Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14., 22.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 12.nr.; 2009, 1., 2., 15., 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 82.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā:
papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:
“6) mikrouzņēmumu nodokļa daļas atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam.”;
papildināt otro daļu pēc vārdiem “fiksētā ienākuma nodokļa” ar vārdiem “mikrouzņēmumu nodokļa”.
2. Papildināt 2.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:
“4) mikrouzņēmuma īpašnieki atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam.”
3. 3.pantā:
papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Ar nodokli apliek mikrouzņēmuma ieņēmumu daļu atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam.”;
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“1.1 Personai, kas atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam ir mikrouzņēmuma īpašnieks vai mikrouzņēmuma darbinieks, ar nodokli apliekamo objektu nosaka Mikrouzņēmumu nodokļa likums.”;
papildināt trešās daļas 7.1 punktu pēc vārdiem “instrumentu atsavināšanas” ar vārdiem “kuru apgrozību regulē Finanšu instrumentu tirgus likums”.
4. Papildināt 6.pantu ar teikumu šādā redakcijā:
“Ja maksātājs ir mikrouzņēmuma darbinieks, grāmatiņu iesniedz mikrouzņēmumā.”
5. Papildināt 8.panta trešo daļu ar 11.1 punktu šādā redakcijā:
“111) citi ienākumi no kapitāla, kas nav minēti šīs daļas 11., 12., 13., 18. un 20.punktā.”
6. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:
“41) apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam attiecībā uz apdrošinātās personas dzīvību un veselību nelaimes gadījuma vai slimības dēļ, saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (tai skaitā ar līdzekļu uzkrāšanu) neatkarīgi no tā, kas ir noslēdzis apdrošināšanas līgumu.”
7. Papildināt 10.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
“5. Šā panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 6.punktā minētos izdevumus nepiemēro mikrouzņēmuma — mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — darbinieka ienākumam no mikrouzņēmuma. Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus nepiemēro saimnieciskās darbības ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis.”
8. 11.pantā:
papildināt l.2 daļu pēc vārdiem “zvērināta tiesu izpildītāja” ar vārdu “grāmatveža”;
papildināt pantu ar 9.1 daļu šādā redakcijā:
“9.1 Fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumus, kas radušies maksātājam — mikrouzņēmuma īpašniekam, kad tas bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, nedrīkst pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem, nosakot saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu.”;
papildināt pantu ar četrpadsmito, piecpadsmito un sešpadsmito daļu šādā redakcijā:
“14. Šā panta noteikumus, izņemot 9.1 daļu, nepiemēro maksātājam, kurš ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.
15. Saimnieciskās darbības izdevumi, kas attiecas uz taksācijas periodiem, kuros maksātājs bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, netiek ņemti vērā, nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības.
16. Maksātāji, kas kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, valsts atbalsta lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai summas, kuras atbilstoši atbalsta nosacījumiem piešķirtas, lai kompensētu pamatlīdzekļa iegādes izdevumus, saimnieciskās darbības ieņēmumos iekļauj pakāpeniski vairāku taksācijas gadu laikā atbilstoši attiecīgajā taksācijas gadā nodokļa aprēķināšanas vajadzībām noteiktajai attiecīgā pamatlīdzekļa nolietojuma vērtībai. Ja saņemtā valsts atbalsta lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai summa daļēji sedz pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas izmaksas, to iekļauj attiecīgo pārskata gadu ieņēmumos atbilstoši tām šā pamatlīdzekļa kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summu daļām, kuras attiecas uz saņemto valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.”
9. 11.1 pantā:
aizstāt ceturtās daļas 11.punktā skaitli “40” ar skaitli “60”;
papildināt pantu ar vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:
“11. Šā panta noteikumus, izņemot otro daļu, nepiemēro maksātājam, kurš ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.
12. Fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumus, kas radušies maksātājam — mikrouzņēmuma īpašniekam, kad tas bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, nedrīkst pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem, nosakot saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu.
13. Saimnieciskās darbības izdevumi, kas attiecas uz taksācijas periodiem, kuros maksātājs bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, netiek ņemti vērā, nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības.”
10. Papildināt 11.3 pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
“5. Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par parāda summām, kas radušās taksācijas gadā, kurā saimnieciskās darbības veicējs, individuālais komersants, individuālais uzņēmums, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.”
11. Izteikt 11.5 panta astoto daļu šādā redakcijā:
“8. Maksātājs, kurš par iepriekšējiem taksācijas periodiem ir maksājis fiksēto ienākuma nodokli vai patentmaksu, vai atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam mikrouzņēmumu nodokli, pirms uzsāk šā likuma 11. vai 11.1 panta piemērošanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšanai, pamatlīdzekļu atlikušo vērtību uz taksācijas gada sākumu nosaka, no pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtības atskaitot aprēķināto nolietojumu par pirmstaksācijas periodiem saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu.”
12. Papildināt 11.6 pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
“6. Šā panta noteikumus nepiemēro maksātājam, kurš ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu un veic nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pārkvalificēšanu.”
13. 11.9 pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“4. Ja kapitāla aktīvs iegūts mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību. Ja kapitāla aktīvs iegūts uz dāvinājuma līguma pamata, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību, kas nav lielāka par kapitāla aktīva atsavināšanas cenu.”;
papildināt pantu ar 9.1 daļu šādā redakcijā:
“9.1 Zaudējumi, kas ir radušies no tāda kapitāla aktīva atsavināšanas, kurš iegūts uz dāvinājuma līguma pamata, ja dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtība pārsniedz konkrētā kapitāla aktīva atsavināšanas vērtību, netiek ņemti vērā taksācijas gada kapitāla pieauguma aprēķinā.”;
izteikt vienpadsmitās daļas 4.punktu šādā redakcijā:
“4) ienākums no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu, kas veidojas kā pozitīva starpība starp aprēķināto apdrošināšanas atlīdzību un visām apdrošināšanas prēmijām, kas apdrošināšanas līguma darbības laikā samaksātas par šo apdrošināšanas līgumu.”
14. 11.10 pantā:
izslēgt otrās daļas 3.punktā vārdus “no koka, salmiem, māla, stikla vai akmens”;
izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
“5) fotografēšanas, videoieraksta un audioieraksta pakalpojumi;”;
papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “fiksētā nodokļa” ar vārdiem “vai mikrouzņēmumu nodokļa”.
15. 12.pantā:
papildināt piekto daļu ar vārdiem “ja šajā pantā nav noteikts citādi”;
papildināt pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:
“7. Maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis mikrouzņēmuma — mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — darbinieks, nepiemēro šā panta pirmajā daļā noteikto neapliekamo minimumu.
8. Maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis mikrouzņēmuma — mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — darbinieks, šā panta piektajā daļā noteikto neapliekamo minimumu piemēro tikai pensijas ienākumam.
9. Maksātāja ienākumam no kapitāla nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu.”
16. Papildināt 13.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis mikrouzņēmuma — mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — darbinieks, nepiemēro šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus.”
17. 15.pantā:
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
“5. Fiksētā ienākuma nodokļa apmērs ir 5 procenti no taksācijas perioda ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Ieņēmumiem, kas pārsniedz 10 000 latu, tiek piemērota papildu likme 7 procentu apmērā.”;
papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
“8. Mikrouzņēmuma darbinieka vai mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumam piemēro nodokļa likmi atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam.”
18. Papildināt 16.1 pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
“3.1 Par ienākuma no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu gūšanas dienu uzskata dienu, kad pieprasītā apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta.”
19. 17.pantā:
papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
“5.1 Fiziskā persona — mikrouzņēmuma darbinieks — algas nodokli maksā atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam.”;
papildināt pantu ar divdesmit ceturto daļu šādā redakcijā:
“24. Mikrouzņēmums — mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs — nepiemēro šā panta sestās un septītās daļas noteikumus un divpadsmitās daļas, 12.1 un 12.2 daļas noteikumus attiecībā uz šā likuma 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu.”
20. 18.pantā:
izslēgt 4.1 daļu;
papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:
“12. Šā panta noteikumus nepiemēro maksātājam, kurš ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.”
21. Papildināt 19.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Deklarācijā neuzrāda algota darba ienākumus, kurus izmaksā mikrouzņēmums atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam, kā arī saimnieciskās darbības ienākumu, kas gūts mikrouzņēmumā.”
22. 20.panta trešajā daļā:
aizstāt 2.punktā skaitļus un vārdu “7.1 un 19.” ar skaitļiem un vārdu “7.1 un 17.”;
papildināt daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
“21) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 9.1 punktā minētos ienākumus, par kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā.”
23. Aizstāt 26.panta trešajā daļā vārdus un skaitli “šā panta pirmās daļas 1.punktam” ar vārdiem “gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sadalījumam”.
24. Papildināt 28.pantu ar 11.punktu šādā redakcijā:
“11) līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim informēt Valsts ieņēmumu dienestu par to, ka fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs vai mikrouzņēmums, kas pirmstaksācijas gadā ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, sākot ar taksācijas gada 1.janvāri, saimnieciskās darbības ienākumu noteiks saskaņā ar šā likuma 11. vai 11.1 pantu.”
25. Pārejas noteikumos:
izslēgt 53.punktu;
papildināt pārejas noteikumus ar 61. un 62.punktu šādā redakcijā:
“61. Grozījumus likuma 11.1 panta ceturtajā daļā, 16.1 panta 3.1 daļu un grozījumu 20.panta trešās daļas 2.punktā piemēro ar taksācijas gadu, kas sākas 2010.gadā.
62. Grozījumi attiecībā uz likuma 11.9 panta papildināšanu ar 9.1 daļu, 15.panta piektajā daļā un likuma pielikuma izslēgums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.”
26. Izslēgt likuma pielikumu.
Likums stājas spēkā 2010.gada 1.septembrī.
Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 9.augustā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2010.gada 19.augustā