Latvijas Bankas informācija

Rīgā 1998. gada 15. aprīlī

Ārvalstu valūtu skaidrās naudas tirdzniecība Latvijā

Braucot uz ārzemēm, dažkārt arī veicot kādu pirkumu, Latvijas iedzīvotājiem nākas saskarties ar nepieciešamību iegādāties ārvalstu valūtu. Savukārt Latvijas viesiem un Latvijas iedzīvotājiem, kas naudu nopelnījuši citās zemēs, ir vajadzība pirkt par ārvalstu valūtu latus. Cilvēki ne reti maina naudu arī drošības dēļ - lai "bēgtu" no iespējama to rīcībā esošas valūtas kursa krituma, baidoties no valūtas krīzēm.

Jau no pašiem atjaunotās Latvijas Republikas pirmsākumiem valūtas maiņu cilvēki varējuši veikt valūtas maiņas punktos un bankās bez nekādiem ierobežojumiem. Brīvs valūtas maiņas režīms un no tā izrietošā nacionālās valūtas konvertējamība bija pirmajā brīdī ne tik labi izprasta, bet ļoti pareiza Latvijas varasvīru izvēle, sākot mūsu valstī būvēt normālu tirgus ekonomiku. 1991. gada 3. aprīlī tika izsniegta valūtas maiņas licence Nr. 1 uzņēmumam "Parekss", un cilvēkiem radās iespēja legāli un pēc valūtas tirgus noteikta kursa iegādāties vai pārdot ārzemju valūtu. Kopš tā laika valūtas tirgus pamatprincipi Latvijā nav mainījušies, bet tirgus dalībnieku skaits, regulējošie noteikumi un citi šo tirgu raksturojoši faktori gan. Tāpēc mēģināsim šai materiālā atbildēt uz jautājumiem, kas varētu interesēt gan lielos, gan mazos ārvalstu valūtas skaidrās naudas tirgus dalībniekus - gan tos, kas ir nodibinājuši vai vēlas atvērt valūtas maiņas uzņēmumu, gan tos, kam nepieciešams samainīt, piemēram, 100 latus braucienam uz Igauniju. Materiālā izmantoti Latvijas Bankai 1998. gada februārī pieejamie dati.

Kas regulē licenču izsniegšanu

Licences ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai izsniedz Latvijas Banka - kopš 1998. gada 1. februāra saskaņā ar Latvijas Bankas padomes apstiprinātajiem jaunajiem "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumiem". Tajos ievērotas likumu "Par Latvijas Banku" un "Par uzņēmējdarbību", Ministru kabineta "Atsevišķu uzņēmējdarbību veidu licencēšanas noteikumu", kā arī LR Augstākās padomes 29.11.1990. lēmuma "Par pasākumiem Latvijas Republikas valūtas tirgus izveidošanā" prasības.

Ja uzņēmums vēlas mainīt valūtu

Lai uzņēmums varētu nodarboties ar valūtas pirkšanu un pārdošanu, tam jāatbilst šādiem pamatnosacījumiem:

1) uzņēmuma statūtos ir paredzēts šis darbības veids;

2) uzņēmums stājies nodokļu maksātāju uzskaitē un tam nav nodokļu parādu;

3) uzņēmumam ir telpa, kurā nodrošināta naudas līdzekļu saglabāšana un darījumu reģistrēšana elektroniskajās ierīcēs vai sistēmās un kura norobežota no telpām, kurās tiek veikta cita veida darbība.

Kopš šī gada 1. februāra termiņš, uz kuru uzņēmums var saņemt vai pārreģistrēt licenci, pagarināts no viena gada uz pieciem. Par licences izsniegšanu lemj Latvijas Bankas Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas komisija. Dokumenti, kurus nepiecieöams iesniegt komisijai, lai lemtu par licences izsniegöanu:

- noteiktas formas pieteikums,

- uzņēmuma reģistrācijas apliecības, statūtu, telpu nomas līguma un līguma ar servisa firmu par elektroniskā kases aparāta apkalpošanu kopija,

- Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta izziņa par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un pilnīgu norēķināšanos ar budžetu,

- dokuments, kas apstiprina valsts nodevas samaksu,

- uzrādāma arī kases aparāta tehniskā pase, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā.

Kas nodarbojas ar ārvalstu valūtu tirdzniecību

Ar ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu drīkst nodarboties kredītiestādes, kuras saņēmušas Latvijas Bankas licenci banku operāciju veikšanai, un juridiskās personas, kuras ir saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai.

Licenci banku operāciju veikšanai saņēmusi 31 banka un 1 ārvalstu bankas nodaļa, kā arī 6 krājaizdevu sabiedrības, un šī licence dod arī tām tiesības veikt tirdzniecību ar valūtu (krājaizdevu sabiedrībām - tikai savu biedru uzdevumā). Bankām ir tiesības veikt tirdzniecību ar valūtu 948 vietās. Krājaizdevu sabiedrības vēl nav sākušas valūtas pirkšanu un pārdošanu.

Licence ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai ir izsniegta 99 Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valūtas pirkšanai un pārdošanai 193 vietās Latvijā.

1. tabula. Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas vietu grupējums pa rajoniem 1998. gada februārī

Kādas valūtas var nopirkt un pārdot

Atšifrējumu, cik kredītiestādēs un pārējās uzņēmējsabiedrībās pērk un pārdod konkrētās valūtas, var redzēt 2. tabulā. Tieši cik vietās tās tiek pirktas vai pārdotas, ziņu Latvijas Bankai nav, jo valūtu pārskati tiek iesniegti kopsummā par kredītiestādi vai uzņēmumu. Atkarībā no pieprasījuma uzņēmums vai banka var vienā valūtas maiņas vietā kādu valūtu, piemēram, litus, mainīt, bet citā ne. Ja klientam nepieciešamās valūtas maiņas vietā nav vai nav pietiekamā daudzumā, ne reti klientam tiek piedāvāts veikt maiņu pēc pasūtījuma - dienas vai vairāku dienu laikā. Ziņu par to, kādu valūtu skaidru naudu banka iepērk no attiecīgās ārvalsts tikai pēc klienta pasūtījuma, Latvijas Bankai nav, jo tas pārskatā netiek atšifrēts.

2. tabula. Ārvalstu valūtu skaidras naudas maiņa Latvijas kredītiestādēs un valūtas maiņas uzņēmumos 1998. gada februārī

To, kuras valūtas uzņēmums maina, nosaka tikai un vienīgi uzņēmuma stratēģija un tirgus pieprasījums. Tikai daži uzņēmumi un bankas pērk un pārdod gandrīz visas minētās valūtas. "Retās" valūtas kā Ungārijas forintus, Izraēlas šekeļus, Singapūras dolārus, piemēram, februārī pirka un pārdeva tikai a/s "Parekss-banka" un a/s "Parekss". Gadījumos, kad nepieciešamo valūtu cilvēkam neizdodas iegādāties, acīmredzot maiņa jāveic ar starpniekvalūtas palīdzību. Teiksim, Jums rīt jādodas uz Bulgāriju, bet valūtas maiņas vietās šīs valsts valūtas nav. Tad atliek iegādāties kādu pasaulē plaši izplatītu valūtu kā ASV dolārus, Vācijas markas, kuras Bulgārijā, visticamāk, varēs brīvi apmainīt pret levām. Protams, pirmo reizi dodoties uz kādu zemi, nekad nav par ļaunu tās vēstniecībā, lielākos tūrisma birojos, ar ceļot mīloöu draugu vai Internet tīkla starpniecību noskaidrot valūtas maiņas nosacījumus šai valstī. Lai gan vairumā valstu valūtas maiņa ir atļauta un brīva, ir vērts zināt arī tādas detaļas kā, piemēram, vai bankas bez ierobežojumiem maina arī iepriekšējo laidienu ASV dolārus u.tml.

Valūtas esamība valūtas maiņas punktos un valūtas konvertējamība

Iespēju nopirkt vai pārdot kādas valsts valūtu galvenokārt ietekmē pieprasījums pēc tās. Latvijā bankās un maiņas punktos jūs neatradīsiet to valstu valūtas, ar kurām Latvijai nav tirdzniecības vai tūrisma attiecību. Un otrādi - latu Jūs nevarēsit ne nopirkt, ne pārdot valstīs, kurās par Latviju nav intereses, bet atradīsit Baltijas un Skandināvijas valstīs, kuru iedzīvotājiem ir saskare ar mums. Tātad, ja Latvijas iedzīvotāji sāks bieži braukt uz kādu līdz šim "neapgūtu" valsti, tad viņiem vajadzēs attiecīgās valsts valūtu, līdz ar to radīsies pieprasījums pēc tās. Maiņas punkti, reaģējot uz to, sāks tirgot šo valūtu. Tā, piemēram, bez tradicionāli tirgotā ASV dolāra un Vācijas markas Latvijā ir visai plaši nopērkamas ziemeļvalstu, Baltijas valstu, Centrālās Eiropas valstu valūtas. Bieži dzirdam: kā tad tā, lats esot konvertējams, bet Vācijas vai Amerikas bankās par to nekā nezina? Valūtas esamībai maiņas punktos nav lielas saiknes ar valūtas konvertējamību. Maiņas punktos var nopirkt arī nekonvertējamas valūtas - ja pēc tām ir pieprasījums, un otrādi - var trūkt daudzas konvertējamas valūtas, ja pēc tām pieprasījuma nav. Piemēram, Latvijā vairākās maiņas vietās var samainīt nekonvertējamo Baltkrievijas rubeli, bet nevar - konvertējamo Īrijas mārciņu vai Jaunzēlandes dolāru.

Formāli valūta ir konvertējama tad, ja attiecīgā valsts ir parakstījusi Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās 8. paragrāfu. Tas nosaka, ka valsts neuzliek ierobežojumus valūtas pirkšanai vai pārdošanai valstī un ārpus tās, kā arī neuzliek ierobežojumus valūtas plūsmai no valsts un uz to. Praktiski valūta ir konvertējama tad, kad to var likumīgi un brīvi mainīt pret citām valūtām (nepastāv melnais tirgus). Lats ir konvertējams gan no formālā, gan praktiskā viedokļa. Daudziem vēl atmiņā tipisks nekonvertējamas valūtas piemērs PSRS rublis, kuru varēja apmainīt pret ārvalstu valūtu tikai sevišķos gadījumos un ierobežotā apjomā (piemēram, mainīja 30 rubļus, braucot ceļojumā uz kapitālistisku valsti vai Dienvidslāviju) un kuram pastāvēja melnā tirgus kurss, kas desmitiem reižu atšķīrās no oficiālā. Turklāt nedeklarētas ārvalstu valūtas piederība vien nozīmēja kriminālatbildību.

Kā veidojas ārvalstu valūtu skaidrās naudas kurss?

Ārvalstu valūtu kursu pret latu galvenokārt nosaka attiecīgās valūtas stiprums pasaules valūtas tirgos. Kā zināms, lats ir piesaistīts SDR - valūtu grozam, kurā ietilpst ASV dolārs, Vācijas marka, Lielbritānijas sterliņu mārciņa, Japānas jena un Francijas franks. Ja dolārs kļūst stiprāks pret pārējām groza valūtām, tad tā kurss aug arī pret SDR grozu un līdz ar to arī pret latu. Tātad lata stiprumu vai vājumu ietekmē valūtu svārstības SDR grozā. Papildu faktors ir pieprasījums un piedāvājums pēc lata vietējā tirgū: bezskaidrai naudai - starpbanku tirgū, skaidrai naudai - maiņas vietās. SDR valūtu groza svārstības pret LVL ir svarīgākas, jo pieprasījuma un piedāvājuma svārstības ierobežo Latvijas Bankas augšējās un apakšējās intervences robežas jeb kurss, par kuru latu iepērk un pārdod Latvijas Banka. Tas ir 1% uz augšu un uz leju no tā sauktā Latvijas Bankas grāmatvedības kursa. Ja starpbanku kurss iziet no šīm robežām, tad rodas arbitrāžas iespēja - nopirkt lētāk un vienlaicīgi dārgāk pārdot. Līdz ar to kurss praktiski vienmēr atrodas Latvijas Bankas intervences robežās. Skaidrās naudas kurss ir aptuveni līdzīgs starpbanku kursam un arī atrodas Latvijas Bankas intervences robežās. Protams, krīžu gadījumos pieprasījums pēc ārvalstu valūtas, pamatā ASV dolāra, var strauji pieaugt, un tad dolāra pārdošanas kurss var pārsniegt Latvijas Bankas pārdošanas kursu. Tomēr šāda situācija ilgi nevar pastāvēt, jo šādā gadījumā, kā jau teikts, iespējama arbitrāža.

Vēl pieminēšanas vērts ir fakts, ka valūtu pirkšanas un pārdošanas kursu starpība maiņas vietās Latvijā ir salīdzinoši neliela. Piemēram, dolāra pirkšanas un pārdošanas cena parasti svārstās no santīma trešdaļas līdz pussantīmam. Retāk tirgotām valūtām šī starpība jeb marža gan var būt lielāka, tomēr lielā konkurence maiņas uzņēmumu un banku starpā ārvalstu valūtas cenas ietekmē klientam ļoti labvēlīgi. Turklāt Latvijā par valūtu maiņu neiekasē komisijas maksu, kas daudzās Eiropas valstīs ir izplatīta prakse (parasti šī maksa ir noteikta, no darījuma apjoma neatkarīga summa).

Kā ar "veco" naudu?

Ne reti kādas valsts valūtu vai konkrētu nominālu naudas zīmes var būt grūti samainīt tāpēc, ka tā nav pēdējā laidiena, tā ir nolietota vai bojāta. Parasti bankas un uzņēmumi šādos gadījumos "veco" vai bojāto naudu nemaina vispār vai - kas Latvijā notiek biežāk - maina, iekasējot tā saucamo komisijas naudu, resp., maina pēc neizdevīgāka kursa. Ar šādu problēmu pēdējā laikā saskārušies visai daudz cilvēku daudzās valstīs, kas saistīts ar jauna parauga ASV 100 un 50 dolāru banknošu nākšanu apgrozībā. Latvijas un citu valstu iedzīvotāji neuzticas vecā parauga dolāru banknotēm to vājās pretviltošanas aizsardzības dēļ. Ja bankas nevar šādu naudu pārdot, tad, protams, tas ietekmē arī tās uzpirkšanu. Komisijas maksu, ko bankas prasa par vecā parauga vai nolietoto un bojāto naudas zīmju nomaiņu, tās izskaidro ar to, ka jāsedz izdevumi, kas galvenokārt saistīti ar aktīvu "iesaldēšanu". Proti, lai savāktu pietiekamu veco banknošu skaitu, ko sūtīt uz ārzemju korespondentbanku apmaiņai pret jaunā parauga dolāru banknotēm, ir nepieciešams zināms laiks - banka nevar sūtīt pāris desmit banknošu. Šajā laikā uzkrājamā nauda vienkārši guļ seifā, t.i., tā ir "iesaldēta". Papildus sedzami arī naudas zīmju transportēšanas, apsardzes u.tml. izdevumi, kas nepieciešami, lai ārvalsts banka saņemtu vecās, bet Latvijas komercbanka - jaunās naudas zīmes. Komisijas maksa šādos gadījumos var sasniegt 10%. Taču ir bankas, kas iekasē mazāku komisijas maksu - vidēji 5-6%, un bankas, kas saviem pastāvīgajiem klientiem šo pakalpojumu veic bez maksas. Tas, vai banka ņem vai neņem maksu par šo vai kādu citu pakalpojumu, kā arī maksas apmērs ir katras bankas mārketinga stratēģijas jautājums. Savukārt klienta ziņā ir izvēlēties sev piemērotāko banku. Uzskatām, ka komisijas maksas piemērošana tomēr ir pieņemamāks risinājums nekā pilnīga atteikšanās apkalpot klientus ar vecā parauga dolāru banknotēm, ko var piedzīvot ne vienā vien Eiropas bankā.

Lai Jūs justos drošs par iemainīto naudu

Ir vairāki nosacījumi, kas obligāti jāievēro valūtas maiņas uzņēmumiem, pērkot vai pārdodot ārvalstu valūtu:

- jāizsniedz klientam šo darījumu apliecinošs dokuments - čeks;

- pēc klienta lūguma čekā jāieraksta klienta uzvārds un pārdotās valūtas banknošu numuri;

- klientam redzamā vietā jānovieto norāde par valūtas maiņas vietas piederību konkrētam uzņēmumam, vietas adrese, tālruņa numurs, tobrīd noteiktais valūtu pirkšanas un pārdošanas kurss, skaidri salasāmi valūtu kodi un nosaukumi, kā arī norāde, ka klientam par veikto darījumu jāsaņem čeks.

Par gadījumiem, kad pārkāptas tiesību aktos noteiktās prasības, cilvēki (klienti) var ziņot Valsts ieņēmumu dienestam un policijai. Arī ar naudas viltojumiem jāvēršas policijā. Ja Latvijas Banka saņem oficiālu ziņojumu no tiesībsargājošas iestādes, ka uzņēmējsabiedrība ir izsniegusi klientam viltotas naudas zīmes, tai ir tiesības uz noteiktu laiku aizliegt uzņēmējsabiedrībai veikt valūtu pirkšanu un pārdošanu vai atsaukt licenci.

Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš