Ministru kabineta noteikumi Nr.694
Rīgā 2010.gada 27.jūlijā (prot. Nr.38 32.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei"
Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 20.panta trešo daļu un 22.panta piekto daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 30.nr.; 2009, 17.nr.) šādus grozījumus:
1. Svītrot norādē, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, skaitļus un vārdus "9.panta ceturtās daļas 4.punktu".
2. Aizstāt noteikumu tekstā vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "centrs" (attiecīgā locījumā).
3. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:
"2. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) katram upju baseinu apgabalam izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu, kas ir Vides monitoringa programmas sastāvdaļa. Monitoringa programmas izstrādē centrs iesaista ekspertus un speciālistus ūdeņu kvalitātes novērtēšanas jomā. Programma ietver virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu monitoringu, tai skaitā īpaši jutīgās teritorijās, atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī aizsargājamo teritoriju monitoringu. Programmā nosaka monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un paraugu ņemšanas biežumu. Aizsargājamo teritoriju monitoringa programmā iekļauj prasības, kas noteiktas arī citos vides aizsardzības normatīvajos aktos."
4. Izteikt 3.punktu šādā redakcijā:
"3. Virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringa programmu īstenošanu organizē centrs atbilstoši kompetencei. Centrs atrodas Vides ministrijas pakļautībā attiecībā uz šajos noteikumos minēto prasību izpildi. Peldvietu ūdeņu monitoringa programmas īstenošanu organizē un veic Veselības inspekcija. Jūras ūdeņu un lauksaimniecības noteču monitoringa programmas īstenošanu organizē un veic Latvijas Hidroekoloģijas institūts sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti atbilstoši kompetencei."
5. Papildināt I nodaļu ar 5.1 punktu šādā redakcijā:
"5.1 Ūdeņu stāvokļa ķīmisko monitoringu veic atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām."
6. Aizstāt 9.4.apakšpunktā vārdu "Kopienā" ar vārdu "Savienībā".
7. Aizstāt 10.punkta otrajā teikumā vārdu "pielikumā" ar skaitli un vārdu "1.pielikumā".
8. Aizstāt 13.punktā vārdus "prioritārās vielas un ūdens videi bīstamās un īpaši bīstamās vielas" ar vārdiem "prioritārās vielas, tai skaitā ūdens videi īpaši bīstamās vielas (turpmāk – prioritārās vielas), un bīstamās vielas".
9. Izteikt 14.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
"14.4. ja virszemes ūdensobjektā novada prioritārās vielas un bīstamās vielas, monitoringa staciju skaitu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī un par virszemes ūdeņu kvalitāti."
10. Aizstāt 15.punkta otrajā teikumā vārdu "pielikumā" ar skaitli un vārdu "1.pielikumā".
11. Papildināt II nodaļu ar 18.1, 18.2, 18.3, 18.4 un 18.5 punktu šādā redakcijā:
"18.1 Prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu virszemes ūdeņos var aizstāt ar šo vielu alternatīvu monitoringu sedimentos vai biotā, ja ir izpildītas šādas prasības:
18.1 1. ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību ir noteikti attiecīgie prioritāro vielu un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi sedimentos vai biotā;
18.1 2. šo noteikumu 18.1 1.apakšpunktā minētie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ūdens ekosistēmām līdzvērtīgu aizsardzības līmeni kā normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību noteiktie attiecīgie vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos.
18.2 Veicot šo noteikumu 18.1 punktā minēto alternatīvo monitoringu, biotas vai sedimentu paraugus ņem vismaz vienu reizi gadā. Centrs, izstrādājot šo noteikumu 2.punktā minēto ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu, pamatojoties uz ekspertu vērtējumu par prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas mainību dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību ietekmē, var noteikt citādu paraugu ņemšanas biežumu.
18.3 Aizstājot prioritāro un bīstamo vielu monitoringu virszemes ūdeņos ar šo noteikumu 18.1 punktā noteikto alternatīvo monitoringu, centrs Eiropas Komisijai sniedz attiecīgu informāciju. Informācijā:
18.3 1. pamato alternatīvā monitoringa izvēles iemeslus;
18.3 2. informē par prioritāro vielu un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīviem sedimentos vai biotā, kas noteikti normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību, tai skaitā sniedz ziņas par datiem un metodēm, kas izmantotas šo kvalitātes normatīvu noteikšanai;
18.3 3. norāda virszemes ūdensobjektus, uz kuriem attiecas noteiktie alternatīvie vides kvalitātes normatīvi sedimentos vai biotā;
18.3 4. norāda plānoto monitoringa biežumu sedimentos vai biotā.
