LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN HORVĀTIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS LĪGUMS PAR SADARBĪBU ZINĀTNĒ, TEHNOLOĢIJĀ UN AUGSTĀKAJĀ IZGLĪTĪBĀ 

Latvijas Republikas valdība un Horvātijas Republikas valdība (turpmāk tekstā Līgumslēdzējas Puses),

atzīstot zinātnes, tehnoloģijas un augstākās izglītības nozīmi nacionālās ekonomikas uzplaukuma un sabiedrības labklājības veicināšanā;

vēlēdamās veicināt savstarpējas zināšanas un izpratni maksimāli iespējamā apjomā par abu valstu sasniegumiem zinātnē, tehnoloģijā un augstākajā izglītībā;

būdamas pārliecinātas, ka starptautiskā sadarbība šajās jomās nostiprina draudzīgās attiecības un savstarpēju sapratni starp abām valstīm,

apzinādamās nepieciešamību attīstīt uz savstarpēju ieguvumu balstītu sadarbību zinātnē, tehnoloģijā un augstākajā izglītībā;

ievērojot Helsinku konferences 1975.gada 1.augustā parakstīto noslēguma aktu par drošību un sadarbību Eiropā un tam Vīnē, Bonnā, Madridē un Parīzē sekojošo tikšanos laikā noslēgtos dokumentus;

vienojas par šo:

1.pants

(1) Līgumslēdzējas Puses atbalsta un rosina sadarbību starp abu valstu iestādēm, organizācijām un personām, kas darbojas zinātnes, tehnoloģijas un augstākās izglītības jomā.

(2) Līgumslēdzējas Puses cenšas radīt labvēlīgus nosacījumus savstarpēju kontaktu izveidei un kopīgu aktivitāšu īstenošanai starp institūcijām, organizācijām un personām to interesējošās jomās.

2.pants

Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar šī Līguma mērķi rosina:

a) sadarbību dažādās zinātnes jomās, iekļaujot tajā:

– zinātnieku un ekspertu apmaiņu;

– kopīgu pētniecības un attīstības projektu īstenošanu;

– kopīgu zinātnisku semināru, darbnīcu, konferenču un citu zinātnisko tikšanos organizēšanu;

– tiešu sadarbību starp abu valstu zinātniskajām un akadēmiskajām institūcijām, pētniecības centriem un jauno tehnoloģiju attīstības un pārneses centriem;

– zinātnisko publikāciju un informācijas apmaiņu;

– jebkuru citu sadarbības formu, par kuru abas Līgumslēdzējas Puses jeb attiecīgās iestādes var vienoties;

b) sadarbību tehnoloģijas, datorzinātņu un informācijas vadības jomā:

– īpaši atbalstot un rosinot jauno tehnoloģiju pārnesi un attīstību un

– veidojot un attīstot modernas informācijas sistēmas starp valstīm;

c) sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm, it īpaši:

– augstskolu pasniedzēju apmaiņu;

– piešķirot stipendijas un atvieglojot studentu, kas vēl nav ieguvuši akadēmisko grādu, gan pēcdiploma studentu apmaiņu;

– sadarbību latviešu un horvātu valodas un literatūras apguves jomā;

d) sadarbību jūras bioloģijā un ar to sais­tīto tehnoloģiju jomā, kā arī pētniecību, kas saistīta ar vides aizsardzību un jūras ekoloģiju.

3.pants

Līgumslēdzējas Puses veic informācijas par abu valstu augstākās izglītības sis­tēmu apmaiņu, lai dotu iespēju augstākās izglītības iestāžu diplomu un akadēmisko grādu savstarpējai atzīšanai saskaņā ar katrā valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

4.pants

(1) Ieviešot šī Līguma nosacījumus, tiek ņemta vērā katras akadēmiskās un zinātniskās iestādes autonomija.

