Abām mūsu valstīm ir sena kultūra

Turpinājums

no 1.lpp.

Sarala Fernando (Sarala Fernando) , Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ieceltā vēstniece, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kāda bijusi jaunākā jūsu valsts politiskā un ekonomiskā attīstība?

— 1998. gadā Šrilankas ekonomika pieaugusi par 5,4 procentiem, turklāt rūpniecības sektorā bijis rekordliels pieaugums — 14 procenti. Galvenos Šrilankas eksporta ieņēmumus veidojuši pārskaitījumi no pārceļojušajiem strādniekiem, kā arī ieņēmumi par tekstilprecēm un apģērbiem, tēju, gumiju un dārgakmeņiem.

Mūsu valdība turpina strādāt, lai miera ceļā sasniegtu ilgstošo etnisko nesaskaņu atrisinājumu valstī. Konsultējoties ar visām politiskajām partijām, ir izstrādāta liela priekšlikumu pakete, un sarunas tiek turpinātas ar mērķi iegūt parlamentā apstiprinātus priekšlikumus.

— Vēstnieces kundze, kā jūs vērtējat Latvijas un Šrilankas divpusējās attiecības?

— Šrilanka un Latvija diplomātiskās attiecības nodibināja 1996. gada septembrī, un pirmais Šrilankas vēstnieks savu akreditācijas vēstuli Latvijā iesniedza 1997. gada augustā. Tādējādi mūsu attiecības ir visai jaunas un vēl ir daudz iespēju dialoga paplašināšanai, kontaktiem un sadarbībai visās jomās.

Šrilanka un Latvija abas ir samērā nesen ieguvušas neatkarīgu, taču abām valstīm ir senas tradīcijas un sena kultūra. Ir arī interesanti atzīmēt, ka dažādās Rīgas augstskolās jau studē Šrilankas studenti. Tas ir labs sākums mūsu sadarbībai izglītības jomā un labs sākums arī mūsu tautu savstarpējas saprašanās izveidošanai.

Abās mūsu valstīs ir liberalizēta ekonomika, un tām ir daudz iespēju attīstīt tirdzniecību un ekonomisko sadarbību, galvenokārt privātā sektora jomā.

Pašlaik Latvija tuvinās Eiropas Savienībai, un reģionālā sadarbība ir jūsu primārais mērķis. Tāpat kā Šrilanka aktīvi attīsta reģionālo sadarbību Dienvidāzijā, pašlaik arī prezidējot Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācijā. Latvija un Šrilanka kopīgu interešu vārdā ir arī daudzkārt sadarbojušās Apvienoto Nāciju Organizācijā un citās starptautiskās organizācijās.

— Ko jūs vēlētos teikt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un visai Latvijas tautai?

— Es gribu teikt, ka Šrilankas tauta savā valsts svētku dienā nodod savus sveicienus Latvijas tautai, vēlot mieru un panākumus visā gada garumā.

Šrilanka (agrākā Ceilona) atrodas Āzijas dienvidos, tikai 880 kilometrus uz ziemeļiem no ekvatora. Paši šrilankieši savas valsts siluetu pasaules kartē salīdzina ar asaru lāsi, kas iekritusi Indijas okeānā. Teritorijas ziņā Šrilanka ir ļoti līdzīga Latvijai — tās sauszemes platība ir 65, 6 tūkstoši kvadrātkilometru. Taču Šrilankā dzīvo 18,5 miljoni cilvēku.

Šīs zemes vēsture sniedzas 2500 gadus tālā pagātnē.

Pēc 1997. gada datiem, Šrilankas iedzīvotāju skaits gadā pieaug par 1,8%. Valsts nacionālais kopprodukts ir 814 ASV dolāru, rēķinot uz katru iedzīvotāju. Inflācija Šrilankā, pēc jaunākajiem datiem, bijusi 9,6% gadā. Pēc Pasaules bankas datiem, iedzīvotāju dzīves līmeņa rādītājs Šrilankā ir viens no labākajiem starp valstīm ar zemu ienākumu līmeni.

Šrilankā dzīvo Šrilankas tamili, Indijas tamili, singali un vēl vairāku etnisko grupu cilvēki. Šrilankā pastāv arī vairākas reliģijas — budisms, hinduisms, musulmanisms un kristietība. Šrilankieši runā singaļu, tamilu un angļu valodā.

Šrilankā ir salīdzinoši augsts lasītprasmes līmenis (īpaši salīdzinot ar milzīgo kaimiņvalsti Indiju) — 89,3% (lasīt un rakstīt prot 91% Šrilankas vīriešu un 83% sieviešu).

Vidējais šrilankiešu mūža ilgums ir 71,9 gadi.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors