Latvijas Bankas informācija

Rīgā 2000. gada 16. novembrī

Par Latvijas Bankas padomes lēmumiem

Latvijas Bankas padome kārtējā sēdē nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes .

Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:

- refinansēšanas procentu likme - 3.5% gadā;

- banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:

- septiņām dienām - 1.5% gadā,

- četrpadsmit dienām - 1.75% gadā;

- lombarda kredīta procentu likmes:

- līdz 10 dienām - 5.5% gadā,

- 11.-20. dienā - 6.5% gadā,

- sākot no 21. dienas - 7.5% gadā.

Latvijas Bankas padome arī pieņēma lēmumu par kredītiestādes rezervju normas samazināšanu un veica grozījumu Latvijas Bankas padomes 1998. gada 17. septembra lēmumā Nr. 49/4 "Par kredītiestāžu darbību regulējošo prasību noteikšanu" . Abi šie lēmumi stājas spēkā ar šī gada 1. decembri.

Turpmāk kredītiestādes rezervju norma Latvijas Republikā reģistrētajām bankām un ārvalstu banku nodaļām (filiālēm) būs 6%. Rezervju prasības ir ilglaicīgas darbības naudas piedāvājuma regulēšanas instruments, kuru centrālās bankas maina reti. Attīstoties banku sistēmai, Latvijas Bankas noteiktais rezervju prasību apjoms ir mainījies tikai divas reizes: no 1993. gada jūlija līdz 2000. gada janvārim noteiktā rezervju prasību norma bija 8%, bet no 2000. gada janvāra - 7% no gandrīz visu veidu un termiņu piesaistīto līdzekļu vidējiem atlikumiem. Latvijas Bankas noteiktās rezervju prasības bankām pašreiz regulē 1996. gada 17. maijā Latvijas Bankas padomes apstiprinātā "Kredītiestādes rezervju prasību aprēķināšanas kārtība" (ar grozījumiem, kas veikti ar Latvijas Bankas padomes 1997. gada 13. marta lēmumu).

Rezervju prasībām Latvijas finanšu sistēmā joprojām ir nozīmīga loma naudas piedāvājuma regulēšanā. Rezervju prasību izpilde nodrošina zināmu stabilitāti naudas pieprasījumā, kā arī veicina atklātā tirgus operāciju ( repo , valūtas mijmaiņas darījumu, otrreizējā tirgus operāciju) efektivitāti.

Viens no priekšnoteikumiem Latvijas integrācijai Eiropas Monetārajā savienībā (EMS) ir monetārās politikas normatīvo aktu saskaņošana ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) normām. EMS dalībvalstu kredītiestādēm ECB ir noteikusi rezervju normu 2% līmenī. Līdz ar to viens no Latvijas Bankas veicamajiem uzdevumiem ir rezervju prasību noteikumu harmonizācija un virzība uz ECB noteikto rezervju prasību normas līmeni. Pakāpenisku rezervju prasību noteikumu harmonizāciju ar ECB prasībām Latvijas Banka sāka 2000. gada sākumā, samazinot rezervju prasības bankām par 1%.

Vienlaikus ar rezervju normas samazinājumu Latvijas Banka pakāpeniski samazinās skaidrās naudas daļu rezervju prasību izpildē , ar laiku pilnībā atsakoties no skaidrās naudas iekļaušanas rezervju prasību izpildē. Ar šī gada 1. decembri vidējā kases atlikuma latu daļa Latvijas republikā reģistrēto banku un ārvalstu banku nodaļu (filiāļu) rezervju prasību izpildē nedrīkstēs pārsniegt 40% līdzšinējo 50% vietā. ECB rezervju prasību izpildē iekļauj tikai banku norēķinu kontus - skaidrās naudas iekļaušana rezervju prasību izpildē nav paredzēta.

Grozījums Latvijas Bankas padomes 1998. gada 17. septembra lēmumā Nr. 49/4 "Par kredītiestāžu darbību regulējošo prasību noteikšanu" attiecas uz riska darījumu ierobežojumiem ar B zonas valstīm. Šādi ierobežojumi tika ieviesti 1998. gada oktobrī, t.i., uzreiz pēc Krievijas 1998. gada krīzes sākuma, lai ierobežotu valsts risku kredītiestāžu darbībā. Tika noteikts, ka riska darījumu apmēru kopsumma ar vienas B zonas valsts (t.sk. ar Igaunijas un Lietuvas, bet ne ar Latvijas) rezidentiem nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla, bet riska darījumu apmēru kopsumma ar B zonas valstu rezidentiem nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu vairāk par divām reizēm.

Ņemot vērā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas finanšu tirgus integrācijas procesus un līdzvērtīgos tautsaimniecības attīstības rezultātus, tiek samazināts kredītiestādes riska darījumu apmēru kopsummas ierobežojums ar Igaunijas un Lietuvas valsts rezidentiem. Riska darījumu kopsumma ar šo valstu rezidentiem līdzšinējo 25 procentu vietā nedrīkstēs pārsniegt 50 procentus.

Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš