Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Pēdējoreiz jūs "Latvijas Vēstnesis" intervēja pirms Ziemassvētkiem, septītās Saeimas pirmajai rudens sesijai beidzoties. Tagad ir pagājušas jau trīs nedēļas kopš pirmās ziemas sesijas sākuma. Kā jūs vērtējat šo neilgo Saeimas darba posmu pašreizējā sesijā? Ko uzskatāt par nozīmīgāko no paveiktā?

— Domāju, ka Saeimas darbs, sākot ziemas sesiju, ir bijis ļoti intensīvs. Acīmredzot tas galvenokārt ir saistīts ar diviem jautājumiem. Viens no tiem ir valsts budžeta apspriešana Saeimā. Kā zināms, valsts budžeta likuma projekts jau 21.janvārī ir nodots komisijām, bet 28.janvārī notika tā pieņemšana pirmajā lasījumā. Budžets pašlaik praktiski aizņem lielāko daļu no Saeimas komisiju darba apjoma.

Otrs jautājums, ko es gribētu izcelt, ir ārpolitiskā darbība, kas ļoti aktivizēta gan valdības, gan parlamenta līmenī. Par to liecina kaut vai tas, ka nesen ir notikusi Izraēlas Kneseta spīkera vizīte Latvijā, bet 28. un 29.janvārī Rīgā viesojās Polijas Seima maršals. Turklāt nupat notika pirmā mana oficiālā vizīte ārvalstī. Īpaši zīmīgi, manuprāt, ir tas, ka šī vizīte notika vienā no mums tuvākajām kaimiņvalstīm — Igaunijā. Aktīva apmaiņa ar vizītēm notiek Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas līmenī, uzturot kontaktus ar kolēģiem no citām Eiropas Savienības asociētajām dalībvalstīm. Domāju, ka darbs mūsu delegācijas Eiropas Savienības ietvaros ir ļoti intensīvs.

Tas viss vieš cerības, ka Saeimas darbs šajā ziemas sesijā būs visai produktīvs.

— Kā jau sacījāt, acīmredzot pašlaik Saeimā vissvarīgākais no izskatāmajiem likumiem ir valsts budžeta likums. Kādi vēl likumdošanas jautājumi tuvākajā laikā Saeimā varētu izvirzīties priekšplānā?

— Manuprāt, ļoti būtiski ir likumu par valsts budžetu papildinošie likumprojekti. Tas attiecas uz nodokļu politiku, uz valsts ieņēmumiem, uz katras tautsaimniecības nozares prognozējamo attīstību. Domāju, ka jebkura likumprojekta tālākvirzība gan šajā ziemas sesijā, gan nākamajās sesijās lielā mērā būs atkarīga no tā, kā Saeima pieņems likumu par šā gada valsts budžetu un to pavadošos likumus. Līdz ar to ir grūti izcelt vēl kādu likumprojektu svarīguma ziņā līdzās valsts budžeta likumam un ar to saistītajai likumu paketei. Jo vairāk tādēļ, ka pagaidām finansējums mēnesī nedrīkst pārsniegt vienu divpadsmito daļu no pagājušā gada valsts budžeta apjoma un tas dažkārt rada neskaidrības un neprognozējamību. Laikam gan tāpēc visas valsts institūcijas ir ieinteresētas, lai šī gada budžets tiktu pieņemts pēc iespējas drīzāk.

— Pēdējā laikā dažkārt tiek apšaubīta Latvijas valsts vadības konsekvence centienos iestāties Eiropas Savienībā un NATO, tās rietumnieciskā orientācija. Par to liecina kaut vai nesenais Džeimstaunas fonda sniegtais novērtējums. Kāds ir jūsu viedoklis par pašreizējo mūsu valsts ārpolitisko kursu?

— Domāju, ka noteikti līdzšinējais ārpolitiskais kurss ir palicis nemainīgs — gan attiecībā uz Eiropas Savienību, gan attiecībā uz NATO. Neapšaubāmi, ir tādi politiskie spēki, īpaši ārpus Latvijas robežām, kas ieinteresēti, lai tagadējais kurss tiktu mainīts. Līdz ar to tuvākajā laikā mēs varam sagaidīt vēl dažādas provokācijas, kas it kā liecinātu par šī kursa maiņu. Taču ir skaidrs, ka Saeimā pārstāvēto partiju vairākums nepārprotami atbalsta pašreizējo kursu. Manuprāt, par to mēs varēsim pārliecināties, arī pieņemot valsts budžetu otrajā lasījumā, jo acīmredzot viens no būtiskākajiem nostājas apliecinājumiem būs atbalstoša attieksme pret budžeta līdzekļu apjoma palielinājumu aizsardzības vajadzībām. Tas būs savdabīgs indikators šai manis paustajai pārliecībai, ka mūsu valsts kurss uz integrāciju Rietumu struktūrās nemainīsies.

— Kā jau minējāt, nupat, 28. un 29.janvārī, vizītē Latvijā ieradās Polijas Seima maršals Macejs Plažiņskis. Kādiem jautājumiem, jūsuprāt, pēc tikšanās ar Polijas parlamenta spīkeru būtu pievēršama īpaša uzmanība, tālāk attīstot Latvijas un Polijas savstarpējās attiecības?

— Domāju, ka nozīmīgākie jautājumi ir saistīti ar abu mūsu valstu divpusējo sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības paplašināšanas kontekstā. Kā zināms, Polija ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropas Savienības kandidātvalstu pirmajā grupā. Tāpēc, ņemot vērā gan Polijas sasniegumus ekonomikas pārveidojumu jomā, gan īpaši tās panākumus aizsardzības sfērā, mūsu sadarbībai ar Poliju ceļā uz Eiropas Savienību un NATO ir nepārvērtējami liela nozīme. Domāju, ka tieši šī turpmākā sadarbība ir pamata jautājums, par ko abām pusēm vēl būtu jāapspriežas un jāvienojas. Neapšaubāmi jārunā arī par to, kā varētu uzlabot abu valstu attiecības ekonomiskajā sektorā. Es uzskatu, ka ir vēl daudz neizmantotu iespēju, lai padziļinātu un paplašinātu Polijas un Latvijas kontaktus uzņēmējdarbībā. Katrā ziņā es Polijas Seima maršala vizīti Latvijā vērtēju kā ļoti savlaicīgu un mūsu valstij izdevīgu.

— Vai jums pašam tuvāko mēnešu laikā ir paredzamas vēl kādas vizītes ārzemēs? Tikko bijāt Igaunijā, vai ir nodoms apmeklēt arī Lietuvu?

— Vismaz šīs sesijas laikā man nav paredzēta vizīte Lietuvā. Taču ar Lietuvas parlamenta spīkeru noteikti tikšos aprīļa beigās Tallinā, kad tur notiks Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu vadītāju kopīga sanāksme, pēc formulas "5+3". Šīs sesijas laikā man ir ieplānotas vizītes Dānijas parlamentā un Lielbritānijas parlamentā.

— Kādus Saeimas ziemas sesijā izskatāmus likumprojektus jūs vēl varētu izcelt kā nozīmīgākus — līdzās valsts budžeta likumprojektam?

— Manuprāt, ļoti būtiska būs mūsu likumdošanas sistēmas saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām. Tieši tādēļ acīmredzot šīs sesijas laikā ievērojami palielināsies Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas darba apjoms un arī atbildība.