• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.08.2010., Nr. 129 https://www.vestnesis.lv/ta/id/215165

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

17.08.2010., Nr. 129

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos


Svētdien, 15.augustā, tūkstošiem cilvēku, tostarp Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis…

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Jūsu Eminence kardināl Pujat! Jūsu Ekselence Zbigņev Stankevič, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs [Gundars Daudze], augsti godātais Ministru prezidenta kungs [Valdis Dombrovskis], garīdznieki, ticīgie ļaudis visā Latvijā!

Sveicu jūs Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos. Šī ir īpaša diena visiem katoļticīgajiem – gan tiem, kas ieradušies no kaimiņu novadiem, gan tiem, kas nākuši garā svētceļojumā pāri visai Latvijai, gan arī tiem, kas ieradušies pēdējā brīdī ar auto.

Šis ir brīdis, kad vienosimies kopīgā lūgšanā un arī pārdomāsim par labo sevī, par kļūdām, ko esam pieļāvuši, un par to, ko varam mainīt uz labo – katrs sevī. Šis gads ir bijis ticības gads, jo ticībai ir ļoti liels spēks. Tā spēj spirdzināt nogurušo, spēj iedvest gribu pārvarēt grūtības, spēj dziedināt no slimības. Ticība spēj arī atvieglot ciešanas un ticība dod spēku piepildīt savus sapņus.

Šis gads ir bijis arī ekonomiskās krīzes gads Latvijā. Tā skāra katru cilvēku, katru ģimeni, mūsu rocība kļuva mazāka, un arī mēs paši bijām nedaudz apjukuši. Bija daudz iemeslu būt dusmīgiem, arī neapmierinātiem, taču virsroku visos cilvēkos Latvijā guva vēlēšanās, griba, apņēmība un arī ticība spējai pārvarēt grūtības. Tāpēc šodien es pateicos katram no jums, kas spēja strādāt vairāk un saņemt nelielu atalgojumu. Es pateicos visiem, kas devās grūtos darba meklējumos. Es pateicos katram, kas spēja palīdzēt tiem, kam klājās vēl grūtāk. Un es pateicos šodien jums katram, kas savās lūgšanās stiprināja sevi, stiprināja savu ģimeni un stiprināja mīlestību mūsu valstī. Jo tikai kristīgajās vērtībās balstīta stipra ģimene ir Latvijas valsts stiprākais pamats. Tikai tikumīgā audzināšanā audzināti bērni, kas radināti pie darba, ir mūsu nākotnes Latvijas stiprākais pamats.

Es pateicos visiem, ka lūdzāt par to. Un šodien es esmu kopā ar jums jūsu lūgšanās par jūsu ģimenēm, par mūsu zemi, par mūsu valsti.

 

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze:

Šodien, esot šeit, es lūgšu, lai mūsu ticība palīdz mums palikt tikpat stipriem un doties pretī kopīgam mērķim, nevienu brīdi nešauboties par mūsu spējām un iespējām. Es ticu, ka mūsu lūgšanas tiks uzklausītas, es ticu Dieva svētībai.

Katram no mums ir jādara viss, kas ir viņa spēkos, lai celtu savu un savas valsts labklājību un veicinātu garīgo uzplaukumu. Mēs esam stipra tauta, un stipra tauta var izvirzīt augstus mērķus un arī sasniegt tos ar savu ticību, neatlaidību un darba spējām.

 

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs [Valdis Zatlers], Saeimas priekšsēdētāja kungs [Gundars Daudze]! Jūsu Eminence [Jānis Pujats]! Ekselences! Dārgie Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku dalībnieki, svētceļnieki, kas mērojoši vairākus simtus kilometru uz Aglonu, kā arī visi klātesošie ticīgie!

Jau otro gadu pēc kārtas es ar lielu prieku un gandarījumu mēroju ceļu uz Aglonu, lai kopā ar jums dalītos šajos skaistajos svētkos, kas apvieno Kurzemi, Zemgali un Vidzemi ar Latgali un šī novada svētvietu – Aglonu, jo Dievam nekas nav neiespējams.

