Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Dagne Rušeniece. Pārmaiņas bezstrīdus laulības šķiršanu lietu izskatīšanā

2010.gada 13.jūlijā Ministru kabinets akceptēja virkni grozījumu Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, lai atbrīvotu tiesas no tām neraksturīgu – bezstrīdus laulības šķiršanas – lietu vešanas, tās nododot zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Šādā veidā tiktu panākts, ka civillietu, kurās pastāv strīdi, izskatīšanas termiņi saīsinās un paaugstinās tiesu efektivitāte. Idejas pirmsākumos bija paredzēts, ka tikai zvērinātiem notāriem tiks nodotas bezstrīdus laulības šķiršanas lietas, bet pašvaldības tam pretojās, jo uzskatīja, ka dzimtsarakstu nodaļu amatpersonas arī ir pietiekami kompetentas, lai varētu šķirt laulību, kā arī pašvaldības no tā gūtu papildu ienākumus. Ņemot vērā visus apstākļus, Saeima nedrīkstētu pieņemt likumprojektus tādā redakcijā, kādā tie pašlaik ir iesniegti izskatīšanai. Bezstrīdus laulības šķiršanas lietu vešana būtu jānodod tikai zvērinātiem notāriem, tādējādi nepaplašinot dzimtsarakstu nodaļu funkciju klāstu. Dzimtsarakstu nodaļā notiks formāls bezstrīdus laulības šķiršanas process, jo normatīvie akti neparedz dzimtsarakstu nodaļu amatpersonām sniegt laulātajiem juridiskās konsultācijas, izskaidrot laulības šķiršanas tiesiskās sekas, kā arī mēģināt laulātos samierināt. Notariālais akts ir tāds juridiskais dokuments, kam ir visaugstākais juridiskais spēks, un tas ir neapstrīdams pierādījums tiesā.

• Rihards Poļaks. Eitanāzijas krimināltiesiskie aspekti

Ikviena tiesības uz dzīvību, kas, nenoliedzami, atzīstamas par vienām no krimināltiesību svarīgākām aizsargājamām interesēm, vistiešāk apdraudējumam pakļauj eitanāzijas problēma, kas jau vairākus gadu simtus ir bijusi un joprojām ir diskusiju objekts mediķu, juristu, filozofu un garīdznieku vidū. Turklāt attieksme pret eitanāziju sabiedrībā nekad nav bijusi viennozīmīga. Līdz šim pieejamo publikāciju analīze liecina, ka atsevišķos gadījumos mūsu valsts juristi eitanāzijas jautājumu ir skatījuši salīdzinoši virspusēji, piedāvātajos tiesiskajos regulējumos pieļaujot būtiskas neprecizitātes. Svarīgi arī norādīt, ka līdz šim tā arī netika veikta diferenciācija starp eitanāziju un (ārsta) asistēto pašnāvību, ne tik daudz no to realizācijas formām praksē, cik no krimināltiesiskā aspekta. Ņemot vērā šā jautājuma nozīmīgumu, tam tiks veltīta atsevišķa publikācija. Turpinot uzsākto diskusiju par eitanāzijas jautājumu, autors minētajā publikācijā sniegs savu ieskatu problēmas aktualitātē Latvijā un tādēļ, ka šobrīd eitanāzijas tiesiskais regulējums mūsu valstī nepastāv, izanalizējot ārvalstu normatīvos aktus, kas satur attiecīgas tiesību normas, piedāvās, pēc autora domām, atbilstošāko tiesisko regulējumu šim deliktam.

• Cik personisks ir personas kods

Līdz šim ir izskanējuši atsevišķi viedokļi par personas koda nozīmi fizisko personu datu aizsardzības jomā un tā lietošanu publiski pieejamos dokumentos. Neviennozīmīgi tiek vērtēts, ka “Latvijas Vēstnesī” publicētajos Ministru kabineta rīkojumos par Latvijas pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā personām bez vārda un uzvārda tiek lietots arī personas kods. Tomēr diskusija ir bijusi fragmentāra. Nepieciešams apzināt valdošo uzskatu un veidot praksi, kas nodrošinātu publiski ticamu informāciju, no vienas puses, un netiktu pārkāptas datu aizsardzības normas, no otras puses. Lai veiktu plašāku diskusiju par personas identificēšanu publiski pieejamos dokumentos, personas koda aizsardzības līmeni un lietošanu publiski pieejamos dokumentos, “Jurista Vārds” veica ekspertu aptauju. “Jurista Vārda” neklātienes diskusijā piedalās: Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska, Dana Rone, savu viedokli pauda arī Datu valsts inspekcija.

“Jurista Vārda” redakcija