Par Pasaules Bankas prezidenta un bankas pārstāvju vizīti Latvijā

Ceturtdien un piektdien, 12.–13.augustā, Latvijā vizītē uzturējās Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks. Attēlā (no kreisās): Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs kopīgā preses konferencē 13.augustā pēc vizītes Siguldā Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.

Tiekoties ar Valsts prezidentu

12.augustā Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Pasaules Bankas prezidentu Robertu Zēliku, lai pārrunātu globālās ekonomikas aktualitātes un tendences, kā arī diskutētu par sociālā drošības tīkla stratēģijas realizācijas gaitu.

Tikšanās laikā Pasaules Bankas prezidents R.Zēliks izteica atzinību par paveikto ekonomiskās situācijas uzlabošanā Latvijā, kā arī pozitīvi vērtēja reformu gaitu un vienošanās par budžeta deficīta pakāpenisku samazināšanos ievērošanu.

Valsts prezidents izteica pateicību Pasaules Bankai par finansējuma nodrošināšanu sociālā drošības tīkla izveidei, iepazīstināja ar savu redzējumu par ekonomisko un sociālo situāciju Latvijā, kā arī pauda viedokli, ka ekonomiskā situācija pēc krasa krituma pakāpeniski sāk uzlaboties. V.Zatlers izteica stingru apņēmību cieši sekot līdzi turpmākajai reformu gaitai.

Tikšanās laikā Pasaules Bankas prezidents pauda viedokli, ka ekonomikas augšupceļš un atveseļošanās pasaulē būs nelīdzena, līdz ar to Latvijai ir ļoti svarīgi turpināt šīs veiksmīgi uzsāktās reformas un turēties pie nospraustā kursa, neveicot radikālas izmaiņas.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar finanšu ministru

13.augustā finanšu ministrs Einars Repše tikās ar Pasaules Bankas (PB) prezidentu Robertu Zēliku, kas divu dienu oficiālā vizītē ieradās Latvijā, lai paustu atbalstu Latvijas strukturālajām reformām, tiktos ar sociālā sektora reformu īstenotājiem un saņēmējiem, kā arī piedalītos diskusijā ar privātā sektora pārstāvjiem ar mērķi gūt iespaidus par pašreizējo ekonomisko situāciju, izaicinājumiem un risinājumiem.

Tikšanās laikā puses pārrunāja ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī PB Sociālās drošības tīkla nozīmīgumu, pārvarot ekonomiskās grūtības valstī. “Pasaules Bankas Sociālais drošības tīkls ir ļoti nozīmīgs atbalsts Latvijai ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Šī programma ir krīzes drošības spilvens, kas primāri ir vērsta uz valsts sociāli visneizsargātākajiem iedzīvotājiem, lai pēc grūtību pārvarēšanas viņi pilnvērtīgi varētu atgriezties darba tirgū. Latvijai tā ir ļoti nozīmīga programma, kas pilnvērtīgāk ļauj nodrošināt reformas sociālajā, izglītības un veselības jomā. PB programma ir guvusi atzinību par augstu kvalitāti, izstrādes un ieviešanas tempu,” norādīja finanšu ministrs E.Repše.

Finanšu ministrs informēja R. Zēliku par valsts fiskālās politikas īstenošanu, 2011.gada budžeta sagatavošanas grafiku, kā arī publiskā sektora realizēto reformu nozīmīgumu. Pakāpeniska valsts budžeta konsolidācija 2011.– 2012.gadā ir Latvijas plāns, paredzot 2011.gadā sasniegt deficīta līmeni 6% no IKP un 2012.gadā – 3% no IKP, tā izpildot Māstrihtas kritērijus.

Papildus abas puses pārrunāja ekonomisko situāciju Baltijas reģionā. Ministrs apliecināja PB prezidentam, ka viens no valdības stratēģiskajiem virsmērķiem ir pēc iespējas ātrāk ieviest Latvijā eiro, par vēlāko termiņu nosakot 2014.gadu.

Tikšanās noslēgumā ministrs pateicās prezidentam par PB sniegto atbalstu Latvijas tautsaimniecībai, augstu novērtējot kopējo sadarbību.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri

Lai aizstāvētu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošo jomu intereses un lai iepazīstinātu ar paveikto nozaru darbības pilnveidē, 12.augustā pēc izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes iniciatīvas notika viņas tikšanās ar Pasaules Bankas (PB) Centrālās Eiropas un Baltijas valstu reģiona direktoru Pīteru Haroldu un PB galveno ekonomistu, misijas vadītāju Latvijā Trūmenu Pakardu. Sarunā piedalījās arī IZM pārstāvji un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) viceprezidents Žoržs Tikmers.

Ministre uzskata, ka kopumā šī saruna bija sekmīga – tajā tika sniegti lietišķi un profesionāli argumenti par to, ka IZM pārziņā esošās jomas tiek atbilstoši sakārtotas, līdz ar to ir gūta pārliecība, ka līdzīga situācija, kāda tā bija 2008.un 2009.gadā, veicot valsts budžeta samazinājumus, neatkārtosies un ka līdzekļi netiks samazināti.

Tikšanās laikā ministre sniedza informāciju un argumentus par tām pozīcijām, kurās iepriekš PB norādījusi uz izmaiņu nepieciešamību ilgtermiņā. T.Koķe īpaši uzsvēra tās darbības, kas pēc līdzekļu samazināšanas veiktas, lai uzlabotu sistēmas darbību, paaugstinātu efektivitāti un rezultativitāti. Ministre akcentēja, ka tālāka līdzekļu samazināšana IZM pārziņā esošajās jomās nav iespējama un nevar būt.

Gan šajā tikšanās reizē, gan iepriekš PB atzinīgi novērtēja IZM paveikto, kas sekmē kvalitāti un efektīvāku resursu uzlabošanu.

Piemēram, finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” ieviešanu, profesionālās izglītības sistēmas un satura pilnveides uzsākšanu.

Savukārt šajā tikšanās reizē ministre īpaši pievērsās pēdējā laikā paveiktajam augstākās izglītības un zinātnes darbības uzlabošanā un pilnveidē. Viņa iepazīstināja PB pārstāvjus ar pagājušajā nedēļā valdībā apstiprināto dokumentu “Pasākumu plāns nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.”.

Runājot par šo plānu, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe akcentēja, ka tas vērsts uz sistēmas sakārtošanu ilgtermiņā, līdz 2020.gadam, bet sākotnēji veicamie darbi, līdz 2012.gadam, saistīti ar konkrētām lietām:

1) kvalitātes uzlabošanu,

2) finansēšanas sistēmas pilnveidi,

3) augstākās izglītības un pētniecības sasaistes stiprināšanu ar tautsaimniecību,

4) augstākās izglītības un zinātnes eksportspējas un starptautiskās konkurences veicināšanu.

Runājot par augstākās izglītības un zinātnes sistēmas pilnveidi, ministre iepazīstināja PB pārstāvjus ar iniciatīvu un aicināja arī viņus to atbalstīt. Proti, turpmāk finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei jāparedz atbilstoši šo jomu darbības specifikai, lai vismaz daļa pieejamo resursu būtu zināmi un iezīmēti jau vairākus gadus uz priekšu, atbilstoši augstākās izglītības studiju ciklam un valsts pētījumu programmu īstenošanai.

Saistībā ar sporta nozari sarunā Latvijas puse mērķtiecīgi skaidroja sporta sistēmas uzbūvi, politikas veidošanas un īstenošanas mehānismus, tādējādi argumentējot arī turpmāka valsts finansējuma saglabāšanu un nodrošināšanu sportam. Pretējā gadījumā, negatīvi ietekmējot sporta jomas darbību, īpaši – iespējas bērniem un jauniešiem nodarboties ar sportu un pievēršanos veselīgam dzīvesveidam, tiktu radītas nopietnas sekas, kuru novēršanai nākotnē būtu nepieciešami ievērojami valsts budžeta līdzekļi.

Tāpat tika skaidroti valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas principi un mērķi piecām sporta kapitālsabiedrībām – SIA “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”” (valstij – 100%), VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” (valstij – 100%), SIA “Tenisa centrs “Lielupe”” (valstij – 99,9%), SIA “Sporta centrs “Mežaparks”” (valstij – 99,9%), SIA “Latvijas Olimpiskā vienība” (valstij – 22%).

T.Koķe uzsvēra, ka pašlaik Latvijas likumi un normatīvie akti neparedz citu formu, kā vien valsts kapitālsabiedrība, tajā skaitā – sporta institūcijām, kas pamatā nav pelnošas organizācijas. Turklāt līdz 21.gadsimta sākumam tās bija valsts bezpeļņas organizācijas, kas tika pārveidotas institucionāli, saskaņā ar izmaiņām tiesību aktos.

Ministre aicināja PB pārstāvjus atbalstīt IZM pozīciju sarunās ar Finanšu ministriju, saistībā ar 2011.gada budžetu. Proti, IZM pārziņā jābūt pozīcijām, kas nodrošina tās pārziņā esošo jomu darbību un attīstību, t.sk. sporta. IZM nav jānodarbojas ar finanšu un banku sektora funkcijām – ar valsts galvojumu atmaksu sporta būvēm. Šī situācija arī nereti kopumā, īpaši – sporta sabiedrībā, rada neatbilstošu priekšstatu, jo no 2010.gadā sporta budžeta 13,99 miljoniem latu (treneru algām, augstu sasniegumu sportam, sporta federācijām u.c. ar sportu saistītiem mērķiem) vairāk nekā četri miljoni latu ir sportam neraksturīgai funkcijai, proti – valsts galvoto aizdevumu atmaksai.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos