• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2010. gada 9. augusta ārkārtas sesijas sēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.2010., Nr. 128 https://www.vestnesis.lv/ta/id/214961

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mazākumtautību konsultatīvā padome: Par situāciju starpnacionālajās attiecībās Latvijā

Vēl šajā numurā

13.08.2010., Nr. 128

PAR DOKUMENTU

Veids: stenogramma

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Saeimas 2010. gada 9. augusta ārkārtas sesijas sēdes stenogramma

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 9.augusta ārkārtas sesijas ārkārtas sēdi.

Lūdzu, vai varētu klusumu varbūt zālē kaut kā izkārtot... Tas būtu pavisam skaisti.

Sākam sēdi kā parasti ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1960.gada 13.decembra Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Starptautisko konvenciju par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kas grozīta 1981.gadā Briselē, Konvencijas 1970.gada 6.jūlija Papildprotokolu, Konvencijas Papildprotokola 1978.gada 21.novembra Grozījumu protokolu, Konvencijas 1981.gada 12.februāra Grozījumu protokolu, 1981.gada 12.februāra Daudzpusējo nolīgumu par aeronavigācijas pakalpojumu maksām, 1997.gada 27.jūnija Protokolu, ar ko pēc dažādajiem veiktajiem grozījumiem konsolidē Konvenciju, un 2002.gada 8.oktobra Protokolu par Eiropas Kopienas pievienošanos Konvencijai, kas vairākkārt grozīta un konsolidēta ar 1997.gada 27.jūnija Protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Intai Feldmanei. Viņa runāšot “pret”.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir viens no likumprojektu paketes, kas paredz tādu ideju, ka varēs laulību šķirt ne tikai tiesa, bet arī notāri un dzimtsarakstu nodaļas. Un likumprojekts tiek virzīts šā iemesla dēļ, lai samazinātu tiesu noslodzi. Nodoms jau it kā labs, bet šim jautājumam ir arī otra puse, kas atklājas arī likumprojekta anotācijā, – ka laulības šķiršana pāriem, ja abi laulātie kopīgi būs izlēmuši šķirt laulību, kļūs pieejamāka. Mēs uzskatām, ka ar šo likumprojektu valdība dod ziņu sabiedrībai, ka laulību institūcija valstī nav svarīga un būtiska.

Latvijā tiek šķirta puse laulību, mēs esam līderi Eiropas Savienībā šķirto laulību ziņā, un, ja šī procedūra kļūs vieglāka, tā aizvien vairāk iedrošinās cilvēkus to izmantot. Ja ceļš kļūs vieglāks, cilvēki nevis cīnīsies par laulības saglabāšanu, bet tiešām ies šo vieglāko ceļu.

Taču vislielākās bažas rada tas, ka likumprojekta anotācijas sadaļa “Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti” patiesībā ir nulle. Sabiedrība nav informēta, sabiedrība nav piedalījusies likumprojekta izstrādē. Mēs domājam, ka tas nav labs valsts pārvaldes princips demokrātiskā un tiesiskā valstī.

Tāpēc mēs atturēsimies balsojumā gan par šo likumprojektu, gan arī par visiem pārējiem likumprojektiem, kas ir paketē.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL! – TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka debates ir vajadzīgas. Un galvenās debates būs par to, vai tas ir jādara dzimtsarakstu nodaļām vai zvērinātiem notāriem. Katrā ziņā aicinu nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai, jo tad mums būs iespēja pieaicināt augstākās kvalifikācijas ekspertus un debatēt arī par tiem jautājumiem, par kuriem nupat runāja Feldmanes kundze, jūsu pārstāve. Mūsu komisijā Inese Šlesere ir ļoti aktīva, strādā mūsu komisijā, un es domāju, ka viņai arī būs savs viedoklis.

Aicinu nodot komisijai.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 1, atturas – 22. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – nav, atturas – 20. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – nav, atturas – 19. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
(No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 1, atturas – 18. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – nav, atturas – 20. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ventam Armandam Krauklim!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Aicinu šo likumprojektu nodot arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītājs.

Tātad es saprotu, ka jūsu priekšlikums ir šo likumprojektu nodot gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Tautsaimniecības komisijai...

V.A.Krauklis.

Tieši tā!

Sēdes vadītājs.

... un Budžeta komisija paliek kā atbildīgā komisija.

V.A.Krauklis.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts ir nodots gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības apakšsadaļas – “Patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana”. Tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegts patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek izskatīts šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis lēmuma projekts tiek izskatīts šodienas sēdes darba kārtības beigās.

Pirms mēs pārejam pie nākamās sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana” –, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas ārkārtas sēdes darba kārtībā un līdz turpmākajam komisijas lēmumam izslēgt no darba kārtības 36.punktu – likumprojektu “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Par mikrouzņēmumu nodokli”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Pirms nepilna gada Ministru kabinets apstiprināja koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, kuras virsmērķis bija izveidot mikrouzņēmumu darbību veicinošu komercdarbības vidi, samazinot bezdarba līmeni un palielinot uzņēmēju skaitu. Šodien mēs skatām otrajā, galīgajā, lasījumā šīs koncepcijas darba augli – likumprojektu “Par mikrouzņēmumu nodokli”, kas paredz vienkāršot mikrouzņēmumu dzīvi. Neliels (deviņi procenti), viegli administrējams mikrouzņēmumu nodoklis – uzskatāms stimuls iziet no tā sauktā pelēkā sektora un uzsākt legālu darbību.

Minētais likumprojekts ir arī sociāla rakstura atbalsta instruments, kurš ir vērsts uz ģimenes uzņēmumu veidošanas atbalstu un šāda veida uzņēmumu iedzīvināšanu Latvijas ekonomikā; tas samazinātu arī bezdarba līmeni valstī.

Konkrēti strādāsim ar dokumentu Nr.1765/Lp9 – likumprojektu “Par mikrouzņēmumu nodokli”.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

2. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

3., 4. un 5. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Arī tie daļēji atbalstīti un iekļauti 6. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

7. – priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

8. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

10.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 17.– komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums un arī 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tie iekļauti 17. – komisijas priekšlikumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Par ko ir tas priekšlikums? Mēs nesaprotam, par ko tas ir!”)

Tātad 12. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Ziņotājs neziņo saskaņā ar Kārtības rulli!”)

Es saprotu, ka mēs... (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Jārunā par priekšlikuma būtību!”) Bērziņa kungs, jūs esat diezgan ilgi parlamentā. Izlasiet Kārtības rulli, un tad pēc tam mēs varētu par to padiskutēt.

Turpinām ar 13.priekšlikumu.

A.Krūmiņš.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17.priekšlikumā, ko izstrādājusi komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

14. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Es te gribu runāt par 14.priekšlikumu un uzreiz arī par 15.priekšlikumu, jo mans nolūks ir šos priekšlikumus atsaukt.

Jāteic, ka mēs labi atceramies, kādā kvalitātē parlamentā nonāca mikrouzņēmumu nodokļa, ja tā drīkstētu teikt, pakete. Kvalitāte bija ļoti apšaubāma. Pret likumprojektu bija milzīgi iebildumi gan Juridiskajam birojam, gan ārpus parlamenta esošajiem juristiem, gan arī deputātiem. Līdz ar to Tautas partija jeb, kā tagad mēdz teikt, “Par labu Latviju” vai “Labā Latvija” iesniedza vairākus priekšlikumus šajā likumprojektā, kas gan komisijai... Un šeit man jāuzsver arī Kampara aktīvais darbs, bet jāuzsver, ka komisija likumprojektu pārstrādāja pēc būtības. Visa šī pārstrāde un ilgās komisijas sēžu nesasaukšanas noveda pie tā, ka likums ieraudzīs dienasgaismu vēlāk, nekā tas sākumā bija domāts. Bija plānots, ka tas stāsies spēkā ar 1.jūliju, taču diemžēl... Labi, ja mēs šodien pieņemsim paketi, visi paketes likumprojekti varēs stāties spēkā 1.septembrī. Un arī tas ir labāk nekā nekas.

Tāpēc es domāju, ka Tautas partijas priekšlikumi, kas formāli nav atbalstīti, tomēr, pārstrādājot likumprojektu, ir kļuvuši daudz labāki. Un komisija ar savu redakciju, kur attiecībā uz šo pantu būs 17.priekšlikums, ir spērusi lielu soli.

Tā ka es Tautas partijas jeb “Labās Latvijas” bloka vārdā atsaucu gan 14., gan 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Mēs turpinām ar 16.priekšlikumu.

A.Krūmiņš.

Tā, 15.priekšlikums – Tautas partijas...

Sēdes vadītājs.

15.priekšlikums tika atsaukts nupat. Gan 14., gan 15.priekšlikums tika atsaukts.

Turpinām ar 16.priekšlikumu.

A.Krūmiņš.

16. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Jā... Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

18. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 19.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

20. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – Juridiskā biroja priekšlikumā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

22. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23. – Juridiskā biroja priekšlikumā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

24. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

26. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

28. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts komisijas 31.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

32. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

Tāpat arī Juridiskā biroja 33.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

Tāpat ekonomikas ministra Kampara 34.priekšlikums ir iekļauts komisijas 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

Un arī 35. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 36.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

37. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

38. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

Tāpat arī 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 40.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Nožēlojami!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

42. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot numerāciju. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

43. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 45.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

46. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

47. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

48. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

49. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

50.priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Kauns!”)

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka likumprojekts Saeimā tiešām nonāca ļoti, ļoti zaļš un būtībā ļoti nedraudzīgs mazajiem uzņēmējiem. Un tādēļ mēs ierosinājām šo nodokļa likmi, kas sākotnējā variantā bija 20 procenti, samazināt uz 10 procentiem.

Ekonomikas ministrs ierosināja samazināt šo likmi no 20 uz 12, bet beigu beigās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, visiem kopā strādājot, aizgāja līdz 9 procentiem. Protams, ka tas ir pats labākais variants priekš mazajiem uzņēmējiem. Un arī mēs atbalstīsim šajā gadījumā komisijas lēmumu, tāpat kā mūsu deputāti to atbalstīja jau komisijas sēdē, bet tomēr man ir jāizsaka arī izbrīns par to, ka salīdzinoši tik ilgi bija jāstrādā ar šo likumu, jo tiešām šis likums, it īpaši laukos, ir ļoti, ļoti vajadzīgs. Būtu bijis daudz labāk, ja tas būtu pieņemts jau maijā vai, vēlākais, jūnijā, bet tomēr ir labāk vēlāk nekā nekad.

Tāpēc Tautas partija šo savu priekšlikumu atsauca.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Priekšlikums ir atsaukts. Līdz ar to tas vairs nav balsojams.

Turpinām ar 51.priekšlikumu.

A.Krūmiņš.

51.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

52. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

53. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

54.priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Kā tā var?”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

55. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Tika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

56. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

57.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

58. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

59. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 60. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

61. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

62. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Mazdūšīga rīcība!”)

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinsksim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es atsaucu 62. un 63.priekšlikumu. Taču gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka ielikt, kā to izdarījusi komisija, 0,1 procentu ir samērā liels risks, nezinot, kāds būs apgrozījums. Jau tagad uzņēmēju vidū ir diskusija, vai gadījumā... kaut tas tiek skaitīts par labo, vienu no labajiem Saeimas darbiem – šā likuma iespējamā pieņemšana šodien... vai nodokļu masa būs mazāka vai būs vēl lielāka, nekā nodibinot parastu SIA.

Ņemot vērā tomēr, ka mūsu priekšlikumi mazliet mainītu visu konceptu, par ko ir vienojusies pēc garajām debatēm komisija, es tātad atsaucu 62. un 63.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

62. un 63.priekšlikums tiek atsaukti.

Turpinām ar 64.priekšlikumu.

A.Krūmiņš.

64. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 65. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

66. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

Arī 68. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 69. – komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

70. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

71. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 72. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

73. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

74.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

75. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 76. – Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

77. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

Un 78. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam.

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītie deputāti! Godātās deputātes! Pēc vairāku mēnešu darba šodien galīgajā lasījumā Saeimā ir nonācis likumprojekts “Par mikrouzņēmumu nodokli”, un es aicinu jūs atbalstīt gan šā likuma spēkā stāšanās datumu, 1.septembri, gan atbalstīt kopumā šo likumprojektu un ar to saistīto likumprojektu pieņemšanu kopumā. Tāpēc atļaujiet man īsumā pamatot, kādēļ šā likuma pieņemšana ir ļoti būtiska Latvijas tautsaimniecībai. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Mēs jau neapšaubām!”)

Pērn Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā tika izveidota darba grupa no valsts pārstāvjiem un neatkarīgiem ekspertiem. Tās darba rezultātā valdībā tika iesniegta un jau 2009.gada 30.oktobrī tika apstiprināta koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem jeb mikrouzņēmumu atbalsta programma. Tās mērķi bija sekojoši:

pirmkārt, samazināt mikrouzņēmumu komercdarbības uzsākšanas izmaksas;

otrkārt, ieviest mikrouzņēmumiem draudzīgu nodokļu politiku;

treškārt, panākt, ka mikrouzņēmējs pats ir spējīgs kārtot grāmatvedību;

ceturtkārt, nodrošināt finanšu pieejamību mikrouzņēmumiem;

piektkārt, nodrošināt pilnvērtīgas informācijas pieejamību mikrouzņēmumiem;

un, sestkārt, paplašināt apmācību, kas būtu nepieciešama uzņēmējdarbības uzsākšanai, jaunajiem uzņēmējiem.

Šodien, vērtējot mikrouzņēmumu atbalsta programmas ieviešanas gaitu, varu teikt, ka lielākā daļa no šīs programmas mērķiem jau ir sasniegta. Programma jau ir sākusi dot taustāmus rezultātus, un atlicis ir šis pēdējais posms – mikrouzņēmumu nodokļa likuma ieviešana.

Īsumā par līdz šim paveiktās programmas īstenošanu un piemēriem. Jau...

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Kampara kungs! Lūdzu, kaut mazliet tomēr pieturieties pie Kārtības ruļļa, jo otrajā lasījumā var runāt par konkrēto priekšlikumu. Šobrīd jūs stāstāt par visu likumprojektu. Visu cieņu pret jums kā pret nozares ministru, bet kārtība ir kārtība.

A.Kampars.

Nē, manuprāt, 1.septembris ir ļoti nozīmīgs datums. Es gribu argumentēt, kāpēc tieši šis datums ir nozīmīgs, lai Saeimu īpašā kārtībā šobrīd aicinātu pieņemt šo likumu.

Es tiešām ļoti īsi pamatošu, kāpēc šī programma ir nepieciešama un kāpēc šis pēdējais likums ir svarīgs Latvijas tautsaimniecībai.

Tātad 1.janvārī stājās spēkā patenta maksas viens fiksēts nodokļa maksājums fiziskajām personām, un amatniekiem, kā arī individuālā darba veicējiem šis ir pavēris līdz šim vēl nebijušas iespējas.

Tātad – kas ir noticis? Pirmajā mēnesī šādi patenti bija tikai 9, turpretī šobrīd tāds ir jau 161 patents, un ar katru mēnesi informācija par patentiem kļūst pieejamāka, un cilvēki izvēlas patenta maksājumus.

