Kultūras ministrs: Par valsts finansējumu nacionālajām kultūras iestādēm

Nacionālās kultūras iestādes un kultūrizglītības struktūras, kas patlaban saņem valsts dotāciju, tai skaitā septiņi valsts dibinātie teātri, Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka un citas, arī turpmāk tiks finansētas no valsts budžeta, un jebkādas spekulācijas vai izdomājumi par šo iestāžu statusa maiņu un izmaiņām to finansēšanas kārtībā ir apzināta sabiedrības maldināšana.

Kultūras ministrs Ints Dālderis: “Esmu ticies ar Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem un panācis viņu izpratni par to, ka valsts dibinātajām nacionālajām kultūras iestādēm arī turpmāk ir jāsaņem valsts budžeta dotācija, valsts dibinātajām kultūras iestādēm ir jāpaliek valsts īpašumā un valsts kapitālsabiedrību statuss ir patlaban labākais to pārvaldes mehānisms. Ilgākā budžeta plānošanas termiņā Starptautiskais Valūtas fonds iesaka apsvērt iespējas valsts nodokļu politiku plānot tā, lai sekmētu sponsorēšanas un mecenātisma tradīcijas, kas veicinātu privātā kapitāla piesaisti kultūras nozarei. Uzskatu, ka turpmāks finansējuma samazinājums kultūras nozarē nākamajā budžeta plānošanā nav ne iespējams, ne pieļaujams. Valsts nes pilnu atbildību par nacionālas kultūras pastāvēšanu, kultūras klātbūtni mūsu dzīvē, tās pieejamību un ilgtspējīgu attīstību.”

Pagājušais gads, kad finansējums būtiski bija jāsamazina visās jomās, deva iespēju veikt nopietnu revīziju kultūras nozarē un ieviest vienotus un pārskatāmus valsts finansējuma sadales principus. Ir izdevies panākt, ka par spīti ierobežotiem līdzekļiem visas kultūras un kultūrizglītības iestādes Latvijā turpina strādāt, un tas, kā pēc nopietnām reformām darbojas, piemēram, Latvijas muzeji, kļūdami atvērtāki un pieejamāki sabiedrībai, ir apliecinājums tam, ka pārmaiņas notiek pareizā virzienā.

Elīna Bīviņa,
kultūras ministra padomniece
sabiedrisko attiecību jautājumos