Par divu dažāda kaluma piemiņas monētu “Latviešu ābece” laišanu apgrozībā

Monētu priekšpuse (averss): Monētas aversā attēlota ainiņa – latviešu zemnieku bērni apgūst pirmās iemaņas lasītprasmē. Lejasdaļā uzraksts LATS, tā vidū – skaitlis 1. Virs uzraksta pa labi – gadskaitlis 2010.	Monētu aizmugure (reverss): Monētas centrā – gaiļa attēls no senākās zināmās latviešu ābeces, puslokā pa kreisi – uzraksts ABC, puslokā pa labi – uzraksts “Latviešu ābece” ar stilizētiem gotu burtiem.
Monētas josta: Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Jubilejas monētu iesaiņojums un informatīvais materiāls

Latvijas Banka laidusi apgrozībā 1 lata piemiņas monētu “Latviešu ābece” divos kalumos: sudrabā un vara-niķeļa sakausējumā. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte un ģipša modeli – tēlniece Ligita Franckeviča.

Jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Godājot latviešu izglītības vēsturi, monētas veltītas ābecei, kuras reversā atveidots vecākajā zināmajā latviešu ābecē redzamais gailis. Latvijas Banka izmanto pasaulē un arī Latvijā ar Dziesmu svētku monētu jau aprobētu praksi un ābecei veltīto monētu nokalusi gan augstākajā jeb proof kvalitātē sudrabā, gan pakāpi zemākajā Brilliant Uncirculated kaluma kvalitātē vara un niķeļa sakausējumā. Sudraba monēta ievietota kārbiņā, vara un niķeļa – īpašā iesaiņojumā ar informatīvo materiālu.

Sudraba 1 lata monēta (nominālvērtība: 1 lats; svars: 31,47 g, diametrs: 38,61 mm; metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof; Kalta 2010.g. Rahapaja Oy (Somija); mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)).

Vara un niķeļa sakausējuma 1 lata monēta (nominālvērtība: 1 lats; svars: 12,40 g, diametrs: 30,00 mm; metāls: vara un niķeļa sakausējums (Cu/Ni), kvalitāte: BU; kalta 2010.g. Rahapaja Oy (Somija); mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)).

Abas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Sudraba monētas maksimālā tirāža – 5000 eksemplāru. Vara un niķeļa sakausējuma monētas – 10 000 eksemplāru. Monēta “Latviešu ābece” būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Sudraba monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 25,30. Vara un niķeļa sakausējuma monētas cena – Ls 5,00.

Jubilejas un piemiņas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības – mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām.

Ap 1683.gadu tapusi pirmā latviešu ābece, kuras fragments nesagrieztu lokšņu veidā 1941.gadā uziets Tartu universitātes bibliotēkā, un šo izdevumu grezno gaiļa attēls. Latvijā ābecei gadsimtiem ilgi bijusi īpaša vieta. Bilžu grāmata, kas vieno daudzas paaudzes, pamazām kļuvusi atraktīvāka, lai lasītprasmes ceļa sākums būtu priecīgs. Tāpēc ābeces izdevumus rotājuši arī izcilu latviešu mākslinieku zīmējumi. Kopumā latviešu valodā izdots aptuveni 200 dažādu ābeču, bet kopā ar atkārtotiem un papildinātiem izdevumiem to skaits pārsniedz 300.

Ināra Klekere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja: “Ābeces gaiļa attēls sakņojas senā tradīcijā. Tas bieži sastopams ne vien latviešu, bet arī citu tautu ābecēs. Vecākie zināmie gaiļa attēli ir atrodami 16.gadsimta 70.gadu poļu un vācu ābeču izdevumos. Gailis uz ābeces vāka arī jaunlaiku ābeču iespiedumos ir saglabājis savu seno, pirmskristiānisma tradīcijās sakņoto simbolisko jēgu – tas ir gaismas saucējs, kura skatiens vērsts pret austrumiem; trīs lentes, kas redzamas arī latviešu ābeces attēlā, domājams, simbolizē gaiļa trīskārtīgos saucienus (latviešiem – pirmie, otrie un trešie gaiļi).”

Skološanās katram cilvēkam sākas ar lasītprasmes apguvi. Tās pamatā ir mūsu pirmā grāmata – ābece, kur skaidrota burtu un skaņu sakarība. Senajā Romā un Grieķijā lasīt mācījās no literāriem tekstiem, viduslaiku Eiropā – no reliģiskiem tekstiem, kas 15. un 16.gadsimtā pārtapa reliģisko tekstu pamatkopumā – t.s. katehismā jeb katķismā. 16.gadsimta nogalē veiktie katehisma tulkojumi latviešu valodā pildīja ābeces funkcijas. Iespiestās ābeces Eiropā tapušas kopš 15.gadsimta beigām, un pirmās Rīgā iespiestās latīņu ābeces izgatavotas 16.gadsimta beigās.

Pirmie latviešu ābeču autori bija vācu mācītāji, un īpašs ir celmlaužu Alūksnes mācītāja Ernsta Glika (1652–1705) un Sunākstes mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera (1714–1796) nopelns. Burtošanas ābeces, ko papildināja lasāmgabali no katehisma, ar laiku aizstāja praktiskāks risinājums, katram alfabēta burtam pievienojot ilustrāciju un didaktisku laicīga rakstura tekstu. Pirmās ābeces latviešu valodā iespiestas Rīgā 17.gadsimta 80.gados, līdz gadsimta beigām divām tipogrāfijām sarūpējot vismaz sešus ābeču izdevumus. Rīgas pilsētas spiestuve Georga Matiāsa Nellera (?–1712) vadībā konkurēja ar t.s. karaļa spiestuvi, kuru, īstenojot Zviedrijas izglītības politiku, 1675.gadā izveidoja un pārraudzīja Vidzemes ģenerālsuperintendants Johans Fišers (1633–1705) un vadīja teologs Johans Georgs Vilkens (?–1701). Domājams, tieši tajā ap 1683.gadu tapusi pirmā latviešu ābece, kuras fragments nesagrieztu lokšņu veidā 1941.gadā uziets Tartu universitātes bibliotēkā. Šo izdevumu grezno lepna gaiļa – rīta gaismas vēstneša un zinību jundītāja simbola – attēls. Pēc apjoma un iekārtojuma šī ābece atbilst pirmajai zviedru valodā 1660.gadā iespiestajai ābecei, kas arī rotāta ar gaiļa attēlu. Vecākās zināmās ābeces ar gaiļa attēlu ir ap 1575.gadu Frankfurtē pie Oderas iespiestā vācu ābece un 1578.gadā Kēnigsbergā iespiestā poļu ābece. Putns ar spēcīgu knābi un lielu seksti stāv uz nelielas platformas, un pār krūtīm tam ir trīs lentes. Domājams, tas zīmēts pēc baznīcas torņa gaiļa parauga, bet trīs lentes simbolizē gaiļa trīskārtīgos saucienus (pirmie, otrie un trešie gaiļi).

Latviešu ābeču attīstību 18. un 19.gadsimtā ietekmēja vācu, kopš 19.gadsimta otrās puses – arī krievu ābeces. Te izpaudās Vācijā vērotā tendence reliģiskos tekstus ābecē aizstāt ar laicīga satura lasāmiem gabaliņiem, sākās ilustrāciju veidošana katram alfabēta burtam, tika ietverti rakstīto burtu paraugi un rēķināšanas pamati, vēlāk to papildināja ar didaktiskiem stāstiņiem, dzejoļiem un nelieliem populārzinātniskiem ģeogrāfijas, vēstures un dabaszinību tekstiem, veidojot lasāmgrāmatas. Izcilākās ābeces un lasāmgrāmatas 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta pirmajos gadu desmitos izveidoja latviešu skolotāji. Savukārt cinkogrāfijas tehnika kopš 19.gadsimta beigām ļāva šajos izdevumos ievietot daudz krāsainu ilustrāciju.

Mārtiņš Grāvītis,
Latvijas Bankas preses sekretārs