ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Bankas 2000. gada 29. decembra informācija "Latvijas maksājumu bilance 2000. gada 3. ceturksnī". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.01.2001., Nr. 1 https://www.vestnesis.lv/ta/id/215308
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Latvijas Bankas informācija
Rīgā 2000. gada 29. decembrī
Latvijas maksājumu bilance 2000. gada 3. ceturksnī
Maksājumu bilances tekošā konta deficīts jeb negatīvais saldo 2000. gada 3. ceturksnī samazinājās līdz 63.4 milj. latu jeb 5.8% no iekšzemes kopprodukta (2. ceturksnī - 75.5 milj. latu jeb 7.0% no iekšzemes kopprodukta). Tekošā konta negatīvā saldo samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu galvenokārt noteica ienākumu un pakalpojumu saldo uzlabošanās.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču eksports pieauga par 11.1%, bet imports - par 9.9%. Eksports pieauga visās svarīgākajās preču grupās. Preču negatīvais saldo palielinājās par 12.1 milj. latu galvenokārt minerālo produktu grupā, ko noteica šo produktu straujais importa kāpums naftas produktu cenu celšanās rezultātā. Preču negatīvā saldo attiecība pret iekšzemes kopproduktu nedaudz uzlabojās.
Pakalpojumu pozitīvais saldo 3. ceturksnī bija 66.2 milj. latu un sedza 39.5% no preču negatīvā saldo. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pakalpojumu saldo palielinājās par 13.8 milj. latu, jo uzlabojās pārvadājumu un citu pakalpojumu saldo. Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 4.5 milj. latu. Ceļojumu pakalpojumu negatīvais saldo pieauga par 7.9 milj. latu, palielinoties rezidentu izdevumiem ārvalstīs. Par 17.1 milj. latu uzlabojās citu pakalpojumu saldo, kas 3. ceturksnī kļuva pozitīvs. To galvenokārt noteica sniegto sakaru un finan™u pakalpojumu apjoma pieaugums.
Ienākumu saldo 3. ceturksnī kļuva pozitīvs, sasniedzot 21.8 milj. latu. To noteica gan pieaugošie rezidentu no ārvalstīm gūtie ienākumi, gan mazie nerezidentu ienākumi no tiešajām investīcijām. No ārvalstīm gūtie ienākumi sasniedza 36.2 milj. latu, savukārt nerezidentu ienākumi Latvijā veidoja 14.3 milj. latu, un tajos dominēja ienākumi no noguldījumiem Latvijas bankās.
Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo bija 16.0 milj. latu un sedza 9.6% no preču negatīvā saldo.
Kapitālu un finanšu konta pozitīvais saldo 3. ceturksnī bija 65.4 milj. latu un sedza tekošā konta negatīvo saldo.
Nerezidenti tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumos 3. ceturksnī palielināja par 51.2 milj. latu. Lielākās investīcijas nerezidenti veica finanšu starpniecībā, operācijās ar nekustamo īpašumu un apstrādājošā rūpniecībā.
3. ceturksnī Latvijas rezidenti turpināja palielināt investīcijas ārvalstu vērtspapīros, un līdz ar to portfeļieguldījumu konta negatīvais saldo sasniedza 31.3 milj. latu. Latvijas rezidenti palielināja ieguldījumus ārvalstu parāda vērtspapīros. Ārvalstu īstermiņa kapitāla ieplūde portfeļieguldījumu veidā Latvijā saglabājās minimāla.
Latvijas rezidenti citus ieguldījumus ārvalstīs palielināja par 36.1 milj. latu, bet nerezidenti Latvijā - par 83.6 milj. latu. Latvijas bankas šajā laika periodā piesaistīto nerezidentu noguldījumu apjomu palielināja par 79.0 milj. latu un pārējos pasīvus - par 31.7 milj. latu, galvenokārt tām nodoto līdzekļu pārvaldīšanā apjoma pieauguma rezultātā. Savukārt Latvijas bankas samazināja no ārvalstu kredītiestādēm piesaistīto ilgtermiņa līdzekļu apjomu, veicot kredītu atmaksu (par 27.2 milj. latu). Ārvalstu kredītiestādēs Latvijas bankas noguldījumu apjomu palielināja par 70.1 milj. latu, noguldot līdzekļus galvenokārt pieprasījuma noguldījumos. Daļu no piesaistītajiem līdzekļiem Latvijas bankas investēja nerezidentu vērtspapīros, tādā veidā nodrošinot atbilstošu aktīvu un pasīvu termiņu un valūtas struktūru.
Uzņēmumu sektors citu ieguldījumu veidā savas ārējās saistības palielināja par 8.8 milj. latu, bet ārējos aktīvus samazināja par 4.0 milj. latu. Galvenās izmaiņas skāra tirdzniecības kredītus.
Kopumā 3. ceturksnī Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas nekā bija nepieciešams tekošā konta operāciju finansēšanai, kā rezultātā maksājumu bilance bija pozitīva. Rezerves aktīvi palielinājās par 2.3 milj. latu, un Latvijas Banka atmaksāja kredītu Starptautiskajam Valūtas fondam.
Latvijas maksājumu bilance
2000. gada 3. ceturksnis (tūkstošos latu)
| 2000. gads | |||
| 1. cet. * | 2. cet. * | 3. cet. | |
| TEKOŠAIS KONTS | -36 304 | -75 533 | -63 425 |
| Preces | -111 605 | -157 936 | -167 548 |
| Kredīts (eksports) | 296 341 | 316 229 | 311 235 |
| Debets (imports) | -407 946 | -474 165 | -478 783 |
| Pakalpojumi | 76 950 | 76 172 | 66 229 |
| Kredīts (eksports) | 174 087 | 188 236 | 190 725 |
| Debets (imports) | -97 137 | -112 064 | -124 496 |
| Ienākumi | -13 121 | -6 508 | 21 849 |
| Kredīts | 23 900 | 33 816 | 36 185 |
| Debets | -37 021 | -40 324 | -14 335 |
| Kārtējie pārvedumi (transferti) | 11 471 | 12 740 | 16 044 |
| Kredīts | 26 510 | 25 182 | 34 842 |
| Debets | -15 038 | -12 442 | -18 798 |
| KAPITĀLA KONTS | 3 000 | 4 826 | 2 866 |
| Kredīts | 3 563 | 5 094 | 3 454 |
| Debets | -563 | -268 | -588 |
| FINANŠU KONTS | 31 687 | 62 317 | 62 577 |
| Tiešās investīcijas | 49 632 | 52 625 | 48 620 |
| Ārvalstīs | -2 126 | -2 341 | -2 589 |
| Latvijā | 51 758 | 54 966 | 51 209 |
| Portfeļieguldījumi | -61 565 | 1 640 | -31 323 |
| Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros) | -70 964 | -2788 | -38243 |
| Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri | -3 210 | -1 036 | -4 923 |
| Parāda vērtspapīri | -67 754 | -1 751 | -33 321 |
| Obligācijas un parādzīmes | -79 681 | -16 314 | -33 482 |
| Naudas tirgus instrumenti | 11 922 | 14 946 | -271 |
| Atvasinātie finanšu instrumenti (derivātdarījumi) | 5 | -384 | 433 |
| Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros) | 9 399 | 4 428 | 6 921 |
| Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri | 2 588 | 4 349 | -3 185 |
| Parāda vērtspapīri | 6 811 | 79 | 10 105 |
| Obligācijas un parādzīmes | 6 843 | 2 416 | 11 290 |
| Naudas tirgus instrumenti | 14 | -2 329 | -1 085 |
| Atvasinātie finanšu instrumenti (derivātdarījumi) | -46 | -8 | -100 |
| Citi ieguldījumi | 56 796 | -3 751 | 47 579 |
| Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.) | -50 272 | -87 171 | -36 064 |
| Monetārās iestādes | 13 334 | 1 473 | 824 |
| Valdība | -619 | 356 | -578 |
| Bankas | -65 166 | -91 728 | -40 291 |
| Citi sektori | 2 179 | 2 728 | 3 981 |
| Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.) | 107 068 | 83 419 | 83 643 |
| Monetārās iestādes | -2 269 | -1 637 | -2 287 |
| Valdība | -351 | -567 | -6 368 |
| Bankas | 100 868 | 56 695 | 83 523 |
| Citi sektori | 8 819 | 28 929 | 8 775 |
| REZERVES AKTĪVI | -13 176 | 11 803 | -2 299 |
| NOVIRZE | 1 617 | 8 390 | -2 018 |
* Dati ir precizēti.
Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš