Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 5.augustā

AM: Par grozījumiem Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā

5.augustā Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”.

Turpmāk Ieroču aprites likumā norādītā komersantu licencēšana tiks veikta saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma normām. Speciālās atļaujas, kuras komersanti ir saņēmuši no Aizsardzības ministrijas saskaņā ar Ieroču aprites likuma 37.panta otro daļu, tiks pārreģistrētas.

Likumprojekts precizē speciālās atļaujas (licences) saņemšanai izvirzītos kritērijus komersantam, kā arī nosaka, ka lēmuma par speciālās atļaujas apturēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi, kā tas ir noteikts Ieroču aprites likumā.

AM: Par grozījumiem augstskolu studentu speciālās militārās apmācības kārtībā

5.augustā Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 3.marta noteikumos Nr.142 “Augstskolu studentu speciālās militārās apmācības kārtība””.

Latvijas Republikas Zemessardzes likums, kas stāsies spēkā 1.septembrī, paredz, ka speciālā militārā apmācība akreditēto augstskolu studentiem, kuri pilda dienestu Zemessardzē, notiek MK noteiktajā kārtībā. Šobrīd spēkā esošā likuma “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” normas neparedz studentu speciālo militāro apmācību, tāpēc jāpieņem Latvijas Republikas Zemessardzes likuma normām atbilstoši Ministru kabineta noteikumi.

Noteikumu projekts precizē, kas nosaka apmācības programmas un iestājpārbaudījumus, kā arī paredz, ka studenti, kuri pilda dienestu Zemessardzē, obligāto veselības pārbaudi pirms mācību sākšanas veic gadījumā, ja no pēdējās obligātās veselības pārbaudes ir pagājis vairāk nekā viens gads.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par akcīzes nodokļa atvieglojumu rapšu sēklu eļļai un biodīzeļdegvielai

5.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais grozījums noteikumos par bioproduktus saturošas degvielas aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtību.

Grozījums paredz, ka turpmāk akcīzes nodokļa atvieglojumu (samazinātu akcīzes nodokļa likmi) piemēros arī rapšu sēklu eļļai un biodīzeļdegvielai (kas pilnībā iegūta no rapšu sēklu eļļas), kas tiks ievesta no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Šobrīd akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemēro tikai Latvijā ražotai biodīzeļdegvielai, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas.

Noteikumu projektu vēl skatīs un par to lems Ministru kabineta sēdē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par Krīžu komunikācijas pasākumu plānu

Iekšlietu ministrija izstrādājusi un 5.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Krīžu komunikācijas pasākumu plāns, kas paredz veidus, kā panākt plānotu, saskaņotu un koordinētu saziņu krīžu gadījumos, apmācot gan komunikācijā iesaistītās amatpersonas, gan iedzīvotājus.

Plāna projektu ir izstrādājusi ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā darba grupa, bet par koordinējošo un kontrolējošo institūciju pasākumu plāna izpildē ir noteikta Iekšlietu ministrija.

Plāna projektā ir paredzēta vienotas valsts pārvaldes iestāžu informācijas aprites kārtības ieviešana, piemēram, katrai ministrijai ir jāizstrādā sava komunikācijas stratēģija 2010.–2012.gadam un saskaņota kārtība informācijas apritei katastrofu gadījumos.

Plāna projektā ir noteikti arī preventīvie pasākumi, kas paredz sabiedrības informēšanu par pamatnoteikumiem dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējuma apstākļos, piemēram, kā centrālo elektroniskās informācijas avotu iedzīvotājiem veidojot 112 portālu. Paredzēts arī izzināt mobilo sakaru operatoru iespējas iedzīvotāju brīdināšanai ar īsziņu starpniecību katastrofu gadījumos, kā arī popularizēt radio kā galvenā informācijas ieguves kanāla izmantošanu krīzes situācijās.

Lai uzlabotu sabiedrības informētību un gatavību šādām situācijām, iecerēts arī izveidot civilās aizsardzības un drošības mācību programmas vispārējās un vidējās profesionālās izglītības iestādēs.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

RAPLM: Par Valsts kasē pašvaldību ņemto aizņēmumu infrastruktūras attīstībai dzēšanu

18 pašvaldībām plānots dzēst Valsts kasē ņemtos aizņēmumus infrastruktūras attīstībai – to paredz valsts sekretāru sanāksmē 5.augustā izsludinātais Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikums. Norma par Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksātās daļas 5 800 000 latu apmērā dzēšanu tiks iekļauta valsts budžetā 2011.gadam.

Valsts kasē ņemto aizņēmumu dzēšana tiek veikta, lai nodrošinātu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto par valsts dotāciju novadu infrastruktūras attīstībai.

Likums paredz, ka pašvaldībām no valsts budžeta maksājuma veidā piešķir 200 000 latu par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību. Finansējumu piešķir pašvaldībām, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi un novada darbības sākšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

No 2005.gada līdz 2009.gada 31.janvārim novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai tika piešķirti 95 953 700 latu. Kopumā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros infrastruktūras attīstībai atbilstoši normatīvo aktu prasībām nepieciešams pašvaldībām izmaksāt 101 400 000 latu. Ņemot vērā, ka finansējums dotācijas izmaksai 2009.gadā tika samazināts, RAPLM piedāvāja iespēju pašvaldībām dotācijas vietā dzēst Valsts kasē ņemtos aizņēmumus.

Ministrija jau informēja, ka Valsts kase pērn dzēsa pašvaldību saņemto aizdevumu neatmaksāto daļu 1 944 448 latu apmērā. Savukārt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem astoņām pašvaldībām tika piešķirti 960 516 lati.

Par RAPLM sagatavoto priekšlikumu – dzēst pašvaldībām ņemto aizņēmumu Valsts kasē vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā infrastruktūras attīstībai – vēl jālemj Ministru kabinetā.

RAPLM: Par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību realizēšanas kārtību un termiņiem

Valsts sekretāru sanāksmē 5.augustā tika izsludināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātais noteikumu projekts par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību realizēšanas kārtību un termiņiem.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai samazinātu nekustamā īpašuma atsavināšanas un reģistrācijas procedūru termiņus tiem nekustamo īpašumu pārdevējiem, kuriem saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” ir jāpiedāvā pašvaldībām izmantot pirmpirkuma tiesības, taču pašvaldības atsakās izmantot pirmpirkuma tiesības.

Noteikumu projekts paredz, ka, atsavinot nekustamo īpašumu, pirkuma līgums vai tā noraksts pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatās iesniedzams attiecīgajai vietējās pašvaldības domei, kas atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai plānotajai teritorijas izmantošanai, tiesību aktiem, attīstības plānošanas dokumentiem un citiem dokumentiem izvērtē attiecīgā nekustamā īpašuma nepieciešamību pašvaldību funkciju īstenošanai.

Izņēmums nekustamā īpašuma atsavināšanai ir likumā par pašvaldībām minētie gadījumi, piemēram, ja nekustamo īpašumu iegūst valsts, ārvalstis savu diplomātisko vai konsulāro iestāžu vajadzībām, valsts un pašvaldību privatizējamiem objektiem.

Noteikumu projekts paredz: ja atsavināmais nekustamais īpašums ir nepieciešams pašvaldībai savu funkciju veikšanai, novada dome ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā no pirkuma līguma vai tā noraksta saņemšanas dienas pieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības.

Ja atsavināmais nekustamais īpašums vietējai pašvaldībai nav nepieciešams funkciju veikšanai, pilnvarota pašvaldības institūcija ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no pirkuma līguma vai tā noraksta saņemšanas dienas sastāda izziņu par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības.

Savukārt desmit darba dienu laikā no pašvaldības lēmuma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu pieņemšanas dienas novada domei jāsastāda attiecīgs pirkšanas akts, pamatojoties uz pārdevēja un pircēja vienošanās nosacījumiem, un jāsamaksā pārdevējam pirkuma līgumā noteiktā summa, izņemot gadījumu, ja pašvaldība un pārdevējs vienojušies par citu samaksas termiņu.

Noteikumu projekts, kas nosaka vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību realizēšanas kārtību un termiņus, vēl jāskata Ministru kabinetā.

RAPLM: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Matrožu ielā, nodošanu Rīgas pilsētas īpašumā

Lai Rīgas pilsētas pašvaldība sekmīgi nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu galvaspilsētā, pašvaldībai plāno nodot īpašumā līdz šim valstij piederošo nekustamo īpašumu Matrožu ielā 9. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotais rīkojuma projekts paredz, ka nekustamais īpašums 4245 kvadrātmetru platībā paredzēts perspektīvā Daugavas šķērsojuma (tuneļa vai tilta) izbūvei Hanzas ielas trasē.

Patlaban uz Matrožu ielas 9 atrodas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Baltijas Avs” piederošs būvju īpašums. Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Baltijas Avs” tiks iznomāts zemesgabals, kas nepieciešams būvju uzturēšanai.

Iznomājot zemesgabalu, tiks nodrošinātas privātpersonas tiesības arī turpmāk izmantot savu īpašumu saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteikto teritoriju, kuru ierobežo pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktās sarkanās līnijas. Esošā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības netiks aprobežotas saskaņā ar tiesisko regulējumu.

Rīkojuma projekts paredz, ja Rīgas pilsētas dome līdz 2011.gada 28.augustam pieņems lēmumu par būvniecības projekta realizāciju, tad atbilstoši normatīvajiem aktiem par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām būves tiks atsavinātas.

Rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Matrožu ielā 9, Rīgā, nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā” 5.augustā tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā

Izvērtējot vispārējo ekonomisko situāciju un ņemot vērā autopārvadātāju pārstāvju priekšlikumus, kā arī starpvaldību nolīgumu nianses ar kaimiņvalstīm, Satiksmes ministrija rosinājusi ieviest eirovinjeti ne agrāk kā 2012.gada 1.janvārī.

Sākotnēji Autoceļu lietošanas nodevas likumā bija noteikts, ka eirovinjeti ievieš 2009.gada 1.jūlijā, tomēr, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un autopārvadātāju nozares pārstāvju lūgumu, šā maksājuma ieviešana tika atlikta uz 2011.gada 1.janvāri.

5.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā paredz noteikt eirovinjetes uzsākšanu 2012.gada 1.janvārī. Satiksmes ministrija rosina pagarināt likuma spēkā stāšanās termiņu, ņemot vērā autopārvadātāju un lauksaimnieku asociāciju lūgumu šajos ekonomiskās krīzes apstākļos nepalielināt finansiālo slogu un atlikt autoceļu lietošanas nodevas ieviešanu.

Turklāt, lai ieviestu nodevu, Latvijas iesniegtie grozījumi jāsaskaņo jau ar spēkā esošajiem nolīgumiem par automobiļu starptautisko satiksmi ar Krieviju un Baltkrieviju, kuri pašreiz paredz savstarpējus atbrīvojumus no nodokļiem un valsts nodevām, kas saistītas ar autoceļu izmantošanu un uzturēšanu. Savukārt nodevas ieviešana un piemērošana pārējiem valstu pārvadātājiem, kamēr nav grozīti minētie nolīgumi ar Baltkrieviju un Krieviju, nostādītu viņus nevienlīdzīgā stāvoklī.

Nodevas mērķis ir veicināt valsts galveno autoceļu uzturēšanu un attīstību, kā arī videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Autoceļu lietošanas nodevu maksās transportlīdzekļa turētājs, vadītājs vai īpašnieks par noteiktu valsts galveno autoceļu posmu izmantošanu. Maksājums attieksies uz transportlīdzekli, kura pilna masa ir lielāka par 12 tonnām un kurš paredzēts tikai kravu pārvadājumiem. Nodevu maksā atkarībā no transportlīdzekļa motora izmešu, automašīnas asu skaita un laika, kurā paredzēts lietot valsts galvenos autoceļus.

Saskaņā ar likumu nodeva nav jāmaksā Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas padotībā esošo institūciju un Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļiem, un arī pašvaldības policiju iestāžu transportlīdzekļiem. Nodeva nav arī jāmaksā par transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas prasības uzstādīt darba un atpūtas laika reģistrācijas kontrolierīces.

Kārtība, kādā tiks veikti maksājumi par valsts galveno autoceļu lietošanu, tiks izstrādāta pēc tam, kad valdībā būs apstiprināti visi nepieciešamie normatīvo aktu projekti.

Lai grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā stātos spēkā, vēl nepieciešams Ministru kabineta un Saeimas apstiprinājums.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem ūdens resursu lietošanas atļaujas noteikumos

5.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.736 “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju””.

Notikumu projekta būtība ir radīt tiesisku pamatu Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtībai un turpināt iesāktos projektus.

Nepietiekamas ietekmes uz vidi izvērtēšanas dēļ trīs lielo hidroelektrostaciju – Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas – darbība ietekmē un rada zaudējumus to ūdenskrātuvju krastu zemju un ēku īpašniekiem, svarīgiem valsts un pašvaldību objektiem. Tāpat pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas radās applūšanas un pārpurvošanās draudi lielām zemes platībām gan apdzīvotās vietās, gan lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Finansējuma trūkums sūkņu stacijām, kuras atsūknē ūdeni no zemākām teritorijām Rīgas HES ūdenskrātuves tuvumā, pakļauj šīs teritorijas applūšanas riskam.

Šis noteikumu projekts paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbiem un inženieraizsardzības būvju, kas nodrošina attiecīgo hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju drošību, ekspluatāciju, uzturēšanu un rekonstrukciju, valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” katru gadu pārskaita valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Vides projekti” 850 000 latu no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju.

VidM: Par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam

5.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais koncepcijas projekts par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam.

Koncepcijas mērķis ir izvērtēt iespējamos risinājumus depozīta sistēmas ieviešanai un piemērošanai dzērienu iepakojumam, noteikt turpmākos depozīta sistēmas piemērošanas dzērienu iepakojumam attīstības virzienus un piedāvāt risinājumus depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam. Koncepcijā izklāstītie risinājumu varianti kalpos par pamatu lēmuma pieņemšanai un turpmākai rīcībai.

Vides ministrija izstrādājusi normatīvo aktu projektus obligātai depozīta sistēmas ieviešanai dzērienu iepakojumam, kas paredz ieviest šo sistēmu pakāpeniski – sākotnēji ieviest obligāto depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam no stikla un pēc gada attiecināt prasību par obligātu depozīta sistēmas piemērošanu vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam no polietilēnteraftalāta (PET) un metāla.

Koncepcija par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam paredz četrus variantus, kā Latvijā ieviest depozīta sistēmu. Tās atšķiras ar to, vai depozīta sistēma atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam tiek ieviesta un piemērota vienlaikus vai pakāpeniski, kā arī termiņi, kad to sāk darīt.

Vides ministrija atbalsta koncepcijā piedāvāto identificētās problēmas risinājumu, kur obligātā depozīta sistēma atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam tiek ieviesta un piemērota pakāpeniski ar gada starpību – atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam no 2012.gada 1.janvāra un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam no 2013.gada 1.janvāra.

VidM: Par Kaltenes krasta veidojumu individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

5.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa “Kaltenes krasta veidojumi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Kaltenes krasta veidojumu dabas piemineklis izveidots, lai aizsargātu ģeoloģiskās un ģeomorfoloģiskās dabas vērtības (Litorīnas jūras krasta veidojumus), īpaši aizsargājamos piekrastes un pļavu biotopus, īpaši aizsargājamās putnu sugas, kā arī Rīgas līča rietumu piekrastei raksturīgo ainavu.

Noteikumu projekts nosaka dabas pieminekļa individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, balstoties uz dabas aizsardzības plānā veikto teritorijas izpēti. Saskaņā ar Rojas novada teritorijas plānojumā noteiktajām Kaltenes ciema robežām lielākā daļa dabas pieminekļa teritorijas ir iekļauta krasta kāpu aizsargjoslā, kur jauna būvniecība nav atļauta. Noteikumu projekts paredz, ka saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu teritorijā, kas atrodas ārpus krasta kāpu aizsargjoslas, ir pieļaujama apbūve, kas patlaban saskaņā ar vispārējo noteikumu prasībām dabas pieminekļu teritorijā nav atļauta.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa