kur persona uzturas likumīgi. 

Vietās, kur ir nodrošināta Latvijas pārstāvība vīzu izsniegšanā, šo valstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar pieteikumiem vienotās vīzas, vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu un lidostas tranzītvīzas saņemšanai ir jāvēršas attiecīgās Šengenas valsts pārstāvniecībā.

Šobrīd Latvijai ārpus Šengenas telpas ir 19 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kurās tiek veikta vīzu izsniegšana, un vēl 54 vietās Latviju vīzu izsniegšanā pārstāv citas Šengenas līguma dalībvalstis.

ĀM: Par dokumentu izstrādāšanu valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās

Ministru kabinets (MK) 3.augustā akceptēja noteikumus par dokumentu izstrādāšanu valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās, to saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību.

MK noteikumi paredz Latvijas Republikas oficiālā viedokļa – nacionālās pozīcijas vai instrukcijas – izstrādāšanu pēc iespējas agrīnā starptautisko organizāciju diskusiju stadijā, lai nodrošinātu Latvijas interešu ievērošanu lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā.

Saskaņā ar noteikumiem nacionālā pozīcija izstrādājama, ja starptautiskās organizācijas tiesību aktam vai lēmumam būs ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu vai paredzama ietekme uz valsts vai pašvaldības budžetu; tiek grozīti starptautiskās organizācijas pamatdokumenti, kuros pēc būtības mainās organizācijas mērķi, dalībvalstu pienākumi, budžeta veidošanas principi vai lēmumu pieņemšanas kārtība; nav izstrādāts politikas plānošanas dokuments attiecīgajā jomā; vai atbildīgā iestāde to uzskata par nepieciešamu.

Noteikumi nosaka par konkrēto starptautiskās organizācijas darba kārtības jautājumu atbildīgās iestādes atbildību par Latvijas interešu paušanu un aizstāvību starptautisko organizāciju lēmumu izstrādes procesos, kā arī par oficiālā viedokļa izstrādi, aktualizāciju un saskaņošanu ar līdzatbildīgajām iestādēm, iesaistītajām institūcijām, pašvaldībām un sociālo partneru organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem.

MK noteikumi izdoti saskaņā ar 2008.gada 8.maijā pieņemtā Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11.panta 8.punktu, kas deleģē Ministru kabinetu noteikt dokumentus valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā un starptautiskajās organizācijās. Noteikumi par valsts attīstības mērķu aizstāvēšanu Eiropas Savienībā stājās spēkā 2009.gada martā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

IeM: Par kārtību, kādā valsts robežu šķērso bērni

Ministru kabineta (MK) sēdē 3.augustā atbalstīts Iekšlietu ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Kārtībā, kādā valsts robežu šķērso bērni”. Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietverto deleģējumu, un nosaka nepieciešamos dokumentus un kārtību bērnu robežšķērsošanai.

Projektā ietvertā kārtība pēc būtības neparedz jaunus nosacījumus bērnu robežšķērsošanai, bet saglabā jau šobrīd spēkā esošo kārtību. Projektā minētā kārtība tiek attiecināta uz ārējo robežu šķērsošanu, jo uz iekšējām robežām robežkontrole nepastāv un pilnvaru esamību vai neesamību nebūtu iespējams kontrolēt. Līdz ar to ES iekšējo robežu šķērsošanai vairs nav nepieciešami papildu dokumenti, izņemot bērna pasi.

Noteikumi paredz atvieglojumus, šķērsojot ES ārējo robežu. Līdzšinējā kārtība noteica: ja bērna vecāks, kurš bērnu pavada, ir ārzemnieks vai bezvalstnieks, valsts robežas šķērsošanai ir nepieciešama otra vecāka notariāli apliecināta piekrišana bērna izceļošanai no valsts. Taču 3.augustā apstiprinātie grozījumi nosaka, ka papildu dokuments – notariāli apstiprināta otra vecāka piekrišana – būs nepieciešama tikai gadījumos, kad bērns ar Latvijas valstisko piederību šķērso robežu vecāka, kurš ir trešās valsts piederīgais, pavadībā.

Noteikumi arī paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniegs un apstiprinās ceļotāju sarakstu izglītības iestādes ekskursijām Eiropas Savienībā, kā arī noteiks ceļotāju saraksta paraugu.

Šobrīd kārtību, kādā bērni šķērso valsts robežu, regulē Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumu Nr.310 “Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu” VII nodaļa.

Projekta izstrāde bija nepieciešama, jo 2009.gada 16.decembrī stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas valsts robežas likums un uz iepriekšējā likuma pamata izdotie MK noteikumi astoņu mēnešu laikā pēc jaunā likuma spēkā stāšanās zaudē savu spēku.

IeM: Par Nodrošinājuma valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi

Ministru kabineta (MK) sēdē 3.augustā atbalstīti Iekšlietu ministrijas izstrādātie grozījumi MK 2009.gada 30.novembra noteikumos Nr.1364 “Noteikumi par Nodrošinājuma valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”.

Grozījumi paredz papildināt Nodrošinājuma valsts aģentūras maksas pakalpojumu cenrādi ar jauniem pakalpojumiem, piemēram, ņemot vērā Valsts policijas koledžas studiju programmas specifiku un studentu pieprasījumu, tiek paredzēta iespēja īrēt dzīvojamo telpu dienesta viesnīcā Rīgā, Ezermalas ielā 4A, arī uz vienu diennakti, par to maksājot trīs latus. Līdz šim īsākais laiks, uz kādu bija iespēja īrēt dienesta viesnīcu, bija viens mēnesis. Lai radītu iespēju piesaistīt klientus kultūras pasākumu norises laikā, ir paredzēta iespēja piemērot atlaidi līdz 10% viesnīcu pakalpojumiem Jūrmalā, Piestātnes ielā 6/14, slēdzot viesnīcu pakalpojumu līgumus ar tūrisma organizācijām un kultūras pasākumu organizatoriem. Maksa par 10% tiek samazināta, ja tiek pirkti vismaz 10 viesnīcas numuriņi uz 30 diennaktīm.

Grozījumi precizē arī PVN likmi viesnīcu pakalpojumiem, kā arī precizē sporta zāles Liepājā, Bāriņu ielā 3, nomas maksu.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām tuvākajos mācību gados

Lai veicinātu bērna vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot viņa attīstības likumsakarības un vajadzības, individuālajā un sabiedriskajā dzīvē nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes, tādējādi mērķtiecīgi nodrošinot sagatavošanos pamatizglītības apguvei, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas. Valsts standartā pamatizglītībai ir noteiktas prasības, skolēniem beidzot 3., 6. un 9.klasi, bet pirmsskolas izglītībā sasniedzamie rezultāti nav noteikti, tāpēc nepieciešams arī pirmsskolas izglītības pakāpes ieguves, tās satura un organizācijas tiesiskais regulējums.

3.augustā valdībā apstiprinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” nosaka pirmsskolas izglītības satura mērķus un uzdevumus, pirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa organizācijas principus, pirmsskolas izglītības apguves plānotos rezultātus un vērtēšanas pamatprincipus.

Saskaņā ar vadlīnijām izglītības programmas apguves laikā bērna zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu pedagogs izteiks mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos, savukārt, sākot ar 2011./2012.mācību gadu, beidzot obligāto pirmsskolas izglītību, vecāki saņems arī rakstisku informāciju par bērna sasniegumiem.

Pirmsskolas izglītības vadlīniju izstrādē piedalījās Daugavpils universitātes pētījuma “Metodisko materiālu “Obligātās pirmsskolas un sākumskolas izglītības izvērtējums un pilnveides iespējas” izstrāde” darba grupa, kurā darbojās Latvijas Universitātes, Liepājas universitātes, Daugavpils universitātes un Rēzeknes Augstskolas docētāji. Vadlīniju izstrādē piedalījās arī izglītības pārvalžu speciālisti, pirmsskolas izglītības iestāžu metodiķi un pedagogi, konsultācijas notikušas ar pilsētu un novadu pirmsskolas izglītības speciālistiem, Pirmsskolas izglītības asociāciju, Latvijas Nacionālās skolotāju savienības pārstāvjiem, Latvijas asociācijas “Domāšanas attīstība” pārstāvjiem. Tika uzklausīti un izvērtēti pirmsskolas un sākumskolas pedagogu, bērnu vecāku un citu interesentu viedokļi un ieteikumi.

Pēc IZM informācijas, 2009./2010.mācību gadā Latvijā darbojās 586 pirmsskolas izglītības iestādes, pirmsskolas izglītības programmas tika īstenotas arī 355 skolās un 9 interešu izglītības iestādēs. Kopējais pirmsskolas izglītībā iesaistīto bērnu skaits 2009./2010.mācību gadā bija 83 040 bērnu (2008./2009.mācību gadā – 80 936 bērni).

MK noteikumu projekts “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” 3.augustā apstiprināts MK.

Noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.septembrī.

IZM: Par pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē

Lai augstākajā izglītībā un zinātnē sekmētu pārmaiņas un attīstību, stiprinātu sasaisti ar tautsaimniecību, veicinātu kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanos, kā arī valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu, 3.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbībā ar partneriem izstrādātais Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam.

Reformu procesa nepieciešamības augstākajā izglītībā un zinātnē galvenie mērķi un rīcības virzieni ir noteikti šā gada sākumā valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”. Pasākumu plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz informatīvajā ziņojumā veikto situācijas analīzi augstākās izglītības un zinātnes sektorā un sniegtajiem priekšlikumiem.

Pasākumu plāns kā politikas plānošanas dokuments ir sākuma posms ceļā uz ilgtermiņa strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē ar mērķi noteikt un īstenot pasākumus, lai radītu atbilstošu vidi turpmāko pārmaiņu veiksmīgai norisei.

Pasākumu plānā paredzēti konkrēti pasākumi četros galvenajos rīcības virzienos: 1) studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana; 2) augstākās izglītības un zinātnes institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizācija un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana; 3) augstākās izglītības internacionalizācija un eksportspējas paaugstināšana; 4) augstākās izglītības un zinātnes sektora integrācija ar tautsaimniecību un sabiedrības attīstību.

Plānā ietverti 35 pasākumi un par to izpildi atbildīgās institūcijas. Atbilstoši to kompetencei paredzēts pilnveidot augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas sistēmu, radīt nosacījumus efektīvākai augstākās izglītības iestāžu materiālo, finanšu un personāla resursu izmantošanai, sagatavot jaunus, kā arī veikt grozījumus esošajos normatīvajos aktos.

Šobrīd pasākumu īstenošanai nepieciešamo pasākumu finansēšana ir paredzēta atbildīgo institūciju valsts budžeta finansējuma ietvaros, piesaistot arī ES struktūrfondu līdzekļus.

Lai novērstu politikas plānošanas dokumentu dublēšanos, pasākumu plānā nav iekļautas tās zinātniskās darbības aktivitātes, kas jau ietvertas Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plānā 2010.–2011.gadam.

Pasākumu plāna projekta sagatavošanas un apspriešanas procesā aktīvi iesaistījās augstskolas, kā arī sadarbības partneri, kas snieguši savus atzinumus un saskaņojuši plāna projektu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par atvieglotu reģistrēšanos Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā

Lai mazinātu sociālo atstumtību un veicinātu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu pieejamību sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, Labklājības ministrija (LM) atvieglojusi iespēju sociālo pakalpojumu sniedzējiem reģistrēties Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Atbilstoši izmaiņām atvieglots reģistrācijas process tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēl tikai gatavojas sniegt sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas vai sociālā darba pakalpojumus.

Šādā gadījumā pakalpojuma sniedzējiem būs jāiesniedz daļēji aizpildīts iesniegums. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējam 24 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma sniedzēja reģistrēšanu reģistrā, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas būs jāinformē LM un jāiesniedz pilnībā aizpildīts iesniegums.

Savukārt, ja pakalpojumu sniedzējs noteiktajā termiņā neinformēs un neiesniegs visus nepieciešamos dokumentus, LM attiecīgi varēs pieņemt lēmumu par pakalpojuma sniedzēja vai sniegtā pakalpojuma izslēgšanu no Sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistra.

Sociālo pakalpojumu sniedzējiem reģistrējoties, tāpat kā iepriekš, jānomaksā 7 latu valsts nodeva.

To paredz 3.augustā valdībā akceptētie grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā”.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas, līdz šā gada jūnijam Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā kopā reģistrējušies 464 sociālo pakalpojumu sniedzēji, no tiem 75 sociālo pakalpojumu sniedzēji reģistrējušies 2009.gadā. Valsts un pašvaldību nodrošināto sociālo pakalpojumu saņēmēju kopējais skaits 2009.gadā bija 49,3 tūkstoši cilvēku, no tiem valsts budžeta apmaksātos sociālos pakalpojumus saņēma 16,9 tūkstoši cilvēku, bet pašvaldību budžeta apmaksātos pakalpojumus saņēma 32,3 tūkstoši cilvēku.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments