Par Latvijas tautsaimniecības tendencēm un rādītājem

Ministru prezidents

9.augustā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ekonomikas ministrs Artis Kampars informēja masu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus par jaunākajām ekonomiskajām tendencēm un makroekonomiskajiem rādītājiem.

Ministru prezidents informēja, ka provizoriskie dati liecina: nu jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijas ekonomika uzrāda izaugsmi. Ja 1.ceturksnī tā pieauga par 0,3%, tad 2.ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, par 0,1%. Lai arī šis pieaugums ir neliels, to nevar nenovērtēt pēc tik dziļas ekonomiskās krīzes.

“Recesija ir pārvarēta, un ir pamats teikt, ka 2.pusgadā Latvijas tautsaimniecība beidzot atgriezīsies pie izaugsmes gan ceturkšņu, gan gada griezumā. Tas nozīmē pozitīvākus šā un nākamā gada valsts kopprodukta, nodokļu ieņēmumu, nodarbinātības un citus rādītājus,” atzīst Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Atbilstoši ekonomikas terminoloģijai, ja divus ceturkšņus pēc kārtas valsts kopprodukts ir palielinājies, tad recesija ir beigusies. To, ka ekonomiskā aktivitāte Latvijā kopš pavasara ir palielinājusies, varēja jau vērot pēc dažādu ikmēneša rādītāju saņemšanas. Piemēram, rūpniecības produkcijas izlaide 2.ceturksnī, salīdzinot ar 1.ceturksni, pieauga par 6%, mazumtirdzniecības apgrozījums – par 1,7%, ir labāki rādītāji atsevišķos pārvadājuma veidos transporta nozarē. Eksporta pieaugums joprojām ir viens no pārliecinošākajiem Eiropas Savienībā. Par to liecina arī budžeta ieņēmumu prognožu pārpildīšana, pakāpenisks bezdarba līmeņa samazinājums, cenu indeksu pieaugums, dažādās aptaujās iegūtie nākotnes gaidu indeksi gan no uzņēmējiem, gan no mājsaimniecībām.

Gada griezumā ekonomikā vēl saglabājas neliela lejupslīde, tomēr 2.ceturksnī tā jau vairs bija tikai 3%, salīdzinot ar 6% 1.ceturksnī un vidēji 18% pērn. Nu jau vairākās nozarēs ir redzama stabila izaugsme, bet pārējās kritums ir krietni sarucis.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre

Ekonomikas ministrs

Ekonomikas ministrijas (EM) speciālisti ir sagatavojuši kārtējo Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību (Ziņojums), kurā vērtēts valsts ekonomiskais stāvoklis un reformu gaita, kā arī sniegtas rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.

Ziņojuma ievadā ekonomikas ministrs Artis Kampars atzīst, ka pasaules finanšu krīze smagi ietekmēja Latvijas tautsaimniecību un ekonomikas reālajam sektoram viskritiskākais bija 2009.gada 1. un 2.ceturksnis. Savukārt pēdējie statistiskie dati liecina, ka ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta. 2010.gada 1.ceturkšņa IKP novērtējums uzrāda jau nelielu pieaugumu (par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem).

Šobrīd droši var apgalvot, ka valstī ir notikušas nozīmīgas makroekonomiskās korekcijas, līdz ar to ir beidzis pastāvēt ekonomiskais modelis, kurā, pateicoties ārējā kapitāla pieplūdumam, strauji palielinājās iekšējais pieprasījums, kas bija galvenais ekonomiskās izaugsmes virzītājs. Pašlaik notiek pāreja uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, kurā galvenais dzinējspēks būs eksports. Jau tagad ir redzamas pirmās pazīmes, ka nozarēs, kurās ir eksporta iespējas, situācija sāk reāli uzlaboties un šā gada pirmajā pusgadā preču eksports ir par aptuveni 22% lielāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Ekonomikas ministrs arī uzsver, ka galvenais ekonomiskās attīstības uzdevums šobrīd ir saglabāt vērojamās pozitīvās tendences un veidot apstākļus, kas palielinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kā arī radīt priekšnoteikumus zināšanu ietilpīgu produktu ražošanai, kas nodrošinās lielākus ienākumus nākotnē. Vienlaikus valsts atbalstam ierobežotos budžeta apstākļos ir jābūt mērķtiecīgam un selektīvam.

Lai arī ir novērojama iekšējā pieprasījuma stabilizācija, joprojām ir saspringta situācija darba tirgū, bet arī šeit ir saskatāmas pozitīvas tendences – no šā gada marta līdz jūnija beigām reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies par 17,4 tūkstošiem. Jau tagad, īpaši uz eksportu orientētās nozarēs, palielinās pieprasījums pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka.

Ziņojumā norādīts, ka Ekonomikas ministrijas galvenās prioritātes ekonomiskās politikas jomā 2010.gadā ir ekonomikas sildīšana un pārstrukturizēšana, atbalsts eksporta aktivitātēm, mikrouzņēmumu attīstīšanai un enerģētiskās neatkarības veicināšanai. 2009.gadā un līdz 2010.gada beigām EM valsts atbalsta instrumentu veidā būs nodrošinājusi 350 milj. latu, bet kopā ar piesaistītajām privātajām investīcijām 670 milj. latu ieplūšanu Latvijas ekonomikā.

ES struktūrfondu finansējums tiek piešķirts tādām aktivitātēm kā jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde un ieviešana, biznesa inkubatoru izveidei un tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu atbalstam, kas veicinās zināšanu ietilpīgas ekonomikas attīstību un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, inovatīvu uzņēmumu veidošanos. Arī turpmāk prioritāri tiks atbalstīta uzņēmējdarbība ar augstu pievienoto vērtību, kā arī sekmēta zinātnieku un komersantu sadarbība.

Ziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams arī vairāk uzmanības pievērst finansējuma piešķiršanai uzņēmējdarbības attīstībai agrīnajā stadijā, īstenojot atbalsta pasākumus pirmssēklas un sēklas kapitāla pieejamībai, sniedzot aizdevumus šiem uzņēmumiem ar atvieglotiem nosacījumiem, kā arī nodrošinot finanšu pieejamību riska kapitāla veidā.

Būtiski, ka ir mainītas prioritātes valsts atbalsta finansējuma saņemšanai, to novirzot uz apstrādājošo rūpniecību un eksportu. Šogad no ES fondiem pieejamo līdzfinansējumu paredzēts palielināt vēl par 100 milj. latu.

Pastāvīgi tiek uzlabota Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību struktūra un darbs, un šogad ir paredzēts atvērt pārstāvniecības Somijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā.

Ziņojumā arī norādīts, ka investīciju projektu veiksmīgai īstenošanai un uzņēmējdarbības sekmēšanai ir nepieciešams veicināt vienotu un saskaņotu ministriju, pašvaldību, infrastruktūras uzņēmumu un valsts iestāžu rīcību, it īpaši stratēģiski nozīmīgu vietējo un ārvalstu investīciju projektu realizēšanā.

Šogad ir paredzēts turpināt mikrouzņēmumu koncepcijas ieviešanu un atbalsta sniegšanu mikrouzņēmumiem.

2010.gadā arī jāturpina veicināt energoefektivitātes pasākumu īstenošana, kā arī jāturpina attīstīt elektroenerģijas tirgus darbība, nodalot elektroenerģijas pārvadē īpašumtiesības, un jāveicina vietējās atjaunojamās enerģijas ražošana, izmantošana un eksports.

EM speciālisti Ziņojumā uzsver, ka konsekventi īstenota struktūrpolitika sekmēs Latvijas ekonomikas atdzimšanu, kas būs pamats iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai. Latvijas sekmīgu attīstību un ekonomisko izaugsmi noteiks ne tikai valsts institūciju darbs, bet arī ikviena cilvēka personīgā iniciatīva jebkurā Latvijas vietā sabiedrības savstarpējās sapratnes un dialoga apstākļos. Ekonomikas ministrijas sagatavotais Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību pieejams ministrijas interneta mājaslapā.

Ziņojumā atrodama informācija par galvenajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, tautsaimniecības nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, valdības ekonomisko politiku izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, ārējās tirdzniecības politiku, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanu, inovācijas un uzņēmējdarbības politiku un citām ekonomiskajām reformām.

Ziņojuma nobeigumā autori dod rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.

Ne visus Ziņojumā aplūkotos jautājumus ir vērtējis Ministru kabinets, tāpēc daudzi spriedumi par valsts ekonomisko attīstību un priekšlikumi par turpmāko rīcību atspoguļo tikai Ekonomikas ministrijas speciālistu viedokli.

Ziņojums noderēs ekonomistiem, uzņēmējiem, visiem, kurus interesē Latvijas tautsaimniecības attīstības problēmas, un rosinās valsts institūciju, dažādu organizāciju un interešu grupu pārstāvju un citu interesentu domu apmaiņu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa