Centrālā statistikas pārvaldes informācija

1999.gada 27.janvārī

Par bezdarba līmeni 1998. gadā

Līdz 1999.gada 1.janvārim valstī reģistrēti 113 tūkstoši aktīvu darba meklētāju (1998.gada 1.janvārī — 86,5 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 111,4 tūkstoši cilvēku jeb 9,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1998.gada 1.janvārī — attiecīgi 84,9 tūkstoši un 7%). 1997.gada beigās bezdarba līmenis bija 7%, bet 1996.gada nogalē — 7,2%.

1999.gada 1.janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada sākumu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 26,4 tūkstošiem cilvēku, bet, salīdzinot ar 1998.gada 1.decembri, — par 4,4 tūkstošiem.

Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (58,5%) ir sievietes.

Ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 29,3 tūkstoši cilvēku jeb 26,3% no bezdarbnieku kopskaita (1998.gada 1.janvārī — attiecīgi 32,4 tūkstoši un 38,1%).

1998.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8,1 tūkstotim cilvēku, februārī — 7 tūkstošiem, martā — 7,6 tūkstošiem, aprīlī — 6,3 tūkstošiem, maijā — 6,9 tūkstošiem, jūnijā — 8,3 tūkstošiem, jūlijā — 8,8 tūkstošiem, augustā — 7,6 tūkstošiem, septembrī — 10,6 tūkstošiem, oktobrī — 15,3 tūkstošiem, novembrī — 13,9 tūkstošiem un decembrī — 11,4 tūkstošiem cilvēku.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1999.gada 1.janvārī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 28,2%, Preiļu un Krāslavas — 23,2%, Balvu — 22,1%, Ludzas — 19,9%, Daugavpils — 17,7%, Jēkabpils — 13,9%.

Tāpat kā gadu iepriekš, arī 1999.gada 1.janvārī vairāk nekā puse bezdarbnieku (53%) bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem, bet gandrīz katrs sestais bezdarbnieks (16%) bija jaunietis līdz 25 gadiem.

Tikai 8% bezdarbnieku nav iepriekšējās darba pieredzes.

Gada laikā būtiski nav mainījies bezdarbnieku sadalījums pēc profesijām. Joprojām visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalificētus darbus karjeros, būvniecībā, lauksaimniecībā, mežniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā un citur — 28,9 tūkstoši cilvēku jeb 26% no kopskaita (1998.gada 1.janvārī — attiecīgi 22,8 tūkstoši un 27%). Salīdzinot ar iepriekšējā gada sākumu, nedaudz pieaudzis, reģistrēto bezdarbnieku skaits augstākas kvalifikācijas profesiju grupā (dažāda līmeņa vadītāji) — 2,8 tūkstoši cilvēku, kas veido 3% no bezdarbnieku kopskaita (1998.gada 1.janvārī — attiecīgi 1,8 tūkstoši un 2%). Tas izskaidrojams ar to, ka šīs grupas profesiju pārstāvjiem ir liela darba samaksa, kas nodrošina arī salīdzinoši augstus bezdarbnieku pabalstus.

Gada laikā būtiski nav mainījies bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa — tikai 7% bezdarbnieku ir augstākā izglītība. Visvairāk bezdarbnieku — 31% — ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet ar pamata vai nepabeigtu pamatizglītību — 24%.

1998.gadā ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti 16,6 tūkstoši cilvēku jeb 18,1% no bezdarbnieku kopskaita, bet algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīti 12,4 tūkstoši cilvēku.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1998.gada decembrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 42,2 tūkstošiem cilvēku jeb 395 no bezdarbnieku kopskaita. 1998.gada decembrī bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 1,99 miljoniem latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 47,15. Kopumā 1998.gadā bezdarbnieku pabalstu izmaksai piešķirti 14,8 miljoni latu.

Darba statistikas daļa