Vakar, 2.jūnijā, Latvijas Pašvaldību savienībā bija sarīkota preses konference, kuras gaitā sesijas dalībnieki pauda savu viedokli par norisēm Eiropas centrā.

Latviju 435 delegātu kopumā pārstāvēja Jūrmalas pilsētas deputāte Ligita Začesta, Pilsētu savienības priekšsēdētājs Jānis Teikmanis no Bauskas, pagastu apvienības priekšsēdētājs no Mālpils Aleksandrs Lielmežs, kā arī Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

— Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka šādas struktūras nav tikai simboliskas, bet arī visai praktiskas, jo ikvienā šādā tikšanās brīdī rodas atskārta par to, kas īsti mēs esam. Vietējās demokrātijas attīstība Latvijā it kā neharmonēja ar Krievijas delegācijas vadītāja Baranovska kunga vēlmēm, kam bija būtiski uzsvērt nepilsoņu piespiedu (?!) integrāciju un nepilsoņu it kā totāli liegtās iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tomēr EP eksperti, kas vairākkārt bijuši Latvijā, to neapstiprināja.

Savukārt Ligita Začesta stāstīja par debatēm darba grupās — reģionu palātās un vietējo pašvaldību palātā. Reģionu palātā īpaši rosmīgi bijuši Krievijas pārstāvji, kuri atkal un atkal nākuši klajā ar savām prasībām Latvijas problēmas pacelt starptautiskā līmenī, jā, arī cilvēktiesību pārkāpumu jomā. Viņai zīmīga šķitusi Slovēnijas un Polijas attieksme pret reģionalizāciju. Te, tāpat kā Latvijā, netrūkst jaunu vēsmu administratīvi teritoriālās reformas izkārtojumā. Cita starpā, Igaunijas pilsētu savienības sanāksmē nākamajā nedēļā tikšot spriests par vēlētu pašvaldību atjaunošanu "augstākajā" — tātad rajonu un rajonu pilsētu — līmenī.

Bet Jānis Teikmanis vēlreiz atcerējās "uzbrukumu" reģionu palātā. Mūsu delegātiem būtu klājies grūti bez abu pārējo Baltijas valstu atbalsta (saskaņā ar kongresa iedabu, tajā delegātus izraugās proprocionāli iedzīvotāju skaitam valstīs, tālab Latvijai un Igaunijai bija pa trim delegātiem, Lietuvai — četri). Viņš atcerējās saskarsmi ar Ukrainas kolēģiem, arī tāpēc, ka aktuāla bijusi sešu kongresa viceprezidentu ievēlēšana, tikuši izvirzīti Krievijas un Ukrainas pārstāvji, tostarp Ļvovas mērs.

Latvijas pagastu apvienības priekšsēdis Aleksandrs Liemežs, joprojām būdams kongresa sakaitētās gaisotnes varā, atcerējās zināmās lielvalsts pārstāvju centienus uztiept kongresa rezolūcijās savu viedokli kā visas Eiropas valstu nostāju. Viņš atgādināja, ka no procedūras viedokļa viss bijis ļoti sarežģīti: ja neviens neiebilstu, tad lēmumu pieņemtu bez aizķeršanās. Tas tomēr nav noticis, jo Latvija nav jutusies viena un vientuļa.

Latvijas delegācijas dalībnieki preses konferencē izteicās arī par citām būtiskām problēmām. Par Eiropas Pašvaldību hartas aspektiem, kam Latvija pagaidām nav pievienojusies: garantijām pašvaldību dalībniekiem (darba algas, sociālā nodrošinājuma statuss, izglītības turpināšanas iespējas). Tāpat par reālā finansējuma atbilstību veicamajām funkcijām un brīvu pieeju nacionālajam kapitāla tirgum. Šajā tikšanās reizē Strasbūrā pieņemta Eiropas ainavu konvencija, kam pirmās iestrādes bijušas jau 1994.–1995. gadā. Problēmas rodas sakarā ar to, ka visā Eiropā pēdējos gadu desmitos strauji pieaug pilsētu iedzīvotāju skaits.

Cita starpā, nule notikušā kongresa pārstāvji runāja arī par to, ka neoficiālā delegāta statusā Strasbūrā bijis Gruzijas pārstāvis, ka Krievijas mazpilsētu apvienības vadītājs Markovs paudis vēlmi šo pilsētu kongresā šoruden redzēt arī Latvijas sūtņus.

Viņi pauda pārliecību, ka Eiropas vietējo un reģionālo varu (pašvaldību) kongresa nākamā sesija būs cerīgāka arī Baltijas valstīm. Tostarp jau šodien, 3. jūnijā, savā kārtējā pusgada darba rezumējuma apspriedē pulcēsies Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas locekļi. Viņi runās par starptautisko projektu vērtēšanas kritērijiem, par pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projektu, jau visai tuvo Dziesmu un deju svētku norisi un vairākām citām šobrīd būtiskām un nekavējoties risināmām problēmām.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors