Centrālā statistikas pārvaldes informācija

1999.gada 28.janvārī

Par tekošā konta deficītu 1998.gada beigās

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka maksājumu bilances* tekošā konta deficīts 1998.gada 3.ceturksnī sasniedza 131 miljonu latu jeb 13,4% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tekošā konta deficīts ir palielinājies par 51 miljonu latu. Šo pieaugumu izraisīja Krievijas ekonomiskā krīze, kā rezultātā daļa Latvijas uzņēmumu bija spiesta pārtraukt vai ierobežot savu darbību, kas savukārt negatīvi ietekmēja Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumu. 1998.gada 3.ceturksnī preču imports bija 468 miljoni latu un salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni faktiskajās cenās samazinājies par 3%. Tai pašā laikā eksports samazinājies par 11% un sasniedza tikai 290 miljonus latu. Tirdzniecības deficīts 1998.gada 3.ceturksnī sasniedza 178 miljonus latu, kas ir par 12% vairāk nekā 2.ceturksnī, kad deficīts bija 159 miljoni latu. Salīdzinājumā ar 1997.gada 3.ceturksni eksports pieaudzis par 4%, imports - par 21% un preču tirdzniecības deficīts - par 63%.

Maksājumu bilances tekošā konta saldo (milj. latu)

Daļu no preču tirdzniecības deficīta sedza pakalpojumu (21.milj. latu), ieņēmumu (14 milj. latu) un bezatlīdzības maksājumu (12 milj. latu) pozitīvais saldo, taču trešajā ceturksnī pozitīvais saldo kompensēja tikai 26% no preču tirdzniecības deficīta, bet 1997.gadā - 59%.

Salīdzinājumā ar 2.ceturksni pakalpojumu pozitīvais saldo ir samazinājies par 59%, jo ārzemniekiem sniegto pakalpojumu apjoms samazinājies par 12%, bet no ārzemniekiem saņemto - palielinājies par 11%. Pakalpojumu sfērā vislielākais pozitīvais saldo bija no transporta pakalpojumiem - 47 miljoni latu, ko veidoja ārzemniekiem sniegto pakalpojumu (81 milj.lati) un no ārzemniekiem saņemto pakalpojumu (34 milj. lati) starpība. Transporta pakalpojumos vislielākais pozitīvais saldo bija jūras transportam - 34 miljoni latu, un arī sauszemes transportam saldo bija pozitīvs. Kopējos transporta pakalpojumos dominē kravu iekraušanas, izkraušanas, glabāšanas, ostu, lidostu un citi ar transporta palīgdarbību saistīti pakalpojumi - Latvija no ārzemniekiem saņēmusi 54 miljonus latu, bet samaksājusi 12 miljonus latu. Turpretī kravu pārvadāšanai bija ievērojami mazāka nozīme.

Negatīvi tekošā konta saldo Latvijā jau ilgu laiku ietekmē ceļojumu izdevumu bilance. Ar ceļojumiem saistītos pakalpojumus veido, no vienas puses, Latvijas iedzīvotāju izdevumi ārvalstīs, dodoties gan dienesta komandējumos, gan personīgos braucienos, un, no otras puses, iebraukušo ceļotāju Latvijā iztērētā nauda. 1998.gada 3.ceturksnī Latvijas iedzīvotāji ārzemēs iztērēja 57 miljonus latu, bet ārzemnieki Latvijā - 28 miljonus latu (1997.gada 3.ceturksnī - attiecīgi 49 miljonus un 29 miljonus latu).

* Maksājumu bilance ir statistikas izstrāde, kurā apkopoti Latvijas ārējie ekonomiskie darījumi ar pārējām pasaules valstīm noteiktā laika periodā. Tai ir divas daļas: tekošais konts un kapitālu un finansu konts. Maksājumu bilances tekošajā kontā ietver maksājumus par precēm un pakalpojumiem, ieņēmumus (darba algu, dividendes, procentus), kā arī bezatlīdzības maksājumus (transfertus). Tekošā konta deficīts veidojas, ja saņemtās summas valstī ir mazākas par samaksātajām. Tabulā iekļauti dati svarīgākajos maksājumu veidos, kur deficīta summas parādītas kā negatīvi skaitļi.

Maksājumu bilances statistikas daļa