Aglonas svētvieta ir mūsu zemes brīnums un Dieva dāvana, kur ļaudis smeļas ticību, prieku un dzīves spēku, lai gada gaitās nepagurtu, izturētu un ar pacietību pārvarētu dzīves pārbaudījumus. Šis brīnumainais spēks palīdzēja arī man nepakrist, saskaroties ar ikdienas pārbaudījumiem, lai ar pilnas atbildības sajūtu turpinātu pildīt man uzticētos pienākumus. No sirds esmu pateicīgs katram no jums, kas aizlūdzat par mūsu valsts vadītājiem, un visiem, kas ir atbildīgi par mūsu valsts un tautas likteņiem.

Šobrīd, kad mūsu valsts ekonomika uzrāda pirmās atveseļošanas pazīmes, ir ļoti svarīgi neatstāt novārtā dabisko likumu. Likumu, kas pieder pie ētiskās kārtības un ir attīstītas sabiedrības patiesības horizonts. Valdības uzdevums ir nodrošināt visu Latvijas iedzīvotāju kopējo labumu, bet šis uzdevums nav izpildāms bez sabiedrības atbalsta.

Es ticu, ka ar Dieva palīdzību un sabiedrības atbalstu mums izdosies pilnveidot mūsu valsti, lai katrs iedzīvotājs justos laimīgs un aizsargāts. Mūsu kopīgais un patiesais uzdevums Dieva priekšā ir īstenot savu likteni, kas kalpo kopīgām cilvēcības prasībām. Ja mēs visi no sirds vēlēsimies, lai mūsu valsts garīgi un ekonomiski no jauna atdzimtu, tad visi Latvijas patrioti visā pasaulē savās domās un lūgšanās sadosies rokās, lai mums palīdzētu.

Šodien vēlreiz gribu sveikt jauno Latvijas Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu – metropolītu Zbigņevu Stankeviču ar Ordinācijas sakramenta pilnības saņemšanu. Jūsu Ekselence, saņemot Kristus Baznīcas augstā gana sūtību un uzsākot pastorālo kalpošanu katoļticīgajiem mūsu zemē, Latvijas valdības vārdā apliecinu apņemšanos turpināt jau iesākto sadarbību starp valsts un Baznīcas institūtiem, lai mūsu sabiedrībā vēl vairāk nostiprinātu garīgās vērtības un izkoptu morāles principus.

Duorgī latgalīši! Jiusu ticeiba un lyugšonys ir jiusu styprums un gora spāks. Jius lyudzit par Latgolu un par vysu Latveju. Paļdis jums par jiusu styprū ticeibu vysūs laikūs, jiusu lyugšonys paleidzēja Latvejai byut naatkareigai, jiusu lyugšonys paleidz mums ari tagad!

Dievs, svētī Latviju!

 

…Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze pulcējās Aglonā un piedalījās svētku pasākumos un aizlūgumos, kurus vadīja augstākā garīdzniecība: Aglonas bīskaps Jānis Bulis, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kardināls Jānis Pujats, apustuliskais nuncijs Luidži Bonači
Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.

Rīgas arhibīskaps metropolīts Jānis kardināls Pujats:

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Sveiciens visiem svētceļniekiem Aglonā un arī tiem, kas mūs redz televīzijā!

Šis ticīgo festivāls Aglonā liecina, ka tauta arī tagad meklē Dievu, tāpat kā senos Bībeles laikos. Un tāpat kā sv.Augustīna laikā “nemierīga ir mūsu sirds, kamēr tā neatrod savu mieru Dievā”. Ik gadus ticīgo tūkstoši dodas uz Aglonas svētvietu, lai garīgi šķīstītos un stiprinātos savā apņēmībā dzīvot pēc Dieva prāta.

Taču pietiek iziet ārpus svētvietas žoga un cilvēks nokļūst parastā pasaulīgā vidē. Pasaule ir kā liels trokšņains tirgus, bet svētvieta ir tava dvēsele, kurai nepieciešams prieks, tīrība un saskaņa ar Dieva prātu. Apustulis Pāvils liecināja, par sevi sakot: “Manī dzīvo Kristus; un mana dzīve tagad ir ticībā uz Dieva Dēlu.” (Gal 2,20). Ja, dzīvodams šajā pasaulē, tu vari sacīt: “Manī dzīvo Kristus”; “Mana dzīve ir ticībā uz Dievu”, tas nozīmē, ka tava garīgā dzīve ir stabili sakārtota.

Taču dzīve bez Dieva arī daudziem šķiet vilinoša, lai dzīvotu tikai pēc sava prāta...

Šādu liberālu ceļu izvēlējās Bībelē minētais pazudušais dēls un... iekrita.

Mājās bija spiests atgriezties izsalcis un noplīsis.

Tagad moderniem cilvēkiem modernas arī klapatas. Jauni izgudrojumi, jauni arī netikumi. Pēc preses ziņām HIV/AIDS infekcija starp visām ES valstīm visvairāk izplatīta ir tieši Latvijā. Iemesls tam esot narkotikas un seksuālā izlaidība.

Tātad netikums un tā sekas.

Kā raksturot mūsu sabiedrību no ticības un tikumiskā viedokļa? Vairums Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata sevi par kristiešiem. Taču ļoti lielas pārmaiņas ir notikušas ģimenēs.

Tāds ģimenes modelis, kurā vecāki, laulāti baznīcā, dzīvoja kopā, audzinot trīs, četrus un vairāk bērnu, vēl saglabājās padomju gados. Bet līdz ar neatkarību liela daļa cilvēku padevās liberāļu propagandai, kas izplata nešķīstības, izmantojot arī televīziju, internetu, presi un palaidņu mājas, un tas radīja sajukumu seksuālo attiecību jomā. Tagad daudzi pat nereģistrējas, sākot ģimenes dzīvi.

Kristus raksturoja sava laika ļaudis ar šādiem vārdiem: “Ļauna un laulības pārkāpēju paaudze...” (Mt 12,39).

“Laulības lauzēju paaudze” – tas nav glaimojoši, bet diemžēl lielā mērā tas attiecināms arī uz mūsu ļaudīm. Tā ir ļoti smaga problēma, kas skārusi arī daudzus ticīgos. Viņiem ir dziļi jāapzinās, ka, tādā nesakārtotā stāvoklī dzīvojot, ir apdraudēta arī dvēseles atpestīšana.

Bez šaubām ir liela daļa ticīgo, kas dzīvo pēc visām Evaņģēlija prasībām... “Priecājieties un līksmojiet, jo jūsu alga debesīs ir liela,” saka Kristus (Mt 5,12).

Ģimeņu iziršana, lai gan ir viena no smagākām problēmām, bet (protams) tā nav vienīgā.

Periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu 20 gadu laikā Latvija tika sakārtota atbilstoši tā laika līmenim, kaut arī dzīvoja bez kompjuteriem, bez televīzijas, bez mobiliem telefoniem. Un ģimenes bija stabilas. Katra saimniecība strādāja kā viens bišu strops. Darbs un tikums nostiprināja valsti. Ticību Dievam mācīja ne tikai baznīcā un ģimenē, bet arī skolā. Vadībā bija valstiski domājoši cilvēki, kas spēja novērtēt ticības un tikuma lomu skolu jaunatnē.

Arī mūsdienu cilvēku paaudzei ir vajadzīgi ideāli un augsts mērķis dzīvē. Un Kristus Evaņģēlijs ar savām augstajām prasībām mīlēt cilvēkus kā sevi pašu katrai paaudzei ir garīgas dzīves ideāls. Kristus svētīja, sacīdams: “Svētīgi izslāpušie pēc taisnības, svētīgi lēnprātīgie un žēlsirdīgie. Svētīgi sirdsšķīstie un miera nesēji, taisnības dēļ vajātie, jo viņiem pieder Debesu valstība... Priecājieties, jo jūsu alga debesīs ir liela.” (Sal. Mt 5). Tāpat kā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā arī tagad morāliskās atdzimšanas ceļš ved caur ģimeni, caur dievnamu, caur skolu. Pašlaik vājākais posms varbūt ir tieši skola. Vidusskolu programmā trūkst visvērtīgākās grāmatas, kas ne velti saucas – Svētie Raksti jeb Bībele. Šī grāmata ir vērtīga no dažādiem viedokļiem:

1) Bībele ir unikāla vēsturiska grāmata, kuras sākumi ir meklējami vairāk nekā 3000 gadu pagātnē;

2) kopš Gūtenberga laikiem Bībele ir visvairāk izplatītā grāmata pasaulē.

3) pēc Bībeles idejām un baušļiem vairāk vai mazāk vadās visi kristieši un jūdi, t.i., gandrīz ceturtā daļa cilvēces;

4) civilizētā pasaule no Bībeles ir paņēmusi septiņu dienu nedēļu un arī kristīgo laika skaitīšanas ēru, kas ir pieņemta starptautiskā apritē;

5) beidzot, visi citi reliģiju dibinātāji, ieskaitot Muhamedu un Budu, visi bija cilvēki, bet Kristus ir Dievs!

Tā ir fundamentāla atšķirība, kas Bībelei piešķir sevišķu svaru kā Dieva Vārdam.

Atzīsim godīgi: tas ir nenormāli, ja mūsu skolās jaunatne netiek iepazīstināta ar tādu unikālu grāmatu, kāda ir Bībele! Šī problēma skar visas valsts jaunatni, tātad ir ļoti svarīga lieta...

Mēs saprotam, ka politiķiem ir svarīgi saimnieciskie projekti, kuros cilvēki varētu piedalīties ar savu darbu un pelnīt iztiku. Bet, kā Svētie Raksti saka, “cilvēks nedzīvo no maizes vien” (Mt 4,4).

Visi ir ieinteresēti, ko darīt, lai cilvēki uz ielas justos drošībā no bandītiem un zagļiem, lai finansiālos darījumos būtu godīgi, lai cienītu savus vecākus un rūpētos par bērniem, lai neizjauktu citam ģimeni, utt. Šie faktori ir ne mazāk svarīgi kā, piemēram, piens veikalā vai rēķins bankā.

Jautājumi, kas skar ticību un tikumību, ir Baznīcas kompetencē. Tāpēc tradicionālās konfesijas Latvijā nāk ar projektu tikumu stiprināšanai tautā. Proti, ieviest skolās obligāto Bībeles mācību, sākot ar 2011.gada 1.septembri, lai jaunieši, beidzot vidusskolu, būtu arī informēti par svarīgiem kristīgās dzīves principiem. Tā būs laba sadarbība starp ģimeni, Baznīcu, valsti un skolu. Un ieguvēji būs visi.

Šo likumu par “Bībeles mācību” skolā var pieņemt jau pašreizējā Saeima. Piemēram, apvienībai “Par labu Latviju”, ko vada eksprezidents Guntis Ulmanis, ir 26 balsis Saeimā, kas gatavi atbalstīt šo kristīgo likumprojektu. Mēs aicinām visus pārējos Saeimas deputātus šai svarīgajā jautājumā parādīt savu labo gribu. Tātad, ja Saeima nobalso un prezidents izsludina likumu, līdz ar to likumīgs pamats svarīgajam projektam ielikts! Gatavoties šī projekta realizēšanai paliek viens gads laika.

Sagaidāms, ka būs dažādi iebildumi pret Bībeles mācību skolā:

1. Gada laikā nepaspēs sagatavot lekciju materiālus Bībeles mācībai...

Mēs atbildam: kristīgām konfesijām jau tagad ir pietiekami materiālu gan pasniedzējiem, gan audzēkņiem, atliks tos tikai pavairot.

2. Pasniedzēju trūkst...

Mēs atbildam: katrā skolā atradīsies divi trīs dziļi ticīgi pedagogi, kuri, gada laikā iepazinušies ar Bībeles materiāliem, varēs saņemt sertifikātus no attiecīgām konfesijām. Pie tam vidusskola nav Garīgais seminārs. Skolā pietiks ar minimālu lekciju skaitu.

3. Bet skolā iet arī musulmanis, budists un neticīgais – vai viņam arī jāzina kaut kas par Bībeli?

Mēs atbildam: skola ir vispārizglītojošā iestāde ikvienam. Tā dod tikai informāciju, bet nevienu nespiež ticēt vai neticēt. Cilvēks pats izvēlas, kas viņam derīgs no saņemtās informācijas. Ja Latvijā būs tikpat daudz musulmaņu kā kristiešu, normāli, ka skolā informēs arī par Korānu.

Tie, kas skolā ieraudzījuši Bībeli, Korānu vai krustu pie sienas, krīt panikā, tie ir ekstrēmisti un nelīdzsvaroti cilvēki. Eiropas tiesa, kas padevās viena ekstrēmista prasībām, ar to apkaunoja pati sevi un apklusa. Mūsu skolās ekstrēmismam nav vietas. Latvijas skola informēs par Bībeles principiem, pēc kuriem dzīvo miljoni cilvēku. Un Saeimai ir tiesības nodrošināt šo informāciju skolās.

4. Bet, ja vairākums Saeimas deputātu būs principā pret Bībeles mācību?

Mēs atbildam: tas parādīsies Saeimas balsojumā, kuri būs par vai pret. Iespējams, ka pēc vēlēšanām oktobrī Saeimā pretinieku vairs nebūs.

5. Bet, ja paši vēlētāji priekšroku dos antikristīgiem kandidātiem?

Mēs atbildam: tas nozīmē, ka viņi sev labāku valdību nav pelnījuši, kā tikai antikristīgu.

Kā ziņo prese, Anglijā, nevarēdami citādi savaldīt skolēnus, esot nolēmuši lietot pret viņiem arī fizisku spēku. Es domāju, ka Bībele ir labāks audzināšanas līdzeklis nekā runga.

Ir novērots: ja cilvēki atsvešinās no Dieva un kļūst liberāli, viņi pat neapzinoties ir gatavi pieņemt jebkuru nekristīgu ideju. Lūk, dažādi piemēri:

a) Pie Kokneses Daugavā uz salas tiek veidots latviešu tautas “likteņdārzs”. Konkursā tika pieņemts tas projekts, ko izstrādājis kāds no Japānas, budistu garīdznieks, proti, pēc budistu idejām, kuras nepazīst ne Dievu, ne Debesu valstību. Bet vai nekristīga ideja ir piemērota kristīgas tautas likteņdārzam? Manuprāt, agri vai vēlu tajā “Budas dārzā” nāksies uzstādīt kārtīgu krustu, tādu kā pie Ogres svētā Meinarda salā, citādi tur nekāds latviešu tautas “likteņdārzs” nesanāks.

b) Savukārt Rūjienas novada vadība plāno 700 vai pat 1000 ha platībā veidot neko citu kā lielu budisma meditācijas centru, jo vajagot apsaimniekot nolaistu teritoriju... Doma apsaimniekot teritoriju ir saprotama, bet kāpēc piesārņot cilvēkiem smadzenes ar budistu meditācijām, kam nav nekāda sakara ar Dievu...?

c) Kāds izbijis Saeimas deputāts zem izkārtnes “Starptautiskais miera fonds” koordinē korejiešu izcelsmes sektu, kas pazīstama kā mūniešu kustība...

