Precizēts 10.02.1999., Latvijas Vēstnesis Nr.38/39 (1498/1499)

Ministru kabineta noteikumi Nr. 34

(prot. Nr. 8, 13.§)

Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība

  Izdoti saskaņā ar Pilsonības likuma 17.panta otro daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

  1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek pieņemti un izskatīti naturalizācijas iesniegumi, to personu tiesības un pienākumus, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, kā arī valsts institūciju tiesības un pienākumus naturalizācijas procesā.

  2. Naturalizācijas iesniegumus (turpmāk — iesniegums) pieņem un izskata, kā arī kontroli un uzraudzību naturalizācijas jomā veic Naturalizācijas pārvalde.

II. Iesniegumu pieņemšana

  3. Persona, kura vēlas naturalizēties (turpmāk — persona), iesniedz iesniegumu tajā Naturalizācijas pārvaldes reģionālajā nodaļā (turpmāk — nodaļa), kuras darbības teritorijā minētā persona dzīvo.

  4. Nodaļā persona uzrāda pasi (persona, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, uzrāda dzimšanas apliecību), aizpilda iesnieguma veidlapu N-1 (1.pielikums) un iesniedz to kopā ar dokumentiem, kas apliecina personas tiesības naturalizēties saskaņā ar Pilsonības likuma noteikumiem.

  5. Ja persona, kura naturalizējas, lūdz vienlaikus piešķirt pilsonību saviem nepilngadīgajiem bērniem līdz 15 gadu vecumam, viņa aizpilda arī veidlapu N-2 (1.pielikums).

  6. Personu, kura iesniedz iesniegumu, brīdina par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu.

  7. Ja persona iesnieguma izskatīšanas laikā maina dzīvesvietu, viņa par to rakstiski paziņo nodaļai, kurā ir iesniegts iesniegums.

  8. Nodaļas amatpersona (turpmāk — amatpersona) pārbauda personas iesniegumu un pievienotos dokumentus un pārliecinās, ka:

8.1. ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;

8.2. iesniegumā un pievienotajos dokumentos esošā informācija apstiprina attiecīgās personas tiesības naturalizēties.

  9. Ja nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai iesniegumā un pievienotajos dokumentos esošā informācija neatbilst Pilsonības likuma prasībām, amatpersona dokumentus nepieņem un izsniedz personai rakstisku motivētu atteikumu. Persona atteikumu mēneša laikā var pārsūdzēt Naturalizācijas pārvaldē, bet Naturalizācijas pārvaldes lēmumu — mēneša laikā tiesā.

  10. Ja visi nepieciešamie dokumenti saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu ir iesniegti un sniegtā informācija atbilst Pilsonības likuma prasībām, amatpersona iesniegumu reģistrē reģistrācijas žurnālā un iekārto personas naturalizācijas lietu.

III. Iesniegumam pievienojamie dokumenti

  11. Persona, kura naturalizējas saskaņā ar Pilsonības likuma 14.panta pirmo daļu, iesniedz šādus dokumentus vai to notariāli vai Naturalizācijas pārvaldes apliecinātas kopijas:

11.1. par personas pastāvīgu dzīvi Latvijā — vienu no šādiem dokumentiem:

11.1.1. Latvijas nepilsoņa pasi ar atzīmi par pierakstu Latvijā;

11.1.2. citu Latvijas Republikā izsniegtu personu apliecinošu dokumentu ar personas kodu un atzīmi par pierakstu Latvijā;

11.1.3. citu Latvijas Republikā atzītu derīgu ceļošanas dokumentu ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ko izsniegusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vismaz piecus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas;

11.2. izziņu par pastāvīgu dzīvi Latvijā, ko izsniegusi iestāde, kas reģistrē pases personas dzīvesvietā;

11.3. par personas vai tās apgādnieka legālu iztikas avotu — vienu no šādiem dokumentiem:

11.3.1. izziņu no darbavietas;

11.3.2. izziņu no pašvaldības par individuālā darba veikšanu;

11.3.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles izsniegtu apliecinājumu (pensionāra apliecību vai izziņu) par pensijas vai pabalsta saņemšanu;

11.3.4. izziņu no kredītiestādes par noguldījumu;

11.3.5. izziņu no mācību iestādes par stipendijas saņemšanu;

11.3.6. izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu maksāšanu;

11.4. kvīti par valsts nodevas samaksu vai dokumentu, kas personu atbrīvo no valsts nodevas samaksas;

11.5. bērna dzimšanas apliecību, ja vienlaikus ar personu naturalizējas bērns;

11.6. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu dokumentu, kurā sniegtas ziņas par ārlaulības bērnu, ja vienlaikus ar personu naturalizējas bērns, kura dzimšanas apliecībā ieraksts par tēvu ir izdarīts pēc mātes norādījuma;

11.7. apliecinājumu, ka persona nav ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), ja persona ir bijušās PSRS pilsonis, kas 1990.gada 4.maijā pastāvīgi dzīvoja Latvijā (2.pielikums).

  12. Persona, kurai saskaņā ar Pilsonības likuma 14.panta otrās daļas 1.punktu ir tiesības uz iesnieguma izskatīšanu ārpus vispārējās izskatīšanas secības, papildus šo noteikumu 11.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz šādus dokumentus vai to notariāli vai Naturalizācijas pārvaldes apliecinātas kopijas:

12.1. dzimšanas apliecību vai pasi, vai tiesas nolēmumu, kurā norādīta personas tautība;

12.2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Repatriācijas centra izsniegtu dokumentu, kas apliecina repatrianta statusu.

  13. Persona, kurai saskaņā ar Pilsonības likuma 14.panta otrās daļas 2.punktu ir tiesības uz iesnieguma izskatīšanu ārpus vispārējās izskatīšanas secības, papildus šo noteikumu 11.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz šādus dokumentus vai to notariāli vai Naturalizācijas pārvaldes apliecinātas kopijas:

13.1. vienu no šādiem Lietuvas pilsonību apstiprinošiem dokumentiem:

13.1.1. izziņu no arhīva vai dzimtsarakstu nodaļas;

13.1.2. izziņu no Lietuvas vēstniecības Latvijā;

13.1.3. dzimšanas apliecību;

13.1.4. vecāku miršanas apliecību;

13.1.5. izziņu par dienestu Lietuvas armijā vai īpašumu Lietuvā līdz 1940.gada 17.jūnijam;

13.1.6. tiesas nolēmumu par Lietuvas pilsonības fakta konstatēšanu vai citus Lietuvas pilsonību apliecinošus dokumentus;

13.2. vienu no šādiem Igaunijas pilsonību apstiprinošiem dokumentiem:

13.2.1. izziņu no arhīva vai dzimtsarakstu nodaļas;

13.2.2. pasi;

13.2.3. tiesas nolēmumu par Igaunijas pilsonības fakta konstatēšanu.

  14. Ja Pilsonības likuma 14.panta otrās daļas 2.punktā minētais pēcnācējs izmanto tiesības uz iesnieguma izskatīšanu ārpus vispārējās izskatīšanas secības, viņš šo noteikumu 13.1. vai 13.2.apakšpunktā minētos dokumentos iesniedz par vecākiem, bet savu radniecību pierāda, iesniedzot dzimšanas apliecību vai tās notariāli vai Naturalizācijas pārvaldes apliecinātu kopiju, vai tiesas nolēmumu par radniecības fakta konstatēšanu.

  15. Persona, kurai saskaņā ar Pilsonības likuma 14.panta otrās daļas 3.punktu ir tiesības uz iesnieguma izskatīšanu ārpus vispārējās izskatīšanas secības, papildus šo noteikumu 11.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz vienu no šādiem Polijas Republikas pilsonību apstiprinošiem dokumentiem vai tā notariāli vai Naturalizācijas pārvaldes apliecinātu kopiju:

15.1. izziņu no arhīva vai dzimtsarakstu nodaļas;

15.2. izziņu par dienestu Polijas armijā vai īpašumu Polijā līdz 1939.gada 1.septembrim;

15.3. tiesas nolēmumu par Polijas Republikas pilsonības fakta konstatēšanu;

15.4. pasi;

15.5. izziņu no Polijas vēstniecības Latvijā.

  16. Ja Pilsonības likuma 14.panta otrās daļas 3.punktā minētais pēcnācējs izmanto tiesības uz iesnieguma izskatīšanu ārpus vispārējās izskatīšanas secības, viņš šo noteikumu 15.punktā minētos dokumentus iesniedz par vecākiem, bet savu radniecību pierāda, iesniedzot dzimšanas apliecību vai tās notariāli vai Naturalizācijas pārvaldes apliecinātu kopiju, vai tiesas nolēmumu par radniecības fakta konstatēšanu.

  17. Persona, kurai saskaņā ar Pilsonības likuma 14.panta otrās daļas 4.punktu ir tiesības uz iesnieguma izskatīšanu ārpus vispārējās izskatīšanas secības, papildus šo noteikumu 11.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz šādus dokumentus vai to notariāli vai Naturalizācijas pārvaldes apliecinātas kopijas:

17.1. laulātā pasi;

17.2. laulības apliecību, bet laulātā nāves gadījumā — arī viņa miršanas apliecību;

17.3. ja nepieciešams, — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtu izziņu vai citus dokumentus par laulātā pilsonību.

  18. Persona, kura saskaņā ar Pilsonības likuma 21.pantu ir atbrīvota no atsevišķām zināšanu pārbaudēm, papildus šo noteikumu 11.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz šādus dokumentus vai to notariāli vai Naturalizācijas pārvaldes apliecinātas kopijas — atestātu, apliecību, diplomu vai izziņu par pamata izglītību, vidējo izglītību vai augstāko izglītību, kā arī izziņu par attiecīgās izglītības iegūšanu latviešu mācību valodā.

  19. Persona, kurai saskaņā ar Pilsonības likuma 21.panta otro daļu ir noteikta īpaša zināšanu pārbaudes kārtība, papildus šo noteikumu 11.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz invaliditātes apliecību (ja nepieciešams, — Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu izziņu un atzinumu, uz kuru pamatojoties attiecīgajai personai ir piešķiramas tiesības uz atvieglojumiem zināšanu pārbaudes kārtošanā).

  20. Iesniegumam persona pievieno trīs fotogrāfijas (3 x 4 cm). Ja vienlaikus ar personu naturalizējas bērns, kurš ir sasniedzis 14 gadu vecumu, iesniegumam pievieno vienu bērna fotogrāfiju (3 x 4 cm).

IV. Iesniegumu izskatīšana

21. Ja iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti ir pieņemti, personai izsniedz rakstisku izziņu (3.pielikums), kā arī norīkojumu uz latviešu valodas prasmes pārbaudi (4.pielikums) un norīkojumu uz Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi (5.pielikums), ja saskaņā ar Pilsonības likumu personai jākārto minētās pārbaudes.

  22. Lai pārbaudītu personas sniegtās informācijas patiesumu un tās atbilstību Pilsonības likuma 11.panta prasībām, Naturalizācijas pārvalde pieprasa informāciju no šādām iestādēm:

22.1. Iekšlietu ministrijas Operatīvo uzskaišu un statistikas pārvaldes;

22.2. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra;

22.3. valsts drošības iestādēm;

22.4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.

  23. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pārbauda un nodrošina personas vārda un uzvārda rakstību atbilstoši latviešu valodas pareizrakstības normām.

  24. Naturalizācijas pārvaldei ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju arī no citām valsts un pašvaldību iestādēm.

  25. Šo noteikumu 22. un 23.punktā minēto iestāžu pienākums ir mēneša laikā sniegt atbildi uz Naturalizācijas pārvaldes pieprasījumu, bet, ja ir nepieciešama papildu pārbaude, — trīs mēnešu laikā.

  26. Personas iesniegums ir izskatāms un atbilde sniedzama gada laikā pēc Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudes nokārtošanas.

  27. Ja persona ir naturalizējama, nodaļa uzaicina personu dot solījumu par uzticību Latvijas Republikai (turpmāk — solījums).

  28. Ja persona nav tiesīga iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā Pilsonības likuma 12.panta pirmās daļas 7.punktā minētā nosacījuma dēļ, attiecīgo personu uzaicina iesniegt paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ekspatriācijas atļauju, ja to paredz attiecīgās valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu. Ja persona iesniedz minētos dokumentus, to uzaicina dot solījumu.

  29. Naturalizācijas iesnieguma izskatīšanu aptur šādos gadījumos:

29.1. persona tiek saukta pie kriminālatbildības;

29.2. ir ierosināta pārbaudes lieta par personas sadarbību ar bijušās PSRS (LPSR) Valsts drošības komiteju (turpmāk — drošības komiteja);

29.3. no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra ir saņemta atbilde, ka centra rīcībā ir informācija par personas sadarbību ar drošības komiteju;

29.4. persona bez attaisnojoša iemesla neierodas uz Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudi vai uz solījuma došanu;

29.5. persona sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 28.punktā minētā uzaicinājuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neiesniedz pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu vai paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ekspatriācijas atļauju, ja to paredz attiecīgās valsts likumi.

  30. Šo noteikumu 29.1. un 29.2.apakšpunktā minētajā gadījumā iesnieguma izskatīšanu aptur līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim vai līdz lietas izbeigšanai.

  31. Iesniegumu izbeidz izskatīt šādos gadījumos:

31.1. pēc personas lūguma;

31.2. sakarā ar personas nāvi;

31.3. ja persona iesnieguma izskatīšanas laikā ir ieguvusi Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā vai par īpašiem nopelniem Latvijas labā;

31.4. ja ir pagājis gads kopš iesnieguma izskatīšanas apturēšanas šo noteikumu 29.3.apakšpunktā minētajā gadījumā un persona nav griezusies prokuratūrā ar pieteikumu, kurā lūdz pārbaudīt faktu par sadarbību ar drošības komiteju;

31.5. ja ir pagājis gads kopš iesnieguma izskatīšanas apturēšanas šo noteikumu 29.4. un 29.5.apakšpunktā minēto iemeslu dēļ.

  32. Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par naturalizācijas atteikumu, ja:

32.1. ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu personas darbībās konstatē apzināti nepatiesu ziņu sniegšanas faktu;

32.2. pēc iesnieguma iesniegšanas atklājas, ka ir zudis likumīgais pamats naturalizācijai;

32.3. nepilngadīgais, kurš naturalizējas saskaņā ar Pilsonības likuma 15.pantu, ir sasniedzis 15 gadu vecumu, pirms Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā.

  33. Ja persona ir devusi solījumu, Naturalizācijas pārvaldes amatpersona, pamatojoties uz personas naturalizācijas lietā esošajiem dokumentiem, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par personas uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.

  34. Ministru kabineta rīkojuma izraksts par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā personai tiek izsniegts nodaļā.

  35. Persona, saņemot Ministru kabineta rīkojuma izrakstu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un ar parakstu apstiprina, ka ir saņēmusi attiecīgā rīkojuma izrakstu.

V. Noslēguma jautājumi

36. Atzīt par spēku zaudējušiem:

36.1. Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumus Nr.105 "Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 85., 280.nr.);

  36.2. Ministru kabineta 1997.gada 21.oktobra noteikumus Nr.355 "Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumos Nr.105 "Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 280.nr.).

  37. Līdz 1999.gada 31.decembrim šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minēto dokumentu vietā var iesniegt bijušās PSRS pilsoņa pasi ar Iedzīvotāju reģistra atzīmi un atzīmi par pierakstu Latvijā.

  Ministru prezidents V.Krištopans

Tieslietu ministre I.Labucka

Rīgā 1999.gada 2.februārī

 

5.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 2.februāra noteikumiem Nr.34

Tieslietu ministre I.Labucka