Centrālās statistikas pārvaldes informācija

1998.gada 13.martā

Par transporta un sakaru nozares attīstību

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka aizvadītais gads transporta un sakaru nozarei bija veiksmīgs. Provizoriskie dati liecina, ka kopējās pievienotās vērtības apjoms transporta un sakaru nozarē, salīdzinot ar 1996.gadu, palielinājies par 9%. Latvijas tautsaimniecībā kopumā transporta un sakaru nozares devums veido piekto daļu no kopējās pievienotās vērtības. Savukārt transporta kopējā pievienotajā vērtībā ostu darbības ieguldījums sasniedz gandrīz trešdaļu.

Divus pēdējos gadus labus rezultātus sasniedzis dzelzceļa transports. 1997.gadā pārvadāts 41 miljons tonnu kravas, kas ir par 6 miljoniem tonnu jeb 16% vairāk nekā 1996.gadā. Gada laikā mainījusies pārvadājumu struktūra: mazliet samazinājies tranzītkravu īpatsvars (no 78% līdz 75,8%), bet palielinājusies eksporta un importa kravu loma (no14,7% līdz 18,1%). Savukārt iekšzemes satiksmē kravu pārvadājumi ik gadu samazinās (no 3,5 miljoniem 1995.gadā līdz 2,5 miljoniem 1997.gadā). To īpatsvars kopējā dzelzceļa pārvadājumu apjomā sarucis no 12% līdz 6%. Kravu apgrozība 1997.gadā, salīdzinot ar 1996.gadu, pieaugusi par 13%. Taču jāpiebilst, ka šobrīd pārvadājumu apjomi dzelzceļa transportā nesasniedz pat pusi no pārvadātām kravām astoņdesmito gadu beigās.

Pagājušajā gadā sekmīga bijusi maģistrālo cauruļvadu darbība. Pa maģistrālajiem naftas un naftas produktu vadiem transportēti 22,6 miljoni tonnu naftas un naftas produktu, un tas ir par 1,8 miljoniem tonnu jeb par 9% vairāk nekā 1996.gadā. Jāatzīmē gan, ka 1996.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugums bijis straujāks (2,6 miljoni tonnu jeb 14%).

Tranzītkravu pieaugums pa dzelzceļu un cauruļvadiem, kā arī veiksmīga stividorkompāniju darbība devusi pozitīvus rezultātus Latvijas ostās. Kravu apgrozība 1997.gadā sasniegusi augstāko rezultātu ostu attīstības vēsturē - 50,7 miljonus tonnu. Ventspils ostā pārkrauti 36,8 miljoni tonnu kravas, kas ir 73% no visu ostu kravu apgrozības (1995. un 1996.gadā īpatsvars bijis lielāks, atbilstoši 76% un 79%). Īpaši labvēlīgs 1997.gads bijis Rīgas ostai - tur iekraušanas-izkraušanas darbu apjomi pieauguši pusotras reizes (no 7 milj. tonnu 1996.gadā līdz 11 milj. 1997.gadā). Palielinājušies apjomi arī Liepājas un mazajās ostās. Nosūtīto kravu struktūrā Latvijas ostās nedaudz samazinājies naftas un naftas produktu īpatsvars (no 66% līdz 61%), bet palielinājusies sauskravu loma (no 30% līdz 36%).

Diemžēl jūras transportā kravu pārvadājumi joprojām samazinās. 1997.gadā pārvadāts par 2,4 miljoniem tonnu jeb 23% mazāk nekā 1996.gadā, bet kravu apgrozība samazinājusies par 2,1 miljardu tonnkilometru jeb par 7%. Samazinājies gan kravu eksports, gan pārvadājumi starp ārvalstu ostām. Galvenokārt pārvadājumu samazinājums saistīts ar mūsu lielākās kuģošanas kompānijas "Latvijas kuģniecība" sauskravu flotes tirgus darbības sašaurināšanos 1997.gadā.

Ar komerciālo autotransportu pārvadāti 4,7 miljoni tonnu kravas, un tas ir gandrīz 1996.gada līmenī. Kravu apgrozība palielinājusies par 34%, jo pieauguši starptautiskie kravu pārvadājumi. Taču jāņem vērā, ka šajos aprēķinos ir iekļauti autotransporta uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kuru sniegto pakalpojumu apjoms pārsniedz 20 tūkstošus latu gadā. Pēc provizoriskiem kravas automobiļu apsekojuma datiem kopējais kravu pārvadājumu apjoms, ko veikuši Latvijā reģistrētie transporta līdzekļi, 1997.gada I pusgadā pārsniedza 11 miljonus tonnu.

1997.gadā mazliet sākusi uzlaboties situācija pasažieru transportā.

Nostabilizējušies pasažieru pārvadājumi regulārajā autobusu satiksmē, kas savas pieejamības dēļ ieņem vadošo lomu sabiedriskā transporta sistēmā. 1997.gadā vidēji katru dienu regulārās satiksmes autobusi pārvadājuši 415 tūkstošus pasažieru, tai skaitā pilsētu maršrutos - 317 tūkst., rajonu maršrutos - 61 tūkst., tālsatiksmes maršrutos - 31 tūkst. un starptautiskajos maršrutos - 2 tūkst. pasažieru. Vairāk nekā divas trešdaļas (71%) no visiem pasažieriem pilsētu maršrutos pārvadāti Rīgā. Sevišķi svarīga nozīme regulārās satiksmes autobusiem kā vienīgajam sabiedriskās satiksmes līdzeklim ir laukos. Pozitīvi jāvērtē 1996.gada otrajā pusē izveidotā dotāciju sistēma pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem lauku apvidos. 1997.gadā tika atklāti 209 jauni dotējamie maršruti ārpus pilsētas, tai skaitā 10 tālsatiksmes maršruti. 1997.gadā regulārās satiksmes maršrutos pārvadāto pasažieru skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies par 1,8%, bet rajonu satiksmes autobusos - par 18%.

Pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits arī pilsētu elektriskajā transportā. 1997.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ar tramvajiem un trolejbusiem pārvadāti par 17 miljoniem pasažieru jeb 11% vairāk. Būtisks kāpums ir tieši gada otrajā pusē, kad tika atjaunota agrāko gadu prakse un Rīgas tramvajos un trolejbusos parādījās konduktori. Pārvadāto pasažieru skaits 1997.gada II pusgadā, salīdzinot ar 1996.gada II pusgadu, palielinājies par 32%, salīdzinot ar 1997.gada pirmo pusi, - par 24%. Tas ļauj secināt, ka iepriekš elektriskā transporta pakalpojumus visai daudz izmantoja bezbiļetnieki.

Diemžēl dzelzceļa transportā pasažieru pārvadājumu apjoms pastāvīgi samazinās. Dzelzceļa transportu 1997.gadā ik dienas izmantojuši 90 tūkstoši pasažieru. Lielākoties dzelzceļa transportu izmanto iekšzemē (97%), tikai 3% no pārvadātajiem cilvēkiem bija starptautiskās satiksmes pasažieri.

Lidostā "Rīga" 1997.gadā iebraukuši un izbraukuši 531 tūkst. pasažieru, un tas ir par 7% vairāk nekā 1996.gadā; no tiem 58% izmantoja starptautisko aviokompāniju pakalpojumus, 42% - Latvijas aviokompāniju pakalpojumus. Vidēji dienā lidostā "Rīga" iebrauca un izbrauca 1,5 tūkst. pasažieru.

Pēdējos gados strauji pieaudzis vieglo automobiļu skaits. Ja 1995.gadā personiskajā īpašumā uz 1000 iedzīvotājiem bija 122 vieglie automobiļi, tad 1997.gadā - 161. Vidēji mēnesī no jauna reģistrē vairāk nekā četrus tūkstošus vieglo automobiļu. Tas varēja ietekmēt pasažieru skaita samazināšanos sabiedriskajā transportā.

CSP Transporta un sakaru statistikas daļa