Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 10.augustā

FM: Par Valsts ieņēmumu dienesta atalgojuma sistēmas koncepcijas risinājumu

10.augustā Ministru kabinets (MK) atbalstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atalgojuma sistēmas koncepcijas risinājumu, piešķirot VID 2010.gadam papildus 1,8 miljonu latu finansējumu. Finansējums ir piešķirts, lai ieviestu VID taisnīgu, caurspīdīgu, uz objektīviem kritērijiem balstītu un konkurētspējīgu atalgojuma sistēmu, kas ļautu ar samērīgiem finanšu resursiem nodrošināt dienesta funkciju un uzdevumu izpildi.

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, Finanšu ministrija (FM) vērš uzmanību, ka piešķirtais papildu finansējums stiprinās VID darbinieku kapacitāti cīņā ar ēnu ekonomiku un kontrabandas apkarošanu uz valsts ārējās robežas, lai nodrošinātu pienācīgu valsts budžeta ieņēmumu izpildi. Nepieciešamais finansējums ir rasts FM budžeta programmu finansējuma pārdales rezultātā. Līdzekļi tiks piešķirti no FM budžeta programmas “Valsts parāda vadība”, kurā 2010.gadā, ņemot vērā procentu likmju samazināšanos iekšējā finanšu tirgū, sagaidāms ietaupījums.

Līdz šim VID darbinieku vidējā alga bija 470 lati pirms nodokļu nomaksas. 64% darbinieku alga ir zem 500 latiem pirms nodokļu nomaksas, tajā skaitā 8,3% darbinieku alga ir zem 300 latiem. Piešķirot VID nepieciešamo finansējumu, šā gada dienesta atlīdzības budžets būs 2009.gada līmenī. Papildu finansējums ļautu sasniegt vidējās algas līmeni – 524 lati pirms nodokļu nomaksas.

Jāatzīmē, ka 2009.gadā samazinātā finansējuma dēļ no maija VID pārgāja uz četru darba dienu nedēļu, kā arī, kā visā valsts pārvaldē, tika samazināts darbinieku atalgojums par 15%. Tāpēc ar piešķirtā finansējuma samazinājumu dienestā būtiski samazināts plānoto un arī faktiski strādājošo darbinieku skaits (2009.gada sākumā VID strādāja 5071 darbinieks, 2010.jūlija sākumā – 4219 darbinieki; faktiski strādājošo darbinieku skaits samazinājies par 852 darbiniekiem). Tāpat jāatzīmē, ka ik mēnesi darbu VID pamet aptuveni 40 darbinieku. Viens no galvenajiem iemesliem ir nesamērīgi zemais atalgojums. Zemā atalgojuma dēļ šobrīd jau veidojas situācija, kad trūkst darbinieku.

Papildu finansējums ļaus veikt atalgojuma izlīdzināšanu, proti, ļaus palielināt atalgojumu zemāk atalgotajiem VID darbiniekiem, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgu atalgojumu vienādu funkciju veicējiem. Nevienlīdzīgais atalgojums izveidojies vēsturiski, kad VID teritoriālās iestādes bija atsevišķas juridiskas personas ar savu piešķirto finansējumu, līdz ar to katras teritoriālās iestādes vadītājam bija iespēja savā reģionā noteikt atšķirīgu atalgojuma politiku.

Papildus MK lēma, ka, gatavojot 2011.gada un 2012.gada VID darbinieku atlīdzības budžeta projektu, tiks vērtēts iekasēto nodokļu progress, tā izvērtējot papildu piešķirtā finansējuma atdevi un nākotnē piešķiramā finansējuma pamatotību.

FM: Par ostas valdes locekļu mēnešalgu un piemaksu

10.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas izstrādātie noteikumi par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu, paredzot vienotu regulējumu visu ostu valdes locekļu atalgojuma noteikšanai atbilstoši ostas lielumam un sasniegtajiem darbības rezultātiem. Noteikumu projekts mēnešalgas noteikšanas nolūkos ostas iedala trīs grupās: maza, vidēja, liela. To nosaka pēc bilances kopsummas un neto apgrozījuma, atskaitot valsts budžeta dotāciju.

Nr.p.k.	Ostas iedalījums	Finanšu rādītāji		Ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalga, latos
		bilances kopsumma (milj. latu)	neto apgrozījums (milj. latu)
1.	Maza	ne vairāk kā 10,0	ne vairāk kā 3,0	600
2.	Vidēja	10,0–50,0	3,0–10,0	1500
3.	Liela	50,0 un vairāk	10,0 un vairāk	2800

Mazās ostas valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim mēnešalgu nosaka tikai gadījumā, ja osta iepriekšējā gadā ir nodrošinājusi ne mazāk kā 200 tūkstošu tonnu kravu apgrozījumu ar Eiropas Savienības valstīm.

Mazās ostas valdes locekļa mēnešalgu nosaka minimālās mēneša algas apmērā un izmaksā par tiem mēnešiem, kad ir bijusi valdes sēde un valdes loceklis tajā ir piedalījies.

Lielās un vidējās ostas valdes locekļa mēnešalgu nosaka 95% apmērā no ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalgas.

Tiek paredzēta arī speciālā piemaksa, kas saistīta ar amata specifiku – gadījumā, ja ostas kravu apgrozījums iepriekšējā gadā ir pieaudzis un ostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis ir veicis šos pienākumus un ar savu darbību veicinājis kravu apgrozījuma pieaugumu. Speciālo piemaksu aprēķina no valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa mēnešalgas. Speciālās piemaksas procentuālo apmēru nosaka saskaņā ar ostas kravu apgrozījuma pieaugumu iepriekšējā kalendāra gadā. Speciālās piemaksas piešķiršanu un tās apmēru pārskata katru gadu. Piemaksas maksimālais apmērs ir ne lielāks kā 25% no valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa mēnešalgas.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par palīdzības sniegšanu Krievijas Federācijai

Ministru kabineta (MK) sēdē 10.augustā atbalstīts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par palīdzības sniegšanu Krievijas Federācijai mežu ugunsgrēku un to radīto seku likvidēšanas pasākumos”.

Saskaņā ar projektā paredzēto uz Krievijas Federāciju dalībai mežu ugunsgrēku un to radīto seku likvidēšanas pasākumos tika nosūtītas divas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autocisternas, štāba automobilis un 12 atbilstoši apmācītas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. Paredzēts arī veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu vajadzīgo koordināciju un komunikāciju ar Krievijas Federācijas atbildīgajām institūcijām un ugunsdzēsības vienību.

VUGD priekšnieks nosaka ugunsdzēsības vienības sastāvu, nodrošinājumu un dalības laiku mežu ugunsgrēku un to radīto seku likvidēšanas pasākumos, saskaņojot to ar Krievijas Federācijas atbildīgajām institūcijām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīkojuma izpildi nodrošina apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

 

 

IeM: Par kārtību, kādā Valsts robežsardze reģistrē kuģošanas līdzekļus un transportlīdzekļus

10.augustā Ministru kabinets (MK) atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto noteikumu projektu “Kārtība, kādā Valsts robežsardze reģistrē kuģošanas līdzekļus un transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā robeža”.

Ministru kabineta noteikumu projekts attieksies uz kuģošanas līdzekļiem un transportlīdzekļiem (kas nav pakļauti obligātai reģistrācijai valsts reģistros), kas tiek izmantoti pierobežas joslā iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā robeža.

Lai reģistrētu kuģošanas līdzekli vai transportlīdzekli, ko izmantos iekšējos ūdeņos, pa kuriem ir noteikta ārējā robeža, personai būs nepieciešams Valsts robežsardzē iesniegt iesniegumu un saņemt attiecīgu reģistrācijas izziņu – pastāvīgo vai terminēto reģistrācijas izziņu. Iesniegumā pastāvīgās reģistrācijas izziņas saņemšanai būs nepieciešams norādīt nekustamā īpašuma, kas atrodas pierobežas joslā, kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu, kas savukārt sekmēs labāku pastāvīgo izziņu uzskaiti un būs iespējams kontrolēt iesniegumā pastāvīgās izziņas saņemšanai norādīto informāciju.

Lai nodrošinātu vienotu un efektīvu kārtību, peldlīdzekļi un ledusbraukšanas līdzekļi, kas jau ir reģistrēti Valsts robežsardzes (VRS) teritoriālajā struktūrvienībā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, būs jāpārreģistrē līdz 2010.gada 31.decembrim. Tādejādi reģistrācijas izziņas tiks nomainītas pret tādām, kuru paraugu ir apstiprinājis Ministru kabinets.

Ieviešot kuģošanas līdzekļu reģistrācijas izziņas, VRS varēs efektīvāk realizēt kontroli pār kuģošanas līdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā robeža, būtiski samazinot to pārkāpumu skaitu, kas saistīti ar valsts robežas režīma pārkāpšanu.

Jāatgādina, ka Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumu Nr.499 “Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi” 20.punktā noteikts, ka kuģu, kuteru un citu peldlīdzekļu, kā arī ledusbraukšanas līdzekļu izmantošana, zveja, peldēšanās un citas darbības upēs, ezeros un citās ūdenstilpēs, pa kurām noteikta valsts robeža, atļauta tikai gaišajā diennakts laikā. Visi peldlīdzekļi un ledusbraukšanas līdzekļi, kas atrodas minētajās ūdenstilpēs, reģistrējami VRS teritoriālajā struktūrvienībā. Nereģistrētu peldlīdzekļu un ledusbraukšanas līdzekļu izmantošana robežūdenstilpēs ir aizliegta. Taču minētie noteikumi neparedzēja kārtību, kādā notiek reģistrācija (kādi dokumenti jāiesniedz, lai reģistrētu kuģošanas līdzekļus, kādos termiņos tiek reģistrēts kuģošanas līdzeklis), kā arī nebija noteikts, kādi dokumenti apliecina kuģošanas līdzekļa reģistrācijas faktu.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

 

IZM: Par Profesionālās izglītības likumprojekta izstrādi

Lai jaunais Profesionālās izglītības likumprojekts tiktu sagatavots atbilstoši mūsdienīgas profesionālās izglītības attīstības vajadzībām, balstoties uz nozaru kvalifikāciju sistēmu un profesionālās izglītības ilgtermiņa mērķiem, kā arī uz ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas sistēmas aprobācijas rezultātiem, valdība pagarinājusi termiņu, līdz kuram Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar partneriem jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) Profesionālās izglītības likumprojekts.

Jau šobrīd tiek veikti nozīmīgi priekšdarbi profesionālās izglītības sistēmas pilnveidei, piemēram, gan saistībā ar nozaru kvalifikāciju sistēmas izveidi, gan ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas sistēmas ieviešanu, kuras aprobācijas rezultāti sniegs būtisku papildu informāciju Profesionālās izglītības likumprojekta izstrādē, tāpēc likumprojekta iesniegšanas termiņš no 2010.gada 31.decembra pagarināts līdz 2012.gada 1.augustam.

Eiropas Savienības dalībvalstīm ieteikts īstenot pasākumus, lai no 2012.gada, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, pakāpeniski varētu ieviest un izmantot Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET). Atbilstoši ieteikumam Latvijas profesionālās izglītības sistēmai tiek radīti nepieciešamie priekšnoteikumi ECVET ieviešanai un īstenotas citas nepieciešamās darbības, lai rezultātā iegūtu pievilcīgāku un prestižu profesionālās izglītības sistēmu, kas nodrošinās augstu profesionālās izglītības kvalitāti atbilstoši darba tirgus prasībām.

2010.gada 2.martā tika apstiprināti MK noteikumi Nr.196 “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.1.1.apakšaktivitāti “Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija””. Apakšaktivitātes ietvaros plānota nozaru ekspertu padomju izveide un to darbības nodrošināšana, kompetenču un prasmju izpēte tautsaimniecības nozarēs izglītības pasūtījuma veikšanai, nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide, nozares pamatprofesiju standartu izstrāde vai pilnveide, moduļu pieejas ieviešana profesionālās izglītības programmu izstrādē vai pilnveidē, eksaminācijas uzlabošana, ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas sistēmas aprobācija un citi pasākumi.

2011.gadā tiks uzsākta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas sistēmas aprobācija, jo 2010.gada 10.jūnijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Atbilstoši tam IZM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences – MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci” 15.jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

10.augustā valdībā apstiprinātais MK rīkojuma projekts “Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 16.septembra rīkojumā Nr.629 “Par koncepciju “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā””” pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē saskaņots ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par līdzekļu piešķiršanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas grāmatu krātuvē notikušās avārijas seku likvidēšanai

10.augustā valdība atbalstīja līdzekļu piešķiršanu neatliekamiem tehniskiem un saimnieciskiem izdevumiem, kas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) radušies pēc avārijas šā gada jūnijā, kad iebruka grīda galvenajā grāmatu krātuvē K.Barona ielā 14.

Steidzami veicamiem darbiem, tai skaitā ēkas pamatu nostiprināšanai, pussagruvušās piebūves norobežošanai no bibliotēkas galvenās ēkas, telpu sagatavošanai krājuma izvietošanai un citiem darbiem, saskaņā ar precizēto tāmi, nepieciešami 81 980 lati. Šo naudu paredzēts piešķirt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

No šīs summas LNB tiks piešķirti 56 980 lati izdevumiem, kas nepieciešami krājuma pārvietošanai un izvietošanai. Tā kā piebūve, kurā līdz šim atradās krājums, turpmāk netiks izmantota, daļa grāmatu tiks pārvesta uz repozitāriju Silakrogā, savukārt daļu krājuma, kurā ir biežāk pieprasītā literatūra, paredzēts izvietot LNB telpās Tērbatas ielā 75. Krājuma pārvešanu ir iespējams veikt trīs līdz četru mēnešu laikā. Ārkārtas situācijas risināšanā ar savu profesionālu atbalstu ir gatavi piedalīties privātuzņēmēji, piemēram, Šveices loģistikas uzņēmums SIA “KUEHNE+NAGEL” piedāvājis savu palīdzību bez maksas pārvest grāmatas. Pateicoties šai iniciatīvai, kopējās avārijas seku novēršanas izmaksas samazinātas par aptuveni 4 tūkstošiem latu.

Lai pārvietotu bibliotēkas krājuma daļu no LNB galvenās grāmatu krātuves uz Silakrogu, nepieciešams veikt repozitārija sakārtošanu atbilstoši bibliotēku materiālā un tehniskā pamata normatīviem, publiskajām būvēm un ēkām saistošajām Latvijas būvnormatīvu prasībām un ugunsdrošības normām. Jānodrošina grāmatu uzglabāšanai optimālais mikroklimats, kā arī bibliotēku ugunsdzēsības signalizācijas, ugunsgrēka dzēšanas, aizsargsignalizācijas un ārkārtējo apstākļu apziņošanas sistēmu darbība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto.

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) LNB telpu apsekošanas rezultātā konstatēja, ka problēmas ir pagraba, virs kura atradās grāmatu krātuve, pārsegumā un nepieciešams nekavējoties līdz pārseguma atjaunošanai samazināt slodzi pirmā stāva telpā. Pagraba pārseguma renovācijas un nostiprināšanas darbu paredzamās būvizmaksas pēc šā brīža aprēķiniem ir 25 000 latu. Ņemot vērā, ka būvdarbu veikšanas izmaksas būs atkarīgas no piedāvātajiem projekta konstruktīvajiem risinājumiem, precīza būvdarbu vērtība būs zināma tikai pēc iepirkuma procedūras veikšanas, tāpēc MK rīkojumā noteikts Kultūras ministrijai pārskaitīt VNĪ Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenās grāmatu krātuves avārijas seku likvidēšanai nepieciešamo finansējumu tikai pēc projektēšanas un būvdarbu iepirkuma procedūru veikšanas un neizlietoto finansējumu atskaitīt atpakaļ valsts budžetā.

KM jau informēja, ka LNB galvenajā grāmatu krātuvē šā gada 18.jūnijā ēkas bojājumu rezultātā ielūza grīda, un aptuveni 1200 ārzemju literatūras jaunākās un lasītāju vispieprasītākās grāmatas iekrita pagraba stāvā. Grāmatu pārvietošanā uz drošākām telpām operatīvi iesaistījās vairāki simti brīvprātīgo palīgu, kā arī glābšanas dienesti. Šobrīd ir nostiprināta grīda blakus iegruvuma vietai. Apmēram 78 000 grāmatu atrodas pagaidu novietnē, un lielākā to daļa nav pieejama bibliotēkas lietotājiem. LNB jau šobrīd dara visu iespējamo, lai tuvāko nedēļu laikā arvien vairāk grāmatu no evakuēto grāmatu klāsta būtu pieejamas interesentiem.

Dace Vizule, Kultūras ministrijas
sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par apmācības iespējām strādājošajiem, nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem

Lai veicinātu nodarbināto konkurētspēju un profesionālo pilnveidi, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu piedāvā apmācību iespējas strādājošajiem.

Nodarbinātie un pašnodarbinātie (izņemot valsts civildienestā nodarbinātos), kuri pēdējo izglītību ieguvuši agrāk nekā pirms viena gada un sasnieguši vismaz 25 gadu vecumu, Nodarbinātības valsts aģentūrā var pieteikties profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguvei.

Interesenti var apgūt tādus mācību kursus kā projektu vadība, svešvaloda, digitālās zinības, matemātika, sociālās prasmes, iniciatīva un uzņēmējdarbība u.c. Tomēr minētā pasākuma ietvaros nevar apgūt autovadītāja iemaņas, proti, netiks nodrošināta A, A1, B, B1, C, C1 vai M kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas apmācība.

Lai varētu mācīties, interesentam jānodrošina līdzfinansējums 10% apmērā no piešķirtajiem līdzekļiem izglītības programmai.

Savukārt apgūt kursus bez maksas var cilvēki, kuriem:

• ir noteikta invaliditāte;

• līdz valsts vecuma pensijas

piešķiršanai nepieciešamā vecuma

sasniegšanai atlikuši ne vairāk

kā pieci gadi (izņemot, ja persona

saņem vecuma pensiju

priekšlaicīgi);

• ir divi bērni vai vairāk

vecumā līdz 18 gadiem;

• ir atzīti par trūcīgu.

Kursi tiks apmaksāti, izmantojot kuponu sistēmu. Maksimālā kupona vērtība būs 250 lati, un tas paredzēts gan profesionālās pilnveides, gan neformālās izglītības programmu apguvei.

Iesaistoties minētajā pasākumā, nodarbinātajiem sadarbībā ar NVA karjeras konsultantiem būs iespēja pašiem lemt par nepieciešamo apmācību un plānot savu karjeras attīstību. Pēc kursu pabeigšanas dalībnieks saņems izglītību apliecinošu dokumentu.

Atkārtoti mūžizglītības aktivitātē interesents varēs iesaistīties ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējas dalības šajā aktivitātē vai darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība papildinājuma 1.3.1.1.5.apakšaktivitātē “Atbalsts bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai””. Tāpat pasākuma ietvaros cilvēks var saņemt atbalstu tikai par vienu profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmas apguves veidu.

Pasākuma īstenošanā tiks ieguldīti ESF un valsts līdzekļi 5,4 milj. latu apmērā, sniedzot atbalstu 20 200 personām.

To paredz 10.augustā valdībā pieņemtie grozījumi ESF aktivitātē “Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai”.

 

LM: Par darba aizsardzības speciālistu, darba devēju, darbinieku un uzticības personu apmācību

Lai mazinātu administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem un noteiktu konkrētāku apmācības kārtību, Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi prasības darba aizsardzības speciālistu, darba devēju, darbinieku un uzticības personu apmācībai.

Turpmāk darba aizsardzības speciālisti ar pamatlīmeņa (160 stundu) izglītību darba aizsardzībā varēs veikt darba vides risku novērtēšanu visos uzņēmumos, kuros nav vairāk par pieciem nodarbinātajiem, arī tad, ja uzņēmums nodarbojas ar bīstamiem komercdarbības veidiem, kuros darba devējam būtu jāpiesaista kompetenta institūcija.

Savukārt, lai novērstu pārpratumus attiecībā uz terminu “apmācība” un “instruktāža” lietošanu noteikts, ka apmācība ietvers sevī ievadapmācību, instruktāžu darba vietā un tematisko apmācību. Vienlaikus norādīti jautājumi, par kādiem nodarbinātie ir jāapmāca ievadapmācībā un instruktāžā darba vietā, kā arī izstrādāts ieteicamais darba aizsardzības instrukciju satura un struktūras paraugs, kas palīdzēs sagatavot kvalitatīvākas instrukcijas.

Lai nodrošinātu to, ka personas, kas veic ievadapmācību un instruktāžu darba vietā, būtu pietiekami zinošas darba aizsardzības jomā, paredzēts, ka tām ir jābūt kompetentām par ievadapmācībā un instruktāžā iekļaujamajiem jautājumiem.

Iepriekšminēto paredz LM sagatavotie Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos, kas 10.augustā apstiprināti valdībā.

Lai dotu iespēju darba devējiem sagatavoties jaunajām prasībām, plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.oktobrī.

Noteikumu izstrādē piedalījās pārstāvji no Valsts darba inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta.

 

LM: Par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu sociālo pakalpojumu sniedzējiem

Lai vienkāršotu administratīvās procedūras valsts līdzfinansējuma piešķiršanā sociālo pakalpojumu sniedzējiem dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanai un uzturēšanai, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi izmaiņas attiecīgajos noteikumos.

LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta “Noteikumos par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu” 10.augustā apstiprināti valdībā.

Līdzšinējais regulējums noteica, ka LM ar sociālā pakalpojuma sniedzēju un pašvaldību slēdz trīspusēju līgumu par valsts līdzfinansējuma saņemšanu, vienojoties par norēķinu kārtību. Trīspusējo līgumu slēgšana ir ilglaicīgs process, jo nepieciešama to izstrādāšana un saskaņošana. Savukārt noslēgtajos līgumos nepieciešami regulāri grozījumi klientu kustības dēļ, kā arī mainoties piešķirtā valsts līdzfinansējuma apjomam.

Saskaņā ar grozījumiem LM ar sociālā pakalpojuma sniedzēju un pašvaldību turpmāk nebūs jāslēdz trīspusējs līgums par valsts līdzfinansējuma saņemšanu. Tas nozīmē, ka naudu piešķirs un kontrolēs tās izlietojumu, pamatojoties uz LM lēmumu par valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu sociālā pakalpojuma sniedzējam.

Iepriekš noslēgtie trīspusējie līgumi būs spēkā līdz to termiņu vai līguma nosacījumu izpildes beigām.

Tāpat noteikts, ka norēķinus ar sociālā pakalpojuma sniedzēju LM būs jāveic piecu darba dienu laikā no pārskatu saņemšanas.

Savukārt, ja pārskaitītais līdzfinansējums norēķina un pārskata periodā objektīvu apstākļu dēļ nebūs izlietots, pakalpojuma sniedzējam tas līdz nākamā mēneša 10.datumam būs jāatmaksā LM vai arī ministrija nākamajā mēnesī samazinās līdzfinansējuma apmēru par neizlietoto summu.

Vienlaikus LM veiks sociālo pakalpojumu sniedzēju pārbaudes un pieņems lēmumu par piešķirtā līdzfinansējuma pārtraukšanu vai atgūšanu, ja konstatēs, ka sociālā pakalpojuma sniedzējs neatbilst normatīvo aktu prasībām vai neatbilst pakalpojuma sniegšanas process.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

 

LM: Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas kārtību

Lai precizētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas kārtību sociālās rehabilitācijas institūcijās, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi izmaiņas attiecīgajos noteikumos.

Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Noteikumos par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem 10.augustā apstiprināti valdībā.

Saskaņā ar grozījumiem precizēts laika periods, pēc kura cilvēki varēs pieteikties atkārtotai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai. Tas nozīmē, ka minētos pakalpojumus cilvēki, kuru funkcionālās spējas samazinās, atkārtoti varēs saņemt ne agrāk kā gadu, divus gadus vai trīs gadus pēc iepriekšējo pakalpojumu saņemšanas. Atkārtotus pakalpojumus varēs saņemt 14 dienas.

Vienlaikus sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu varēs pārcelt ne tikai saistībā ar slimību vai pirmās pakāpes radinieka nāvi, bet arī tad, ja paredzētajā pakalpojuma saņemšanas laikā persona apgūs kādu izglītības programmu.

Tāpat, ja bērnu likumiskajiem pārstāvjiem un personām, kas bērnus aprūpē, būs jāuzturas sociālās rehabilitācijas institūcijā, viņiem būs jāapliecina sava gatavība apmaksāt pakalpojumu par saviem līdzekļiem.

Savukārt, ja personai būs tiesības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemt steidzamības kārtā jeb sešus mēnešus pēc medicīniskās rehabilitācijas kursa pabeigšanas, ārstējošajam ārstam atzinumā būs jānorāda tās pirmreizējās saslimšanas diagnozes kods, kas izraisījusi funkcionālos traucējumus. Tāpat atzinumam jāpievieno izraksta kopija par saņemto medicīnisko rehabilitāciju.

Attiecīgi ārstniecības iestādei papildu citiem dokumentiem būs jānosūta Sociālās integrācijas valsts aģentūrai izraksts par saņemto medicīnisko rehabilitāciju un personas iesniegums par pakalpojumu piešķiršanu. Ja persona dokumentu nosūtīšanas brīdī vēl turpinās ārstēties ārstniecības iestādē, tad izrakstu par saņemto medicīnisko rehabilitāciju aizstās ar ārsta izziņu. Tas būs jādara gadījumā, ja persona sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai pieteiksies laikā, kad vēl saņem medicīnisko rehabilitāciju.

 

LM: Par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apmaksas kārtību

Lai saskaņotu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtību ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normām, valdība 10.augustā apstiprināja izmaiņas attiecīgajos noteikumos. Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” paredz nodrošināt arī vienveidīgu pieeju, maksājot par sniegtajiem sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Atbilstoši grozījumiem paredzēts, ka par ilgstošo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klientiem būs jāmaksā ne tikai no tiem ienākumiem, ko veido pensijas, piemaksas pie pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, bet arī no citiem ienākumiem, piemēram, citu valstu pensijām, izdienas pensijām, ja tādas ir piešķirtas, u.c. avotiem.

Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, jo sociālo pakalpojumu saņēmēji nelabprāt informē par citiem ienākumiem, t.sk., citu valstu vai izdienas pensiju saņemšanu. Tas attiecīgi palielina apgādnieka atbildību, nodrošinot samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.

Vienlaikus grozījumi neparedz izmaiņas pensiju izmaksas kārtībā tajos gadījumos, kad klients saņem iepriekš minētos pakalpojumus. Izmaiņas atbilstoši likumam tikai uzsver klienta pienākumu samaksāt par pakalpojumu arī tad, ja viņš saņem citas valsts vai izdienas pensijas.

Tāpat izmaiņas nosaka pakalpojuma cenas aprēķinu kārtību tajos gadījumos, kad klients īslaicīgi atrodas ārpus institūcijas, piemēram, atrodas slimnīcā vai viesojas pie draugiem, un pakalpojuma sniegšana viņam nav pārtraukta. Tādējādi gadījumos, kad klientam nav jāizmaksā ēdināšanas nauda, pakalpojuma cena būs samazināta par ēdināšanas izdevumu apjomu.

 

LM: Par bezdarbnieku iesaisti darba praktizēšanā pašvaldībās

Lai atbalstītu iedzīvotājus, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, turpmāk darba praktizēšanā pašvaldībās varēs iesaistīties bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, kā arī nesaņem vecuma pensiju priekšlaikus.

Pasākuma mērķis ir atbalstīt iedzīvotājus, kuri palikuši bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Tomēr iedzīvotāji, kuri ir priekšlaikus pensionējušies, saņem finansiālu atbalstu pensijas veidā.

Tāpat turpmāk noteikts ierobežojums darba prakses vietu izveidei. Darba praktizēšanu organizē no jauna izveidotās vai iepriekš pastāvējušās darba vietās, kurās vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav iepriekš nodarbināts neviens cits cilvēks. Papildus izmaiņas noteikumos paredz, ka pasākumā iesaistītais bezdarbnieks vismaz 12 mēnešus pirms dalības pasākumā nav ticis nodarbināts institūcijā, kurā tiek organizēta darba praktizēšana.

To paredz 10.augustā valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitāti “Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts”.

Atgādinām, ka iepriekš minētie bezdarbnieki var iesaistīties darba praksēs pašvaldībās un, veicot mazkvalificētus, sabiedrībai derīgus darbus, katru mēnesi saņemt stipendiju 100 latu apmērā. Gada laikā bezdarbnieks prakses vietā var iesaistīties no 2 nedēļām līdz 6 mēnešiem.

Ņemot vērā krīzes apmēru un izanalizējot citu Eiropas valstu pieredzi par rīcību šādos apstākļos, šis pasākums ir viens no būtiskākajiem īstermiņa aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem finanšu ietilpības un dalībnieku iesaistes ziņā. Darba praktizēšana ir viens no LM pārziņā esošajiem Sociālās drošības tīkla pasākumiem.

Pasākums tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu.

 

LM: Par papildu finansējuma piesaisti bezdarbnieku iesaistīšanai aktīvās darba tirgus politikas pasākumos

Lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu papildu finansējuma piesaisti bezdarbnieku iesaistīšanai aktīvās darba tirgus politikas pasākumos, valdība 10.augustā apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos noteikumus par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumiem.

Ņemot vērā, ka Latvijā jau ir mobilizēti resursi situācijas uzlabošanai darba tirgū, LM izstrādātie noteikumi “Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumi aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanai” ļaus piesaistīt papildu finansējumu, ja radīsies kādi iepriekš neparedzēti apstākļi un vienlaikus pašreiz pieejamais finansējums būs nepietiekams. LM uzsver, ka pašreiz pieejamais Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums šāda veida pasākumiem ir ievērojami augstāks nekā EGF, kurš līdzfinansē tikai 50% no izmaksām.

Tas nozīmē, ka tie reģistrētie bezdarbnieki, kas darbu būs zaudējuši liela mēroga atlaišanās, piemēram, izmaiņu globalizācijas procesu vai ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmē, bankrotējot kādam lielam uzņēmumam, varēs iesaistīties aktīvās darba tirgus politikas pasākumos, izmantojot EGF līdzfinansējumu.

Līdz ar to noteikumos noteikta kārtība, kādos gadījumos un kādā veidā mūsu valsts piesakās atbalsta saņemšanai no EGF līdzekļiem. Paredzēts arī tas, kā sagatavot un aizpildīt pieteikumu atbalsta saņemšanai, kā to iesniegt Eiropas Komisijā izskatīšanai.

Fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas vadību un kontroli nodrošinās LM kā vadošā iestāde, Finanšu ministrija – revīzijas iestāde, Nodarbinātības valsts aģentūra – sadarbības iestāde, kā arī starpinstitūciju komisija pieteikuma izstrādei un fonda finansējuma izlietošanas efektivitātes un kvalitātes uzraudzībai.

Atgādinām, EGF reaģē uz iepriekš neparedzamiem darbinieku atlaišanas gadījumiem, kurus radījusi globalizācija. Tas sniedz vienreizēju, laika ziņā ierobežotu un tieši uz cilvēkiem, kuri atlaisti no darba, vērstu atbalstu. Savukārt Eiropas Sociālais fonds sastāv no vairāku gadu programmām, kas paredzētas ilgtermiņa mērķu sasniegšanai nodarbinātības jomā.

 

LM: Par jauniešu bezdarbnieku praksi pie darba devēja

Lai ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu sekmīgi sniegtu jauniešiem bezdarbniekiem pirmo darba pieredzi pie darba devēja, darba praksēs viņus nevarēs nodarbināt nekvalificētu vai mazkvalificētu darbu veikšanai.

Tas nozīmē, ka jaunieši varēs veikt tikai kvalificētu darbu atbilstoši Profesiju klasifikatoram.

Tāpat, ja jaunietis pie darba devēja praktizēsies ilgāk par 6 mēnešiem, darba devējam būs jānodrošina arī teorētiskā apmācība. Savukārt, ja pasākuma dalībnieks praktizēsies līdz 6 mēnešiem, tad teorētisko apmācību darba devējs varēs nodrošināt pēc saviem ieskatiem. Jānorāda, ka ikmēneša stipendiju 120 latu apmērā jauniešiem nodrošinās arī par teorētisko apmācību laiku.

Savukārt darba prakses vadītājs vienlaikus varēs apmācīt ne vairāk kā piecus jauniešus, saņemot par to arī atlīdzību. Minēto atlīdzību par ieguldīto darbu izmaksās proporcionāli apmācāmo jauniešu skaitam. Ja darba prakses vadītājs apmācīs 5 praktikantus, viņš varēs saņemt atlīdzības dotāciju 50% apmērā no minimālās darba algas jeb 90 latus. Ja apmācīs mazāku praktikantu skaitu, tad dotāciju piešķirs proporcionāli apmācāmo skaitam, proti, par katru praktikantu vienu piekto daļu no dotācijas apmēra.

To paredz 10.augustā valdībā akceptētie Labklājības ministrijas (LM) veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ESF aktivitāti “Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū”.

Atgādinām, ka LM, pārskatot aktīvo nodarbinātības pasākumu “Kompleksie atbalsta pasākumi” saturu, to papildināja ar jaunu aktivitāti – jauniešu darba prakse, kas dos iespēju jauniešiem iegūt pirmās darba iemaņas.

Iesaistīties pasākumā varēs bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ir ieguvuši pamatizglītību, vidējo vai augstāko izglītību, bet pēc izglītības pabeigšanas nav nodibinājuši darba tiesiskās attiecības vai arī līdz dalībai pasākumā bija nodarbināti līdz 6 mēnešiem.

Praktizēties pie darba devēja varēs no 6 līdz 12 mēnešiem, katru mēnesi saņemot stipendiju 120 latu apmērā.

Pieteikties pasākumam varēs Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par Ainavu politikas pamatnostādnēm

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) līdz 2011.gada beigām jāizstrādā Ainavu politikas pamatnostādnes, par to 10.augustā lēma Ministru kabinets. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam (Latvija 2030), kuru Saeima apstiprināja šā gada 10.jūnijā, iestrādāti konkrēti ilgtermiņā risināmie ainavu politikas jautājumi un uzdevumi. Viens no noteiktajiem mērķiem ir saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas.

Latvija 2030 paredz ainavu plānošanas un dabas aizsardzības jautājumus iestrādāt nozaru politikās, tiesiskajā regulējumā un teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Tāpat nepieciešams veikt ainavu inventarizāciju, piemēram, novērtēt ainavas visā valsts teritorijā, analizēt to īpašības un sagatavot priekšlikumus ainavu apsaimniekošanai.

Izstrādājot politikas pamatnostādnes, RAPLM plāno veikt Latvijas ainavu apzināšanu un izpēti, kas balstīta uz ticamu informāciju un būs pielietojama turpmākajā ainavu politikas ieviešanā.

Tāpat ministrija jau patlaban meklē iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu Latvijas ainavu kataloga izveidei, kura izstrādē plānots piesaistīt neatkarīgus ekspertus un zinātniekus, kā arī augstskolu ekspertus.

 

RAPLM: Par finansiālu atbalstu pašvaldībām dabas radīto seku novēršanai

Ministru kabinets otrdien, 10.augustā, lēma no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt finansējumu pašvaldībām šā gada sākumā dabas radīto seku novēršanai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) apkopotā informācija liecina, ka pavasara plūdi pašvaldību infrastruktūras objektiem radīja zaudējumus 973 381 lata apmērā.

Plūdu radīto seku novēršanai 36 pašvaldībām infrastruktūras objektiem, kas nepieciešami pašvaldību funkciju kvalitatīvai veikšanai, tiks piešķirti kopumā 670 713 lati. Piemēram, Jēkabpils pilsētas pašvaldībai tiks piešķirti 4295 lati, lai novērstu pilsētas ielu bojājumus, kuri radās, paaugstinoties palu ūdenim Daugavas upē straujas sniega kušanas rezultātā.

Jelgavas pilsētas pašvaldībai piešķirs 48 807 latus. Plūdu rezultātā tika applūdinātas vairākas pilsētas ielas, kā arī Bērnu un jaunatnes sporta skolas airēšanas bāzes apkārtne. Rēzeknes pilsētas pašvaldībai piešķirs 3549 latus pilsētas ielu bojājumu novēršanai, bet Alūksnes novada pašvaldībai – 7033 latus pašvaldības autoceļa “Bundzene–Matisene” atjaunošanai.

Savukārt Apes novada pašvaldībai tiks piešķirti 966 lati, lai nogreiderētu ceļa posmus autoceļam “Dārziņi–Purakalni–Ķekši” un lielākās bedres piepildītu ar dolomīta šķembām. Auces novada pašvaldībai caurtekas atjaunošanai un ceļa seguma izskalojumu likvidēšanai piešķirs 1550 latus.

RAPLM arī aprēķinājusi, ka Gulbenes novada pašvaldībai šā gada martā, strauji iestājoties atkusnim, tika sagrauts apkures skurstenis, radot 1945 latu zaudējumus.

Lai novērstu apledojošā sniega nogruvuma rezultātā sagrauto apkures dūmeni Gulbenes Vēstures un mākslas muzejam, pašvaldībai no valsts budžeta tiks piešķirti 1362 lati, savukārt pašvaldība apņemas nodrošināt 583 latu līdzfinansējumu.

Daugavpils novada pašvaldībai piešķirs 64 313 latus. Maļinovas pagasta pārvaldes administratīvajā ēkā šā gada maijā zibens spēriens izraisīja ugunsgrēku. Kā liecina Daugavpils novada domes būvvaldes apkopotā informācija, ēkas pamatu konstrukcijas saplaisājušas, pilnīgi sadegusi sienu iekšējā un ārējā apdare, jumta pārsegums un konstrukcijas izdegušas un iegruvušas, grīdas segums, stāvu pārsegumi, logi un durvis izdeguši, ārsienās no augstas temperatūras izdrupuši sienu fragmenti un radušās dziļas plaisas, elektroinstalācija, apkures sistēma un citas komunikācijas sadegušas.

Ugunsgrēkā cietušajā ēkā bija izvietotas Daugavpils novada Maļinovas pagasta pārvaldes administratīvās telpas, bibliotēka, publiski pieejams interneta punkts, aktu zāle un apkures katla telpas, kas nodrošināja apkuri divām Daugavpils novada Maļinovas pagasta pārvaldes ēkām, tai skaitā ugunsgrēkā cietušajai ēkai.

Noteikumi par kārtību, kādā pieprasa un izlieto budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, paredz, ka pašvaldībām jānodrošina līdzfinansējums attiecīgajam objektam radīto zaudējumu novēršanā ne mazāk kā 30 procentu apmērā.

Izņēmums līdzfinansējuma nodrošināšanai ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai internātskola. Ja objekts ir apdrošināts, pašvaldības līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam.

Noteikumi paredz pašvaldībām sagatavot aktu, kas apliecina notikušo faktu un ar to saistītos zaudējumus, pieprasīto līdzekļu aprēķinu, kurā norāda veicamo darbu, pakalpojumu vai pasākumu aprakstu, nepieciešamo materiālu daudzumu, apliecinājumu no būvvaldes, ka aprēķinā iekļautās cenas atbilst vidējām tirgus cenām.

Pašvaldībām ministrijā bija jāiesniedz pieprasīto līdzekļu plānoto izdevumu tāme, apliecinājums, ka infrastruktūras objekts ir pašvaldības īpašumā vai valdījumā un ka par objektu pašvaldībai pienākas vai nepienākas apdrošināšanas atlīdzība, kas jāizvērtē.

 

RAPLM: Par 200 000 latu piešķiršanu Jēkabpils pilsētas izglītības iestāžu, muzeja un sporta centru darbam

Ministru kabinets 10.augustā lēma piešķirt Jēkabpils pilsētai 200 000 latu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai nodrošinātu izglītības iestāžu, muzeja un sporta centru nepārtrauktu darbību.

Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu un veicot rajonu reorganizāciju, Jēkabpils pilsēta ieguva republikas pilsētas statusu. Pirms reformas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma Jēkabpils pilsētas pašvaldībai noteica finanšu nepieciešamību kā rajonu, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldību grupā ietilpstošai ar koeficientu 0,55, bet ar 2010.gadu kā republikas pilsētai ar koeficientu 0,47.

Līdz ar to Jēkabpils pilsētas pašvaldībai ir samazinājušies ieņēmumi, piemēram, no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda 2009.gadā Jēkabpils rajona pašvaldība saņēma dotāciju 2 789 768 latus, bet Jēkabpils pilsēta 2010.gadā saņem dotāciju 297 263 latus. Savukārt šogad vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas ir trešie zemākie valstī – 257 lati.

Saskaņā ar Jēkabpils rajona reorganizācijas plānu Jēkabpils pilsētas pašvaldība pārņēma sešas rajona institūcijas, kuru uzturēšanas izdevumiem papildus no pilsētas pašvaldības budžeta nepieciešams finansējums vairāk nekā 460 tūkstošu latu apmērā, un rajona pašvaldības saistības – divus aizņēmumus no Valsts kases.

Neskatoties uz pašas pašvaldības veiktajiem pasākumiem pašvaldības izdevumu samazināšanā, Jēkabpils pilsētas pašvaldībai ir nepieciešami vismaz 200 000 latu. Ja pašvaldībai līdzekļi netiktu piešķirti, Jēkabpils pilsētas pašvaldība 2010.gada otrajā pusgadā nevarētu nodrošināt pašvaldības pamatfunkciju pilnvērtīgu īstenošanu – no Jēkabpils rajona pašvaldības pārņemto iestāžu nepārtrauktu darbību, saistību pret Valsts kasi izpildi, kā arī ES fondu apguvi.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par zemes ieguldīšanu VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pamatkapitālā

Lai sekmētu VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) attīstību un nodrošinātu to, ka ēka un zeme pieder vienam īpašniekam, Satiksmes ministrija uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīs trīs zemes vienības.

To paredz 10.augustā Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojuma projekts “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pamatkapitālā”. Uz zemesgabaliem atrodas LVRTC ēkas, un līdz šim zeme bija reģistrēta uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.

Divi no zemesgabaliem atrodas Rīgā – uz viena atrodas LVRTC administratīvā un tehniskā ēka, uz otra – Rīgas radio un televīzijas tornis. Trešais zemesgabals atrodas Ulbrokā, uz kura ir Rīgas radiostacija.

Minētie nekustamie īpašumi netiek izmantoti Satiksmes ministrijas funkciju nodrošināšanai, tāpēc to iekļaušana LVRTC pamatkapitālā dos iespēju uzņēmumam attīstīties. Piemēram, investēt Rīgas radio un televīzijas torņa attīstībā, kā arī optimizēt Rīgas radiostacijas darbību. Ieguldāmā nekustamā īpašuma vērtība ir noteikta 2645 500 latu apmērā.

Būtiski, ka, iegūstot teritorijas zem sev īpašumā esošajām ēkām un būvēm, LVRTC varēs efektīvāk apsaimniekot gandrīz 14,6 hektāru lielu platību. Nekustamā īpašuma pārņemšanas un turpmākas apsaimniekošanas izdevumus segs LVRTC no savas saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

 

SM: Par zemes iegādi valsts autoceļa posma Rīga–Koknese rekonstrukcijai

Lai realizētu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija (SM) iegādāsies divus zemesgabalus Ogres novada Krapes pagastā.

Iegādājamo zemju kopējā platība ir 1,18 hektāri, un tās tiks pirktas par 6100 latiem.

Minēto zemesgabalu īpašnieks ir piekritis pārdot valstij īpašumus par taisnīgu atlīdzību, kas noteikta, pamatojoties uz sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinumu. Līdz ar to pēc zemesgabalu iegādes tie tiks ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda SM personā. Izdevumus, kas saistīti ar zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, segs no līdzekļiem, kas paredzēti SM budžeta apakšprogrammas “Kohēzijas fonda finansētie ierobežotās atlases VAS “Latvijas valsts ceļi” realizētie projekti (2007–2013)” projekta “E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecība” īstenošanai.

To paredz 10.augustā valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par grozījumiem sociālās drošības tīkla stratēģijā

10.augustā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Sociālās drošības tīkla stratēģijā, kas uzlabos veselības aprūpes pieejamību pacientiem ar zemiem ienākumiem un stimulēs plašāk izmantot ambulatoros pakalpojumus, tajā skaitā dienas stacionārus, kas ir izmaksu ziņā lētāki, tātad arī pieejami lielākam pacientu lokam.

Turpmāk no sociālās drošības tīkla līdzekļiem pacientiem ar zemiem ienākumiem tiks segtas ne tikai pacientu iemaksas, bet arī viss pamatpakalpojums. Papildus no sociālās drošības tīkla līdzekļiem visiem pacientiem tiks segta ārstēšanās dienas stacionārā un visiem ar garīgām slimībām slimojošiem pacientiem tiks apmaksāta aprūpe dienas centros. Hronisko pacientu aprūpei ģimenes ārsta praksei tiks piesaistīta otra māsa.

Bet, lai nodrošinātu pacientu iespējas saņemt konsultāciju, kā rīkoties konkrētā veselības problēmu gadījumā ārpus ģimenes ārsta darba laika (vakaros, naktīs, kā arī brīvdienās), ar 2011.gada 1.janvāri tiks ieviests ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis.

Atgādinām, ka Sociālās drošības tīkla stratēģija ieviesta ar 2009.gada oktobri un paredz atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Veselības aprūpē šiem iedzīvotājiem tiek segtas pacientu iemaksas, kompensējamo zāļu līdzmaksājums, kā arī mājas aprūpe, uzturēšanās slimnīcu viesnīcās un dienas centros. Izziņas, kas apliecina trūcīgās personas statusu, tiek izsniegtas pašvaldībās.

Tomēr saistībā ar samazināto finansējumu veselības aprūpei izveidojās situācija, kurā šie pacienti nevarēja piekļūt veselības aprūpei, jo katrai iestādei ir noteikti finanšu limiti un līdz ar to arī noteikts izmeklējumu vai konsultāciju skaits, ko par šiem līdzekļiem ārstniecības iestāde var sniegt.

 

VesM: Par Goda donora nosaukuma un Goda donora apliecības piešķiršanas kārtību

10.augustā Ministru kabinets pieņēma Veselības ministrijas izstrādātos noteikumus par Goda donora nosaukuma piešķiršanas kritērijiem un Goda donora apliecības piešķiršanas kārtību.

Ja donors bez atlīdzības nodevis asinis vai asins komponentus vismaz 25 reizes, viņam tiek piešķirta Goda donora III pakāpe, ja vismaz 50 reizes, viņam tiek piešķirta Goda donora II pakāpe un, ja vismaz 100 reizes, viņam tiek piešķirta Goda donora I pakāpe. Piešķirot Goda donora nosaukumu, donoram tiek izsniegta attiecīgās pakāpes Goda donora apliecība. Goda donora nosaukumu piešķir Latvijas Sarkanais Krusts.

Atgādinām, ka cilvēka asins komponenti ir neaizvietojama terapijas sastāvdaļa daudzos akūtos saslimšanu gadījumos (pēc traumām, avārijām, sarežģītām operācijām), kad nepieciešama asins pārliešana. Tādēļ arī mūsu valstī aktīvi tiek organizēta donoru kustība un iedzīvotāji tiek aicināti nodot asinis. Jau vairākus gadus Valsts asinsdonoru centrs izmanto arī specializēto donoru autobusu, kas ceļo pa Latviju, dodot cilvēkiem iespēju ziedot asinis gan dažādos pasākumos, gan darba kolektīvos, gan arī attālākos valsts novados. 2009.gadā asinis un asins komponentus ir nodevuši 38 986 iedzīvotāji, no kuriem 15 547 asinis nodevuši pirmo reizi, bet 23 439 bijuši jau daudzkārtējie donori.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par veterināro zāļu uzraudzību un kontroli

Valdība 10.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts, ka Veselības inspekcija (VP) izskata administratīvo pārkāpumu lietas gan cilvēkiem paredzēto zāļu, gan veterināro zāļu aprites jomā, savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) izskata administratīvo pārkāpumu lietas tikai veterināro zāļu aprites jomā.

Izmaiņas kodeksā paredz, ka turpmāk PVD būs tiesīgs izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas cilvēkiem paredzēto zāļu aprites jomā, jo PVD funkcijās ietilpst gan šo zāļu robežkontrole, gan uzraudzība gadījumos, ja cilvēkiem paredzētās zāles lieto dzīvniekiem.

Saskaņā ar apstiprināto koncepciju “Vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē” turpmāk valsts uzraudzību un kontroli veterināro zāļu jomā nodrošinās tikai PVD, līdz ar to VP turpmāk nebūs tiesīga izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas veterināro zāļu aprites jomā.

Jau informējām, ka valdība atbalstīja ZM izstrādāto koncepciju “Vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē”, kas nosaka, ka visu veterināro zāļu apriti (reģistrēšana, ražošana, izplatīšana, lietošana dzīvniekiem, atliekvielu uzraudzība) uzrauga un kontrolē PVD, tādējādi tiks nodrošināta vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē un ņemti vērā sociālo partneru priekšlikumi.

Izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

 

ZM: Par īpašo veterināro recepšu noformēšanas kārtību

Valdība 10.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Īpašās veterinārās receptes izrakstīšanas un uzglabāšanas kārtība”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā izraksta un uzglabā veterinārās receptes Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru II un III sarakstā iekļautajām zālēm un vielām (īpašās receptes). Tāpat noteikumi paredz, ka īpašo recepšu apriti kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.oktobrī.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa