Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-93

Rīgā 1998. gada 24. martā

Par valsts akciju sabiedrības "Dzirnavnieks" Rīgā, Lizuma ielā 5, privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām

Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs departamenta direktors I.Šķibelis, kolēģijas locekļi M.Lēruma, I.Klēģeris, V.Pucis, piedaloties vecākai valsts revidentei I.Kalniņai, valsts revidentam G.Poišam, kā arī uzaicinātajiem: Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas parlamentāram sekretāram, labības produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu privatizācijas komisijas loceklim J.Zaščerinskim, labības produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu privatizācijas komisijas priekšsēdētājam J.Kuzmam, labības produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu privatizācijas komisijas sekretariāta pārstāvim E.Punkstiņam, bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" kontroles departamenta sektora vadītājai Z.Gorodņicinai, bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" speciālistam A.Korulim; protokolē valsts revidenta palīdze L.Cildermane, izskatīja revīzijas materiālus par valsts akciju sabiedrības "Dzirnavnieks" (turpmāk tekstā — VAS "Dzirnavnieks") Rīgā, Lizuma ielā 5, privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām saskaņā ar revīzijas uzdevumu 5.1–2–93 un

konstatēja:

1. Rīgas valsts uzņēmuma "Dzirnavnieks" privatizācija, pārveidojot šo uzņēmumu statūtsabiedrībā, tika noteikta ar Latvijas Republikas Ministru padomes 10.08.1992. lēmumu Nr.317 "Par privatizējamo valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizāciju" un 22.02.1993. lēmumu Nr.91 "Par grozījumiem LR MP 10.08.1992. lēmumā Nr.317".

2. Kaut gan 07.07.1992. likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" 14. panta noteikumi paredzēja, ka valsts uzņēmumu pārveido statūtsabiedrībā saskaņā ar privatizācijas projektu, kas apstiprināts atbilstīgi Latvijas Republikas 16.06.1992. likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību", Latvijas Republikas Zemkopības ministrija (turpmāk tekstā — Zemkopības ministrija), ignorējot spēkā esošos tiesību aktus, 24.09.1993. izdeva pavēli par Rīgas valsts uzņēmuma "Dzirnavnieks" pārveidošanu valsts akciju sabiedrībā bez attiecīgi apstiprināta privatizācijas projekta un 03.03.1994. reģistrēja to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (reģistrācijas Nr.000302660).

3. Lai gan ar Zemkopības ministrijas 24.09.1993. pavēli Nr.49 tika apstiprināta darba grupa valsts labības produktu kombinātu privatizācijas koncepcijas sagatavošanai (grupas vadītājs — Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs G.Bērziņš), kurai bija uzdots 2 mēnešu laikā izstrādāt privatizācijas koncepciju un iesniegt Zemkopības ministrijā (pavēles izpildes kontrole uzdota V.Elksnim), tomēr šāda koncepcija sagatavota netika.

4. Kaut gan Latvijas Republikas 5. Saeima jau 17.02.1994. bija pieņēmusi likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", kurš stājās spēkā 18.03.1994. un noteica gandrīz visa veida valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību, izņemot tos valsts īpašuma objektus, kas privatizējami saskaņā ar likumu "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju", likumu "Par īpašuma privatizācijas agroservisa uzņēmumos", likumu "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" un likumu "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju", tā turpmāk pārtraucot iegājušos praksi, ka uzņēmumu privatizāciju veic un kontrolē ministriju izveidotas privatizācijas komisijas, tomēr 19.05.1994. tika pieņemti jauni likumi: "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" un "Grozījumi likumā "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"".

Jaunajā likumā "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" likums "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" tika papildināts ar 6. pantu šādā redakcijā:

" 6. pants. Pārējo labības pārstrādes uzņēmumu privatizācija.

Pārējo labības produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu valsts (pašvaldības) kapitāla daļas privatizācija veicama saskaņā ar šo likumu un likumu "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"... .

Ja noteiktajā termiņā neviena labības audzētāju kooperatīvā sabiedrība nav iesniegusi konkursa noteikumiem atbilstošu pieteikumu, privatizācijas komisija pagarina termiņu par vienu mēnesi, kura laikā uz labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām paredzētajām akcijām var pretendēt arī citi uzņēmēji un uzņēmējsabiedrības", tāpēc VAS "Dzirnavnieks" privatizācija bija jāveic atbilstīgi likumam "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju", likumam "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju", kā arī jāvadās pēc citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, kā tas noteikts likuma "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" 2. pantā, t.sk. pēc likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju".

5. Pēc VAS "Dzirnavnieks" izveidošanas un reģistrācijas Zemkopības ministrija 08.06.1994., pamatojoties uz likumu "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" un likumu "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju", izveidoja un apstiprināja labības produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu privatizācijas komisiju 9 cilvēku sastāvā (pavēle Nr.212), ieceļot par komisijas priekšsēdētāju Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru G.Bērziņu (no 30.09.1994. komisijas priekšsēdētājs ir Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktors J.Kuzma, pavēle Nr.307).

Atbilstīgi likuma "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" 5. panta noteikumiem "... Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs nodrošina privatizācijas procesa norisi saskaņā ar šā likuma prasībām, un par to viņš kā amatpersona ir atbildīgs likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā".

6. VAS "Dzirnavnieks" privatizācijas komisija (turpmāk tekstā — privatizācijas komisija) ir sagatavojusi (apstiprinājusi), un Zemkopības ministrija 21.06.1995. ir apstiprinājusi VAS "Dzirnavnieks" privatizācijas konkursa noteikumus, pēc kuriem atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem bija jāveic VAS "Dzirnavnieks" privatizācija un kuriem bija jābūt izstrādātiem atbilstīgi likuma "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" 15. panta prasībām un likuma "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" 6. panta noteikumiem, kurš paredzēja, ka pārējo labības produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu valsts (pašvaldības) kapitāla daļas privatizācija veicama saskaņā ar likumu "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" un likumu "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju". Likuma "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" 2. pants nosaka: "... Ar maizes ražošanas valsts (pašvaldības) uzņēmumu privatizāciju saistītajos jautājumos, kuri nav noregulēti minētajos likumos, t.i., likumā "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību", likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās", likumā "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju", jāvadās pēc citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem". Pie citiem likumdošanas aktiem iepriekšminētā likuma izpratnē ir pieskaitāms arī likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", kurš stājās spēkā 18.03.1994. un kurš reglamentē ar privatizāciju saistītos jautājumus, kas nav noregulēti iepriekšminētajos likumos.

7. VAS "Dzirnavnieks" privatizācijas konkursa noteikumi neatbilst spēkā esošo tiesību aktu prasībām, jo tajos nav ietverts:

7.1. VAS "Dzirnavnieks" saistību saraksts pēc stāvokļa konkursa izsludināšanas dienā (likuma "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" 15. panta prasība);

7.2. Pārdevēja (valsts) atpakaļpirkuma un pirmpirkuma tiesības gadījumos, ja pircējs objektu (akciju kontrolpaketi) neizmanto pirkuma līgumā noteiktajiem mērķiem un noteiktajā kārtībā un ja privatizācijas subjekts attiecīgo objektu (akcijas) pārdod tālāk (likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 51.pants).

Noteikumi paredz, ka Latvijas Republikas lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvo sabiedrību savienībām būs prioritāte, kaut gan uz konkursa noteikumu apstiprināšanas brīdi bija viena kooperatīvo sabiedrību savienība (to apstiprina kolēģijas sēdē klātesošie Zemkopības ministrijas pārstāvji), bet tajā pašā laikā konkursa noteikumos minētie labākā projekta vērtēšanas kritēriji paredz vērtēt dalībnieku pieredzi, dalībnieka finansiālo stabilitāti, saimnieciskās darbības rentabilitāti, debitoru — kreditoru saistības un pēdējo trīs gadu bilances.

8. Pretendenta Latvijas zemnieku graudkopības, graudu kopiepirkšanas, pārstrādes un realizācijas kooperatīvo sabiedrību savienība "Novadiņi" (turpmāk tekstā — KSS "Novadiņi") iesniegtais "Pieteikums — informācija par uzņēmējsabiedrību, uzņēmēju — privatizācijas konkursa dalībnieku", ņemot vērā iesniedzēja statūtus un spēkā esošās tiesību aktu normas, nav uzskatāms par vienas juridiskas personas pieteikumu, jo pieteikumā iekļautās kooperatīvās sabiedrības "Dobeles iesals", "Krustpils druva" un "Bauskas iesals" savos 1995. gada pārskatos, kuri iesniegtie Valsts ieņēmumu dienestam, līdzdalību KSS "Novadiņi" neuzrāda. KSS "Novadiņi" savu nepatieso ziņu sniegšanu apstiprinājusi, izslēdzot kooperatīvo sabiedrību "Bauskas iesals" no KSS "Novadiņi" biedriem. Izslēgšana pamatota ar KSS "Novadiņi" statūtu 3.6. punkta prasībām: "Iestājoties savienībā, katrs tās dalībnieks iemaksā iestāšanās naudu Ls 2000 un arī iegulda savienības kapitālā savu īpašumu vismaz vienas pajas nominālvērtībā. Ja maksājumi nav izdarīti viena mēneša laikā, sapulces lēmums par uzņemšanu savienībā zaudē spēku". Lēmums par iepriekšminēto kooperatīvo sabiedrību uzņemšanu par KSS "Novadiņi" biedriem pieņemts 01.10.1995., KSS "Novadiņi" pieteikums konkursam iesniegts 03.11.1995.

9. Kaut gan Latvijas Republikas 10.02.1994. likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām" 7.panta 2.daļa nosaka: "Privatizācijas komisija pieņem lēmumus ar komisijas locekļu balsu vairākumu, atklāti balsojot", tomēr pirms konkursa uzvarētāja noteikšanas privatizācijas komisija pieņēma iepriekšminētam likumam neatbilstošu lēmumu: "Privatizācijas konkursa pretendentus noteikt, balsojot aizklāti". 29.01.1998. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs J.Lapše un Labības produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu privatizācijas komisijas priekšsēdētājs J.Kuzma (vēstule Nr.1/222) paskaidro, ka iemesls iepriekšminētā likuma neievērošanai ir bijis ap VAS "Dzirnavnieks" privatizācijas konkursa uzvarētāja noteikšanu saceltā ažiotāža un netiešais spiediens uz komisijas locekļiem.

Civillikuma 1440. pants nosaka, ka, lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi — bez maldības, viltus un spaidiem.

Iepriekš teiktais un tas, ka, nosakot konkursa uzvarētāju, privatizācijas komisija priekšroku devusi KSS "Novadiņi" arī tajos konkursa noteikumu punktos, kuros vērtēšanai nemaz netika iesniegti dokumenti, vēlreiz apstiprina privatizācijas komisijas tiesību aktu normām neatbilstošu rīcību.

10. Kaut gan likuma "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" (ar grozījumiem) 6. pantā ir noteikts: "Ja noteiktajā termiņā lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvās sabiedrības vai to apvienības nav iesniegušas konkursa noteikumiem atbilstošu pieteikumu, privatizācijas komisija pagarina termiņu par vienu mēnesi, plānoto akciju sadalījumu nerezervējot", un neviens no VAS "Dzirnavnieks" privatizācijas pretendentiem neatbilda konkursa noteikumos ietvertajiem vērtēšanas kritērijiem, jo gan Latvijas graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienība, reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 13.02.1995., Nr.000324489, gan KSS "Novadiņi", reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 29.09.1995., Nr.000326723, bija jaundibinātas savienības, un tāpēc nebija iespējams novērtēt dalībnieku pieredzi objekta specifiskajai apsaimniekošanai atbilstošajā uzņēmējdarbības jomā, dalībnieku finansiālo stabilitāti, dalībnieku saimnieciskās darbības rentabilitāti, debitoru — kreditoru saistības un pēdējo trīs gadu bilances (konkursa uzvarētājam KSS "Novadiņi" nebija pat sākuma bilances), privatizācijas komisija nepagarināja konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņu par vienu mēnesi, kā tas noteikts likuma "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" 6.pantā, bet gan par uzvarētāju apstiprināja KSS "Novadiņi".

11. Privatizācijas komisijas galīgā izdevumu tāme Ls 58 242,24 apmērā nav apstiprināta atbilstīgi Latvijas Republikas Ministru kabineta 05.07.1994. noteikumiem Nr.147 "Par valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības finansēšanu". To, pārkāpjot savas pilnvaras, Ekonomikas ministrijas pilnvarotu pārstāvju vietā ir apstiprinājis privatizācijas komisijas priekšsēdētājs J.Kuzma. Privatizācijas komisija ir prettiesiski samazinājusi valsts un pašvaldību privatizācijas fondos ieskaitāmo līdzekļu daļu par minēto summu.

12. Saskaņā ar 18.05.1993. likuma "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" 4. pantu Zemkopības (Lauksaimniecības) ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kas atbild par VAS "Dzirnavnieks" privatizāciju un kurai jāorganizē un jākoordinē šīs sabiedrības privatizācijas process. Pamatojoties uz iepriekšminētā likuma 5. pantu, privatizācijas procesa norise saskaņā ar likuma prasībām jānodrošina privatizācijas komisijas priekšsēdētājam.

13. Saskaņā ar Latvijas Republikas 10.02.1994. likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām" 12. pantu uzraudzību par privatizācijas komisiju darbību veic Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija un tiesībaizsardzības iestādes vispārējā kārtībā.

Kolēģija, izvērtējot atskaites ziņojumu, revīzijas materiālus, bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra", Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas un privatizācijas komisijas pārstāvju paskaidrojumus un pamatojoties uz likuma "Par Valsts kontroli" 33.pantu,

nolēma:

1. Slēgt revīziju lietā Nr.5.1–2–93 "Par valsts a/s "Dzirnavnieks" Rīgā, Lizuma ielā 5, privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām".

2. Kolēģijas lēmumu un revīzijas "Par valsts a/s "Dzirnavnieks" Rīgā, Lizuma ielā 5, privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām" materiālus nosūtīt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai un atbildīgo amatpersonu saukšanai pie atbildības tiesību aktu noteiktā kārtībā.

3. Nosūtīt kolēģijas lēmumu Latvijas Republikas Zemkopības ministrijai, Labības produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu privatizācijas komisijai, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai, bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra", Latvijas Valsts prezidenta Kancelejai un sūdzības iesniedzējam graudu audzētāju un pārstrādātāju kooperatīvajai sabiedrībai "Bauskas grauds".

Saskaņā ar likumu "Par Valsts kontroli" kolēģijas lēmumu var pārsūdzēt Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamentā.

Kolēģijas priekšsēdētājs departamenta direktors I.Šķibelis

Kolēģijas locekļi: M.Lēruma, I.Klēģeris, V.Pucis