Nākamais piemērs. Tātad šie 1 lata jeb mazkapitāla SIA arī ir ļoti, ļoti pieprasīti. Sākot no 1.maija, kad šie likuma grozījumi stājās spēkā, to ir izvēlējušies jau 400 mazkapitāla SIA mēnesī, un 45 procenti no pirmajā pusgadā reģistrētajām jaunajām SIA ir tieši ar šo 1 lata pamatkapitālu.

Kolēģi! Šodien atlicis tiešām pēdējais solis, lai mēs īstenotu šo Valda Dombrovska valdības programmu. Un, manuprāt, šis mikrouzņēmumu nodokļa likums, kurš tāpat kā fiziskajām personām paredz ieviest vienu fiksētu nodokli... tātad tiek paredzēts ieviest visus šos nodokļu maksājumus valstij un tiek atvieglota grāmatvedība.

Kolēģi! Manuprāt, arī risinājums – 9 procenti no apgrozījuma – tiešām ir kompromiss, un šeit jāsaka paldies Saeimas komisijai, kurā tiešām strādāja visas frakcijas. Man ir prieks par to, ka beidzot mēs visi esam vienprātīgi, un, manuprāt, šī nav tā īstā vieta, kur mēģināt kādam teikt, ka kāds tur ir izdarījis vairāk vai mazāk, bet gan ir nepieciešams kopīgi pieņemt to. Un valstij tas ir viens būtisks solis, kas uzņēmumu darbībā, mazo uzņēmumu darbībā, ir sperts uz priekšu.

Vēl noslēgumā nedaudz parunāšu par šā likuma pieņemšanas efektiem. Mūsu­prāt, tas būs jāiedarbina nekavējoši, jo, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, tam stājoties spēkā tieši 1.septembrī, kā to paredz šis priekšlikums, līdz gada beigām varētu tikt reģistrēti jau 900 jauni mikrouzņēmumi, savukārt 2011.gadā mikrouzņēmumu skaits varētu sasniegt jau 14 tūkstošus, tātad varētu būt nodibināti vismaz 3000 jauni mikrouzņēmumi, kas būtu izšķīrušies par nodokļu maksātāja statusa maiņu.

Un vēl viena būtiska nianse, ko vēlos atzīmēt. Šā likuma pieņemšana veicinās cīņu pret nelegālo uzņēmējdarbību un nodarbinātību, jo zudīs pamatojums un jēga darboties nelegāli. Ieguvēji no tā būs visi – gan uzņēmēji, gan arī valsts. Ieviešot mikrouzņēmumu nodokļa likumu kopā ar pārējiem pasākumiem, mēs būsim devuši iespēju tūkstošiem aktīvu un darbotiesgribošu Latvijas iedzīvotāju uz būtiski atvieglotiem un izdevīgiem nosacījumiem kļūt par uzņēmējiem un radīt gan sev, gan līdzcilvēkiem jaunas darba vietas.

Godātie Saeimas deputāti! Tiešām aicinu pieņemt gan šo datumu, lai likums paātrinātā veidā stātos spēkā, gan arī pieņemt šo likumu un pārējos paketes likumus.

Paldies jums liels!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Godātais ministra kungs! Es ārkārtīgi atbalstu to, ka šim likumam – un to es darīju gan komisijā, gan arī šodien spiedīšu pogu, ja par to vispār kāds prasīs balsot... Es visu to atbalstu, ka šim likumam bija jāstājas spēkā 1.jūlijā, un ir ļoti labi, ka likumprojektu pakete (tā gan nav gluži pakete, bet kaut kas līdzīgs) stāsies spēkā 1.septembrī. Un ir ļoti labi, ka tas sakrīt vēl ar kādu likumu, kas stāsies spēkā attiecībā uz patentu maksām. Tas viss ir pareizi.

Bet, godātais priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Ja mēs radīsim precedentus, ka trešajā lasījumā saistībā ar 78.priekšlikumu, kurā stāsts ir tikai par spēkā stāšanās datumu, mēs šeit televīzijas kameru priekšā uzsāksim publiskas, izvērstas diskusijas, tad līdz vēlēšanām šī Saeima nepieņems nekad nevienu likumu vairs, jo visi gribēs runāt konceptuāli par katru priekšlikumu. Tā nedrīkst darīt! To, priekšsēdētāja kungs, atļaut nedrīkst.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Jā, Leiškalna kungs, paldies! Jūsu aizrādījums ir vietā.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL! – TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Arī es gribu runāt par spēkā stāšanās datumu – 1.septembri. Es vēlos vērsties pie ekonomikas ministra ar aicinājumu tomēr vairāk informēt sabiedrību gan par mikrouzņēmumu nodokli, gan par patentu iespējām, tāpēc ka man ir bijusi iespēja redzēt daudzkārt, īpaši laukos satikt, cilvēkus, kuri ļoti labprāt to visu darītu, bet viņi īsti nezina, kā to uzsākt, kā to veikt. Un viņi zināmā mērā pārstāv šīs pašnodarbinātās personas. Tie ir tūkstoši un tūkstoši! Un es aicinu jūs uzsākt aktīvu sabiedrības informēšanas kampaņu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams? Vai kāds uzstāj uz balsojumu par 78.priekšlikumu? Deputāti uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Krūmiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par mikrozņēmumu nodokli” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Krūmiņš.

Paldies, kolēģi! Es gribu pateikt paldies visiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, pateikt paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas konsultantiem, ministriju speciālistiem un sabiedrisko organizāciju speciālistiem, kas pie šā likumprojekta ļoti rūpīgi strādāja. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Sāksim ar priekšlikumiem.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

2.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

4.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos – 6. un 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisija saņēma 42 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

4.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

5. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

6.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

7. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

9. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

12. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

13.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

14. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

15. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 16.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

17. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

18. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

19. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

20. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 21.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

22. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

23. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

24. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 25.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

26. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

27. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 28.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

29. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 30.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

31. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

32. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

33. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

34. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

38.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

39. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 40.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

41. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

42. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Saņemti 11 priekšlikumi. Un konkrēti.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

3. – finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

4 – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 5.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

9. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot un mainot punktu numerāciju, un iekļauts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisija saņēma 9 priekšlikumus. Un konkrēti.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

4. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

5. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

6. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 7.priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

8.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

Un 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš.

Līdz ar to izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Krūmiņš.

Paldies, kolēģi, par darbu! Lai mums visiem izdodas!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, cienītie kolēģi! Šis likumprojekts izriet no Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanas, kura paredz, ka divus gadus pēc programmas uzsākšanas valdībai ir jānosaka atbalstāmās prioritātes tiem finansējumiem, kas nav sadalīti un kas šinī brīdi ir 3,19 miljoni latu. Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka šie līdzekļi tiks novirzīti programmai “Mikrokreditēšanas programma”, bet, lai to sekmētu, ir nepieciešami grozījumi šajā likumā, kas nosaka šīs programmas vadību.

Kolēģi, komisijas vārdā vispirms es aicinu šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Kolēģi! Es gribu teikt, ka šis ir tehniska rakstura likumprojekts. Ja Saeimai nav iebildumu, es gribētu aicināt to pieņemt tūlīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs tūlīt balsojam par tā pieņemšanu arī otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

G.Bērziņš.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir vajadzīgs, lai ļoti skaidri noteiktu, kādā stadijā un kādā apjomā informācija par Eiropas Savienības projektiem ir vispārpieejama tajā gadījumā, ja tās iesniedzējs ir valsts pārvalde.

Tas ir nepieciešams, jo ir konstatēts, ka nav vienotas izpratnes par informācijas atklātību attiecībā uz tiešajām valsts pārvaldes iestādēm, saistībā ar Eiropas Savienības projektu iesniegumiem un to īstenotajiem projektiem, un tādēļ ir ierosināts veikt grozījumus šajā likumā, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbību.

Kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Kolēģi! Komisija nolēma likumprojektu virzīt uz Saeimu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Kolēģi! Tāpat kā iepriekšējais likumprojekts arī šis ir tehniska rakstura likumprojekts, un, ja Saeimai nav iebildumu, es aicinu to pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs pieņemam šo likumprojektu arī otrajā lasījumā? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts izriet no Ministru prezidenta sastādītās darba grupas, kas nodarbojas ar ēnu ekonomikas apkarošanu. Likumprojektā ir paredzēts ierobežot skaidras naudas darījumus vairumtirdzniecībā. Turklāt likumprojekts paredz arī to, ka tiem nodokļu maksātājiem, kuriem skaidras naudas darījums mēneša laikā pārsniedz zināmu summu... ka šī summa tiek samazināta no 3000 latiem, kāda tā ir noteikta pašlaik, uz 1000 latiem. Turklāt tiek samazināts arī slieksnis visiem nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskajām personām, kuras nav individuālie komersanti, ka skaidrā naudā viņu darījumi nedrīkst pārsniegt 5000 latu.

Es gribu piebilst, ka šis likumprojekts ir samērā strīdīgs, šeit domas ļoti dalās jautājumā par to, vai vajadzētu atļaut skaidrās naudas darījumus vairumtirdzniecībā vai ne. Tāpēc es ierosināšu, runājot par priekšlikumiem, ka mēs dosim vismaz divu nedēļu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien nobalsojām par šā likumprojekta nodošanu komisijām, un tas ir saprātīgi, jo tiešām pati problēma kā tāda – ēnu ekonomika –, protams, ir jārisina, un iespējams, ka ir nepieciešams kāds papildu regulējums arī vairumtirdzniecībai. Taču šodien to pieņemt pirmajā lasījumā vienkārši būtu vieglprātīgi. Jo vēl pavasarī – šajā pavasarī! –, kopīgi strādājot Saeimas Tautsaimniecības un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijām, tika atļauts lietot šo skaidro naudu vairumtirdzniecībā arī mazajiem komersantiem, un tam bija divi iemesli. Viens iemesls bija tāds: ja ir bijis 30–40 latu liels pirkums, tad bankas komisija šim pirkumam sastāda vairākus latus, un tas būtiski sadārdzina šim mazumtirgotājam šo pakalpojumu. Otrs. Zinot to, ka šādas likuma normas tiek pieņemtas un ir pieņemtas, liela starptautiska kompānija jau ir atvērusi vairākus šādus veikalus, kādi ir populāri arī ārzemēs, kur šie mazie tirgotāji var iepirkt sev preci. Tātad ir ieguldīti ievērojami līdzekļi, un, ja mēs tagad, pēc dažiem mēnešiem, šo normu atkal mainīsim, tad, visticamāk, Latvijai nāksies samaksāt zaudējumus šīm kompānijām par ieguldītajiem līdzekļiem.

Mēs jau pietiekami daudz esam maksājuši par šādiem vieglprātīgiem lēmumiem, tāpēc es aicinu šodien tomēr pirmajā lasījumā šo nepieņemt, bet turpināt strādāt komisijā, kam mūsu komisija arī ir līdzatbildīgā, un tad rudens sesijā pieņemt galīgo lēmumu, jo, kā jau es minēju, pašlaik tas tomēr ir sasteigts un šie riski līdz galam nav izvērtēti.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Tik tiešām šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja, ja es nemaldos, pagājušā gada beigās vai šā gada sākumā, un mēs arī atļāvām šo skaidras naudas lietošanu. Tomēr man jāpiebilst, ka tad, kad šo likumprojektu komisijā skatījām pirmajā lasījumā, Valsts ieņēmumu dienests mums norādīja, ka rezultātā ir pieaudzis to pārkāpumu skaits, kuri notiek saistībā ar skaidrās naudas izmantošanu. Un tādēļ jautājums tiešām nav viennozīmīgs. Es kā komisijas vadītājs arī apzinos, ka šis ir jautājums, ko vajadzētu ļoti nopietni pārrunāt, jo šeit ir ļoti dažādi viedokļi. Un tādēļ es gribu ierosināt, lai mēs dotu samērā garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Bet komisija nolēma likumprojektu virzīt pirmajā lasījumā, un tādēļ es aicinu Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 17, atturas – 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.augusts.

Sēdes vadītājs.

23.augusts. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts...

G.Bērziņš.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1853/Lp9 – “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā iesniedzis finanšu ministrs Einars Repše. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

2. – priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā iesniedzis finanšu ministrs Einars Repše. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

Līdz ar to abi priekšlikumi ir atbalstīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 11, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tātad izskatām likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”. Šie grozījumi tika karsti mums parlamentā apspriesti. Un patiesībā ir tā: ja mēs šajā likumā nebūtu izdarījuši grozījumus, tad pēc 1.janvāra, nākamajā gadā, lielai daļai lauku aptieku, kur strādā farmaceitu asistenti, būtu jāpārtrauc sava darbība, jo 36.pants esošajā likumā noteic, ka ar 1.janvāri stājas spēkā norma, ka aptiekas turpmāk var piederēt tikai farmaceitiem vai pašvaldībām. Līdz ar to, protams, tagad, kad atveram tik jutīgu likumu, sarosījās arī nefarmaceiti, kuriem pieder aptiekas, un apgalvo to, ka viņiem ir Satversmes 105.pantā noteiktās tiesības uz īpašumu un ka likuma 36.pants būtu jāpārskata, tāpat arī viss tas, kas attiecas uz farmaceitu asistentiem un ko nosaka gan likuma 42.pants, gan pārejas noteikumu 14.pants.

Pēc loģikas Sociālo un darba lietu komisija, uzklausot abas puses, kuras faktiski bija nesamierināmas savā pārliecībā, secināja, ka tādā steigā varbūt nebūtu lietderīgi šo likumprojektu virzīt uz priekšu, un mēģināja pārliecināt kolēģus... mēģināja strādāt pie tāda priekšlikuma, ka vajag atlikt šā likuma pārskatīšanu... tātad 36.panta stāšanos spēkā ar 1.janvāri... uz diviem gadiem. Diemžēl mums neizdevās pārliecināt kolēģus, un mēs redzējām, ka mums parlamentā vairākuma nebūs.

Mēs ķērāmies atkal pie šā likuma skatīšanas, strādājām darba grupā, mēģinājām atrast kompromisu, kādā veidā tad mēs varētu tomēr risināt farmaceitu asistentu problēmas, lai viņi varētu turpināt strādāt pēc 1.janvāra, un spriedām, ko darīt ar likuma sāpīgo 36.pantu.

Tas, ko mēs šajās diskusijās dzirdējām par to, ka būtu jāregulē zāļu cenas, mums likās loģiski. To šobrīd nosaka arī Ministru kabineta noteikumi, bet to nevar iestrādāt šajā likumā. Mums likās svarīgi, ka vajag ierobežot aptieku ķēžu monopolu, tas mums likās loģiski, bet arī to mēs šajā likumā iestrādāt nevarējām.

Tātad, strādājot pie 36.panta, jo, runājot par farmaceitiem asistentiem, šeit acīmredzot mums nekādu domstarpību nav, mēs esam atraduši, manuprāt, mūsuprāt... tātad komisijasprāt, ļoti labu risinājumu, ļoti precīzas redakcijas, lai šie cilvēki varētu strādāt līdz tam brīdim, kamēr tajā teritorijā piecu kilometru rādiusā, kur ir līdz 4000 iedzīvotājiem, parādās kāda farmaceita iniciēta, veidota, radīta aptieka, lai šie cilvēki varētu strādāt. Tas viss būtu šeit atrisināts.

