Pagājušā gada nogalē Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pabeidza galveno datu izstrādi par Latvijas mājsaimniecību budžetiem 1998.gada pirmajos trīs ceturkšņos. Šā gada janvārī lasītājiem tika nodots "Ziņojums par mājsaimniecību budžetu pētījuma rezultātiem 1998.gada deviņos mēnešos" (26 lpp.).

Pētījums parādīja, ka pērnā gada 9 mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu 1997.gadā, mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums palielinājās par 11,9%. Tajā pašā laikā preču un pakalpojumu cenas pieauga vidēji par 5,3%. Līdz ar to iedzīvotāju reālā pirktspēja pieauga vidēji par 6,3%, kas nozīmē zināmu labklājības uzlabošanos. Taču tūliņ jāatzīmē, ka vidējais rīcībā esošā ienākuma pieaugums gūts galvenokārt uz pilsētu mājsaimniecību rēķina — pieaugums par 15,9%, kamēr laukos šis pieaugums bija tikai 2,3%. Tas nozīmē, ka lauku iedzīvotāju reālā pirktspēja turpināja samazināties (par 2,8%) un lauku iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām pazeminājās. Pieauga pilsētu un lauku iedzīvotāju materiālā nevienlīdzība.

Šā raksta pirmajā daļā īsi aplūkosim galvenos pētījuma rezultātus, kas plašāk atspoguļoti minētajā ziņojumā. Raksta turpmākās daļas veltītas dzīves līmeņa īpatnībām un izmaiņām raksturīgās demogrāfiskās grupās, kā arī mēģinājumam iedzīvotāju patēriņa izdevumus sadalīt obligātos un brīvas izvēles izdevumos, noskaidrojot, vai izvēles iespējas pieaug vai samazinās. Šie jautājumi ziņojumā nav atspoguļoti.

Galvenie rezultāti un tendences

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo ģimenēs, kurās veidojas arī viņu dzīves apstākļi un dzīves līmenis. Dzīves līmeņa pētījumos par pamatvienību izmanto mājsaimniecību. Ar mājsaimniecību saprot personu vai personu kopu, ko saista radniecība vai citas personiskas attiecības, šīm personām ir kopēji izdevumi uzturam, un tās mitinās vienā dzīvojamā vienībā (dzīvoklī, mājā u.tml.). Tātad arī vieninieks veido mājsaimniecību, bet ģimeni — ne. Tā ir galvenā šo jēdzienu atšķirība, kaut gan var uzrādīt arī citas.

Latvijas mājsaimniecības kļūst arvien mazākas. Ja 1997.gada deviņos mēnešos (turpmāk — 1997.gada) vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,42 locekļi (personas), tad 1998.gada deviņos mēnešos (turpmāk — 1998.gada) — tikai 2,35. Samazinājums noticis tikai pilsētās: no 2,37 līdz 2,27 personām, kamēr lauku mājsaimniecībās abos gados bija vidēji 2,54 personas.

Mājsaimniecību vidējais lielums visstraujāk samazinājās Rīgā, ko var izskaidrot ar daudzu ģimeņu iziršanu, laulību šķiršanas augstu intensitāti un izvairīšanos no laulībām. Rezultātā gan laukos, gan pilsētās dominē 1 — 2 personu mājsaimniecības, kuras veido 63 — 64% no visu mājsaimniecību skaita.

Mājsaimniecības sociālo statusu nosaka galvenā pelnītāja pamatienākumu avots. Pilsētās 1998.gadā 54% mājsaimniecību galveno ienākumu daļu guva no algota darba, bet ļoti daudz — 37% —arī no pensijas. Pārējo sociālo grupu īpatsvars ir neliels. Laukos algotu darbu strādājošo mājsaimniecības veidoja tikai 37%, pensionāru mājsaimniecības — 25%, bet gandrīz trešdaļu (32%) — zemnieku mājsaimniecības.

Mājsaimniecību budžeta pētījumā daļa pensionāru mājsaimniecību laukos nosacīti iekļautas zemnieku mājsaimniecību grupā — ja tajās ir darbspējīgi mājsaimniecības locekļi un lietošanā par 1 ha lielāka piemājas zeme. Šādu nosacītu zemnieku saimniecību Latvijas laukos ir ļoti daudz. Par to liecina zemnieku saimniecību ienākumu struktūra: tikai 36,9% no rīcībā esošā ienākuma dod tīrais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas, bet 48,6% — sociālie pārskaitījumi, galvenokārt pensijas.

Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums 1998.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, mēnesī bija Ls 60,10 salīdzinājumā ar Ls 53,73 iepriekšējā gadā. Tāpat rēķinot vidēji uz vienu pieauguša patērētāja vienību, iegūstam Ls 76,16 un Ls 68,33. Lai novērtētu pieauguma reālo lielumu, jāatgādina, ka preču un pakalpojumu cenas 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, pieauga par 5,3%.

Vislielākais rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli 1998.gadā, saprotams, bija algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās — Ls 65,24 mēnesī, ievērojami mazāks pensionāru mājsaimniecībās — Ls 55,10, bet vismazākais zemnieku mājsaimniecībās — Ls 46,59 un mājsaimniecībās bez regulāra ienākuma avota — Ls 40,07. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tiklab nominālais, kā arī reālais ienākums 1998.gadā ir palielinājies visās sociālajās grupās, atskaitot zemnieku mājsaimniecības, kur nominālais ienākums samazinājās par 1,8%, bet reālais — aptuveni par 7%.

Latvijas mājsaimniecību patēriņa izdevumi 1998.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, bija Ls 56,95, salīdzinot ar Ls 48,32 1997.gadā. Tāpat rēķinot uz vienu patērētāja vienību, iegūstam attiecīgi Ls 72,16 un Ls 61,24 (1.tabula).

Visi mājsaimniecību izdevumi 1998. gadā veidoja 98,7% no ienākumiem. 1997.gadā šis īpatsvars bija tikai 94,2%. Tādēļ kā 1998.gadā raksturīga iezīme jāvērtē iedzīvotāju attieksmes maiņa pret pārejošu uzkrājumu veidošanu. Ienākumu daļa, kas tiek atlikta uzkrājumiem, ir ievērojami samazinājusies, bet pilsētās tuvojas nullei. Tajā pašā laikā iedzīvotāji sākuši plašāk izmantot patēriņa kredītu.

Novērtējot patēriņa izdevumu struktūru, jāatzīmē, ka ievērojami samazinājusies izdevumu daļa, kas tiek tērēta uztura produktu iegādei. Visumā šāda parādība vērtējama pozitīvi, ja vien tā nav saistīta ar izdevumu uzturam samazināšanos absolūtā izteiksmē. 1998.gadā Latvijā tas nav noticis. Izdevumi uzturam pieauguši vidēji par 4,7%, taču atkal "vidējo" pieaugumu ir nodrošinājušas tikai pilsētu mājsaimniecības. Laukos izdevumi uztura produktu iegādei palikuši gandrīz nemainīgi.