no 1.lpp.

Mājsaimniecību vidējais lielums visstraujāk samazinājās Rīgā, ko var izskaidrot ar daudzu ģimeņu iziršanu, laulību šķiršanas augstu intensitāti un izvairīšanos no laulībām. Rezultātā gan laukos, gan pilsētās dominē 1 - 2 personu mājsaimniecības, kuras veido 63 - 64% no visu mājsaimniecību skaita.

Mājsaimniecības sociālo statusu nosaka galvenā pelnītāja pamatienākumu avots. Pilsētās 1998.gadā 54% mājsaimniecību galveno ienākumu daļu guva no algota darba, bet ļoti daudz - 37% -arī no pensijas. Pārējo sociālo grupu īpatsvars ir neliels. Laukos algotu darbu strādājošo mājsaimniecības veidoja tikai 37%, pensionāru mājsaimniecības - 25%, bet gandrīz trešdaļu (32%) - zemnieku mājsaimniecības.

Mājsaimniecību budžeta pētījumā daļa pensionāru mājsaimniecību laukos nosacīti iekļautas zemnieku mājsaimniecību grupā - ja tajās ir darbspējīgi mājsaimniecības locekļi un lietošanā par 1 ha lielāka piemājas zeme. Šādu nosacītu zemnieku saimniecību Latvijas laukos ir ļoti daudz. Par to liecina zemnieku saimniecību ienākumu struktūra: tikai 36,9% no rīcībā esošā ienākuma dod tīrais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas, bet 48,6% - sociālie pārskaitījumi, galvenokārt pensijas.

Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums 1998.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, mēnesī bija Ls 60,10 salīdzinājumā ar Ls 53,73 iepriekšējā gadā. Tāpat rēķinot vidēji uz vienu pieauguša patērētāja vienību, iegūstam Ls 76,16 un Ls 68,33. Lai novērtētu pieauguma reālo lielumu, jāatgādina, ka preču un pakalpojumu cenas 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, pieauga par 5,3%.

Vislielākais rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli 1998.gadā, saprotams, bija algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās - Ls 65,24 mēnesī, ievērojami mazāks pensionāru mājsaimniecībās - Ls 55,10, bet vismazākais zemnieku mājsaimniecībās - Ls 46,59 un mājsaimniecībās bez regulāra ienākuma avota - Ls 40,07. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tiklab nominālais, kā arī reālais ienākums 1998. gadā ir palielinājies visās sociālajās grupās, atskaitot zemnieku mājsaimniecības, kur nominālais ienākums samazinājās par 1,8%, bet reālais - aptuveni par 7%.

Latvijas mājsaimniecību patēriņa izdevumi 1998.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, bija Ls 56,95, salīdzinot ar Ls 48,32 1997.gadā. Tāpat rēķinot uz vienu patērētāja vienību, iegūstam attiecīgi Ls 72,16 un Ls 61,24 (1.tabula).

Visi mājsaimniecību izdevumi 1998. gadā veidoja 98,7% no ienākumiem. 1997.gadā šis īpatsvars bija tikai 94,2%. Tādēļ kā 1998.gadā raksturīga iezīme jāvērtē iedzīvotāju attieksmes maiņa pret pārejošu uzkrājumu veidošanu. Ienākumu daļa, kas tiek atlikta uzkrājumiem, ir ievērojami samazinājusies, bet pilsētās tuvojas nullei. Tajā pašā laikā iedzīvotāji sākuši plašāk izmantot patēriņa kredītu.

Novērtējot patēriņa izdevumu struktūru, jāatzīmē, ka ievērojami samazinājusies izdevumu daļa, kas tiek tērēta uztura produktu iegādei. Visumā šāda parādība vērtējama pozitīvi, ja vien tā nav saistīta ar izdevumu uzturam samazināšanos absolūtā izteiksmē. 1998.gadā Latvijā tas nav noticis. Izdevumi uzturam pieauguši vidēji par 4,7%, taču atkal "vidējo" pieaugumu ir nodrošinājušas tikai pilsētu mājsaimniecības. Laukos izdevumi uztura produktu iegādei palikuši gandrīz nemainīgi.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi, to izmaiņas un struktūra 1.tabula

1997. un 1998.gada pirmajos deviņos mēnešos,

rēķinot vidēji uz vienu pieauguša patērētāja vienību1 mēnesī

1 Izdevumu augšanas tempi un struktūra paliek tā pati, aprēķinus izdarot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli; visprecīzākos rezultātus var iegūt, izmantojot izdevumu absolūtos lielumus.

Gandrīz puse - 46,9% - Latvijas mājsaimniecību savu materiālo stāvokli 1998.gadā vērtēja kā vidēju (1997.g. - 37,8%), samērā daudz - 35,1 (27.9)% - kā sliktu. Ievērojami samazinājies to mājsaimniecību skaits, kas savu materiālo stāvokli vērtēja kā ļoti sliktu - 13,4% pret 31,0% iepriekšējā gadā. Joprojām maz - tikai 4,6% - mājsaimniecību savu materiālo stāvokli vērtēja kā ļoti labu vai labu; iepriekšējā gadā - 3,3%.

Apkopojot dažādu sociālo grupu mājsaimniecību pašvērtējumus, var izmantot apmierinātības (konjunktūras) saldo, ko atrod, atskaitot no pozitīvo vērtējumu procentu skaitļu summas negatīvo vērtējumu procentu skaitļu summu. Neitrālās atbildes ("vidējs") netiek ņemtas vērā.

1998.gadā visās sociālajās grupās apmierinātības saldo joprojām bija negatīvs. Vismazākais negatīvais apmierinātības saldo bija zemnieku mājsaimniecībās - 31,7, nedaudz sliktāks - 33,8 - algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās. Slikts apmierinātības saldo - 59,0 - bija pensionāru mājsaimniecībās, bet ļoti slikts - 73,2 - mājsaimniecībās bez pastāvīga ienākuma avota.

Apmierinātības saldo rādītāji pēc sociālajām grupām atšķiras vairāk nekā objektīvie ienākumu un izdevumu rādītāji. Ir pamats domāt, ka zemnieku apmierinātības saldo uzlabo apziņa par īpašumu un naturālās saimniecības iespēja, bet pensionāru vieninieku mājsaimniecībās pasliktina ierobežotās fiziskās iespējas aprūpēt sevi un savu mājokli, kurām nav tieša sakara ar ienākumiem.

Demogrāfiskās grupas

1998.gada pirmajos 9 mēnešos valstī turpinājās demogrāfiskā krīze, iedzīvotāju mirstībai pārsniedzot dzimstību. Šajā periodā Latvijā nomira 25,1 tūkstotis cilvēku, bet piedzima tikai 14 tūkstoši bērnu. 1997.gadā salīdzināmā periodā nomira 25 tūkstoši, bet piedzima 14,6 tūkstoši. Joprojām saglabājas zemi laulātības, bet augsti laulības šķiršanas rādītāji. Tādēļ jebkurā sociālajā pētījumā īpaši jāizdala labklājības un pašvērtējumu jautājumi dažādās demogrāfiskās grupās.

Šajā rakstā ir izmantotas 5 demogrāfiskās pamatgrupas, kādas parādītas CSP oficiālajās publikācijās.

Raksturojot dzīves līmeni dažādās demogrāfiskās grupās, rīcībā esošais ienākums un patēriņa izdevumu rādītāji jārēķina vidēji par vienu pieauguša patērētāja vienību. Šajā pētījumā, pārrēķinot datus par vienu nosacītu pieaugušu patērētāju, ir izmantota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekvivalences skala: pirmais pieaugušais mājsaimniecības loceklis pielīdzināts 1, katrs nākamais - 0,7, bet bērni vecumā līdz 14 gadiem - 0,5 patērētāju vienībām. Raksturojot dzīves līmeni teritoriālajās, sociālajās, tautību, izglītības, nodarbinātības grupās, var izmantot arī vienkāršākus rādītājus - uz vienu mājsaimniecības locekli, ja tuvināti pieņem, ka tādu lielu grupu demogrāfiskais sastāvs ir aptuveni vienāds.

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums dažādu demogrāfisko grupu mājsaimniecībās ir parādīts 2.tabulā. Vismazākais rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz pieauguša patērētāja vienību, 1998.gadā bija mājsaimniecībās, ko veido viens pieaugušais ar bērnu(-iem) līdz 16 gadu vecumam. Lielāko šīs grupas daļu veido tā sauktās vientuļās mātes ar vienu bērnu. Samērā mazi ienākumi ir netradicionāla demogrāfiskā sastāva mājsaimniecībās un mājsaimniecībās, ko veido viena persona (vieninieks). Relatīvi lielāki ienākumi ir to mājsaimniecību rīcībā, kuras veido laulāti pāri, īpaši grupā, kur nav nepieaugušu bērnu.

Tomēr ienākumu atšķirības dažādās demogrāfiskajās grupās nav sevišķi lielas. Pēc tradicionāliem priekšstatiem tās varētu gaidīt lielākas. Izskaidrojums varētu būt tāds, ka tradicionālos priekšstatus ir veidojuši vienkāršoti aprēķini, ienākumus arī šajā gadījumā rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli. Tāds vienkāršojums neatbilst ne Latvijas trīsdesmito gadu vēsturiskajai, ne mūsdienu starptautiskajai statistikas praksei, un no tā vajadzētu atturēties. (Plašāk par patērētāju vienībām skat. rakstā O.Krastiņš "Uz labklājības kāpnēm: ģimenes un vieninieki" - "LV", 1998.g. 10. decembrī, Nr. 366 (1427).)

Vērtējot ienākumu izmaiņas 1998. gadā, salīdzinājumā ar 1997.gadu, jāatzīmē, ka pieaugums, kas pārsniedz vidējo valstī, ir reģistrēts vienas personas mājsaimniecībās, ko zināmā mērā izskaidro pensiju indeksācija. Tas pensionāru mājsaimniecības ir nedaudz tuvinājis vidējam labklājības līmenim. Toties atpaliekošos tempos ir auguši ienākumi grupā, ko veido viens pieaugušais ar bērniem.

Demogrāfiski visaktīvākās grupas, ko veido precēts pāris ar nepieaugušu bērnu (-iem), ienākumu līmenis un ienākumu augšanas temps ir tuvs valsts vidējiem rādītājiem.

Novērtējot mājsaimniecību patēriņa izdevumu sastāvu dažādu demogrāfisko grupu mājsaimniecībās (3.tabula), var secināt, ka 1998.gadā ir saglabājušās tās pašas patēriņa īpatnības, kas konstatētas jau pēc iepriekšējo gadu datiem.

Uztura produktu iegādei visvairāk izdod mājsaimniecības, kurās nav nepieaugušu bērnu. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka patērētāju vienību skala, kas visumā piemērota ienākumu un visu patēriņa izdevumu aprēķiniem, ir mazāk piemērota pārtikas izdevumiem. Bērni pirmajos dzīvības gados nepatērē pusi no uztura daudzuma, kas vajadzīgs pieaugušajam.

Mājokļa uzturēšanas izmaksas daudz lielākas nekā citās grupās ir vienas personas mājsaimniecībās, savukārt izdevumi apģērbu un apavu iegādei - mājsaimniecībās, kurās ir augoši bērni. Veselības aprūpe visdārgāk izmaksā mājsaimniecībām, kuras veido gados veci iedzīvotāji - vieninieki un precēti pāri bez nepieaugušiem bērniem. Izdevumi, kas saistīti ar izglītību, tieši pretēji, ir lielāki mājsaimniecībām, kurās ir bērni. Arī citas īpatnības, ko parāda 3.tabulas dati, samērā viegli izskaidrot.

Kā samērā nelabvēlīgs kopumā ir jāvērtē patēriņa budžets mājsaimniecībās, ko veido vientuļās mātes un demogrāfiski netradicionāla sastāva mājsaimniecības. Relatīvi labvēlīgs patēriņa budžets ir mājsaimniecībās, kuras kodolu veido gados jauns precēts pāris.

Mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums 2.tabula

dažādu tipu mājsaimniecībās (kopā naudā un natūrā,

vidēji uz vienu patērētāju vienību mēnesī, Ls) gada pirmajos deviņos mēnešos

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 3.tabula

dažādu demogrāfisko grupu mājsaimniecībās

1998.gada pirmajos deviņos mēnešos, rēķinot uz vienu patērētāja vienību mēnesī, Ls

Turpinājums - seko