18.4 Pamatojoties uz ūdeņu stāvokļa monitoringā iegūto informāciju, šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas atbilstoši kompetencei novērtē to prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas izmaiņas sedimentos vai biotā, kuras savu fizikāli ķīmisko īpašību dēļ uzkrājas sedimentos vai biotā. Ilgtermiņa koncentrācijas izmaiņu tendences analizē vismaz šādām vielām:
18.4 1. antracēns;
18.4 2. bromdifenilēteris;
18.4 3. kadmijs un tā savienojumi;
18.4 4. C10-13 hloralkāni;
18.4 5. di(2-etilheksil) ftalāts (DEHP);
18.4 6. fluorantēns;
18.4 7. heksahlorbenzols;
18.4 8. heksahlorbutadiēns;
18.4 9. heksahlorcikloheksāns;
18.4 10. svins un tā savienojumi;
18.4 11. dzīvsudrabs un tā savienojumi;
18.4 12. pentahlorbenzols;
18.4 13. poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO):
18.4 13.1. benz(a)pirēns;
18.4 13.2. benz(b)fluorantēns;
18.4 13.3. benz(k)fluorantēns;
18.4 13.4. benz(g,h,i)perilēns;
18.4 13.5. indeno(1,2,3-cd)pirēns;
18.4 14. tributilalvas savienojumi (tributilalvas katjons).
18.5 Lai nodrošinātu datus ticamai ilgtermiņa
koncentrācijas izmaiņu tendenču analīzei, paraugus sedimentu vai
biotas uzraudzībai šo noteikumu
18.4 punktā minēto prasību izpildei ņem reizi trijos
gados. Centrs, izstrādājot šo noteikumu 2.punktā minēto ūdeņu
stāvokļa monitoringa programmu, pamatojoties uz ekspertu
vērtējumu par prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas
mainību dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību
ietekmē, var noteikt citādu paraugu ņemšanas biežumu."
12. Izteikt 19.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
"19.1. attiecīgajā ūdensobjektā novadītās prioritārās vielas un bīstamās vielas;".
13. Papildināt 38.1.1.apakšpunktu aiz vārda "pētīt" ar vārdiem "un izvērtēt".
14. Izteikt 38.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
"38.4. veic citus pasākumus, lai novērstu turpmāku virszemes vai pazemes ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos, prioritāro un bīstamo vielu koncentrācijas būtisku palielināšanos sedimentos un biotā un veicinātu virszemes vai pazemes ūdeņu stāvokļa uzlabošanos."
15. Papildināt noteikumus ar VI nodaļu šādā redakcijā:
"VI.Noslēguma jautājums
42. Šo noteikumu 5.1 punkts un 2.pielikums stājas spēkā 2011.gada 20.augustā."
16. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:
"4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK;
5) Komisijas 2009.gada 31.jūlija Direktīvas 2009/90/EK, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdeņu stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam."
17. Aizstāt pielikumā vārdus un skaitļus "Pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.92" ar skaitļiem un vārdiem "1.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.92".
18. Papildināt noteikumus ar 2.pielikumu šādā redakcijā:
"2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra
noteikumiem Nr.92
Prasības ūdeņu stāvokļa ķīmiskajam monitoringam
1. Publiskās personas vai privātpersonas, kurām normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību ir noteikts pienākums veikt monitoringu, kas ietver ūdeņu stāvokļa ķīmisko monitoringu, nodrošina šādu prasību ievērošanu:
1.1. visas laboratorijas, lauka un tiešsaistes testēšanas metodes, kuras ūdeņu stāvokļa monitoringā izmanto ūdens, sedimentu un biotas fizikāli ķīmisko un ķīmisko parametru testēšanai, ir validētas (novērtētas) un dokumentētas saskaņā ar standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" prasībām;
1.2. laboratorijas vai to apakšuzņēmēji, ar kuriem laboratorija ir noslēgusi līgumu par noteiktu darbu izpildi attiecībā uz ķīmisko monitoringu (turpmāk – apakšuzņēmēji), piedalās prasmes pārbaudēs:
1.2.1. kuras organizē Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai Turcijas Republikā akreditētas organizācijas vai kompetentas organizācijas, kas atbilst Eiropas Savienības tiesību aktos par tehniskajām specifikācijām ūdeņu stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam noteiktajām prasībām attiecībā uz prasmes pārbaudēm;
1.2.2. kurās iegūtos rezultātus vērtē saskaņā ar rezultātu vērtēšanas sistēmām, kas atbilst Eiropas Savienības tiesību aktos par tehniskajām specifikācijām ūdeņu stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam noteiktajiem standartiem par prasmes pārbaudēm vai statistikas metožu lietojumu prasmes pārbaužu rezultātu novērtēšanā, veicot laboratoriju salīdzinošo testēšanu.
2. Ūdeņu stāvokļa ķīmiskā monitoringa testēšanas metodēm nepieciešams novērtēt vismaz:
2.1. noteikšanas robežu kā izejas signāla vai koncentrācijas vērtību, virs kuras ar iepriekš noteiktu ticamību var apgalvot, ka paraugs atšķiras no tukša parauga, kurā nav nosakāmā parametra;
2.2. kvantitatīvās noteikšanas robežu kā iepriekš noteiktu noteikšanas robežas daudzkārtni pie tādas nosakāmā parametra koncentrācijas, kuru pamatoti var noteikt ar pieņemamu pareizību un precizitāti. Kvantitatīvās noteikšanas robežu var aprēķināt, izmantojot atbilstošu standartvielu vai paraugu, kā arī to var iegūt no kalibrēšanas līknes zemākā kalibrēšanas punkta, neņemot vērā tukšo paraugu;
2.3. mērījumu nenoteiktību kā pozitīvu parametru, kas raksturo mērāmā lieluma kvantitatīvo vērtību izkliedi. Nenoteiktības novērtēšanai var izmantot eksperimentālos datus, testēšanas iekšējās kontroles datus, eksperta vērtējumu, kā arī literatūras un reprezentatīvu laboratoriju salīdzinošo testēšanu datus.
3. ūdeņu stāvokļa ķīmiskajā monitoringā izmanto testēšanas metodes, kuru veiktspējas raksturlielumi nodrošina šādu prasību izpildi:
3.1. mērījumu nenoteiktība, kas konkrētam parametram novērtēta attiecīgā vides kvalitātes normatīva līmenī, ir 50 % vai mazāka, ja k = 2 (k ir statistikā izmantots skaitlisks lielums – pārklāšanās koeficients, kuru lieto kā reizinātāju nenoteiktības aprēķinam, lai mērījumu nenoteiktībai nodrošinātu vismaz 95 % ticamības līmeni);
3.2. konkrēta parametra kvantitatīvās noteikšanas robeža ir vienāda ar 30 % vai mazāka par 30 % no attiecīgā vides kvalitātes normatīva vērtības.
4. Ja konkrētam parametram nav noteikts attiecīgs vides kvalitātes normatīvs vai nav tādas testēšanas metodes, kas nodrošina šā pielikuma 3.punktā noteikto prasību ievērošanu, ūdeņu stāvokļa ķīmisko monitoringu veic, izmantojot labākās pieejamās analītiskās metodes, kas nerada pārmērīgas izmaksas.
5. Monitoringa rezultātu vidējās aritmētiskās vērtības aprēķināšanā ievēro šādas prasības:
5.1. ja atsevišķas fizikāli ķīmisko vai ķīmisko mērījumu vērtības konkrētajā paraugā ir mazākas par attiecīgā parametra kvantitatīvās noteikšanas robežu, tad šādu mērījumu rezultātus vidējo aritmētisko vērtību aprēķināšanai nosaka kā pusi no attiecīgās kvantitatīvās noteikšanas robežas;
5.2. ja aprēķinātā mērījumu rezultātu vidējā aritmētiskā vērtība ir mazāka par attiecīgā parametra kvantitatīvās noteikšanas robežu, aprēķināto vērtību norāda kā "mazāka par kvantitatīvās noteikšanas robežu";
5.3. šā pielikuma 5.1.apakšpunktā minētie nosacījumi neattiecas uz mērījumiem, kas noteikti kā fizikāli ķīmisko parametru grupas vai ķīmisko parametru grupas kopējā summa, ieskaitot to būtiskos metabolītus, sadalīšanās un reakcijas produktus. Šajā punktā minētajos gadījumos rezultātus zem atsevišķo vielu kvantitatīvās noteikšanas robežas pielīdzina nullei.
6. ūdeņu stāvokļa ķīmiskā monitoringa rezultātu kvalitātes nodrošināšanai un kontrolei laboratorijas vai to apakšuzņēmēji ievēro šādas prasības:
6.1. visas darbības, kas ietver ūdeņu stāvokļa ķīmisko monitoringu, veic saskaņā ar kvalitātes pārvaldības sistēmas procedūrām, kuras atbilst standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" prasībām;
6.2. apliecina savu kompetenci, analizējot attiecīgos fizikāli ķīmiskos vai ķīmiskos parametrus atbilstoši šādām testēšanas rezultātu kvalitātes nodrošinājuma prasībām:
6.2.1. piedaloties prasmes pārbaudēs, kurās testēšanu veic ar šā pielikuma 1.1.apakšpunktā minētajām testēšanas metodēm un kurās analīzei paredzētie parametri ir tādu koncentrāciju līmenī, kas raksturīgs attiecīgā ķīmiskā monitoringa paraugos nosakāmo parametru koncentrācijām;
6.2.2. analizējot pieejamos references materiālus, kuru sastāvs ir raksturīgs attiecīgā ķīmiskā monitoringa paraugiem, kuros nosakāmo parametru koncentrācijas ir atbilstošajos vides kvalitātes normatīvos noteiktajā koncentrāciju līmenī."
Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards
Vides ministra vietā – labklājības ministrs U.Augulis