Centrālās statistikas pārvaldes informācija

1998. gada 24. aprīlī

Par bezdarbnieku skaitu

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka līdz 1998. gada 1. aprīlim valstī reģistrēti 88,4 tūkst. aktīvu darba meklētāju (1. martā — 87,9 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 86,3 tūkst. cilvēku jeb 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1. martā — attiecīgi 85,5 tūkst. un 7%). 1997. gada 1. aprīlī valstī reģistrēti 98,9 tūkst. aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 94,7 tūkst. cilvēku.

1998. gada 1. aprīlī, salīdzinot ar šī gada sākumu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,3 tūkst. cilvēku, bet, salīdzinot ar 1. martu, — par 0,8 tūkst. 1998. gada 1. aprīlī bezdarbnieku skaits bija par 8,4 tūkst. cilvēku mazāks nekā iepriekšējā gada 1. aprīlī.

Joprojām vairāk nekā puse bezdarbnieku kopējā skaita (58%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 31,3 tūkst. cilvēku (1997. gada 1. aprīlī — 31,1 tūkst.). To bezdarbnieku skaits, kuri nav varējuši atrast darbu ilgāk nekā gadu, kopējā bezdarbnieku skaitā 1998. gada 1. ceturkšņa beigās, salīdzinot ar gada sākumu, ir samazinājies un veidoja 36% (gada sākumā — 38%).

1998. gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8,1 tūkst. cilvēku, februārī — 7,0 tūkst., martā — 7,6 tūkst. cilvēku.

Tāpat kā iepriekš, arī 1998. gada 1. aprīlī vairāk nekā puse bezdarbnieku (52%) bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem, bet gandrīz katrs piektais bezdarbnieks (17%) bija jaunietis līdz 25 gadiem.

Tikai 10% bezdarbnieku nav iepriekšējās darba pieredzes.

Bezdarbnieku sadalījums pēc profesijām liecina, ka visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalificētus darbus karjeros, būvniecībā, lauksaimniecībā, mežniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā un citur — 23,3 tūkst. cilvēku jeb 27% no kopējā skaita. Savukārt vismazāk bezdarbs skāris augstākas kvalifikācijas profesiju grupu — dažāda līmeņa vadītājus, to ir tikai 1,9 tūkst. cilvēku, kas veido 2% no bezdarbnieku kopskaita.

No gada sākuma būtiski nav mainījies bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa — joprojām tikai 6% bezdarbnieku ir augstākā izglītība. Visvairāk bezdarbnieku — 30% — ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet ar pamata vai ar nepabeigtu pamatizglītību — 26%.

1998. gada 1. ceturksnī ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti 1,9 tūkst. cilvēku jeb 2% no bezdarbnieku kopskaita, bet algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīts 3,1 tūkst. cilvēku.

No gada sākuma ar Nodarbinātības valsts dienesta palīdzību iekārtoti darbā 3,2 tūkst. darba meklētāju, 97% no tiem — bezdarbnieki.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1998. gada 1. aprīlī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 28,3%, Preiļu — 22%, Balvu — 21,7%, Krāslavas — 21,5%, Ludzas — 18,4%, Daugavpils — 14%, Jēkabpils — 13,8%.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1998. gada martā tiesības saņemt bezdarbnieku pabalstu bija 25,6 tūkst. cilvēku jeb 30% no bezdarbnieku kopskaita. 1998. gada martā bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā 984,6 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 38,64 (atbilstoši janvārī — 21,5 tūkst. jeb 25%, Ls 34,31 un februārī — 22,6 tūkst. jeb 27%, Ls 38,55).*

Materiāls sagatavots, izmantojot Nodarbinātības valsts dienesta informāciju.

* Dati precizēti.

Darba statistikas daļa