Tātad 36.pants. 36.pantā, debatējot gan frakcijās, gan komisijā, daudzas reizes atkārtoti arī darba grupā, tika atrasts kompromisa variants, kurš piedāvā izvēles iespēju. Tātad aptiekas kapitālsabiedrības veidā drīkst darboties, ja tiek ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem: pirmkārt, ja ne mazāk kā 50 procentu kapitālsabiedrības kapitāldaļu akciju pieder farmaceitam, un, otrkārt, ne mazāk kā puse no kapitālsabiedrības valdes izpildinstitūcijas locekļiem ir sertificēti farmaceiti.

Protams, var būt, ka šie nosacījumi vienai daļai neliekas pats ideālākais variants, tomēr lielās diskusijās komisija tieši pie šāda varianta ir nonākusi.

Tāpēc es vēlos vēl arī piebilst, ka, protams, varbūt loģiskāks, labāks variants mums būtu bijis iespējams, ja ilgi gaidītais Farmaceitiskās aprūpes likums, pie kura Veselības ministrija jau vairākus gadus strādā, no Veselības ministrijas būtu nonācis līdz Saeimai. Tas, ko mēs noskaidrojām... tātad Ministru prezidentam bija jāizdod rīkojums, lai beidzot šis Farmaceitiskās aprūpes likums gada beigās parādītos pie mums, Saeimā, bet tas jau tad būtu par vēlu.

Līdz ar to es mēģināšu... tātad stāstīšu, piedāvāšu jums to redakciju, pie kādas nonāca mūsu komisija. Tika iesniegti 13 priekšlikumi.

1. – deputātes Annas Seiles priekšlikums. Tas daļēji tika atbalstīts komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā –, precizējot to, ka... Pēc reģionālās, teritoriālās reformas veikšanas nav precīzi pateikts... Ir sacīts – “lauku apvidos un apdzīvotajās vietās” attiecībā uz farmaceitu asistentiem, tātad ir jāprecizē termins, nosakot, ka tas ir novados, novadu pilsētās un novadu pagastos. Tāpēc Annas Seiles priekšlikums tika atbalstīts precizētā redakcijā 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Nav vienkāršs šis likums, un mans priekšlikums ir atbalstīts tikai vienā daļā – par tiesībām strādāt lauku aptiekās farmaceitu asistentiem, bet priekšlikuma būtība paredz 36.panta pirmajā daļā atstāt spēkā to redakciju, kāda ir pašlaik spēkā, un šis priekšlikums ir sagatavots, pamatojoties uz Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības, Latvijas Farmaceitu biedrības, Aptieku biedrības, Latvijas Farmaceitu arodbiedrības priekšlikumiem; atbalstu tam ir izteikusi Aptieku attīstības biedrība un SIA “Eiroaptieka”.

Kāpēc būtu nepieciešams saglabāt šo normu, ka tikai farmaceits var būt aptiekas īpašnieks? Protams, aspekti ir vairāki. Mēs varētu domāt, ka jebkurš uzņēmējs varētu vadīt arī aptieku, bet, kā to jau mums ir pierādījuši vairāki speciālisti, kas nodarbojušies ar aptieku biznesu ne visai veiksmīgi, kā, piemēram, speciālisti metalurģijas nozarē... Pēc tam hokeja lietu pārzinātāji arī ir atvēruši aptiekas... Ja mēs gribētu pilnīgu atbildību prasīt no zāļu tirgotājiem un aptieku īpašniekiem, tad, protams, aptiekas īpašnieks vislabāk varētu būt persona, kura pārzina šo nozari, kurai ir profesionālas zināšanas. Un tad arī ētikas normas varētu tikt ievērotas, kā to prasa vairākas farmaceitu biedrības.

Šajā gadījumā, ja tiks atbalstīts manis iesniegtais 1.priekšlikums pilnībā, tad, protams, ir jāņem vērā arī tas, ka būtu jāatbalsta arī divi nākamie mani priekšlikumi, kas ir cieši saistīti un kas nosaka pārejas periodu vēl viena gada garumā, – tas ir, 8.priekšlikums un 11.priekšlikums. Tātad jāatbalsta gan 8., gan 11. – manis iesniegtie priekšlikumi, kuri paredz, ka aptiekām vēl vienu gadu var saglabāties līdzšinējie īpašnieki, bet aptieku pārdot var tikai farmaceitu vadītām aptiekām un arī farmaceitiem, kas tās veido no jauna.

Protams, šis periods – viens gads – varbūt ir nedaudz par īsu, bet gada laikā, ja mēs šo pārejas periodu pagarinām, arī šīs attiecības var nokārtot.

Sociālo un darba lietu komisijā bija debates sakarā ar to, ka būs jauns likums – Farmaceitiskās aprūpes likums – un tad šis likums zaudēs spēku. Jaunajā Farmaceitiskās aprūpes likumā visas šīs normas varēs pilnībā sakārtot. Jo tik tiešām kaut kādi kardināli pārkārtojumi pašā pēdējā brīdī, izslēdzot pārejas noteikumus, kuros tika paredzēts 10 gadu periods, kad stāsies spēkā norma, ka aptiekas var... pēc kura stāsies spēkā norma, ka aptiekas var pārvaldīt tikai farmaceiti... Tas periods beidzas šā gada beigās. Un sākumā arī divu gadu vai viena gada periods Sociālo un darba lietu komisijā tika atbalstīts.

Es esmu saņēmusi arī atzinību no Latvijas ārstu biedrības, un tātad speciālisti piekrīt šo normu saglabāšanai, veidojot šā likuma izmaiņas.

Es ierosinu: atbalstiet, lūdzu, šo priekšlikumu un reizē ar to arī 8.priekšlikumu un 11.priekšlikumu, un tādā gadījumā farmaceiti būs tie, kas rūpēsies par to, lai aptiekās zāles nebūtu dārgas, lai būtu savstarpēja aptieku konkurence un lai ņemtu vērā arī ekonomisko situāciju mūsu valstī, jo Latvijā zāles tiešām ir dārgākas nekā apkārt esošajās valstīs.

Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu būsim taču reālisti un atzīsim, ka ekskluzīvu tiesību piešķiršana uz īpašumu kādai īpašai grupai ir pārmērīgs solis! Tas nav samērojams ar iespējamo labumu. Sabiedrības interesēs ir nevis kādam atņemt tiesības, bet nodrošināt iedzīvotājus ar pieejamu un kvalitatīvu pakalpojumu. Kvalitatīvs pakalpojums tiek nodrošināts ar normu, ka īpašnieks, lai kāda viņam būtu izglītība, obligāti pieņem darbā sertificētu farmaceitu, kas vada aptieku. Iedzīvotājus apkalpo tikai farmaceiti, bet kam pieder investētā nauda – tas iedzīvotājus taču neinteresē, un ar to arī ir pietiekami. Un nevienam neko nevajag atņemt. Tādu ekskluzivitāti rada precedenti, ka slimnīcas piederēs tikai ārstiem, lidsabiedrības – tikai pilotiem.

Eiropā pašlaik vērojama pretēja kustība. Neskatoties uz vecās Eiropas tradīcijām par amatu cunftēm, Norvēģija pilnībā liberalizēja savu tirgu 2001.gadā, un arī Zviedrija pagājušajā gadā radikāli mainīja savu nostāju, aptiekas pārdodot uzņēmējiem. Arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā nav šādu ierobežojumu.

Līdz ar to domāju, ka Seiles kundzes piedāvātais priekšlikums tiešām nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Seiles kundzes un visu farmaceitu bažas par to, ka tiek atņemtas iepriekš solītās tiesības uz īpašumu... Patiesībā es gribu teikt tā: ja īpašuma forma tiek saistīta ar izglītību – konkrēti ar farmaceitisko izglītību –, tad pilnīgi droši es varu pateikt, ka arī ārstu farmaceitiskā izglītība principā neatpaliek no farmaceitu izglītības. Un līdz ar to, ja ir šī izglītība, tad... Vajadzēja papildināt ar to, ka arī ārstiem var piederēt aptiekas.

Bet principiālā lieta ir tāda, ka 36.panta normas paredz faktu, ka ne mazāk kā puse kapitālsabiedrības īpašumtiesību... un puse valdes locekļu ir farmaceiti. Bet šo pašu normu var papildināt, tātad pateikt to: “ne mazāk”, un tas nenozīmē, ka nevar būt vairāk. Un, ņemot vērā to, ka farmaceitu skaits ir ierobežots, uzņēmējs bez farmaceita nevar izveidot aptieku, bet farmaceits – var.

Tātad, ja farmaceiti gribētu panākt faktu, ka aptiekas pieder tikai farmaceitiem, tad nav jādara daudz – viņiem vienkārši ir labi jāapvienojas un jāvienojas par to, ka viņi neies strādāt tajās aptiekās, kas pieder uzņēmējiem. Līdz ar to šo normu farmaceiti pilnīgi brīvi var apiet. Bet jāņem vērā tas, ka mēs visi esam ieinteresēti, lai aptieku skaits atbilstu pieprasījumam, taču šobrīd ir skaidri redzams, ka to farmaceitu skaits, kuri paši gribētu būt par uzņēmējiem, nav tik liels, lai nodrošinātu šo kopējo aptieku skaitu.

Tāpēc pieņemtā 36.panta redakcija ir kompromiss, bet, kā jau es teicu, ja farmaceiti gribēs būt par īpašniekiem, viņiem ir pilnas iespējas arī saskaņā ar šo redakciju kļūt par tādiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Manas uzrunas mērķis ir skaidrot jums, kolēģi, to, ko varbūt ne sevišķi precīzi pateica manis dziļi cienītā kolēģe Anna Seiles kundze. Nav tā, ka jau šodien vai arī saskaņā ar 3. – komisijas priekšlikumu jebkurš uzņēmējs var vadīt aptieku. Aptieku var vadīt vienīgi farmaceits vai, kā Sociālo un darba lietu komisija 3.priekšlikumā ir iestrādājusi, farmaceita asistents. Tur šīs normas ir noteiktas.

Gribētos atgādināt un arī vēstīt Saeimas deputātiem, ka Sociālo un darba lietu komisija, kad komisijā bija pabeigts jums priekšā celtais likumprojekta teksts otrajam lasījumam, vērsās pie Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja ar lūgumu izteikt atzinumus par šo likumprojektu, par tā otro lasījumu. Komisija saņēma pozitīvas atsauksmes, pozitīvus atzinumus gan no Tieslietu ministrijas, gan arīdzan no Saeimas Juridiskā biroja. Šajā konkrētajā gadījumā mūs interesēja tas, vai mūsu komisijas izstrādātais, otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts atbilst Satversmei, precīzāk, tās 105. un 111.pantam. Vēlreiz, kolēģi, atgādinu, ka abi atzinumi – gan no Tieslietu ministrijas, gan arīdzan no Saeimas Juridiskā biroja – ir pozitīvi.

Vienlaikus apzināmies to, ka, pieņemot šādā vai kādreiz citādā redakcijā grozījumus Farmācijas likumā, viena vai otra puse tik un tā nebūs apmierināta. Un tādēļ mēs komisijā šādi rīkojāmies. Ir pilnīgi iespējams: kāda no pusēm vērsīsies Satversmes tiesā, vienalga, kāds būs lēmums.

Kolēģi, es centīšos jums vēlreiz skaidrot, ka 1.priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Anna Seiles kundze, ir ņemts vērā un ir iestrādāts komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā. Gan jautājums par aptieku filiālēm, gan jautājums par farmaceitu asistentiem, gan arīdzan, kā Seiles kundze ir runājusi, par lauku apvidiem... Bet mēs komisijā, protams, runājam par to, kā tas ir pašreiz pēc reformas, tātad par novadu... novadu pilsētām un novadu pagastiem.

Aicinu, kolēģi, 1.priekšlikumu neatbalstīt, bet atbalstīt likumprojektu, vadoties pēc komisijas lēmuma, tas ir, atbalstīt 3.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (Nacionālās apvienības VL! – TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, cienījamie kolēģi, sanākot ārkārtas sēdē! Es gribu sacīt sekojošo: šis likumprojekts ir ārkārtīgi svarīgs. Un te no biznesa interesēm vadīties nav prāta darbs.

Kā Kraukļa kungs teica, it kā tiek izrādīta īpaša pretimnākšana kādai atsevišķai cilvēku grupai, šoreiz farmaceitiem. Jā, tā tas ir, bet tas ir jādara, jo runa ir par cilvēku veselību. Cilvēku veselību! Un, ja farmaceits vadīs savu aptieku, tad viņš darīs visu, lai domātu par cilvēku veselību, nevis par biznesu. Protams, būs arī domas par biznesu, tas ir pats par sevi saprotams, bet ne tā. Tās milzīgās ķēdes, draugi mīļie, mēs taču ļoti labi zinām, ir izveidotas un diktē noteikumus farmācijā. Tās diktē noteikumus. Tāpat noteikumus degvielas tirgū diktē “Statoil” un “Neste”. Pasaulē cenas krīt, bet viņi stāsta šeit: nē, ziniet, mēs nevaram samazināt cenas degvielai, tāpēc ka tur ir tas un tas, un tas... Viņi diktē noteikumus, jo viņi ir vadošie. Tāpat kā šīs ķēdes... Izstiepjas šīs ķēdes milzīgā garumā un diktē noteikumus. Viņi paaugstina cenas. Tās mazās aptiekas nespēj tikt viņiem līdzi. Dabīgi! Un Latvijā cenas ir milzīgas zālēm. Tādēļ, cienījamie kolēģi, tas nav tik vienkārši, ka mēs ierobežojam biznesu; te ir pamatdoma par cilvēka veselību, taču salāgojam, protams, to visu arī ar biznesu... daļēji.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts, dāmas un kungi, neapšaubāmi ir diezgan sarežģīts. Es nezinu, kāpēc 10 gadus tas ir stāvējis un neviens to nav mēģinājis modernizēt. Visi ir izlikušies, ka kaut kas nebeigsies. Bet arī to... Ir dažas lietas, ko es nesaprotu vienkārši. Te varbūt atbildīgā ziņotāja man paskaidros, vai kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar zāļu tirdzniecību... Valdes savukārt nodarbojas ar šo zāļu izstrādi. Vai ņem miezerus un piestas, pin to kopā? Es neredzu, kāpēc arguments ir tāds, ka valdes locekļiem, vismaz 50 procentiem, ir jābūt aptieķniekiem. Viņi varbūt no uzņēmumu vadības nesaprot neko. Un principā jau šādas normas regulē Civillikums. Ne mazāk kā 50 procenti pieder, teiksim, farmaceitam.

Man bija zināms vecs farmaceits Kārlis Videnieks. Tas bija vēl tajos Latvijas laikos, mana vecātēva māsas laikos... Vecātēva māsai ar farmāciju nebija nekāda sakara, un toreiz jau tās aptiekas bija drusciņ citādākas. Dakteris izrakstīja receptīti, tu aizgāji pie aptieķnieka, viņš tur saberza pulverīšus, salēja ar mikstūrām... Vakarā iedeva – un klepus nost! Un arī no citām ligām izārstēja. Modernās aptiekas, tās, ko mēs šobrīd redzam katrā universālveikalā, īstenībā ir zāļu lieltirgotavas. Un, ja te tika pieminētas kaut kādas ārzemes, tas, ka Vācijā tikai aptieķnieki var taisīt zāles, tad... Es, piemēram, tur esmu pircis par apmēram tādu pašu cenu kā pie mums gan aspirīnu pret galvassāpēm, gan vēl šādas tādas zāles, kas ir ātri nepieciešamas. Tieši benzīntankā kā par brīnumu! Iespējams, ka tā tas bija arī Zviedrijā. Es vienkārši neredzu tos argumentus...

Un kā šeit ir ar īpašumtiesībām? Teiksim, mans vecpaps, farmaceits... Es esmu viņa vienīgais mantinieks. Viņam pieder neliels, bet ienesīgs aptieku tīkliņš, bet es savukārt esmu kļuvis par deputātu ar politologa izglītību. Un tagad es saņemu mantojumā to aptieku. Ko man darīt? Manas Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu, manuprāt, ir aizskartas. Manuprāt, man tad šis mantojums ir jāpārdod, turklāt mana cena arī ir aizskarta, jo es varu atrast tikai ļoti īpatnēju cilvēku: vai nu tādu, kas pats ir farmaceits, vai arī tādu, kas sava uzņēmuma valdē paņems trīs liekēžus, farmaceitus, kuri pelnīs nevis tāpēc, ka viņi māk vadīt uzņēmumus, bet tāpēc, ka viņi ir trīs farmaceiti. Tas arābu valstīs... es zinu tos gājienus. Es nezinu, vai arī tagad tā ir, bet 60.–70.gados, ja tur, tajās dārgajās naftas valstīs, dibināja kaut kur uzņēmumu, tad vienmēr vienam arābam bija jābūt par šā uzņēmuma līdzīpašnieku. Tāpat tas Amerikā bija, kur ir indiāņu rezervācijas... Tu varēji izveidot īpašumu, tikai tur obligāti vienam no līdzīpašniekiem, kas neko nedara, neko nesaprot, bija jābūt indiānim.

Es protams, piekrītu, ka kaut kāds kompromiss acīmredzot bija jārod. Varbūt Seiles kundzes priekšlikums bija savā ziņā pat pareizāks. Atlikt vēl vienu gadu un tad 2.oktobrī izdarīt to, kas jāizdara, un tad ar skaidru galvu... Tu pārāk nereaģē... Protams, nedrīkst nereaģēt uz sabiedrības grupu spiedienu, bet izveidojas situācijas, kurās mēs pārāk sākam uz to reaģēt. Katra sīka vai lielāka grupa kļūst par mūsu potenciālajiem vēlētājiem. Nu, tā tas nav!

Man ir tik daudz neskaidrību... Es, protams, rīkošos saskaņā ar komisijas lēmumu, kā mums ir frakcijā pieņemts, ja nemaldos, bet skaidrību es šeit gribētu iegūt, kāpēc... Ko valdēs darīs farmaceiti, kam ar uzņēmumu vadību nav nekad nekāda sakara bijis?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Bendrāte.

S.Bendrāte.

Jā, farmaceiti, kā mēs komisijas sēdēs diskutējām, valdēs darīs to, ko jau bija iecerējušas šīs farmaceitu apvienības... To, ka viņi noteiks politiku šajā uzņēmumā. Uz to bija liktas tās cerības.

Nu jā... bet tādas bija diskusijas mums komisijā. Un šis bija galvenais arguments, ka tādā veidā varētu ietekmēt politiku šajā uzņēmumā.

Sēdes vadītājs.

Skaidrs... Paldies.

S.Bendrāte.

Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Tātad es atgādinu, ka mēs šobrīd runājam par 1.priekšlikumu, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā ar 3.numuru, bet deputāte Seile uzskata, ka ir jābalso par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 32, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Bendrāte.

2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

Un tad ir 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tika ilgi diskutēts, ilgi spriests par to. Gribu atgādināt, ka farmācijas nozares politika ir atstāta dalībvalstu ziņā, nav nekādas īpašas Eiropas Savienības regulas, kas noteiktu, kā būtu jārīkojas. To izšķir pati dalībvalsts, tikai nodrošinot to, ka tas ir sabiedrības interesēs. Un Eiropā notiek šobrīd tā, ka ir gan tā, gan tā: ir tikai farmaceitu vadītas aptieku sistēmas, kur īpašumtiesības ir tieši farmaceitiem, un ir arī jaukta tipa kapitāla īpašumtiesības. Tā ka ir gan tā, gan tā. Apmēram puse pret pusi šobrīd ir Eiropā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Desmit gadus atpakaļ es gan nebiju parlamenta deputāts, es vispār nebiju aktīvajā politikā, bet toreiz varēja atrast kaut kādu racionālu graudu. Toreiz nolēma, ka privatizācijas laikā būs drošāk, ka aptiekas piederēs farmaceitiem.

Un tā šajos desmit gados jau mēs varam skatīties, kas tad īsti šos lēmumus ir pieņēmis, kas ir noticis reālajā dzīvē. Vairāk nekā 500 farmaceiti savas kapitāldaļas pārdevuši. Nu, tātad viņi faktiski negrib nodarboties ar biznesu, viņi grib nodarboties ar savu pamatprofesiju, un tas ir arī loģiski. Un šitā visa rezultātā Latvijā ir izveidojies dabiskā ceļā aptieku spektrs, kurā apmēram puse aptieku ir tīklu aptiekas, dažādu konkurējošu tīklu aptiekas, un puse – individuālās aptiekas. Un piedevām, piemēram, 70 procenti no visiem šiem uzņēmumiem pieder Latvijas kapitālam, un līdz ar to var teikt, ka konkurence ir samērā asa un tieši konkurence ir tā, kas dzen zāļu cenas uz leju, nevis uz augšu, kā šeit mēģināja stāstīt Tabūna kungs.

Protams, pirms desmit gadiem to zāļu īpatsvars, kuras gatavoja aptiekās, bija samērā liels, toties tagad, kā mēs visi zinām, apmēram 99 procenti no pārdotajiem medikamentiem ir rūpnieciski ražoti. Un turklāt 70 procenti no šiem medikamentiem tiek pārdoti tikai un vienīgi tad, ja tiek uzrādīta ārsta recepte. Savulaik bija tā, ka tiešām jebkurš cilvēks iegāja aptiekā un prasīja jebkuras zāles un tad aptiekārs mēģināja saprast, vai viņam tās zāles der vai ne. Tagad tādas zāles, kas ir nopietni medikamenti, bez ārsta izrakstītas receptes nemaz iegādāties nevar.

Un te tiešām rodas jautājums: nu kāds sakars tam visam ar to, kam pieder šī aptieka? Tieši sabiedrības un iedzīvotāju interesēs ir šī izvēles iespēja – vai iet uz aptieku, kas pieder farmaceitam, vai uz aptieku, kas pieder kādam tīklam. Un pacients balso ar šo savu izvēli. Un jāteic, ka gan tīklos, gan šajās individuālajās aptiekās ir gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi piemēri. Šajā karstajā laikā plašsaziņas līdzekļos varēja lasīt par aptiekām, kurās ne tā, kā vajag, zāles glabā. Bija starp tiem gan vieni, gan otri īpašnieki. Tā ka nevar teikt, ka tur, kur īpašnieks ir farmaceits, viss ir ideālā kārtībā (vai arī otrādi).

Un būtībā mēs, izslēdzot vienu no šīm iespējām, tieši iedzīvotāju intereses ierobežojam.

Un vēl. Protams, ir skaidrs, ka, ja mēs paliktu pie šā regulējuma, ka no nākamā gada var piederēt tikai farmaceitiem, tad apmēram puse aptieku vienkārši, visticamāk, tiktu slēgtas. Nu kur tad te būtu tas iedzīvotāju ieguvums? Tādēļ jāteic, ka ar diezgan smagu sirdi (jo, man šķiet, komisija nav atradusi to vislabāko variantu, bet šis ir tomēr labāks kā nekas) tomēr acīmredzot šis komisijas priekšlikums ir jāatbalsta, bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka vai nu šai, vai, visticamāk, nākamajai Saeimai tomēr pie šā jautājuma būs jāatgriežas un Kārļa Leiškalna ļoti pareizi pieminētie piemēri par indiāņiem un naftas šeihiem būs jāatrisina arī šajā likumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei. Seiles kundze, jums pietiks ar trīsarpus minūtēm?

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Pēc Kraukļa kunga runas man radās pārdomas. Ja mēs nenobalsojam par 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, tādā gadījumā spēkā paliek pirmā lasījuma redakcija. Un šī redakcija tik tiešām nav no tām veiksmīgākajām. Ja ir jāizvēlas starp šīm divām redakcijām, es aicinu Saeimu atbalstīt 3.priekšlikumu, ko sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija, jo šeit tomēr farmaceitiem tiek paredzētas vismaz kaut kādas iespējas ietekmēt kapitālsabiedrības darbību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai. Barčas kundze, jums pietiks ar divām minūtēm?

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Noklausījusies cienīto kolēģi Kraukļa kungu, es galu galā diez ko saprast vairs nevaru. Jo ne Kraukļa kunga, ne Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumus Sociālo un darba lietu komisija nesaņēma.

Un šodien spriedelēt un runāt, ka tas, ko komisija izstrādāja, it kā neesot labākais rezultāts un ka mēs kā pa džungļiem... vai ka vēl nezin pie kā varētu atgriezties... Es domāju, tas nav saprātīgi.

Otrkārt. Ja šodien netiek nobalsots par komisijas priekšlikumu – 3.priekšlikumu, cienītie kolēģi, – un, manuprāt, uz to šodien arī aicināja Kraukļa kungs –, tad vismaz liela daļa uzņēmēju taisnā ceļā dosies uz Satversmes tiesu. Un viņiem būs taisnība! Kaut gan, Kraukļa kungs, jūs šo riņķa danci šeit, Saeimā, pats sākāt! Jo – ar ko tad tas viss sākās? Un tikai pēc tam pieslējās Sociālo un darba lietu komisija. Pirmā diskusija ar uzņēmējiem farmaceitiem notika jūsu vadītajā Saeimas Tautsaimniecības komisijā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai kāds uzstāj uz balsojumu par 3.priekšlikumu? (No zāles: “Nē!”) Uz balsojumu neviens neuzstāj. Tātad 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Turpinām ar 4.priekšlikumu.

S.Bendrāte.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums – attiecas uz farmaceitu asistentiem, te ir precizēta redakcija. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

5. – Kārļa Šadurska priekšlikums. Netika atbalstīts, jo ir jau noteiktas kvalifikācijas un prasības farmaceitiem – vadītājiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts jau 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

8. – deputātes Annas Seiles priekšlikums par termiņa atlikšanu (No zāles: “Nav balsojams!”), skatot 36.pantu, par vienu gadu...

Sēdes vadītājs.

Šis vairs nav balsojams.

S.Bendrāte.

...tas, kā saka, tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī tas pēc būtības vairs nav balsojams.

Turpinām ar 9.priekšlikumu.

S.Bendrāte.

Jā.

9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

11. – deputātes Annas Seiles priekšlikums. Tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Bendrāte.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte.

13. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts. Tas nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka mēs tiešām gan Tieslietu ministrijai, gan Juridiskajam birojam esam lūguši, kā saka, šīs redakcijas izskatīšanu, un tika saņemti, kā jau arī vadītāja teica, pozitīvi atzinumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Bendrāte.

Līdz ar to visi 13 likuma grozījumi ir izskatīti. Es komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies,

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mums ir laiks pārtraukumam.

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL! – TB/LNNK frakcija).

Informācija Juridiskajai komisijai. Aicināti visi uz sēdi pēc 5 minūtēm Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Tūlīt, pēc 5 minūtēm, komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm, un arī Sociālo un darba lietu komisijas sēde būs pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es aicinu jūs nekavējoties pulcēties komisijas telpās. Nekavējoties! Un tūlīt pēc tam arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”)

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks, Uldis Briedis, Ilma Čepāne. Ir. Guntis Jānis Eniņš. Nav. Uldis Ivars Grava. Nav. Pēteris Hanka. Nav. Jānis Klaužs. Nav. Andrejs Klementjevs. Nav. Madars Lasmanis. Nav... ir! Ainars Latkovskis. Ir. Visvaldis Lācis. Ir. Kārlis Leiškalns. Ir. Liene Liepiņa. Ir. Ingmārs Līdaka. Ir. Anatolijs Mackevičs... Es atvainojos, ir. Nav reģistrējušies arī Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Vaira Paegle, Anta Rugāte, Mareks Segliņš, Dagnija Staķe un Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Varētu vēl vienu reizi nozvanīt? Pulkstenis ir 14.00, bet liekas, ka nav kvoruma.

Godātie kolēģi, es atgādinu, ka mēs izskatījām likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 1683/Lp9, un šis likumprojekts tiek izskatīts pirmajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Strādāsim ar dokumentu Nr.5483. Likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (reģistrācijas numurs 1683/Lp9) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.septembris.

Sēdes vadītājs.

1.septembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts ar analoģisku nosaukumu (vārds “grozījums” šoreiz gan daudzskaitlī, jo grozījumi ir vairāki) – “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, (reģistrācijas numurs 1854/Lp9), pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” un nolēma atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (reģistrācijas numurs 1854/Lp9) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.septembris šinī gadā.

Sēdes vadītājs.

1.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6220 – likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to savā sēdē.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Sokolovskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.augusts.

Sēdes vadītājs.

23.augusts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums”, otrais lasījums.

Saņemts viens priekšlikums no Saeimas deputāta Jāņa Porieša. Komisija priekšlikumu ir izskatījusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 9. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.septembris.

Sēdes vadītājs.

9.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija likumprojektu izskatīja vēlreiz. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 9.septembris.

Sēdes vadītājs.

9.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6275 – likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, ko ir sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šis likumprojekts ir nepieciešams tāpēc, ka diemžēl Finanšu ministrija savlaicīgi nav sagatavojusi likuma grozījumus, kas atbilstu Eiropas direktīvai, un tāpēc Latvijai draud pārkāpuma procedūra. Līdz ar to faktiski likumprojekts harmonizē mūsu likumu ar šo Eiropas direktīvu. Un tāpēc es aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 1, atturas – 13. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.A.Krauklis.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

V.A.Krauklis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.augusts, un izskatīšana – nākamajā ārkārtas vai kārtējā sēdē.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.augusts, un izskatīšana – nākamajā kārtējā vai ārkārtas sēdē. Deputāti neiebilst.

Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Kā jūs zināt, Likums par budžetu un finanšu vadību noteic, ka, lai finanšu ministrs varētu veikt apropriāciju pārdali no vienas ministrijas uz otru, ir nepieciešama Saeimas piekrišana.

Šajā sakarībā Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija apsardzi ir pārņēmusi policija... ir pārņēmusi no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un šajā sakarībā ir jāseko arī finansējumam, un tādēļ šis Saeimas lēmums paredz apropriācijas pārdali divās apakšprogrammās no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju. Kopējā summa ir 484 596 lati.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēl paziņojumi, un reģistrē­simies.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc desmit minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 14.15 komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam (Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”).

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Saeimas Ārlietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm Saeimas Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Reģistrācijas rezultāta nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies sešpadsmit deputāti: Ainars Baštiks, Uldis Briedis, Guntis Jānis Eniņš, Uldis Ivars Grava, Pēteris Hanka, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Sarmīte Ķikuste... ir, Jānis Lagzdiņš... ir, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Vaira Paegle, Anta Rugāte, Mareks Segliņš, Dagnija Staķe un Mihails Zemļinskis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas ārkārtas sēdi un ārkārtas sesiju pasludinu par slēgtu.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!