• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par mūsu pašvaldībām Ziemeļvalstu saskarsmē (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.02.1999., Nr. 32/33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21494

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

04.02.1999., Nr. 32/33

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par mūsu pašvaldībām Ziemeļvalstu saskarsmē

Turpinājums

no 1.lpp.

Jānis Piešiņš, Latvijas Pašvaldību savienības reģionālās attīstības padomnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Otrā darba grupa aplūkoja mazo un lielo reģionu plusus un mīnusus dažādos aspektos, reģionu reālās un ideālās iespējas veselības, izglītības, vides aizsardzības, transporta, nodarbinātības un citu šķietami lokālu, bet reizē arī valstisku problēmu risinājumā. Zīmīgi, ka tieši šajā darba grupā samērā plaši tika runāts par Administratīvi teritoriālās reformas likumā fiksēto apriņķu izveidi, pievēršoties to statusam, apriņķu īpašumtiesībām un finansēm. Kolēģi no Norvēģijas atzina, ka viņu lielajiem un mazajiem apriņķiem ir sava specifika, ko nevajag un pat nedrīkstētu nivelēt ar "kopīga katla" principu. Protams, Norvēģijā ir attiecīgi plašāka teritorija un arī noteikts iedzīvotāju daudzums, kas atšķiras no Latvijas. Tomēr ir zīmīga vērtībizpratnes kopīgā stratēģija, kas pamatojas Ziemeļeiropas valstu tautu radniecīgajā mentalitātē. Pagasts Latvijā tikai atšķiras nosaukuma ziņā, tomēr būtība ir ļoti tuva, lai neteiktu — vienāda vai līdzīga. Trešās darba grupas temats gan bija it kā vairāk teorētisks, tomēr pietiekami praktisks — "Reģionālā līmeņa veidošanas principi". Jo atkal saskārās divas prioritātes — lielo un mazo reģionu priekšrocības un trūkumi. Diskusija skāra vairākus postulātus: pašreizējā sistēma ir pagaidu variants, tā jādemokratizē; reģionālā administratīvā vienība vienlaikus ir reģionālā pašvaldības teritorija un reģionālās valsts pārvaldes teritorija, turklāt reģionālajā valsts pārvaldē ietilpst visas ministriju reģionālās institūcijas. Secinājums gan bija vienprātīgs: kamēr reforma tikai sper savus pirmos, biklos un pat nedrošos soļus, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

— Kā var secināt, arī Vaivaros sarīkotais seminārs tikai vēlreiz uzurdīja kaislības administratīvi teritoriālās reformas detalizētai izpratnei.

— Lai cik pieredzējuši šajā ziņā būtu norvēģi vai citi mūsu kaimiņvalstu kolēģi, jau pašā sākumā ir skaidrs: katram ejams savs ceļš. Un būtu ilūzija domāt, ka mēs iztiksim bez saviem puniem un zilumiem. Jo mums pašiem ir savi kalni un savas lejas. Pat vislabākais paraugs mums var būt tikai simbols.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!