(2) Tiek ņemta vērā arī to brīvība sākt un saglabāt savstarpējus kontaktus, kā arī veidot tiešu sadarbību.

5.pants

Līgumslēdzējas Puses veicina un atvieglo otras Līgumslēdzējas Puses pārstāvju līdzdalību zinātnes un tehnoloģijas sadarbībā, kas tiek īstenota starptautisku organizāciju (piemēram, Eiropas Savienības, ANO, Pasaules veselības organizācijas un dažādu citu transnacionālo organizāciju u.c.) uzraudzībā.

6. pants

Saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu apņemšanos visas aktivitātes un apmaiņas, kas izriet no šī Līguma, notiek uz abu Līgumslēdzēju Pušu vienlīdzīga ieguldījuma pamata, tostarp arī finansiālā ieguldījuma, ja vien Līgumslēdzējas Puses nevienojas citādi.

7.pants

Līgumslēdzējas Puses, savstarpēji vienojoties, var uzaicināt piedalīties par saviem līdzekļiem citu valstu zinātniekus, tehniskos ekspertus un iestādes vai starptautiskas organizācijas šī Līguma ietvaros īstenotajās aktivitātēs, ja vien Līgumslēdzējas Puses nevienojas citādi.

8.pants

(1) Saskaņā ar saistošām starptautiskajām konvencijām un līgumiem intelektuālā īpašuma jomā un ar katrā valstī spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem Līgumslēdzējas Puses var kļūt par intelektuālā īpašuma tiesību, kas radīts šī Līguma ietvaros, īpašniekiem.

(2) Visi aspekti, kas attiecas uz industriālā īpašuma reģistrēšanu un autortiesību noteikšanu, ir savstarpējas vienošanās subjekts, Līgumslēdzējas Puses var reģistrēt industriālā īpašuma tiesības saskaņā ar katrā valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par industriālo īpašumu un saskaņā ar katrā valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par autortiesībām noteikt autortiesības.

9.pants

(1) Līguma īstenošanai tiek izveidota Jauktā Latvijas–Horvātijas komisija (turpmāk tekstā – Jauktā komisija).

(2) Līgumslēdzējas Puses nominē vienādu pārstāvju no katras Puses skaitu darbībai Jauktajā komisijā.

(3) Jauktās komisijas uzdevumos ietilpst šī Līguma uzraudzība, atbalsts un koordinēšana.

(4) Jauktā komisija saskaņo savu darbību pa diplomātiskajiem kanāliem. Ja nepieciešams, tā tiekas pārmaiņus Latvijas Republikā un Horvātijas Republikā.

10.pants

(1) Līgums stājas spēkā ar dienu, kad ir saņemta pēdējā diplomātiskā nota, kurā Puses norāda, ka visas juridiskās prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu šī Līguma stāšanos spēkā, ir izpildītas.

(2) Līgums ir spēkā piecus gadus, un tā darbība ikreiz tiek automātiski pagarināta uz nākamajiem pieciem gadiem, ja vien kāda no Pusēm vismaz sešus mēnešus pirms Līguma darbības termiņa izbeigšanās nav rakstiski paziņojusi otrai par savu nodomu denonsēt Līgumu. Līgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi rakstisku paziņojumu par šī Līguma denonsēšanu.

(3) Līguma pārtraukšana neietekmē Līguma ietvaros sāktās programmas un projektus, un tās tiek turpinātas līdz to pabeigšanas brīdim, ja vien nevienojas citādi.

11.pants

(1) Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm, kas saistīti ar šī Līguma interpretāciju vai izpildi, tiks risināti pa diplomātiskajiem kanāliem.

TO APLIECINOT, pilnvaroti parakstīt šo Līgumu, apakšā parakstījušies.

(2) Līgums parakstīts Zagrebā 2001.gada 23.februārī divos eksemplāros latviešu, horvātu un angļu valodā, visi trīs teksti ir autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir Līguma teksts angļu valodā.