Kā redzam, liberāliem cilvēkiem vienalga ar ko nodarboties, ja tik var nopelnīt.

d) Un vēl: tepat Aglonā aiz Egles ezera kāds pašmāju fantazētājs, saspraudis koku stumbeņus ar galotnēm zemē, cenšas par varītēm radīt pats savu reliģisku sektu.

Par ko liecina šādi pasākumi? Tie liecina par šo projektu idejisko tukšumu.

Kādreiz ar pravieša Jeremija muti Dievs teica tā laika cilvēkiem, ka viņi ir izdarījuši divkāršu grēku, proti, viņi ir atstājuši Dievu – “dzīvā ūdens avotu un izrakuši sev akas, cauras akas, kas nesatur sevī ūdeni” (Jer 2,13).

Padomājiet! Laikā, kad valsts piedzīvo ekonomiskās grūtības, atrodas visāda kalibra darboņi, kas ar pagāniskiem vai sektantiskiem pasākumiem cenšas torpedēt cilvēkiem arī garīgo dzīvi!

Eksperti ir aplēsuši, ka pasaules mērogā katru nedēļu rodas, vidēji ņemot, piecas jaunas sektas. Tā ir kaut kāda pašdarbnieku apsēstība, kurā, domājams, zināma loma ir arī finansiālai interesei. Bet kurš gan prātīgs cilvēks savas dvēseles glābšanu uztic privāta gadījuma cilvēkam? Tas vēlreiz apliecina, cik nepieciešami visai skolu jaunatnei dot normālu kristietības skaidrojumu, balstoties uz Bībeli, kā to dara tradicionālās kristīgās konfesijas.

Attiecībā uz Ērika Delpera pasākumu tepat aiz ezera tā sauktajā “Karaļa kalnā” mēs nevaram noklusēt pasākuma idejisko pusi. Analizējot Delpera rakstus, ir konstatēts, ka no kristīgā viedokļa tie ir pilnīga ķecerība.

Tāpēc Latvijas bīskapu konference, pamatojoties uz Katoļu Baznīcas kanoniskajiem likumiem (Can.1364) paziņo, ka katrs katolis, kas publiski un formāli parāda jebkāda veida piekrišanu Delpera sektai kā tādai vārdos vai darbos (piemēram, dodot tai finansiālu vai cita veida atbalstu), ar to pašu tiek izslēgts no Katoļu Baznīcas. Tāds ir Baznīcas likums. To pasakām zināšanai.

Mums nav nekas pretī, ja cilvēks nodarbojas ar koktēlniecību, stāda kokus, sakopj teritoriju utt. Bet, ja tas tiek darīts, lai popularizētu sektantismu, tad šī ideja ir kā mironis zārkā. Mironis smako, tam nelīdz nekāda ārēja dekorācija. Neder arī nosaukums “Karaļkalns”. Cik manāms, šī sekta ir sākusi taisīt savu dievnamu. Laikam ar vieglu roku ir izsniegta arī būvatļauja. Vai te nebūtu kas sakāms arī “Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komitejai”?

Bet katoļticīgajiem mēs sakām: glabājiet savu ticību Dievam tīru, kādu to sniedz Evaņģēlijs un Baznīcas aprobētās ticības mācības grāmatas, piemēram, arī tas īsais katoliskās mācības izklāsts, kas atrodams jūsu lūgšanu grāmatās “Slavējiet Kungu” un tāpat latgaliskajās grāmatās “Teicit Kungu.”

Pie vienkāršās un tīrās Kristus Evaņģēlija mācības nejauciet klāt to putru, ko vāra baltu zintnieki, dievturi, Delpers, jogi, astrologi, burvji un visādi māņticīgie un fantazētāji. Kristus Evaņģēlijs ir dots cilvēku pestīšanai un tā ir pārāk nopietna lieta. Glabājiet to kā Dieva dāvanu un neļaujiet nevienam sevi novirzīt no pestīšanas ceļa.

Un lai Dieva žēlastība jūs stiprina un pavada!

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!