Vakar, 3.februārī, notika konference par korupcijas novēršanu Latvijā

Foto: Arnis Blumbergs, "LV" 03.02.1999.

Ministru prezidents Vilis Krištopans:

Godātie konferences dalībnieki !

Pirmām kārtām vēlos izteikt pateicību Korupcijas novēršanas padomei, Valsts administrācijas skolai un citiem šīs konferences rīkotājiem. Es vēlētos arī izteikt atzinību Pasaules bankas ekspertiem, kas sadarbībā ar Latvijas pārstāvjiem veikuši pētījumu par korupciju Latvijā.

Cīņa pret korupciju un tādu apstākļu radīšana, kas novērš korupciju, ir fundamentāls demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanas pamatnoteikums. Tā tam jābūt arī Latvijā, un tāda ir šīs valdības politiskā griba un mana personiskā pārliecība.

Priekšnoteikumi korupcijas novēršanai ir politiskā griba un skaidra rīcības stratēģija, tāda pretkorupcijas likumdošana, kas ir skaidra un saprotama, kas nevis totāli aizliedz visus teorētiski iespējamos interešu konfliktu gadījumus, bet gan raugās problēmas būtībā — interešu konfliktā un kā to novērst; sabiedrības izglītošana un iesaiste, caurspīdīgums lēmumu pieņemšanas procesos — no valsts varas un pārvaldes augstākajiem līmeņiem līdz pašvaldībai, neatkarīga tiesu vara un neatkarīgi masu informācijas līdzekļi.

Kāda ir situācija antikorupcijas likumdošanā šobrīd?

Ir pieņemta korupcijas novēršanas stratēģija, darbojas Korupcijas novēršanas padome, ir pieņemts Korupcijas novēršanas likums, kas ir teorētiski labi uzrakstīts, taču nav piemērojams. Kāpēc?

Uzskatu, ka nekas negrauj pilsoņu ticību valstij vairāk kā nedzīvi, pretrunīgi likumi, un to izmantošana šaurām politiskām interesēm un dažādu skandālu izraisīšanā. Neviens to nezina labāk kā tās Latvijas valsts amatpersonas, kas tika pakļautas publiskiem apvainojumiem 1997.gada vasaras tā saucamajā korupcijas skandālā, kad likumā iestrādāto pretrunu un formālu likumpārkāpumu dēļ tām nācās uzklausīt pārmetumus par nelikumīgu ienākumu gūšanu, kas tā arī palika nepierādīts. Tomēr vēl lielāku ļaunumu valstij nodara iespēja apiet likumu vai stingra korupcijas likuma trūkums.

Diemžēl jau likuma gatavošanas laikā netika prognozēta un analizēta tā praktiskā piemērošana. Latvijā nepastāv vienota ekonomisko, sociālo un finansiālo seku noteikšanas metodika — šobrīd valdībā un Saeimā ieviestā anotāciju sistēma ir tikai pats sākums. Par šīs sistēmas pilnveidi jādomā un jāspriež gan politiķiem, gan juristiem.

Kādas ir sekas nekvalitatīva likuma pieņemšanai?

Korupcijas novēršanas likums ir vairākkārt grozīts, taču ikreiz pēc grozījumu stāšanās spēkā atklājies, ka pastāv kārtējās nepilnības un pretrunīgas interpretācijas iespējas… Sekas — atkal jauni grozījumi.

Nākamais ķēdes posms — nav iespējas likumu konsekventi piemērot, tātad neveidojas normāla tiesu prakse šajā jomā.

Tādu sīkumu, ka likumam būtu jābūt ja ne pilnīgi saprotamam, tad vismaz uztveramam katram Latvijas iedzīvotājam, man pat neērti minēt.

Kāds ir risinājums ?

Uzskatu, ka Latvijā vajadzīgs jauns, moderns un efektīvs Korupcijas novēršanas likums, kas būtu vēl stingrāks nekā šobrīd spēkā esošais.

Tā izstrādē ir jāievēro Eiropas Savienības tiesības, jāiesaista gan Pasaules bankas, gan citi starptautiskie eksperti.

Latvija ir maza valsts. Viena no valdības prioritātēm ir un būs efektīva valsts pārvalde. Mazas valsts efektīvai pārvaldei ir sava specifika. Mūsu cilvēku resurss nav neizsmeļams, nedz arī iespējas finansēt valsts pārvaldi — neierobežotas. Mēs nevaram atļauties iet vieglāko un primitīvāko ceļu — novērst interešu konflikta situāciju rašanos tikai un vienīgi ar aizliegumiem un formāliem ierobežojumiem. Mums ir jānovērš interešu konflikts ne tikai "de iure", bet arī "de facto", ceļot tiesisko apziņu un cīnoties nevis par to, lai vienu un to pašu valsts pārvaldes funkciju veiktu vairākas amatpersonas, savstarpēji kontrolējot viena otru, bet lai saskaroties ar potenciālu interešu konflikta situāciju konkrēta lēmuma pieņemšanā, amatpersona būtu spiesta no šī konkrētā lēmuma pieņemšanas atteikties ne tikai "de iure", bet arī "de facto".

Vai tas ir izdarāms? Esmu pārliecināts, ka ir. Garants tam ir politiķu griba atrisināt šo problēmu un, kā liecina pētījumi, mūsu tautas ļoti kritiskā attieksme pret korupcijas parādību.

Paldies par uzmanību! Ceru uz tālāku sekmīgu sadarbību.

Uzruna konferencē par korupcijas novēršanu Latvijā Rīgā 1999. gada 3. februārī

Konferencē

Korupcijas novēršanas padomes un Valsts administrācijas skolas rīkotajā — pēc kārtas jau trešajā — konferencē piedalījās valdības, valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un sabiedrības pārstāvji, kā arī Pasaules bankas (PB) eksperti. Viņi apsprieda gan PB sagatavoto ziņojumu, gan firmas "Latvijas fakti" pēdējā laikā veiktās aptaujas rezultātus par Latvijas sabiedrībā valdošo izpratni korupcijas jautājumos.

Atklājot konferenci, Valsts administrācijas skolas direktore Gunta Veismane pauda gandarījumu par kuplo dalībnieku pulku šoreiz, jo tas liecina par arvien lielāku valsts un sabiedrības interesi un vēlmi apkarot šo ļaunumu — korupciju.

Konferencē runu teica Ministru prezidents Vilis Krištopans (skat. augstāk).

Pēc tam vārdu deva tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai, kura tagad vada arī Korupcijas novēršanas padomi.