Valsts darba inspekcijas informācija

Par drošu darbu

Pēc Valsts darba inspekcijas 1997.gada pārskata

1) Likumi un lēmumi, kuri attiecas uz darba inspekcijas darbību

1.1. Likumi, kas reglamentē VDI darbību:

— likums "Par darba aizsardzību" (apstiprināts 04.05.93.);

— likums "Par Valsts darba inspekciju" (28.04.93.);

— noteikumi "Valsts darba inspekcijas nolikums" (14.03.95.);

— likums "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" (23.02.95.);

— Latvijas Darba likumu kodekss (1972.g. ar grozījumiem).

1.2. Likumi, nolikumi, noteikumi, kuru izpildes uzraudzību veic VDI:

— likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (17.11.95.);

— MK noteikumi nr.152 "Darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība" (23.04.96.);

— MK noteikumi nr.157 "Noteikumi par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas un uzskaites kārtību (30.04.96.);

— MK noteikumi nr.130 "Noteikumi par bīstamajām iekārtām" (09.05.95.);

— MK noteikumi nr.86 "Noteikumi par obligāto veselības pārbaudi un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā (04.03.97.);

— MK noteikumi nr.305 "Par bīstamo iekārtu reģistrāciju" (24.10.95.).

2) Darba inspekcijas cilvēki

Tāpat kā 1996.gadā arī 1997.gadā Valsts darba inspekcijai bija 180,5 štata vienības, no kurām 168 ir ierēdņu kandidātu amatu vietas un 12,5 darbinieku vietas.

Strādāja 7 reģionālās inspekcijas:

1. Kurzemes, ar centru Liepājā.

2. Latgales, ar centru Daugavpilī.

3. Zemgales, ar centru Jelgavā.

4. Dienvidu, ar centru Ogrē.

5. Ziemeļvidzemes, ar centru Valmierā.

6. Austrumvidzemes, ar centru Gulbenē.

7. Rīgas, aptver Rīgas pilsētu, rajonu un Jūrmalu.

3) Par darba inspekcijas kontrolē esošajiem uzņēmumiem un šajos uzņēmumos strādājošo skaitu

3.1. Inspicējamo uzņēmumu skaits — 72 412.

3.2. Vidējais strādājošo skaits šajos uzņēmumos gadā — 977 715.

4) Par inspicējošiem apmeklējumiem

Valsts darba inspekcija, veicot savas funkcijas, 1997.gadā ir apsekojusi 9799 uzņēmumus. Salīdzinot ar 1996.gadu, uzņēmumu apsekojumu skaits palielinājies par 2622. Palielinājums panākts, nokomplektējot štata vienības, racionāli izmantojot darba laiku, kā arī racionāli izmantojot izdalītos finansu līdzekļus.

5) Par pieļautajiem pārkāpumiem un pielietotajām sankcijām

5.1. Atskaites periodā inspektori darba devējam izsniedza 7422 rīkojumus, bet 1996.gadā izsniegti 5595 rīkojumi. Tātad to skaits palielinājies par 1827.

Kopējais konstatēto pārkāpumu skaits 1997.gadā ir 90 468. Salīdzinot ar 1996.gadu, tas palielinājies par 17 267.

1997.gadā 14,3% no visiem pārkāpumiem saistīti ar darba likumdošanas normu neievērošanu, 79,7% saistīti ar darba aizsardzības likumdošanas normu neievērošanu, 5,8% saistīti ar bīstamo iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem.

5.2. Par pārkāpumu klasifikāciju:

Darba likumdošanas jomā no visiem konstatētajiem darba devēju pārkāpumiem:

— 29% saistīti ar darbinieku nodarbināšanu bez rakstisku darba līgumu noformēšanas, t.i., Darba likumu kodeksa 19.panta prasību neievērošana;

— 12,9% saistīti ar Darba likumu kodeksa 14.panta nosacījumu neievērošanu, t.i., darba līgumos nav uzrādīta darba alga vai arī uzrādīta mazāka par valstī noteikto minimālo, kaut darbinieks tiek nodarbināts 40 stundu nedēļā. Bez tam ne vienmēr tiek ievērotas garantijas darbiniekiem, ar kuriem darba devējs lauž darba līgumu. Darbinieki, saskaņā ar Darba likumu kodeksa 35.pantu, netiek savlaicīgi brīdināti par iespējamo darba līguma laušanu, kā arī tiek aizkavēta darba grāmatiņu un aprēķina izsniegšana, kas ir pretrunā ar Darba likumdošanas kodeksa 102.pantu par aprēķina izmaksām, darbinieku atlaižot no darba.

Ja analizējam situāciju, kas saistīta ar darba aizsardzības likumdošanas pārkāpumiem, tad 62,6% ir attiecināmi uz organizatoriska rakstura pārkāpumiem.

No visiem darba aizsardzības noteikumu pārkāpumiem 26,4% sastāda tehniska rakstura, un 13% no tiem ir elementāri pārkāpumi — darbgaldi nav nodrošināti ar aizsargnožogojumiem. Darba devēji nepievērš vajadzīgo uzmanību ražošanas līdzekļu tehniskajam stāvoklim.

Pārkāpumu īpatsvars, kas saistīti ar darba higiēnu un darbinieku medicīnisko apskašu nodrošināšanu, nav liels — 12%. Šeit ir plašs problēmu loks, jo sakarā ar uzņēmēju ekonomiskām grūtībām netiek nodrošināta pienācīga darba telpu ventilācija, netiek veikti savlaicīgi darba vides kaitīgo faktoru mērījumi. Ja situācija šo prasību izpildē neuzlabosies, tad tuvākajos gados varam sagaidīt arodslimību saslimšanas pieaugumu.

5,8% pārkāpumu saistīti ar likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" prasību un normu neievērošanu, kas saistīti ar bīstamo iekārtu valdītāju pienākumiem.

5.3. Piemēroto sankciju skaits:

1997.gadā Valsts darba inspekcijas amatpersonas 726 reizes pret darba devējiem un amatpersonām ir piemērojušas administratīvus sodus par darba, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības likumdošanas pārkāpumiem, par kopējo summu Ls 25 453. 1996.gadā administratīvie sodi tika piemēroti 446 reizes, par kopējo summu Ls 16 623.

5.4. Par sankciju raksturu:

Atskaites periodā no kopējiem uzliktiem administratīvajiem sodiem 61,1% bija par Darba likumu kodeksa pārkāpumiem (darba līgumu neslēgšana ar darbiniekiem, darba algas savlaicīga neizmaksāšana, virsstundu darbs u.c.), 29,2% par darba aizsardzības pārkāpumiem.

Atskaites periodā valsts darba inspektori:

— apturējuši 97 ražošanas objektus. Salīdzinot ar 1996.gadu, apturēto objektu skaits palielinājies par 53 objektiem;

— apturējuši 1045 mašīnu un iekārtu darbību, t.sk., 485 bīstamo iekārtu darbību. 1996.gadā attiecīgi 514 un 430;

— izsnieguši 263 brīdinājumus mašīnu un iekārtu apturēšanai.

6) Par nelaimes gadījumiem ražošanā

Atskaites periodā Valsts darba inspekcija ir saņēmusi 1259 aktus par darbā notikušajiem nelaimes gadījumiem, kuros cietuši 1259 darbinieki, tajā skaitā: 57 — gājuši bojā un 149 — smagi traumēti.

Valsts darba inspekcija uzskata, ka 1997.gadā saņemto darbā notikušo nelaimes gadījumu aktu skaita samazinājums neatspoguļo reālo stāvokli valstī. Darba devēji ne vienmēr izpilda likumdošanā noteikto prasību — par katra darbā notikušā un izmeklētā nelaimes gadījuma izmeklēšanas akta kopijas nosūtīšanu Valsts darba inspekcijai. Ir veikts zināms darbs, lai atklātu darba devēju slēptos nelaimes gadījumus darbā. Tas tiek panākts Valsts darba inspekcijas amatpersonu sadarbībā ar medicīniskajām iestādēm, pārbaudot informāciju par izsniegtajām slimības lapām, kuras var attiecināt uz darbā notikušajiem negadījumiem.

Analizējot saņemtos aktus par darbā notikušajiem nelaimes gadījumiem, var secināt, ka tie visvairāk notikuši akciju sabiedrībās (478), sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (397), valsts uzņēmumos (134) un pašvaldības uzņēmumos (130), kas sastāda 90,4% no kopējā nelaimes gadījumu skaita.

1997.gada laikā nelaimes gadījumos cietušas 304 sievietes, kas sastāda 24,1% no kopējā nelaimes gadījumos cietušo skaita.

Visvairāk cietuši darbinieki vecumā no 25 līdz 40 gadiem (435). Te jāatzīmē, ka bez darba aizsardzības organizēšanas trūkumiem no darba devēju puses ir arī darba aizsardzības prasību neievērošana no šī vecuma grupas cietušajiem — liela pašpārliecinātība par savu darba pieredzi un zināšanām.

Nelaimes gadījumu skaits ar darbiniekiem, kuru darba stāžs ir līdz vienam gadam (381) un darba stāžs no 1 līdz 3 gadiem (337) sastāda 57% no kopējā nelaimes gadījumos cietušo skaita. Šai negadījumos cietušai darbinieku grupai nevar būt objektīvu attaisnojošu iemeslu. Kā galvenos iemeslus jānorāda nepietiekama kontrole no darba devēja puses, pavirša apmācība darba aizsardzībā.

Visbiežāk nelaimes gadījumi notikuši nozarēs, kuras saistītas ar transporta izmantošanu (autotransports, dzelzceļa pārvadājumi), iekraušanas un izkraušanas darbiem, meža izstrādes un koku pārstrādes, kā arī metāla apstrādes darbiem.

Profesijas, kurās visvairāk notikuši nelaimes gadījumi ir, iekārtu operatori, t.i., mašīnstrādnieki (106), atslēdznieki (98), autovadītāji (75), kā arī mežizstrādes un kokapstrādes profesijas — gaterstrādnieki (54) un mežstrādnieki (46). Kopā tās sastāda 379 gadījumus vai 30,1% no kopējā nelaimes gadījumos cietušo skaita atskaites periodā.

Visbiežāk sastopamie nelaimes gadījumos cietušo traumējošie faktori ir iekārtas (271), priekšmetu krišana (192), cilvēku krišana no augstuma (144) un savainojumi ar asiem priekšmetiem (131), kas kopā sastāda 738 gadījumus vai 58,6% no visiem nelaimes gadījumiem.

Kā galvenie nelaimes gadījumu cēloņi minami — drošības tehnikas noteikumu neievērošana (402), kritieni (208), tehnoloģiskā procesa neievērošana (68), neapmierinoša darba vietas organizācija (57), kas kopā sastāda 735 gadījumus vai 58,3% no kopējā negadījumu skaita.

7) Par profesionālo saslimstību

Valsts darba inspekcija veic konstatēto arodslimību uzskaiti, analizējot arodslimību struktūru atbilstoši 10.Starptautiskajai slimību klasifikācijai un sadalījumam pēc profesijām, vecuma un dzimuma grupām, kā arī kontakta ilgumam ar veselībai kaitīgo darba vides faktoru.

Kopš 1994.gada vērojama pastāvīga arodslimnieku skaita samazināšanās: 1994.gadā valstī reģistrēti 188 arodslimnieki, 1995.gadā — 180, 1996.gadā — 119, bet 1997.gadā tikai 108 arodslimnieki.

Konstatējot šo faktu, VDI apzinās, ka arodslimnieku skaita samazināšanās konkrētajā gadā nenozīmē ne darba apstākļu, ne darbinieku veselības uzlabošanos, jo arodslimnieks bieži vien šajā laikā nestrādā — pensijas vecuma, bezdarba, vispārējas saslimšanas, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ. Tātad VDI jācenšas panākt savlaicīgu darba vietā iegūtā veselības kaitējuma atklāšanu, lai, konstatējot saistību ar konkrēto darba vietu, tiktu veikti nepieciešamie preventīvie pasākumi darba vides uzlabošanai.

Analizējot 1997.gadā un iepriekšējā periodā reģistrētās arodslimības, redzams, ka ik gadu 2 slimību klases kopā dod vairāk nekā 50% no visām arodsaslimšanām:

• saindēšanās un citu ārēju iedarbību sekas (XIX klase): 1997.g. — 40,7%, 1996.g. — 37%;

• elpošanas sistēmas slimības (X klase): 1997.g. — 32,4%, 1996.g. — 22,7%.

Saindēšanās un citu ārēju iedarbību sekas (XIX klase) ietvaros vairāk kā divas reizes 1997.g. pieaudzis hroniska svina intoksikācijas īpatsvars — 18,5% (20.gad.), 1996.g. — 7,6% (9 gad.) un arī vibrācijas slimības īpatsvars: 1997.g. — 21% (24 gad.); 1996.g. — 24,4% (29 gad.).

Elpošanas sistēmas slimības (X klase) 1997.gadā ir visaugstākajā līmenī visā novērojumu periodā, sasniedzot 32,4% (35 gad.); 1996.g. — 22,6% (27 gad.).

Šo 10% kāpumu rada dažādu klīnisko formu bronhu slimības: 1996.g. — 10% (12 gad.); 1997.g. — 16% (17 gad.) un pneimokoniožes: 1996.g. — 8,4% (10 gad.); 1997.g. — 10,1% (11 gad.).

Analizējot reģistrētos arodslimniekus atkarībā no kaitīgo darba vides faktoru iedarbības ilguma, 1997.g. tāpat kā 1996.g. vairāk nekā puse arodslimnieku ir ar stāžu konkrētā profesijā no 16 līdz 30 gadiem: 1997.g. 72%, 1996.g. — 58%.

Arodslimnieku profesiju analīze parāda, ka 1997.g. un 1996.g. saglabājas augsta saslimstība ar arodslimībām mehanizēto transporta līdzekļu vadītāju grupā: 1997.g. — 25% (26 gad.), bet 1996.g. — 25,2%, (30 gad.). Šīs profesijas augstais īpatsvars izskaidrojams ar novecojušas tehnikas lietošanu, kura rada vibrāciju, troksni, nenodrošina optimālu mikroklimatu un ergonomiku vadītāja darba vietā, kā arī fakts, ka paši vadītāji remontē savu tehniku un uz viņiem papildus iedarbojas arī toksiskie faktori (organiskie šķīdinātāji, etilsvins, smērvielas u.c.).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 1997.gadā samazinājies konstatēto arodslimību skaits sievietēm — 36,1%, bet vīriešiem — 63,9%, attiecīgi 1996.g. — 42% un 58%. Vislielākais arodslimību skaits 1997.g., tāpat kā 1996.g., reģistrēts grupā no 46 līdz 55 gadu vecumam.

Arodslimnieku skaits 1997.g., salīdzinot ar 1996.g., pieaudzis trīs ekonomiskās darbības nozarēs. Vislielākais pieaugums — gandrīz 3 reizes ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (D 34): no 5 uz 14 gadījumiem. Tās ir hroniskas svina saindēšanās un vibrācijas izraisītās slimības, kuru cēlonis ir neapmierinošie tehnoloģiskie un higiēniskie apstākļi darbavietās. Līdzās šīm "smagajām" nozarēm 1997.g. pieaudzis arodslimnieku skaits arī veselības un sociālās aprūpes nozarēs (N 85), kur reģistrēti visi tuberkulozes gadījumi.

Pirmo reizi 1997.g. arodslimnieki reģistrēti otrreizējās izejvielu pārstrādes nozarē (D 37) — hroniska svina intoksikācija metālgriezējiem.

Būvniecības nozarē (F 45) — arodslimnieku skaits 1997.g. samazinājies vairāk nekā 3 reizes ( no 20 uz 6 gad.), samazinājies vibrācijas slimību gadījumu skaits un nav reģistrēti slimnieki ar kaulu–muskuļu saistaudu saslimšanām.

Latvijas Valsts darba inspekcijas direktors J.Bērziņš