no 1.lpp.

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka atzīmēja padomes nozīmīgo ieguldījumu korupcijas ierobežošanā, kas iesākts jau kopš 1997. gada un ko vadīja iepriekšējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. 1996. gadā valdība lūdza Pasaules bankas atbalstu, 1997. gada vasarā apstiprināja pretkorupcijas stratēģiju, un tā paša gada septembrī tika izveidota Korupcijas novēršanas padome. Šogad pirmajā padomes sēdē nolemts padomi papildināt ar vairākiem nevalstisko organizāciju un arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī veidot nelielu darba sekretariātu.

— Korupcijas novēršanas padomei ir darbības programma, stratēģija vairākiem gadiem, un ceru, ka šī konference papildinās jau iecerēto ar jauniem konkrētiem ierosinājumiem. Diskusijas, kas paredzētas interešu grupās konferences otrajā daļā, izgaismos tās problēmas, kas īpaši aktuālas, lai sekmīgāk cīnītos pret korupciju. Un viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir šī sabiedrības ieinteresētība, izpratne un valsts pārstāvju politiskā griba. Domāju, ka pēc kāda laika varēsim analizēt, kā būs veicies šajā ziņā, — nobeigumā teica I.Labucka.

Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas ziņojuma temats bija "Korupcijas novēršanas programma un tās izpildes gaita". Viņa analizēja būtiskākos sasniegumus, bet vēl dziļāk — darāmo, to, kas un kāpēc nav izpildīts. A.Poča atzīmēja, ka dažkārt grūtības rodas, uzsākot reāli pildīt pieņemtos likumus, normatīvos aktus, jo atsevišķas normas nav saskaņotas ar likumiem. Sabiedrība jāiesaista notiekošajā analīzē, jāstrādā vienotas terminoloģijas ieviešanā korupcijas jomā, cilvēku izglītošanā un informēšanā, jāpadara katras institūcijas darbība caurlūkojama, jāpopularizē pozitīvā pieredze.

Konferences dalībnieku uzmanību saistīja firmas "Latvijas fakti" direktora Aigara Freimaņa ziņojums par aptaujas fokusa grupu diskusiju rezultātiem. Radās jautājumi gan pēc viņa, gan Pasaules bankas eksperta Dž.Andersona ziņojuma par Pasaules bankas veiktās aptaujas analīzi. Tika minēti korupcijas cēloņi, par kuriem liecina nesen rīkotā aptauja dažādos sabiedrības slāņos. Viens no tiem ir morāli psiholoģiskais, jo tiek uzskatīts, ka korupciju nevarot apkarot: tā pastāvot arī Eiropas Savienības un citās valstīs. Otrais — zemais tiesību izpratnes līmenis. Cilvēki vāji pārzina likumus, tāpēc nereti valsts un pašvaldību institūcijas izmanto šo nezināšanu savtīgos nolūkos. Trešais — samērā mazais darbinieku atalgojums, lai gan to nevar attiecināt uz visu sfēru darbiniekiem. Uz jautājumu, ar kādām metodēm apkarot korupciju, visbiežāk skan atbilde, kas līdzinās lozungam: vajag sakārtot likumdošanu, stingrāk sodīt lielos grēkāžus! Vairāki vispār neuzskata korupciju par problēmu. Vēl kuriozāk izskanējis viedoklis, ka cīņa pret korupciju radīta mākslīgi, speciāli...

Pasaules bankas konsultants Bertrāns de Spevils un šīs bankas konsultants Fils Spenss savos ziņojumos dalījās pieredzē, uzsverot sabiedrības iesaistīšanas nepieciešamību Korupcijas novēršanas programmas papildināšanā. Pasaules bankas palīdzība Latvijas valdībai, vēršoties pret korupciju, nenozīmē, ka Latvijā šis jautājums ir nopietnāks nekā citās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Latvijas valdības vēlme cīnīties ar korupciju liecina par to, ka Latvijai ir visas iespējas kļūt par vienu no pirmajām šī reģiona valstīm ar modernām un atklātām valsts institūcijām.

Pēcpusdienā konferences darbs noritēja grupās — "VID un muita", "Pašvaldību policija, Ceļu policija un Ceļu satiksmes drošības departaments", "Tiesneši un tiesu izpildītāji", "Valsts regulējošā vide — licences, sertifikāti u.c.", "Pašvaldības kā pakalpojumu sniedzējas". Notika debates, izskanēja dažādi viedokļi, izkristalizējās atziņas un priekšlikumi, kurus īstenojot, Latvija varētu paiet soli uz priekšu korupcijas ierobežošanā un apkarošanā.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Konferences gaitā: Ministru prezidents Vilis Krištopans un tieslietu ministre Ingrīda Labucka Foto: Arnis Blumbergs, "LV"