Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-37/1998

Rīgā 1998.gada 30.aprīlī

Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija: kolēģijas priekšsēdētājs departamenta direktors K.Beljānis un kolēģijas locekļi R.Bērziņa, B.Breidaks, M.Prāma un R.Zonenbergs izskatīja revīzijas rezultātus par rīcību ar valsts mantu un naudas līdzekļiem sakarā ar likuma "Par valsts budžetu 1997.gadam" Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) paredzētās programmas (Nr.06.00.00, funkciju klasifikācijas kods 13.210) "Tūrisma attīstība" izpildi un

konstatēja:

Ar Ministru kabineta apstiprināto nolikumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir noteikta par centrālo valsts pārvaldes institūciju tūrisma attīstības jautājumu risināšanā. Bet programmas "Tūrisma attīstība" izpildi nodrošina VARAM pārraudzībā esošā Latvijas Tūrisma padome (LTP) (ar 1998.gada 1.janvāri — Valsts tūrisma pārvalde). Latvijas Tūrisma padomi veido 16 valsts un tūrisma organizāciju pilnvarotie pārstāvji, tā darbojas uz sabiedriskiem pamatiem, bet LTP administrācijas darbs (9 štata vienības) tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

Tūrisma ieņēmumi, pēc statistikas datiem, 1996.gadā bija 108,7 milj. latu, bet 1997.gadā — 118,4 milj. latu, kas iekšzemes kopproduktā pārsniedz 5%. Pēc valsts statistikas un Latvijas Tūrisma padomes datiem 1996.gadā Latvijā ir iebraukušas 1,7 milj. personas no ārvalstīm, bet 1997.gadā — 1,8 milj. No Latvijas uz citām valstīm 1996.gadā braukuši — 1,9 milj. cilvēku, bet 1997.gadā —2 milj. Īpašas uzskaites par personām, kuru ierašanās vai izbraukšanas mērķis ir tūrisms, nav. Latvijā nav izmantotas visas iespējas tūrisma attīstībai, neraugoties uz to, ka Latvijai ir priekšrocības šajā tautsaimniecības nozarē. Par neizmantotajām iespējām liecina kaut vai tas, ka Somijā izveidotais Baltijas tūrisma informācijas centrs, veiksmīgi darbojoties, panācis, ka 1997.gadā, salīdzinot ar 1996.gadu, iebraucēju skaits no Somijas Latvijā pieaudzis par 47%.

Lai sakārtotu tūrisma infrastruktūru un uzlabotu ar tūrismu saistīto pakalpojumu kvalitāti, nepieciešams palielināt finansējumu no valsts līdzekļiem, it īpaši tas attiecas uz mūsu tūrisma reklāmas nodrošināšanu kā pie mums, tā ārvalstīs un Latvijas valsts tēla veidošanu ārvalstīs, lai ieinteresētu cilvēkus apmeklēt Latviju. Ir visi priekšnoteikumi, lai Latvija, ar tās izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, kūrortu tradīcijām un mazpārveidoto dabu kļūtu par tūristiem pievilcīgu zemi. Latvijas priekšrocības tūrismā pašlaik padara neizmantojamas ne tikai finansiālās problēmas, bet arī mazattīstītā tūrisma infrastrūktūra un zemais svešvalodu zināšanu līmenis laukos, zemā pakalpojumu kvalitāte, reklāmas, tūrisma zīmju un informācijas centru nepietiekamība, nepietiekoša izklaides, aktivitāšu un iepirkšanās izvēle.

Tūrisma nozares attīstību Latvijā ir kavējusi vairāk nekā divus gadus ieilgusī Tūrisma likuma izstrādāšana un pieņemšana. Šajā jomā nav pietiekama arī cita tiesiskā reglamentācija. Latvijas normatīvajos aktos nav definēts ne tūrisma, ne arī tūrista jēdziens, kas rada neskaidrības un sarežģījumus ar tūrismu saistītajā valsts pārvaldes iestāžu darbībā. 1997.gada 2.decembrī Ministru kabinetā ir akceptēta Latvijas tūrisma attīstības koncepcija. Tajā uzsvērts, ka finansiālais nodrošinājums tūrisma nozares attīstībai ir nepietiekams un valsts paredz to balstīt uz privātsektora līdzekļiem. Valdības līmenī nav noteikts labvēlīgs investīciju režīms un elastīga nodokļu politika tūrisma nozarei. Nepieciešama arī kredītu piešķiršana uz atvieglotiem noteikumiem tūrisma infrastruktūras attīstībai reģionos. Valsts budžeta līdzekļu ieguldījums tūrisma attīstībā Latvijā ir nepietiekams, tas ir aptuveni 2 reizes mazāks nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā katrā atsevišķi, attiecīgi sliktāki ir arī tūrisma nozares ekonomiskie rādītāji.

Ievērojamas summas Latvijas tūrisma attīstībai kopš 1993.gada Latvijai ir piešķirtas PHARE programmas ietvaros, pašreiz Latvija saņem tiešu finansiālu palīdzību divās programmās: "Mārketings un reklāma" un "Koordinācija un iekārtas". 1997.gadā par PHARE programmas līdzekļiem ar Īrijas konsultantu firmas CHL starpniecību izdoti reklāmas materiāli par Latviju 75 200 ECU vērtībā, daļēji segtas Latvijas stendu izmaksas četros tūrisma gadatirgos 11 980 ECU vērtībā un iegādātas biroja iekārtas 4750 ECU vērtībā, t.sk. arī kopējamā iekārta LTP vajadzībām.

Latvijas Tūrisma padomes darba nodrošinājumam 1997.gadā bija paredzēti valsts pamatbudžeta asignējumi Ls 104 910 apmērā, tai skaitā valsts dotācija Ls 50 410 un ieņēmumi no licenču izsniegšanas Ls 54 500, kas pilnā apjomā arī izlietoti. Programmai "Tūrisma attīstība" piešķirtie budžeta līdzekļi pamatā izlietoti atbilstoši finansējuma mērķiem.

Latvijas Tūrisma padomē pieļauti pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē, netiek kārtota izdevumu analītiskā uzskaite pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem. Grāmatvedības uzskaites dokumentācija 1997.gada janvārī — augustā kārtota neregulāri, kases, algu sarakstu un avansu norēķinu dokumentos pieļauti labojumi, neprecizitātes, bet sintētiskās uzskaites dokumentos un galvenajā grāmatā ieraksti izdarīti ar zīmuli, pieļauti neatrunāti labojumi, nesalasāmi ieraksti.

Izvērtējot Latvijas Tūrisma padomē veiktos darījumus, departamenta kolēģija atzīst, ka uzrēķini sakarā ar šo revīziju nav nosakāmi. Latvijas Tūrisma padome ir uzsākusi novērst nepilnības dokumentu noformēšanā, nepieciešams to pabeigt, novēršot revīzijā konstatētos pārkāpumus.

Kolēģijā piedalījās un paskaidrojumus sniedza Valsts tūrisma pārvaldes direktors Andris Vilciņš un galvenā grāmatvede Ginta Berķe.

Pamatojoties uz Valsts kontroles revīzijas reglamenta 59. un 64.pantu, Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija

nolēma:

1. Par revīzijas rezultātiem sagatavot ziņojumu iesniegšanai Saeimā atbilstoši likuma "Par Valsts kontroli" 16.pantam un paziņot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

2. Revīziju slēgt. Pieprasīt Valsts tūrisma pārvaldei novērst revīzijā konstatētos pārkāpumus un par veiktajiem pasākumiem paziņot Valsts kontrolei līdz 1998.gada 1.jūlijam.

Lēmumu var pārsūdzēt Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts budžeta revīzijas departamentā.

Departamenta direktors K.Beljānis

Kolēģijas locekļi: R.Bērziņa, B.Briedaks, M.Prāma, R.Zonenbergs