Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums

no 1.lpp.

Vasarā Saeimā paredzamas nākamā Valsts prezidenta vēlēšanas. Līdz ar to, šķiet, visai svarīgs ir pašreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iesniegtais likumprojekts, kas vērsts uz to, lai ieviestu lielāku skaidrību Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūras jautājumos. Jo pašlaik ne Satversme, ne citi likumdošanas akti skaidri nereglamentē kārtību, kādā no jauna ievēlējams cits Valsts prezidents, kā veicama lietu pārņemšana pēc tam, kad līdzšinējais prezidents ir veicis savus amata pienākumus jau divas reizes, līdz ar to, saskaņā ar Satversmi, vairs nevarot kandidēt uz šo augsto posteni. Vēlams, lai visa šī procedūra norisinātos pietiekami konstruktīvi un loģiski. Es paredzu, ka Valsts prezidenta vēlēšanas varētu nebeigties vienā balsojumā vai vienā dienā.

— Vai, jūsuprāt, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" izvirzītais kandidāts uz Valsts prezidenta amatu Jānis Priedkalns varētu tikt ievēlēts?

— Domāju, ka viņš kā politiķis lielā mērā atbilst Valsts prezidenta statusam. Manuprāt, būtu grūti atrast viņam kā Valsts prezidenta amata kandidātam vājās vietas. Tas ir mans personīgais viedoklis, bet, protams, deputātu izvēli lielā mērā noteiks gan viņa paša spējas vienoties ar parlamentā esošajām frakcijām, gan arī citu politisko partiju izvirzīto kandidātu varēšana, panākot vairāk nekā puses Saeimas deputātu atbalstu. Kā jau esmu teicis, tas būs ļoti sarežgīts process. Taču es neizslēdzu iespēju, ka Jānis Priedkalns varētu izturēt gaidāmo konkurenci.

— Vai jums regulāri iznāk tikties ar divām citām valsts augstākajām amatpersonām — Valsts prezidentu un Ministru prezidentu?

— Mēs aizvien visi trīs tiekamies Nacionālās drošības padomes sēdēs. Tajās reizēs un arī citkārt ar Krištopana kungu pārrunāju arī tos aktuālos jautājumus, kas attiecas gan uz valdības, gan uz Saeimas darbību. Ar Ulmaņa kungu man līdz šim ir iznācis retāk tikties divatā. Bet mēs piektdien, 29.janvārī, apspriedām vairākus jautājumus, kas skar ārpolitiku. Sarunā piedalījās arī Ministru prezidents un ārlietu ministrs. Sarunas kvintesence ir tāda — Latvijas ārpolitiskais kurss paliek nemainīgs, turpinās tās orientācija uz Rietumiem, nesabojājot attiecības ar Krieviju.

— Nupat apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK domes sēdē izvirzījās priekšplānā jautājums par Saeimas deputāta darba un ministra darba savienojamību. Kā jūs uz to kā Saeimas priekšsēdētājs raugāties?

— Pašlaik situācija ir tāda, ka gandrīz visi "Latvijas ceļu" pārstāvošie ministri, izņemot Ivaru Godmani, ir nolikuši deputāta mandātu, bet apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijā vienīgi iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs uz ministra pienākumu pildīšanas laiku atteicies no deputāta pilnvarām. Arī Jaunās partijas pārstāvi ekonomikas ministru Ainaru Šleseru Saeimā ir nomainījis cits deputāts. No likuma ievērošanas viedokļa raugoties, nekas nevar piespiest ministru nolikt deputāta mandātu. Manuprāt, ja vien ministrs spēj abus darbus savienot, kritizējošām pretenzijām nav pamata. Tie deputāti no mūsu frakcijas, kas vienlaikus ir arī ministri, — Guntars Krasts, Ģirts Kristovskis, Vladimirs Makarovs, Roberts Zīle — līdz šim ir bijuši ļoti disciplinēti un vismaz pagaidām ne apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdei, ne man kā Saeimas priekšsēdētājam nav nekādu pretenziju pret viņu darbu dažādās valsts institūcijās. Protams, ja ministra slodze palielinās tiktāl, ka viņš vairs nespēj apmeklēt ne komisiju sēdes, ne Saeimas plenārsēdes, jautājums par ministra un deputāta darba savienojamību neapšaubāmi kļūs aktuāls. Bet pašlaik, manuprāt, tas nav izvirzāms priekšplānā.

— Pagājuši jau gandrīz trīs mēneši, kopš pērnā gada 4.novembrī tikāt ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāju. Kā esat iejuties šajā amatā?

— Patiešām esmu sācis iejusties, jo šie amata pienākumi man to liek darīt. Cenšos man uzticēto darbu veikt pēc vislabākās sirdsapziņas, skaidri apzinoties, ka jebkurā brīdī Saeimai ir tiesības nomainīt jebkuru no Saeimas Prezidija locekļiem, arī mani. Ar šādu apziņu ir jāstrādā.

— Šķiet, vismaz pagaidām no Saeimas deputātiem nav nekādu pretenziju pret jūsu darbību parlamenta spīkera amatā.

— Varu tikai teikt, ka Saeimas Prezidijs strādā ļoti konstruktīvi, un es domāju, ka tas ir ne tikai mans, bet arī pārējo Prezidija locekļu nopelns, kā arī jo sevišķi Saeimas Kancelejas darbinieku nopelns.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors