Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 12.augustā

LM: Par pabalsta pieprasīšanu Černobiļas avārijas likvidēšanas dalībniekiem

Lai vienkāršotu valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas kārtību Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem un mirušo dalībnieku ģimenēm, padarot to maksimāli ērtu un pieejamu ikvienam, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

LM izstrādātie grozījumi Noteikumos par valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm 12.augustā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Saskaņā ar projektu pabalsta pieprasītājam būs tiesības izvēlēties viņam ērtāko veidu, kādā iesniegt pieprasījumu par pabalsta piešķiršanu. Pieprasījumu varēs nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt elektroniski (atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu). Vienlaikus persona vai tās pilnvarotā persona minēto valsts sociālo pabalstu, tāpat kā iepriekš, varēs pieprasīt, arī personīgi ierodoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un iesniedzot rakstisku iesniegumu.

Pieprasot minēto pabalstu klātienē, iedzīvotājiem būs jāuzrāda tikai personu apliecinošs dokuments, izņemot tos gadījumus, kad VSAA nebūs elektroniski saņēmusi izziņu par mācībām vai studijām, ja pabalstu pieprasīs apgādībā bijušai personai. Šādā situācijā izziņa ir jāiesniedz kopā ar pieprasījumu. Pabalsta pieprasīšanai iedzīvotāji varēs izmantot VSAA mājaslapā www.vsaa.lv esošo veidlapu.

Tāpat grozījumi nodrošinās vienādu dokumentu apriti starp privātpersonām un valsts pārvaldes institūcijām VSAA pārraudzībā esošajos jautājumos. Tas nozīmē, ja informācija, kas būs nepieciešama lēmuma pieņemšanai, būs citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūs pati, nevis pieprasīs no privātpersonas. Piemēram, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centru ārstu konsultatīvā komisija un tiesa regulāri nodrošinās VSAA ar pabalsta piešķiršanai un izmaksai nepieciešamo informāciju.

Dokumentus par pabalsta piešķiršanu VSAA izskatīs un lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to darīt pieņems mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas.

Vienlaikus pabalstu pārtrauks izmaksāt tajos gadījumos, kad pārdzīvojušais laulātais būs stājies darba attiecībās. Pārdzīvojušajam laulātajam ir noteikts pienākums informēt VSAA par darba attiecību uzsākšanu vai citas laulības noslēgšanu.

Pēc Labklājības ministrijas rīcībā esošās informācijas, valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā dalībnieka ģimenei vidēji šā gada 1.pusgadā saņēma 3450 cilvēku.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par priekšlikumiem pašvaldību finanšu avotu palielināšanai

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi konkrētus priekšlikumus, lai veicinātu pašvaldību finanšu avotu palielināšanu un dažādošanu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe uzskata, ka pašvaldību finanšu autonomija būtu paplašināma, tomēr vienlaikus nepieciešams palielināt pašvaldību atbildību par finansiālo darbību. Nepieciešams nodrošināt regulāru pašvaldību budžetu analīzi, sasaistot to ar pašvaldību darbības un rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī šo datu pieejamību, akcentē ministre.

RAPLM, izstrādājot priekšlikumus sadarbībā ar pašvaldību finanšu ekspertiem, secināja, ka pašvaldības ir ieinteresētas savas teritorijas attīstībā, tomēr pastāv vairāki būtiski ekonomisko aktivitāti kavējoši faktori, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales mehānisms, kas visizdevīgāko situāciju rada “guļamvagonu” pašvaldībām. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms, kas arī visizdevīgāko situāciju rada Pierīgas pašvaldībām un kas nemotivē pašvaldības – dotācijas saņēmējas – vairot savus nodokļu ieņēmumus. Tāpat pašvaldību ieņēmumiem nav nekādu saistību ar saimnieciskās darbības nodokļiem.

RAPLM sagatavotie priekšlikumi, lai sekmētu pašvaldību finanšu avotu palielināšanu un dažādošanu, piedāvā noteikt nekustamā īpašuma nodokli kā pašvaldību nodokli ar tiesībām noteikt tā likmi tiesiskajā regulējumā noteiktajā kārtībā. Tāpat ministrija piedāvā noteikt pašvaldībām tiesības papildus likumā noteiktajām nodevām ieviest arī jaunas vietējās nodevas.

Tāpat, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, būtu jānodrošina kopbudžeta dinamikai proporcionāla nodokļa apjoma saglabāšana pašvaldību budžetos ar šī nodokļa pašvaldības daļas palielināšanu.

RAPLM plāno nodrošināt regulāru, ērti pieejamu un izmantojamu analītisku informāciju par pašvaldību finanšu un darbības rādītājiem, kas dotu iespēju sabiedrībai, pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm izvērtēt katras pašvaldības darbību.

Ministrijas sagatavotie priekšlikumi par pašvaldību budžetu finanšu avotu palielināšanu un dažādošanu, kurus ceturtdien, 12.augustā, izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, vēl jāizskata Ministru kabinetā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par zemes iegādi valsts autoceļa posma Rīga–Koknese rekonstrukcijai

Lai īstenotu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija (SM) iegādāsies vairākus zemes gabalus Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novadā. Zemes gabali, kuru kopējā platība ir 5,17 hektāri, tiks iegādāti par 22,8 tūkstošiem latu.

To īpašnieki ir piekrituši pārdot valstij īpašumus par taisnīgu atlīdzību, kas noteikta, pamatojoties uz sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinumu. Līdz ar to pēc zemes gabalu iegādes tie tiks ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda SM personā.

Izdevumus, kas saistīti ar zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, segs no līdzekļiem, kas paredzēti SM budžeta apakšprogrammas “Kohēzijas fonda finansētie ierobežotās atlases VAS “Latvijas valsts ceļi” realizētie projekti (2007–2013)” projekta “E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecība” īstenošanai.

Īstenojot autoceļa posma rekonstrukcijas projektu, tiks uzlabota satiksmes kustības drošība, kā arī palielināta autoceļa caurlaidība.

To paredz ceturtdien, 12.augustā, valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Administratīvā procesa likumā

12.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja virkni grozījumu Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL). Minētie grozījumi izstrādāti, lai noregulētu procesuālos jautājumus, kas saistīti ar tehnisko līdzekļu izmantošanu tiesā, kā arī efektivizētu lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās un iestādēs.

Grozījumi paredz: tiesa varēs noteikt to, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atradīsies citā vietā. Tādējādi tiks veicināta to lietu izskatīšana, kurās personu prombūtnes dēļ bija jāatliek tiesas sēdes. Vienlaikus tiek paredzēts, ka tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā varēs fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu.

Plānots ieviest regulējumu, kas veicinātu plašāku rakstveida procesa izmantošanu administratīvo lietu izskatīšanā tiesā. Šobrīd spēkā esošais APL regulējums salīdzinājumā ar daudzu citu Eiropas valstu regulējumu kā administratīvo lietu izskatīšanas pamatprocesu paredz mutvārdu procesu. Proti, APL plānots, ka pirmās instances tiesa lietu izskatīs rakstveidā, ja privātpersona neprasīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Apelācijas instances tiesa lietu izskatīs rakstveida procesā, ja atzīs, ka lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai konkrētajā lietā nav nepieciešama tiesas sēde. Savukārt kasācijas instances tiesa lietu izskatīs rakstveida procesā. Prognozējams, ka lietu izskatīšana rakstveida procesā gan samazinātu lietu izskatīšanas laiku, gan ietaupītu tiesas resursus.

Ar grozījumiem APL paredzēts administratīvajā procesā tiesā ieviest pilotsprieduma procedūru. Proti, gadījumos, kad tiesā tiek saņemtas vairākas vienveidīgas lietas, par kuru izšķiršanai svarīgo jautājumu nav izveidojusies judikatūra, vienai vai vairākām tipiskākajām no šīm lietām paredzēta iespēja piešķirt pilotlietas statusu. Tas nozīmētu, ka konkrētā lieta paātrinātā kārtībā tiek izskatīta gan pirmās instances, gan augstāko instanču tiesās. Vienlaikus pārējās analogās lietas tiesā netiks skatītas līdz dienai, kad spēkā stājies galīgais nolēmums pilotlietā.

Plānots, ka vēršanās augstākas instances tiesā būs dārgāka. Proti, plānots noteikt, ka valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu būs 40 latu. Vienlaikus plānots ieviest drošības naudu 10 latus par blakus sūdzībām un 50 latus – kasācijas sūdzībām, kā arī valsts nodevu par lūgumu par pagaidu aizsardzību un par lūgumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem 10 latu apmērā.

Lai veicinātu kvalitatīvu un nesasteigtu nolēmumu un procesuālo dokumentu sagatavošanu, APL paredzēts, ka gadījumā, ja noteiktajā procesuālajā termiņā, kas ir īsāks par 15 dienām, kādā no nedēļas darbdienām ir svētku diena, procesuālais termiņš attiecīgi pagarinās.

Lai veicinātu tiesas spriedumu uztveramību, plāno izslēgt nepieciešamību spriedumā ietvert lieku vai atkārtotu informāciju.

Likumprojekta sagatavošanai ar tieslietu ministra rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Augstākās tiesas pārstāvji, Administratīvo tiesnešu biedrības pārstāvis, Administratīvās apgabaltiesas un Administratīvās rajona tiesas, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides, Satiksmes un Zemkopības ministrijai, kā arī Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Grozījumi vēl jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā.

TM: Par izziņu maksas palielināšanu no civilstāvokļa aktu reģistriem

12.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas TM sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Kā teikts projekta anotācijā, TM Dzimtsarakstu departamentā tiek realizēts plašs izziņas darbs, lai personām izsniegtu civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus – apliecības, izziņas vai izrakstus no reģistriem, piemēram, par laulības reģistrāciju. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo cenrādi maksa par izziņu ir noteikta no viena līdz četriem latiem. Uz valsts iestāžu pieprasījumiem dokumenti tiek izsniegti bez maksas.

Četri lati tiek iekasēti par izziņām, kas sagatavotas, pamatojoties uz ierakstiem baznīcu grāmatās, ja iesniedzējs nevar uzrādīt precīzus civilstāvokļa akta reģistrācijas datus. Taču izziņas, kas neapstiprina pieprasīto, pārsvarā netiek izņemtas. Tādējādi darbs pie izziņas sagatavošanas vispār netiek apmaksāts.

Aprēķinot pieprasīto izziņu sagatavošanas izmaksas, kā arī izņemto un neizņemto izziņu skaitu, secināts, ka nepieciešams palielināt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem. Pēc noteikumu stāšanās spēkā izziņa no dzimtsarakstu arhīva par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, ja iesniegumā norādīts precīzs reģistrācijas gads un vieta, būs 5 lati. Gadījumos, kad būs zināms tikai iespējamais reģistrācijas gads vai reģistrācijas vieta, tad maksa par izziņu būs 10 latu.

Bez tam pašlaik nav paredzēta maksa par atkārtoti izsniegtu vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu apstiprinošu dokumentu, kas turpmāk būs 5 lati.

Lai nodrošinātu studējošo mācību praksi, turpmāk neparedzēs maksas iekasēšanu par prakses vietu nodrošināšanu papildus TM un augstākās izglītības iestādes starpā noslēgtajā līgumā noteiktajām bezmaksas prakšu vietām.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai.

TM: Par pasākumu plānu Aglonas svētkiem 2011.gadā

12.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts rīkojuma projekts par valsts nozīmes pasākumiem starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā un to nodrošināšanas un drošības plānu 2011.gadam. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts anotācijā, Rīgas arhibīskaps metropolīts kardināls J.Pujats 2010.gada 3.marta vēstulē lūdza Ministru kabinetu atzīt ikgadējos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus 2011.gadā par valsts nozīmes pasākumiem un piedalīties to norises izdevumu segšanā. Minēto svētku norises organizēšanai katoļu baznīcas Latvijā vadība pilnvaroja reliģisko organizāciju “Aglonas bazilikas draudze”.

Draudze iesniedza svētku sagatavošanas un to norises izdevumu 2011.gada aprēķinu ar nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta Ls 87 939 apmērā. Rīcības komiteja, izvērtējot tāmes pozīcijas, vienojās, ka 2011.gadā tiks atbalstītas tās pašas tāmes pozīcijas, kas 2010.gadā.

Līdz ar to rīcības komiteja par pamatotu uzskata valsts budžeta finansējuma piešķiršanu valsts nozīmes pasākumam starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā 2010.gadā Ls 78 432 apmērā.

No šīs summas Ls 33 089 būtu paredzēti TM pamatbudžeta programmā “Valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšana starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā”, savukārt Iekšlietu ministrijai – Ls 17 661, Veselības ministrijai – Ls 27 304 un Zemkopības ministrijai – Ls 378.

Šogad rīcības komitejas sēdē tika aktualizēts jautājums par papildu finansējuma nepieciešamību Zemessardzes funkciju nodrošināšanai, dzeramā ūdens nodrošināšanai svētku laikā un notekūdeņu pārsūknēšanas, kanalizācijas sistēmas un santehnisko ierīču nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Līdz ar to valdībā būtu jālemj par papildu finansējuma piešķiršanu minētajiem pasākumiem Ls 19 676.

Svētki 2011.gadā iekrīt nedēļas nogalē, kas rada papildu risku, ka svētkus apmeklēs par aptuveni 30% cilvēku vairāk nekā iepriekšējos gados. Līdz ar to iesaistītajām institūcijām – Valsts policijai, Katastrofu medicīnas centram, valsts aģentūrai “Sabiedrības veselības aģentūra”, Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālajam diagnostikas centram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – būtu jāpievērš papildu uzmanība pasākuma drošībai.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides, Satiksmes un Zemkopības ministrijai, kā arī Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VidM: Par atļauju izsniegšanu zvejai jūrā

12.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Vides ministrijas sagatavotie noteikumu projekti: “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumos Nr.192 “Kārtība, kādā izsniedz atļaujas (licences) zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos””. Grozījumi minētajos noteikumos tiek veikti saistībā ar grozījumiem Zvejniecības likumā. Tie paredz, ka turpmāk atļaujas (licences) zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos izsniegs Vides valsts dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde. Pēc šo noteikumu grozījumu stāšanās spēkā šī iestāde izsniegs atļaujas arī rūpnieciskajai zvejai teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par sēklu sertifikāta derīguma termiņiem

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumu Ministru kabineta (MK) 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.120 “Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”, ko 12.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz atļaut lauksaimniekiem sertificēt sēklas, kurās dzīvu ērču klātbūtne ir vairāk nekā 20 gab./kg, kā arī atļaut sertificēt sēklas, kurās mitruma saturs pārsniedz 17%. Lai rastu iespēju sēklaudzētājiem sertificēt un izsēt sēklas uzreiz pēc ražas novākšanas ar mitruma saturu, kas lielāks par 17%, izmaiņas noteikumos paredz, ka sēklu sertifikātu izsniedz uz vienu mēnesi.

Izmaiņas Ministru kabineta noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par savvaļas sugu dzīvnieku reģistrācijas atvieglošanu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtība”, ko 12.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz kārtību, kādā savvaļas sugas dzīvnieku īpašnieks piesaka Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) reģistrēšanai savvaļas sugas dzīvnieku turēšanas vietas.

Noteikumu projektā paredzētais regulējums attiecināms uz tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuru īpašumā atrodas dzīvnieki, kas pieder plēsēju kārtai, primātiem, jūras zīdītājiem, krokodilu kārtai vai čūskveidīgajiem.

Šobrīd savvaļas dzīvnieku kolekcijas izveidošanai un uzturēšanai nepieciešama gan Dabas aizsardzības pārvaldes, gan PVD atļauja.

Noteikumu projekts atvieglos dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtību, nosakot, ka reģistrācija būs tikai PVD kompetencē, tādējādi samazināsies iesniedzamo dokumentu skaits.

Jaunā kārtība stāsies spēkā pēc tās apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa