Valsts ieņēmumu dienesta informācija

Par Krievijas finansu un ekonomikas krīzes ietekmi uz Latvijas nodokļu ieņēmumiem līdz 1999.gada 15.janvārim

Tā kā Krievijas finansu un ekonomikas krīze turpina ietekmēt Latvijas ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests arī 1999.gadā regulāri apkopos informāciju par šīs krīzes ietekmi uz nodokļu dinamiku valstī. Turklāt jāatzīmē, ka informācija ir apkopota pēc pašu uzņēmumu sniegtajām ziņām.

1999.gada janvāra pirmajā pusē turpināja mazināties Krievijas finansu un ekonomikas krīzes negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku, jo būtiski nesaasinājās problēmas, par kurām Valsts ieņēmumu dienests informēja valdību savā 1999.gada 1.janvāra ziņojumā. Situācija ir stabilizējusies, un vērojamas pat nelielas uzlabojuma pazīmes. Tai pašā laikā atsevišķos sektoros saglabājas Krievijas krīzes negatīvā ietekme.

1. Kaut arī joprojām pastāv neskaidra norēķinu sistēma ar Krieviju, nelielos apjomos atjaunojas saražotās produkcijas eksports no Latvijas uz Krieviju.

Pēc Latvijas muitas statistikas datiem, salīdzinot ar 1998.gada augustu, eksporta apjoms uz Krieviju novembrī ir samazinājies 2,3 reizes (no 11 294 tonnām augustā līdz 5 013 tonnām novembrī), lai gan kopējais faktiskais Latvijas eksporta apjoms tajā pašā laikā ir pieaudzis par 26,6 tūkst. tonnu jeb par 4,1 procentu. 1998.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, vērojams būtisks eksporta apjoma pieaugums uz Krieviju kā naudas izteiksmē (par Ls 1,6 milj. jeb par 53,6%), tā arī natūrā (par 1,5 tūkst. tonnām jeb par 41,1%). Tas liecina, ka Latvijas eksportētāji pamazām atsākuši vest savu produkciju uz Krieviju.

1998.gada 11 mēnešos kopējais faktiskais Latvijas eksporta apjoms, salīdzinot ar 1997.gada attiecīgu laika posmu, ir palielinājies gan natūrā - par 1milj. tonnu jeb par 16,1 %, gan naudas izteiksmē - par Ls 71,7 milj. jeb par 10,3 % (1.zīm.). Tajā pašā laikā eksporta apjoms uz Krieviju ir samazinājies par 44,3 tūkst. tonnu jeb par 25,6% (2.zīm.). Jāuzsver, ka 1998.gada 11 mēnešos eksporta uz Krieviju īpatsvars naudas izteiksmē bija 11,7 % no kopējā Latvijas eksporta apjoma, turpretī 1997.gada 11 mēnešos - 20,6 procenti. Pagājušā gada novembrī eksporta darījumu īpatsvars ar Krieviju naudas izteiksmē kopējo darījumu apjomā ir samazinājies līdz 6,7% ( 1997.gada novembrī tas bija 21%).

1.zīmējums. Latvijas preču eksports

1998.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, pieaudzis kopējais faktiskais Latvijas eksporta apjoms kā natūrā - par 31,6 tūkst. tonnu jeb par 4,9%, tā arī naudas izteiksmē - par Ls 4,3 milj. jeb par 6,8%, tas liecina, ka Latvijas uzņēmējsabiedrības spējušas palielināt savu konkurētspēju, mainot eksporta politiku un atrodot citu noieta tirgu. Piemēram, Vācija 1998.gada septembrī jau bija kļuvusi par Latvijas lielāko eksporta partneri (15,1% no visa Latvijas eksporta kopapjoma). Nozīmīgas Latvijas preču pircējas ir arī Lielbritānija, Zviedrija un Lietuva.

2.zīmējums. Preču eksports uz Krieviju

Krievijas krīzes sākuma posmā Latvijas uzņēmējsabiedrībām, kuras turpināja eksportēt saražoto produkciju uz Krieviju, galvenās grūtības bija saistītas ar neskaidro norēķinu sistēmu un naudas saņemšanu par realizēto produkciju, tas savukārt kavēja savlaicīgu norēķināšanos ar valsts budžetu. Pašreiz norēķini par produkciju ir daudzmaz stabili, produkcija tiek realizēta ar priekšsamaksu, taču tagad Krievijas krīzes laika galvenā problēma ir zemās realizācijas cenas, kuras var būt zemākas pat par produkcijas pašizmaksu. Latvijas pārtikas produktu cenām grūti konkurēt ar Krievijas ražotāju cenām, tāpēc patlaban jūtamu eksporta aktivizēšanos nevar gaidīt.

Pārtikas produktu eksports uz Krieviju varētu attīstīties tad, ja strauji nemainīsies Krievijas rubļa kurss un ja Krievijā stipri samazināsies atsevišķu pārtikas produktu uzkrājumi (piemēram, siera, sviesta). Tad atsevišķu pārtikas produktu veidu cena celsies, un Latvijas ražotāji varēs aktivizēt eksportu uz Krieviju. Diemžēl Krievijas rubļa starpbanku kurss šā gada 26.janvārī, salīdzinot ar 4.janvāri, bija krities par 1,2%, sasniedzot zemāko līdz šim fiksēto rubļa kursa attiecību pret ASV dolāru. Tātad var secināt, ka tuvākajā laikā būs problemātiska būtiska tirdzniecības aktivizēšana ar Krieviju. Pašreiz, kaut arī pieprasījums ir liels, Latvijas pārtikas produkti nav spējīgi konkurēt austrumu tirgū savu augsto cenu dēļ.

2. Atsevišķiem uzņēmumiem nedaudz samazinājušies nerealizētās produkcijas krājumi noliktavās.

Nerealizētās produkcijas krājumu samazināšanās noliktavās atsevišķiem uzņēmumiem diemžēl ne vienmēr nozīmē, ka Latvijas uzņēmumi atsākuši darbību un atjauno eksportu. Produkcijas krājumu samazināšanās noliktavās rodas arī tādēļ, ka Latvijas uzņēmumi realizē iepriekšējos mēnešos saražotās produkcijas atlikumus vietējā tirgū, neatsākot ražošanu pilnā apjomā. Šādā situācijā atsevišķu produktu noiets Krievijas tirgū ir samazinājies, bet citā gadījumā, ja ražošanas cikls tiek atjaunots nelielos apjomos, - palicis tādā pašā līmenī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās informācijas, 1998.gada novembrī, salīdzinot ar 1997.gada novembri un rēķinot salīdzināmās cenās, Latvijā saražotās rūpniecības produkcijas apjoms ir samazinājies par 12% (1998.gada septembrī, salīdzinot ar 1997.gada septembri, samazinājums par 11,1%, oktobrī samazinājums par 14,8%). Tas liecina, ka ražošanas apmēri pakāpeniski sāk pieaugt.

3. Kaut arī Latvijas preču eksporta plūsma uz Krieviju nedaudz atjaunojusies, daudzos Latvijas uzņēmumos stāvoklis joprojām smags, un noliktavās turpina krāties nerealizētā produkcija.

Kaut arī Latvijas uzņēmēji, meklējot dažādus risinājumus, cenšas samazināt zaudējumus, ko radījusi krīze Krievijā, šie pasākumi vēl nav devuši būtiskus rezultātus. Īpaši smags stāvoklis ir zivju produkcijas eksporta jomā.

4. Latvijas uzņēmumiem joprojām ir debitoru parādi, jo nav nokārtoti maksājumi par piegādāto produkciju, taču vairākās nozarēs vērojama šo parādu samazināšanās tendence.

Lai gan uzņēmumu skaits, kuri ir informējuši VID par debitoru parādiem sakarā ar krīzi Krievijā, ir palielinājies par septiņiem, pašreiz ir 206 šādi uzņēmumi, šā gada 15.janvārī, salīdzinot ar stāvokli 1.janvārī, debitoru parādu summas ir samazinājušās par Ls 6,3 milj. un sasniegušas Ls 36,6 milj. (3.zīm.). Atsevišķās tautsaimniecības nozarēs turpina pieaugt debitoru parādi, piemēram, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas jomā - par 4,2%, celtniecībā - par 8,9%, tirdzniecības sektorā - par 0,6%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru rūpniecības uzņēmumos - par 17,2 procentiem. Tajā pašā laikā 15.janvārī, salīdzinot ar situāciju 1.janvārī, bija vērojams debitoru parādu samazinājums vairākās nozarēs: celulozes un papīra izstrādājumu ražošanā, izdevējdarbībā un iespiešanas darbos - par 5,0%, mašīnbūves un metālizstrādājumu ražošanas uzņēmumos - par 10,7%, zivju produktu pārstrādes un realizācijas uzņēmumos - par 11,0 procentiem.

3.zīmējums. Latvijas uzņēmumu lielākie debitoru parādi, kas izveidojušies sakarā ar Krievijas krīzi

Šā gada 15.janvārī, salīdzinot ar stāvokli 1.janvārī, bija vērojams būtisks debitoru parādu samazinājums lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas uzņēmumos - par 41,4%, transporta un sakaru pakalpojumu uzņēmumos - par 32,2 procentiem. Diemžēl debitoru parādu samazinājuma tendence nenozīmē, ka atsevišķiem uzņēmumiem izdevies atgūt līdzekļus par iepriekš piegādāto produkciju, jo atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vienu reizi gadā - līdz nākamā gada 1.janvārim, šīs summas tiek pārrēķinātas pēc Krievijas rubļa kursa, tās tiek norakstītas un parādās uzņēmuma bilancē kā zaudējumi.

Apkopotā informācija par Latvijas uzņēmumu debitoru parādiem un lielajiem gatavās produkcijas krājumiem noliktavās liecina, ka nerealizētās produkcijas apjoms samazinās ļoti lēni. Realizācijas apjomu samazināšanās negatīvi ietekmē uzņēmumu finansu un saimnieciskās darbības rezultātus, jo uzkrājumi ievērojami samazina uzņēmuma rīcībā esošos apgrozāmos līdzekļus.

Daudzos uzņēmumos finansu līdzekļu kustība nav ritmiska vai strauji samazinājusies, līdz ar to rodas problēmas, kā turpināt ražošanas ciklu, izmaksāt algas un samaksāt nodokļus budžetā. Turklāt Krievijas krīzes dēļ kavējas norēķini arī ar pārējām NVS valstīm. Daudzi uzņēmumi pašlaik strādā maksimālas taupības režīma apstākļos, samazinot darbiniekiem algas un atliekot nodokļu maksājumus budžetā.

5. Ir palielinājies atlaisto darbinieku skaits.

Līdz šā gada 15.janvārim, salīdzinot ar 1.janvāri, valstī par trim uzņēmumiem kļuvis mazāk tādu uzņēmumu, kuri Krievijas krīzes ietekmē pilnībā pārtraukuši savu darbību, bet kopumā valstī par 10,9% (15 uzņēmumi) ir palielinājies to uzņēmumu skaits, kuri daļēji pārtraukuši darbu (4.zīm.).

4.zīmējums. Uzņēmumu, kas daļēji pārtraukuši darbību, sakarā ar krīzi Krievijā

Tajā pašā laikā par 4,7% palielinājies no darba atbrīvoto cilvēku skaits, kopumā no darba atbrīvoti 10 933 cilvēki (5.zīm.). Daudzviet agrāko trīs maiņu vietā ražošana organizēta vienā maiņā vai strādājot tikai katru otro vai trešo dienu. Turklāt daudzi darbinieki saņem minimālo algu - Ls 42.

5.zīmējums. Atlaisto un bezalgas atvaļinājumā esošo darbinieku skaits

Pēc Nodarbinātības valsts dienesta operatīvajiem datiem, līdz 1999.gada 15.janvārim bez darba valstī bija 111,6 tūkst. cilvēku jeb 9,2% no valsts ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinot ar 1998.gada 15.decembri, mēneša laikā bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 2036. Tajā pašā laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta saņemtās informācijas no Latvijas uzņēmējsabiedrībām sakarā ar krīzi Krievijā no darba atlaisto cilvēku skaits ir palielinājies par 865 cilvēkiem.

Krievijas krīzes ietekmi visvairāk jūt mazie un vidējie uzņēmumi, jo tiem:

- pirms krīzes sākuma nebija finansiālas iespējas izveidot saimnieciskas attiecības ar Rietumeiropas valstīm, un problēmas ir radījuši lielie uzņēmumi, kuri darbojas nevienlīdzīgas konkurences apstākļos;

- pakalpojumu un preču cenu samazinājuma dēļ trūkst apgrozāmo līdzekļu, tādēļ nav iespējams ieviest jaunas tehnoloģijas, lai uzlabotu preču kvalitāti un mainītu sadarbības partnerus.

Likumsakarīgi, ka bezdarbnieku skaita pieaugums ietekmē pakalpojumu un patēriņa preču apgrozījumu, kas savukārt samazina pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Tai pašā laikā tas ietekmē sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāna izpildi. Līdz ar bezdarbnieku skaita pieaugumu palielinās izmaksas no Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, 1998.gada sākumā bezdarbnieku pabalstu saņēma 21,5 tūkst. sociāli apdrošināto personu, savukārt 1998.gada beigās jau bija divas reizes vairāk pabalsta saņēmēju. Šis pieaugums veidojās arī sakarā ar to, ka daudzi tika atlaisti no darba Krievijas krīzes skartajos uzņēmumos. Pēc VSAA informācijas, piešķirtā bezdarbnieka pabalsta vidējais apmērs 1998.gadā bija Ls 40,1, un, ņemot vērā atlaisto darbinieku skaitu sakarā ar Krievijas krīzi, par kuriem VID ir informējušas Latvijas uzņēmējsabiedrības 1998.gadā (t.i., 10 933 darbinieki), var aprēķināt, ka šīs krīzes dēļ no Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta 1998.gadā bezdarbnieku pabalstos ir izmaksāts Ls 438,4 tūkst. jeb 3% no kopējās bezdarbnieku pabalstos izmaksātās summas (kopumā 1998.gadā bezdarbnieku pabalstos izmaksāts - Ls 14,7 milj.).

Atlaisto darbinieku skaita pieaugums liecina ne tikai par uzņēmējsabiedrību ražošanas samazināšanu, bet arī par to, ka uzņēmēji, izmantojot radušos situāciju, pārvērtē tehnoloģiskās iespējas, veic ražošanas reorganizāciju, maina ražošanas struktūru, lai celtu konkurētspēju un samazinātu produkcijas pašizmaksu. Pēc operatīvās informācijas, kura saņemta no pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumiem, šogad varētu notikt Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumu specializācijas un koncentrēšanas process, kuru paātrināja krīze Krievijā.

Jau var secināt, ka Krievijas finansu krīzes sekundārā ietekme būs vērojama pēc pāris mēnešiem - marta beigās vai aprīļa sākumā. Pavasarī būs zināmi arī starptautisko auditorfirmu auditēto banku finansu darbības rezultāti un apzināta uzņēmumu patiesā maksātspēja.

6. Krievijas krīze sāk ietekmēt arī tos uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumus un realizē produkciju vietējā tirgū uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju uz Krieviju.

- Latvijas uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), kas ražo uzlīmes un iesaiņojumus, nesaņēma no Latvijas eksportētājuzņēmumiem samaksu par pasūtīto produkciju.

- Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi sakarā ar to, ka netiek eksportēti konservi, nespēj samaksāt par zivju konservu ražošanā izmantotajām izejvielām Latvijas uzņēmējsabiedrībām - izejvielu, preču un pakalpojumu piegādātājiem (par konservu kārbām, par mazutu, par tomātu pastu, par zivju ražošanas iekārtām, kas iegādātas ar izpirkuma nomu (līzingu). Savukārt zvejniecības uzņēmumi nonākuši finansu grūtībās, jo nesaņem naudu par savu produkciju no Latvijas pārstrādes uzņēmumiem, kas eksportē produkciju uz Krieviju.

- Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, kuri eksportē produkciju uz Krieviju, pašreiz par piegādāto pienu ir parādā rajona piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām.

- Transporta un sakaru pakalpojumu uzņēmējsabiedrības, kuras sniedz transporta pakalpojumus ārzemju firmām Latvijā un kurām savukārt ir saimnieciskie sakari ar Krievijas uzņēmumiem, 1998.gadā Krievijas krīzes dēļ prognozē kopējo ieņēmumu samazinājumu 75% apmērā.

7. Laikā no 1. līdz 15.janvārim palielinājušās nodokļu summas, par kurām ir prasīti nomaksas termiņa pagarinājumi

Līdz 1999.gada 15.janvārim 96 uzņēmumi ir lūguši pagarināt uzņēmumu ienākuma, pievienotās vērtības, akcīzes un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (sociālā nodokļa), iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai īpašuma nodokļa nomaksas termiņu (kopsumma - Ls 6,1 milj.).

6. zīmējums. VID iesniegto nodokļu maksātāju lūgumu pagarināt nodokļu samaksas termiņu ar pamatojumu - krīze Krievijā, apjoms

Nav daudz tādu tautsaimniecības nozaru, kurās valdītu stabilitāte, sākoties Krievijas krīzei. Latvijas uzņēmumos, kurus skārusi Krievijas krīze, visbiežāk situācija ir ļoti mainīga, to ietekmē konkrētu pasūtījumu apjomi un to neregularitāte. 1998.gada decembra otrajā pusē vissmagākā situācijā bija ar mašīnbūves un metālizstrādājumu ražošanu saistītās nozares uzņēmumi, kuriem par 13,8% pieaugušas pieprasītās nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu summas, bet šā gada janvāra pirmajā pusē visvairāk (par 52,2%) ir pieaugušas pieprasītās nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu summas zivju pārstrādes un realizācijas uzņēmumiem.

No 1. līdz 15.janvārim par Ls 649,8 tūkst. jeb par 16,6% pieaugušas pieprasītās Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu termiņu pagarinājumu summas. Sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšana, it īpaši gada beigās, bija ļoti saspringta. Sakarā ar ražošanas un realizācijas apjoma samazināšanos un debitoru parādu palielināšanos samazinās aprēķinātais darba samaksas apjoms, līdz ar to samazinās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas negatīvi ietekmēs sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma tempus valsts budžetā 1999.gadā.

Šā gada 15.janvārī, salīdzinot ar 1.janvāri, ir samazinājušās (par Ls 209,4 tūkst. jeb par 60,9%) pieprasītās UIN nomaksas termiņu pagarinājumu summas, jo daļai no uzņēmumiem ir pārskatīti UIN avansa maksājumi. 15.janvārī, salīdzinot ar 1.janvāri, ir būtiski palielinājušies (par Ls 430,8 tūkst. jeb par 68,2%) pieprasītie iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas termiņa pagarinājumi, jo veselai virknei uzņēmumu, kuri cieš zaudējumus Krievijas krīzes rezultātā, finansu kustība ir neritmiska vai strauji samazinājusies. Uzņēmējsabiedrības cenšas izmaksāt algas saviem darbiniekiem, bet nespēj samaksāt nodokļus budžetā.

Saskaņā ar VID 1997.gada 3.marta norādījumiem "Par kārtību, kādā VID teritoriālajām iestādēm jāizskata un jānoformē nodokļu samaksas termiņu pagarinājumi uz laiku līdz trijiem mēnešiem", vairākiem uzņēmumiem VID nodaļas nav tiesīgas piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, kamēr nav nokārtotas šo uzņēmumu saistības par iepriekš piešķirtajiem nodokļu samaksas pagarinājumiem. Šā gada 15.janvārī daudziem uzņēmumiem, kuri izpildījuši nepieciešamos nosacījumus, ir piešķirti nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi par kopējo summu Ls 5,9 milj. (1.janvārī - Ls 4,9 milj., bija pieprasīts - Ls 5,2 milj.).

8. Citas finansu problēmas

8.1. Banku sfērā

Krievijas krīze ir radījusi būtiskus zaudējumus Latvijas kredītiestādēm, kas bija ieguldījušas ievērojamus līdzekļus šīs valsts vērtspapīros vai arī apkalpoja norēķinus starp Latvijas uzņēmumiem un partneriem Krievijā. Atsevišķu banku ieguldījumi Krievijā ir lielāki par pašu kapitālu. Līdz šim bankas varēja aizbildināties, ka Krievijas ieguldījumus nevar norakstīt zaudējumos, jo vēl nav zināms, kādā veidā Krievija atmaksās parādzīmes, pēc 1.aprīļa bankām nāksies atklāt patieso situāciju.

Tā kā vairākas Latvijas uzņēmējsabiedrības ir nonākušas finansiālās grūtībās, arī bankas ir ieguldījušas savus līdzekļus Krievijas valsts vērtspapīros, tāpēc kopumā banku zaudējumi 1998.gadā varētu sasniegt 30 līdz 40 miljonus latu. Ar peļņu pagājušo gadu būs beigušas 8-10 bankas, bet pagaidām vēl grūti prognozēt patieso situāciju, jo nav zināms, kā banku ieguldījumus Krievijas valsts vērtspapīros novērtēs starptautiskie auditori. Pagaidām no 27 Latvijas komercbankām Latvijas Banka vēl nav saņēmusi nevienu auditētu pārskatu.

8.2. Naudas norēķinu sfērā.

Tā kā naudas norēķini ar Krievijas banku starpniecību ir apgrūtināti, uzņēmumi labprāt norēķinātos skaidrā naudā, bet, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par darījumiem skaidrā naudā virs 3 tūkst. latu jāmaksā soda nauda, un tas var radīt papildu zaudējumus. Turklāt skaidras naudas norēķinu sistēma apgrūtina naudas plūsmas kontroli un attiecīgi izraisa peļņas slēpšanu un nodokļos maksājamās summas samazināšanos.

Tā kā joprojām nav skaidra norēķinu sistēma, Latvijas uzņēmēji mēģina izmantot maiņas darījumus, piemēram, par zivju konserviem kā samaksu saņemot koksni, skārdu vai dažādas pārtikas piedevas. Runājot par maiņas darījumiem, jāatzīmē, ka šāda veida operācijas paredz apzinātu cenas pazemināšanu, jo saskaņā ar savstarpēju vienošanos piegādātā produkcija tiek vērtēta pēc pazeminātām cenām.

Iespējams, ka daļu finansu līdzekļu Latvijas uzņēmēji nemaz nevarēs atgūt, jo Krievijas partneri atsaucas uz neparedzētiem, no viņiem neatkarīgiem ( force majore ) apstākļiem.

Šajā situācijā apgrozībā samazinās kopējais reālais naudas masas apjoms, samazinās uzņēmējsabiedrības ienākumi, nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, kā arī katra iedzīvotāja ienākumi.

8.3. Krievijas krīzes ietekmē, pasliktinās uzņēmumu darbību, un tie ir spiesti lūgt VID samazināt UIN avansa maksājumus.

Līdz 1999.gada 15.janvārim VID teritoriālās iestādes bija saņēmušas iesniegumus no 68 uzņēmumiem ar lūgumu pārskatīt UIN avansa maksājumus. Līdz ar to 1999.gada 1.ceturksnī reāli iemaksātie ikmēneša UIN avansa maksājumi no 68 uzņēmumiem, kas iesnieguši šos lūgumus, paredzēto 568,1 tūkst. vietā samazināsies līdz 174,8 tūkst. latu (sk. 1.tabulu).

1.tabula

Uzņēmuma ienākuma nodokļa ikmēneša samazinājums 1999.gada 1.ceturksnī saskaņā ar nodokļu maksātāju iesniegumiem pārskatīt UIN avansa maksājumus ar pamatojumu - krīze Krievijā (tūkst. Ls)

Sakarā ar Krievijas krīzes negatīvo ietekmi vairākām Latvijas uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) stipri samazinājies realizācijas apjoms, rezultātā veselai virknei uzņēmumu 1999.gadā var pieaugt UIN pārmaksas, kā arī samazināsies aprēķinātais UIN avansa maksājums 1999.gadam. Jāuzsver, ka Valsts ieņēmumu dienesti joprojām saņem iesniegumus ar lūgumu pagarināt nodokļu maksājumu termiņus vai pārskatīt UIN avansa maksājumus.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks