Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 10.augustā

AM: Par ārvalstu karakuģu ienākšanas un uzturēšanās kārtību Latvijas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās

10.augustā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, un iziet no tiem”.

Noteikumu projekts paredz, ka atļauju ārvalstu karakuģiem ienākt un uzturēties Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās izdod Ārlietu ministrija. Savukārt atļauju ārvalstu karakuģiem ar atomdzinējiem un kodolieročiem ienākt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās izdod Aizsardzības ministrija, saskaņojot ar Vides ministriju un informējot Ārlietu ministriju.

Ienākšanas atļauju diplomātiskā ceļā lūdz ārvalstu karakuģa pārstāvētās valsts vēstniecība vai Ārlietu ministrija ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās ārvalstu karakuģu ienākšanas. Ja uz ārvalsts karakuģa kā oficiāla persona atrodas valsts vadītājs vai valdības loceklis, ienākšanas atļauju lūdz ne vēlāk kā 7 dienas pirms ārvalstu karakuģa ienākšanas.

Baltijas jūras eskadras (BALTRON) sastāvā esošajiem ārvalstu karakuģiem saskaņā ar tās ikgadējo pasākumu plānu ienākšanas atļauju ostā izsniedz uz vienu kalendāro gadu pēc attiecīga Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas vai Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas lūguma.

Uzturoties Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, ārvalstu karakuģi ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus.

Ārvalstu karakuģu sagaidīšanu un nepieciešamo nodrošinājumu – piestātņu apsardze, sakaru virsnieks, palīdzība sadarbībā ar vietējo pašvaldību – uzturēšanās laikā organizē Nacionālie bruņotie spēki.

Ja ārvalsts karakuģis avārijas vai stihiskas nelaimes dēļ, medicīniskās palīdzības nepieciešamības vai citu ārkārtēju iemeslu dēļ ir spiests ienākt un īslaicīgi uzturēties Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos vai ostā, ārvalsts karakuģa komandieris ziņo par to Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram.

Šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanas gadījumos, kā arī ārkārtējos gadījumos Aizsardzības ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalstu karakuģis nekavējoties atstāj ostu, iekšējos ūdeņus vai teritoriālo jūru.

AM: Par finansējuma piešķiršanu O.Kalpaka memoriālajam muzejam “Liepsalas”

10.augustā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par līdzfinansējuma piešķiršanu Madonas novada pašvaldībai”.

Līdzfinansējuma piešķiršana Madonas novada pašvaldībai nepieciešama, lai nodrošinātu Oskara Kalpaka piemiņas saglabāšanu un veicinātu jaunatnes militāri patriotisko audzināšanu.

Starp Aizsardzības ministriju, Ošupes pagasta padomi, Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fondu un Anitu Kalpaku-Borovkovu 2009.gadā tika noslēgta vienošanās par sadarbību Oskara Kalpaka piemiņas uzturēšanā daļā no nekustamā īpašuma “Liepsalas”, kas atrodas Madonas novada Ošupē, nodrošinot tā apsaimniekošanu, kā arī organizējot ikgadējos pasākumus.

Normatīvais akts paredz piešķirt Madonas novada pašvaldībai 1/3 no 2010.gadā nekustamā īpašuma “Liepsalas” apsaimniekošanai nepieciešamās summas no Aizsardzības ministrijas 2010.gada budžeta līdzekļiem (attiecīgi 1724 latus).

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa

ĀM: Par savstarpējo braucienu vienkāršošanu Latvijas un Baltkrievijas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem

10.augustā Ministru kabinets apstiprināja Ārlietu ministrijas izstrādāto likuma projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu”.

Vienošanās projekts ievieš vietējās pierobežas satiksmes atļauju un tās izsniegšanas kārtību pierobežas teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem, pamatojoties uz abu pušu saskaņotiem sarakstiem. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas paredzēts izsniegt ar derīguma termiņu no 1 līdz 2 gadiem un ar to varēs uzturēties otras puses valsts pierobežas teritorijā 90 dienas 180 dienu laikā. Par atļauju pieteikumu izskatīšanu paredzēta nodeva 20 eiro apmērā. Vienošanās paredz atbrīvojumu no valsts nodevas pensionāriem, bērniem līdz 18 gadu vecumam un invalīdiem.

Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas tiks izsniegtas, ja ieceļošanas mērķis otras puses teritorijā ir, piemēram, personai piederošā nekustamā īpašuma apsaimniekošana, radinieku apmeklējums, radinieka smaga slimība vai nāve, radinieku apbedījuma vietu apmeklējums, medicīniskās palīdzības saņemšana, piedalīšanās kultūras, izglītības un sporta pasākumos un to organizēšana, ko regulāri rīko pušu valsts pārvaldes iestādes un institūcijas, piedalīšanās pasākumos, kas saistīti ar vietējām tradīcijām vai reliģiskiem rituāliem, kā arī regulāra ekonomisko kontaktu īstenošana, pamatojoties uz attiecīgiem līgumiem. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas nedod tiesības strādāt otras puses teritorijā.

Šobrīd Latvijas un Baltkrievijas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem nepieciešama vīza, lai ieceļotu otras valsts pierobežas teritorijā. Saskaņā ar 2002.gada līgumu pierobežas iedzīvotāju skaits, kuri izmantoja atvieglotus ceļošanas nosacījumus, Baltkrievijas pusē bija 600, Latvijas pusē – aptuveni 800. Tā kā vienošanās projektā ir noteikta plašāka pierobežas teritorija par šobrīd spēkā esošajā līgumā noteikto, precīzu iedzīvotāju skaitu, uz kuriem vienošanās tika attiecināta, nav iespējams noteikt.

Pēc vienošanās spēkā stāšanās Latvijas pierobežas iedzīvotājiem būs iespējams pieprasīt pierobežas satiksmes atļaujas Baltkrievijas konsulātā Daugavpilī, savukārt Baltkrievijas pierobežas iedzīvotājiem – Latvijas konsulātā Vitebskā.

Vienošanās stāsies spēkā pēc tās ratifikācijas abu valstu parlamentos. Pēc tās spēkā stāšanās spēku zaudēs 2002.gada 27.novembra Latvijas–Baltkrievijas līgums par vienkāršotu robežas šķērsošanu kārtību pierobežas iedzīvotājiem.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sastāvu un uzdevumiem

10.augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes nolikums, kas nosaka padomes sastāvu, funkcijas, uzdevumus un tiesības, padomes sēžu sasaukšanas un norises kārtību.

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome tiek veidota kā koleģiāla un koordinējoša institūcija, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars Ministru kabineta sēdē atzīmēja, ka “Latvijas ekonomikas straujākai izaugsmei ir būtiski piesaistīt ārvalstu investīcijas, kas nodrošinātu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu un radītu jaunas darba vietas. Tāpēc Latvijai kā valstij pastiprināti jāstrādā divos virzienos – gan jāatbild uz potenciālo investoru pieprasījumiem, gan pašai jāveido skaidrs un abpusēji izdevīgs piedāvājums potenciālajiem investoriem”.

Analizējot nozaru izaugsmi Eiropas mērogā un Latvijas konkurētspēju salīdzinot ar Baltijas valstīm, Poliju, Čehiju, pašlaik ir identificētas septiņas nozares, kurās Latvijai ir vislielākās iespējas piesaistīt ārvalstu investīcijas – kokapstrāde, metālapstrāde un mašīnbūve, transports un loģistika, zaļās tehnoloģijas, veselības aprūpe, dzīvības zinātnes (farmācija un biotehnoloģijas) un informāciju tehnoloģijas.

Padomes priekšsēdētājs būs Ministru prezidents, tā vietnieks – ekonomikas ministrs. Padomes sastāvā vēl iekļauti finanšu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, satiksmes, vides, izglītības un zinātnes, zemkopības, kā arī ārlietu ministrs. Padomes sekretariāta funkcijas veiks valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (LIAA). Daudzu gadu garumā īstenojot investīciju piesaistes projektus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas atbildīga par ārvalstu investīciju piesaistes politikas īstenošanu, apkalpojot ienākošos ārvalstu informācijas pieprasījumus, sniedzot informāciju par investīciju vidi Latvijā, kā arī aktīvi piedāvājot Latvijas konkurences priekšrocības potenciāliem ārvalstu investoriem un organizējot to vizītes Latvijā, ir identificējusi dažādus administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībā un tās attīstībā.

Lai tos risinātu, Ekonomikas ministrija kopš 1999.gada izstrādā un īsteno Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, ar kura palīdzību ir izdevies vienkāršot uzņēmējdarbības vidi Latvijā un mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem.

Tomēr praksē redzams, ka vairāki ārvalstu investīciju projekti ir zaudēti citu, joprojām neatrisinātu problēmjautājumu dēļ, piemēram, industriālo zemesgabalu un infrastruktūras trūkums, teritoriālā plānojuma nepilnības, kā arī nozaru vajadzībām un izaugsmei neadekvāta izglītības sistēma un kvalificēta darbaspēka trūkums.

Latvijā, atšķirībā no daudzām Eiropas Savienības valstīm, dažādu projektu virzīšana un saskaņošana valsts institūcijās reizēm ilgst līdz pat 2–4 gadiem, kas bieži kļūst par iemeslu ārvalstu investora izvēlei par labu citai valstij vai vietējo projektu apturēšanai un pat pārtraukšanai.

Šobrīd LIAA jau uzsākusi veidot jaunu pieeju valstij nozīmīgu vietējo un ārvalstu investīciju projektu īstenošanā, mērķtiecīgāk un efektīvāk izmantojot valsts rīcībā esošos resursus. Jaunās pieejas pamatā ir investīciju piesaistes metodoloģija “Polaris”, kas paredz vienotu un saskaņotu ministriju, pašvaldību, infrastruktūras uzņēmumu un valsts iestāžu rīcību stratēģiski nozīmīgu vietējo un ārvalstu investīciju projektu realizēšanā. Efektīva dažādu valsts institūciju sadarbība Latvijas investīciju projektu portfeļa veidošanā tiks nodrošināta ar Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes starpniecību.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām

10.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus.

Noteikumi pilnveidos neatbilstoši veikto izdevumu ziņošanas kārtību Eiropas Komisijai (EK). Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem EK ziņot papīra formātā, izmantojot standarta ceturkšņa ziņojuma formu. Minētā kārtība ir smagnēja un neelastīga, jo paredz ziņojuma apstrādi un pārsūtīšanu, iesaistot vairākas institūcijas, kas notiek ilgā laika periodā, neveicinot vienotas prakses izveidi.

Jaunā kārtība minēto procedūru atvieglos, jo paredz par visām konstatētajām neatbilstībām rīkot ceturkšņa sanāksmi, kurā visas iesaistītās institūcijas klātienē varēs izrunāt attiecīgā ceturkšņa ietvaros konstatētos neatbilstoši veikto izdevumu gadījumus, attiecīgi veidojot kopīgu izpratni un praksi. Turpmāk arī EK tiks ziņots elektroniskā formātā, aizstājot saraksti papīra formā. Tāpat ir mainīta neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtība no ES fonda finansējuma saņēmēja, kas ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde.

Šobrīd pastāvošā kārtība nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES fonda finansējuma saņēmējiem – t.i., gan publiskā, gan privātā sektora. Savukārt jaunā kārtība paredz stingrāk vērsties pret ES fonda finansējuma saņēmējiem, kas pārstāv publisko sektoru – tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēm, atvasinātām publiskām personām vai citām valsts iestādēm.

Tādējādi minētās iestādes tiks disciplinētas un motivētas lielāku uzmanību pievērst drošai, caurskatāmai ES fondu projektu vadībai. Tā publiskā un privātā sektora ES finansējuma saņēmēji tiks nostādīti līdzvērtīgās pozīcijās, paredzot abiem vienādus neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas nosacījumus.

Noteikts arī maksimālais termiņš, kādā attiecīgajai ES fondu administrēšanā iesaistītajai institūcijai jāpieņem lēmums par projekta ietvaros neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu (administratīvo aktu jāizdod trīs mēnešu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas), bet ne ilgāk par lietas noilguma termiņa (t.i. ne ilgāk par 4 gadiem).

Līdz šim bija sastopami atsevišķi gadījumi, kad lēmuma pieņemšanai tika veltīts nesamērīgi ilgs laika periods, jo pašreizējais regulējums neparedzēja ievērot konkrētu laika limitu. Tā finansējuma saņēmējam nācās nevajadzīgi ilgi gaidīt attiecīgā lēmuma pieņemšanu.

FM: Par grozījumiem likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli

10.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).

Lai palielinātu uzņēmumu likviditāti ekonomiskās krīzes periodā, grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredz iespēju UIN maksātājiem pie zināmiem nosacījumiem uz trīs gadiem atlikt uzņēmumu ienākuma nodokli par izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem, uzkrājumu veidošanas vai palielināšanas brīdī nepalielinot apliekamo ienākumu.

Grozījumi veikti, jo, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, nodokļu maksātājiem veidojas likviditātes problēmas sakarā ar darījumu partneru nespēju laikus norēķināties par saņemtām precēm un pakalpojumiem. Lai arī atlīdzība par saņemtām precēm un pakalpojumiem nav saņemta, tā veido ar UIN apliekamu ienākumu. Savukārt, lai gan preces vai pakalpojuma saņēmējs maksājumus nav veicis, tā ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums par saņemtajām precēm un pakalpojumiem tiek samazināts.

Grozījumi paredz, ka taksācijas periodā izveidotie speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem, kuri nepalielinās ar nodokli apliekamo ienākumu, nedrīkstēs pārsniegt 20% no ar nodokli apliekamā ienākuma.

Savukārt nodokļa maksātājam, kas sešu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās nebūs norēķinājies par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, par parāda summu būs jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums, ja kreditors tam būs nosūtījis paziņojumu, ka parāds tiek kvalificēts kā nedrošs un tam tiek veidoti speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem.

Ja trīs gadu laikā izveidotie uzkrājumi nebūs samazināti, iekļaujot tos apliekamajā ienākumā vai zaudētu parādu norakstot izmaksās, tad apliekamo ienākumu palielinās par nedrošo parādu, kam ir bijuši izveidoti speciālie uzkrājumi.

Grozījumus likumā vēl skatīs un par tiem lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

FM: Par pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai

10.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un atbilstoši ministriju un sociālo partneru iesniegtajiem priekšlikumiem precizētais pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai.

Kopumā darba grupa (izveidota ar premjera rīkojumu) plānā iekļāvusi šādas pamatpasākumu grupas – legālās uzņēmējdarbības atvieglošana, atbalsts krīzes grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, vienreizēja iespēja legalizēt nedeklarētos ienākumus, kontrolējošo iestāžu analītisko spēju stiprināšana, efektīvākas sankcijas, taisnīgāka nodokļu politika, pilnvērtīgāka komunikācija un lielāka atklātība.

Plāna mērķis ir padarīt darbošanos ēnu ekonomikā pēc iespējas neizdevīgāku un darbošanos legālajā ekonomikā pēc iespējas izdevīgāku, atvieglojot pāreju uz legālo ekonomiku un uzlabojot komunikāciju starp publisko pārvaldi un sabiedrību.

Lai pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai radītu pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz tiem uzņēmējiem, kuri pilda savas saistības pret valsti, un radītu tiem motivāciju arī turpmāk darboties legāli, darba grupa rosina ieviest pasākumus, kas nodalītu uzņēmējus, kuri godīgi pilda savas saistības pret valsti, no ēnu ekonomikas dalībniekiem, piemērojot tiem atšķirīgu attieksmi no valsts puses (izvērtējot iespējas izveidot uzticamo uzņēmēju sarakstu un Latvijas “atzītā komersanta” shēmu).

Paredzēts, ka, izvērtējot uzticamo uzņēmēju sarakstu izveidošanu, t.i., izstrādājot koncepciju, tiks izvērtēta arī iespēja izmantot Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izstrādāto uzņēmumu “ilgtspējas indeksu”.

Atbilstoši ministriju un sociālo partneru priekšlikumiem ir saīsināts ieviešanas termiņš sākumdeklarēšanai un no nereģistrētas darbības iegūto līdzekļu legalizācijai, plāns paredz, ka abi pasākumi pilnībā tiks ieviesti līdz nākamā gada jūlijam.

Tā kā ekonomiskās krīzes apstākļos daudziem uzņēmumiem rodas grūtības izpildīt savas nodokļu samaksas saistības, kas palielina risku, ka šie uzņēmumi varētu tikt likvidēti vai pievērsties ēnu ekonomikas aktivitātēm, darba plānā tiek piedāvāti atbalsta pasākumi īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar valsti savu saistību izpildē, tai skaitā paredzot vienreizēju pasākumu nokavējuma un soda naudas dzēšanai, ja tiek nomaksāta nodokļu pamatparāda summa.

Lai samazinātu motivāciju darboties ēnu ekonomikā, ir jāsamazina iespējamais ieguvums, t.i., jāpalielina risks tikt atklātam, jāpilnveido sankciju sistēma, kas radītu būtiskus materiālos zaudējumus un ierobežotu attiecīgo personu iespējas turpināt neatļautās darbības, līdz ar to pasākumu plāns ietver uzdevumus kontrolējošo iestāžu kapacitātes celšanai, sodu celšanai un kopējās sodu sistēmas pārskatīšanai.

Tāpat jāierobežo ēnu ekonomikas dalībnieku pieeja sadarbības līgumiem ar valsti – iepirkumos, projektos, kā arī administratīvo prasību vienkāršojumiem.

Viens no būtiskiem apstākļiem, kas attur ēnu ekonomikas dalībniekus no savas darbības legalizācijas, ir ar pārejas brīdi saistītie riski. Lai mazinātu šos riskus, darba grupa piedāvā (vienlaikus ar sākumdeklarēšanas ieviešanu) paredzēt iespēju deklarēt nelegāli iegūtu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli.

Valdība par plāna izpildi atbildīgo noteica FM un citas valsts iestādes atbilstoši plānā noteiktajam atbildības sadalījumam. FM būs jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz valdībā informatīvie ziņojumi par plāna izpildi.

Arī darba grupa tupinās darbu, sekojot plāna izpildei, kā arī nepieciešamības gadījumā nākot klajā ar jauniem priekšlikumiem, ja plāna realizācijas gaitā kāda uzdevuma risināšana izrādīsies neiespējama, nedos gaidītos rezultātus vai ja kopējā mērķa sasniegšanai būs nepieciešami jauni risinājumi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par kārtību nacionālo sporta bāzu darbības pārbaudei

Lai precīzāk būtu iespējams izvērtēt nacionālās sporta bāzes darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī noteiktu nacionālo sporta bāzu pārbaudes kārtību un tajā iesaistāmās institūcijas, Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu.

Izstrādātais MK noteikumu projekts “Nacionālo sporta bāzu darbības pārbaudes kārtība un tajā iesaistāmās institūcijas” nosaka pārbaudē veicamās darbības un kritērijus izvērtējuma veikšanai, iesaistīto institūciju kompetences, nacionālās sporta bāzes īpašnieka vai valdītāja pienākumus pārbaudes veikšanas laikā, kā arī pārbaudes noslēguma ziņojuma sagatavošanas kārtību.

MK noteikumu projekts “Nacionālo sporta bāzu darbības pārbaudes kārtība un tajā iesaistāmās institūcijas” 2010.gada 10.augustā apstiprināts MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa